Oktobra sākumā kopējā nodokļu parādu summa bija sasniegusi 854 miljonus eiro. "Nodokļu parāds nav noziegums, un problēmas rodas tad, ja uzņēmums mērķtiecīgi izvairās no sarunas ar VID. Mēs nevienu negribam iedzīt maksātnespējā, mēs gribam palīdzēt nonākt atpakaļ uz strīpas," uzsvēra Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.
Baiba Šmite-Roķe (attēlā) savu prezentāciju iesāka ar piemēriem, kādi izteikumi sociālajos tīklos izlasāmi par VID un nodokļu ieņēmumiem.
“Es šo nekad neesmu sapratis. Latvijā ir mežonīgs segments, uzņēmumu- parādnieku, kam ļauj uzkrāt miljonus… Nodokļu parādi teju pusei uzņēmumu. Kāpēc tiek pieļauti tik lieli parādi? Būtu interesanti saprast principus!” Šādi izteicieni citēti ne to oriģinalitātes, bet to masveidības dēļ. Gan uzņēmēji, gan fizisko personu nodokļu maksātāji pauduši bažas, ka VID ielaižas dažu eiro, dažu desmitu, simtu vai tūkstošu eiro piedzīšanā (šī vārda plašākā nozīmē, ietverot brīdināšanas, pārbaudīšanas u.tm.) no viņiem, kamēr citi nesamaksā simtus miljonus eiro un mierīgi dzīvo tālāk.
VID gan skaidro, kā tā nemaz neesot. Pirmkārt, parādu summa dalās starp daudziem, tajā skaitā sīkiem parādniekiem, nevis starp dažiem priviliģētiem nodokļu nemaksātājiem. Otrkārt, ieskaitīšana parādniekos esot šo paradu piedziņas veids, nevis atkāpšanās no paradu piedzīšanas.
Pagājušajā gadā nodokļu parādi bijuši 862,3 miljonu eiro apmērā, kas gandrīz neaptverami liela summa no sadzīviska skatpunkta, bet, pēc VID skaidrotā, tikai 6% no tā, cik pērn VID iekasējis, proti, no 13,93 miljardiem eiro. Nepilnais miljards eiro parādu ir maz arī starptautiskajos salīdzinājumos, kādi šobrīd pieejami par 2021. gadu. Tas bija kovidgads ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem, kad nodokļu parādu summa Latvijā bijusi lielāka gan eiro izteiksmē 927,2 miljoniem, gan procentuāli ar 9,9% pret VID nodrošinātajiem valsts ieņēmumiem. Taču arī šāds nodokļu parādu apjoms bija pieticīgs, salīdzinot ar 35,5% nodokļu un parādu vidēji ES, kurā grieķi iemanījušies nesamaksāt 203% no aprēķinātajiem nodokļiem. Visdicplinētākie maksātāji bijuši zviedri ar 0,9% nesamaksāto nodokļu, bet Zviedrijas lielākā ekonomika devusi arī lielākas manevru iespējas, tobrīd nesamaksājot valstij kopumā trīs miljardus eiro.
Latvija var uzrādīt nesamaksāto nodokļu īpatsvara samazināšanos, kurā kovidtrakumi ievilkuši mazu zigzagu. Skatoties ilgākā laika periodā, parādu summa samazinājusies no 1,04 miljardiem eiro jeb 11% pret 2018. gada ieņēmumiem līdz jau minētajiem 862,3 miljoniem jeb 6% pagājušajā gadā un 854 miljoniem eiro šā gada 1. oktobrī
VID versijā parādu summa nesamazinās pati no sevis, bet tiek samazināta VID darba rezultātā. Vispirms VID ļoti savlaicīgi uzrunā nodokļu parādniekus, fiksējot mazus nodokļu parādus, pirms tie izauguši par lieliem. “Ja uzņēmums nevar noteiktajā termiņā samaksāt nodokļus, ir jāsaprot, vai tā ir šī brīža problēma, vai kaut kas būtisks jāmaina. Jāsaprot, cik ilgā laikā un no kādiem līdzekļiem varēs parādu samaksāt, un jāizvēlas piemērotāko risinājumu,” teica B. Šmite-Roķe.
Galu galā uzņēmējiem un uzņēmumu vadītājiem jānonāk pie tā, ka nodokļus izdevīgāk maksāt nekā nemaksāt, ielaižoties uz nodokļu paradu piedziņu, kuras rezultātā lielākā daļa naudas tik un tā tiekot piedzīta. Pret maksātnespējas procesā esošiem uzņēmumiem VID uztur nodokļu prasības 218,4 miljonu eiro apmērā un kaut cik naudas arī atgūs, jo nodokļu parādu apmaksa no maksātnespējas procesā atgūtajiem līdzekļiem ielikta trešajā vietā aiz paša maksātnespējas procesa un uzņēmuma darbinieku prasījumu apmaksas pirms nodrošinātajiem kreditoriem, nemaz nerunājot par nenodrošinātajiem kreditoriem. Savukārt nodokļi 107,9 miljonu eiro apmērā aprēķināti uzņēmumiem, kuriem tik tiešām nekādu īpašumu nav. Šogad VID atteicies no 52 miljonu eiro parādu piedzīšanas tikai tajos gadījumos, kad uzņēmums likvidēts.
Aktuālā termiņpagarinājumu summa ir 88,2 miljoni eiro. Grūti iedomāties, ka VID atgūs kaut cik pamanāmu daļu no 297,4 miljoniem eiro, kas klasificēti kā “aktuālie parādi”. No tiem par 166,7 miljoniem eiro notiekot “aktīva piedziņa” no uzņēmumiem, kuri nav ielaidušies uz savu aktīvu dalīšanu maksātnespējas procesa ietvaros. Šajā pašā grupā jau minētie 107,9 miljoni paradu uzņēmumiem, no kuriem VID neko nepiedzen, jo nav konstatējis nekādu uzņēmuma mantu, aktīvus vai ko citu, uz ko šo piedziņu vērst. Bet parādi netiek norakstīti, jo uzņēmums neskaitās likvidēts kaut vai tāpēc, ka neviens neuzņemas uzņēmuma likvidēšanas izmaksas. Vēl šajā grupā uzņēmumi, kuru pārstāvji nav spējuši nokārtot maksājumu termiņu pagarinājumu, bet piekrituši uz labprātīgas nomaksas grafikiem kopā 22,8 miljonu eiro apmērā.
Ar parādu piedziņas procesā esošiem parādiem uzņēmumi ilgi eksistēt nevar. Tiem jāpazūd faktiski, bet to juridiskā likvidēšana mēdz būt kampaņveidīga. Pēdējā lielākā kampaņa bijusi 2015. gadā, kad uzņēmumu likvidācija novedusi pie izņēmumu nodokļu paradu norakstīšanas pusmiljarda eiro apjomā.
Atšķirībā no uzņēmumiem, fiziskās personas ar piedziņas procesā esošiem parādiem var dzīvot gadu desmitiem. Šādu parādu piedziņu apmēram 200 miljonu eiro apmērā VID atdevis tiesu izpildītājiem. Tādējādi VID arī atdevis kontroli par parādu piedziņas procesu.
