Izpēte

Lai arī Latvijā samazinās dzimstība un teorētiski vajadzētu samazināties valsts sociālajiem izdevumiem dažādiem ar bērna piedzimšanu un audzināšanu saistītiem pabalstiem, sociālajā budžetā tomēr liekas naudas nav.

Šogad pirmajos deviņos mēnešos Latvijā reģistrēti 10 822 jaundzimušie, kas ir par 1741 bērnu jeb 13,9% mazāk nekā 2022. gada attiecīgajā laika periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati. Katrā 2023. gada mēnesī piedzima mazāk bērnu nekā attiecīgajā 2022. gada mēnesī, turklāt tas ir ne tikai mazāk salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, bet arī vismazākais dzimušo skaits katrā mēnesī pēdējos simt gados.

Tualetes skolās un guļamtelpas bērnudārzos bieži vien ir visnedrošākās vietas, kur mēdz notikt dažādu veidu vardarbība un pazemošana, secināts nevalstiskās organizācijas "Centrs Dardedze" jaunās kampaņas "Lasi starp rindiņām" organizētājā diskusijā.

Šokējošo un asiņaino skatu nav iespējams aizmirst. Ciniski nobeigta aļņa galva un āda mētājas dažu desmitu metru attālumā no meža ceļa purva malā. Savus posta darbus mednieki pat nav parūpējušies piesegt ar zariem. Cik ētiski ir mežā atstāt nogalināta dzīvnieka atliekas?

Uzvaras parka pastāvēšana 1923. gadā sākās ne vien ar Rīgas pašvaldības lēmumu par parka nosaukumu, bet arī ar tiesu darbiem pret bijušā Pētera parka koku postītājiem.

Jau pēc dažiem gadiem demogrāfiskā noslodze Latvijā varētu pieaugt tik katastrofāli, ka būs jādomā, kā darbaspējīgie varēs samaksāt pietiekamas sociālās iemaksas pensijām. Šādu secinājumu izsaka Labklājības ministrija, kas neatbalsta priekšlaicīgas pensionēšanās vecuma noteikšanu daudzbērnu ģimeņu vecākiem. Valsts ir ieinteresēta, lai cilvēki ilgāk strādā.

Sabiedrībai ir tiesības zināt, kuras Latvijas un pārējo Eiropas valstu kompānijas joprojām izvērš darbību Krievijā, ikvienam ir tiesības zināt, vai ražotājs, kura produktu vai preci pērkam, ar savu pelņu nebaro agresorvalsts ekonomiku un tās militāros spēkus – “Neatkarīgajai” apgalvo ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) un zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).

Pazudušās Annas Jansones meklējumi turpinās. Trešdien, 8. novembrī, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēma informāciju no Valsts policijas, ka iespējamā meklēšanas vieta ir Ķemeru tīrelī. Arī “Neatkarīgā” devās uz turieni. Brīvprātīgie un VUGD Zemgales reģiona Kalnciema posteņa brigādes puiši rūpīgi pārmeklēja apkārtni.

Par “neatkarīgām” saukto iestāžu vadītāji vakar sacentās ar komplimentiem valdībai un Saeimai, lai tā apstiprina valsts 2024. gada budžetā tādus pieaugumus šo iestāžu darbinieku algām un pārējiem izdevumiem, kādi iestāžu darbiniekus pilnīgi apmierinot.

“Ļoti ceru, ka uz valsts svētkiem vilcieni Latvijai būs,” “Neatkarīgajai” vakar teica Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas direktors Andris Dunskis.

Kaimiņvalstīs Zviedrijā un Somijā aizsākušās diskusijas par nepieciešamību marķēt to starptautisko zīmolu produktus, kuru ražotāji turpina uzņēmējdarbību Krievijā. Diskusijas uzjundījis žurnālistu atklājums, ka ar Somiju saistītais saldumu ražotājs finanšu gada pārskatā Krievijas karu Ukrainā sauc par “ģeopolitisku notikumu”.

Saeima šonedēļ ķersies klāt nākamā gada budžeta projekta izskatīšanai, un, lai arī tajā ir ieplānoti nepilni 15 miljoni eiro pensiju piemaksu piešķiršanai un, protams, būs arī nauda ikgadējai pensiju indeksācijai, kopumā būtiskas izmaiņas senioru makos jaunais budžets neatnesīs.

Uzvaras parkā bijušā pieminekļa nojaukšanu var pielīdzināt mākslīga, uz žoklī iedzītas skrūves uzlipināta zoba izraušanai ar cēlu mērķi tajā paša vietā ielikt daudz skaistāku, pareizāku, stiprāku, sabiedrības veselību veicinošu zobu.

Tikai daži latviešu autori rakstījuši par notikumiem Ukrainā pirms un pēc Eiromaidana revolūcijas, kara Donbasā un Krimas aneksijas. Vienlaikus strauji pieauga Serhija Žadana un citu ukraiņu rakstnieku darbu tulkojumu izdošana.

Nesot budžeta portfeli (likumprojektu par valsts 2024. gada budžetu) no Finanšu ministrijas uz Saeimu un tālāk Saeimā, finanšu ministrs Arvils Ašeradens runāja par medicīnai ieplānoto izdevumu pieaugumu 275 miljonu eiro apmērā.

Lai gan latviešu strēlnieka mazdēls Pjotrs Avens šobrīd par savām mājām uzskata Latviju, Klauģu muižu Madonas novadā, Kremlim par to ir cits viedoklis, proti, oligarha vienīgās īstās mājas esot un paliekot Krievija.

Kaut arī pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā strauji augošās izejvielu, piemēram, degvielas un minerālmēslu, cenas radīja bažas par to, cik veiksmīgi izdosies pastāvēt Latvijas lauksaimniecības nozarei, pašreizējā situācija nav vērtējama kā slikta, un daudzos segmentos ražošanas apjomi pieaug. Paši lauksaimnieki gan uzskata, ka nozare nonākusi krīzes situācijā, un šodien, 2. novembrī, biedrība "Zemnieku saeima" Slampes kultūras pilī rīko ārkārtas lauksaimnieku sapulci, lai vienotos par izmaiņām, kas nekavējoties jāveic Zemkopības ministrijai (ZM).

Saeimas budžeta komisija vakar vienbalsīgi nodeva pieņemšanai otrajā lasījumā likumprojektu par hipotekāro kredītprocentu likmju samazināšanu uz kreditētāju rēķina, pret kuru tikpat vienbalsīgi uzstājas uzņēmēju organizācijas.

7296 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, neskaitot dažādas piemaksas un komandējumu naudas, kā arī milzu vara pār vairāk nekā četru tūkstošu lielo darba kolektīvu, visu Latvijas nodokļu maksāju un nemaksātāju likteņiem. Šādas iespējas paveras ikvienam censonim, kurš uzdrošināsies līdz 3. novembrim elektroniski pieteikties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatam.

Krišjāņa Kariņa pirmā valdība atstāja mantojumā nākamajām valdībām tādus līgumus ar šīs valdības izredzētiem autobusu pasažieru pārvadātājiem, pēc kuriem pārvadātājiem izdevīgāk autobusus reisos nesūtīt, bet valsts apsolītās pārvadājumu dotācijas tomēr saņemt.

Pagājušajā nedēļā stājās spēkā jaunais Krievijas Federācijas Pilsonības likums. Tas būtiski vienkāršo Krievijas pilsonības iegūšanu personām, kuras dzīvojušas PSRS, un norāda uz Krievijas robežu paplašināšanos. Pie Krievijas pilsonības itin viegli var tikt pat tie ārvalstnieki, kuru tuvākie radinieki dzīvo “Krievijas impērijai vai PSRS attiecināmajās teritorijās”. Satversmes aizsardzības birojs (SAB) “Neatkarīgajai” sniedza skaidrojumu par to, vai kaimiņvalsts dāsnā pilsonības piešķiršanas politika nerada draudus mūsu valsts drošībai.

Lai arī visi ir vienisprātis, ka gan bērna kopšanas, gan bērna piedzimšanas pabalsts pašreizējā situācijā ir zaudējis savu pirktspēju un vecāku pabalsta aprēķināšanas kārtība nav taisnīga, īpaši pret vecākiem, kuri vēlētos strādāt, valsts budžeta plānošanas ierobežojumu dēļ pabalstus palielināt varēs tikai 2025. gadā.