Scientologu reliģiskās draudzes Latvijā dibinātāji gatavo dokumentus iesniegšanai Tieslietu ministrijā un cer, ka tā mūsu valstī tiks reģistrēta kā reliģiska organizācija, tāpat kā daudzas citas reliģiskās organizācijas, nevis aizliegta, kā tas ir noticis Krievijā un Ķīnā.
Scientoloģija ir 20. gadsimta otrajā pusē izveidota eklektiska reliģiski filosofiska mācība, cieši saistīta ar īpašu psihoterapijas paveidu - dianētiku. Scientoloģijas reliģiju 1954. gadā ASV izveidoja pazīstamais zinātniskās fantastikas darbu autors Lafajets Ronalds Habards, un 20 gadus vēlāk tā oficiāli tika atzīta par reliģiju.
L. R.Habards aprakstīja scientoloģiju kā katras lielās reliģijas mērķa sasniegšanu: dvēseles atbrīvošanu ar gudrību. Habarda darbi ir par eksistences mīklu, nāves mīklu, par tādu stāvokļu apzināšanos, kas nav iepriekš aprakstīti. No šiem darbiem nāk arī scientoloģijas tehnoloģijas bērnu audzināšanai, ģimeņu labošanai, izglītošanai, organizēšanai un palīdzības sniegšanai slimības vai ciešanu laikā.
L. R. Habarda izstrādātā scientoloģija ir reliģija, kas, pēc scientologu pārliecības, piedāvā precīzu ceļu, kas ved uz pilnīgu un noteiktu izpratni par cilvēka patieso garīgo būtību un attiecībām ar sevi, ģimeni, grupām, cilvēci, visām dzīvības formām, materiālo Visumu, garīgo Visumu un Augstāko Būtni.
Galvenās scientoloģijas pamatpatiesības ir, ka cilvēks ir nemirstīga garīga būtne, viņa pieredze sniedzas krietni ilgāk par vienu mūžu, cilvēka iespējas ir neierobežotas, pat ja tās pašlaik netiek realizētas.
Scientoloģija uzskata, ka cilvēks būtībā ir labs un ka viņa garīgā glābšana ir atkarīga no viņa paša, viņa līdzcilvēkiem un viņa brālības sasniegšanas ar Visumu.
Starptautiskās Scientoloģijas baznīcas (CSI) galvenā mītne atrodas Losandželosā Kalifornijā. CSI pārrauga visu Scientoloģijas baznīcu, organizāciju un grupu baznīcas aktivitātes visā pasaulē un nodrošina, ka atsevišķas baznīcas saņem norādījumus savai kalpošanai.
Scientologu draudzes ārpus ASV ir reģistrētas lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu - Nīderlandē, Itālijā, Spānijā, Dānijā, Vācijā, Ungārijā u.c., kā arī Lielbritānijā, Šveicē, Austrālijā, Dienvidāfrikā, Kolumbijā, Izraēlā, Japānā u.c.
Scientologu draudžu darbība ir aizliegta Krievijā, Ķīnā, Ziemeļkorejā un vairākās citās nedemokrātiskās valstīs. Šajās valstīs vara vēršas pret draudžu locekļiem, daudzi atrodas emigrācijā un atgriešanās gadījumā var tikt arestēti.
Latvijā pašlaik darbojas biedrība "Latvijas Dianētikas centrs". Taču šā gada augustā notika draudzes dibināšanas sapulce, kurā ir pieņemts lēmums reģistrēt reliģisko organizāciju un sagatavot dokumentāciju iesniegšanai Uzņēmumu reģistrā.
Draudzes nolikumā deklarētie mērķi ir civilizācija bez vājprāta, noziedzniekiem un kara, kur pasaule var attīstīties, kur tiek cienītas cilvēkiem piemītošās tiesības un kur cilvēks var izzināt un attīstīt savas augstākās spējas.
Tāpat mērķi ir: cilvēka patiesās garīgās dabas un attiecību izzināšana, palīdzības sniegšana līdzcilvēkiem, zināšanu nodošana un garīgās brīvības veicināšana atbilstoši scientoloģijas priekšrakstiem, ievērojot Latvijas Republikā spēkā esošos normatīvos aktus, kā arī scientoloģijas zināšanu un ideju izplatīšana, ievērojot Latvijas Republikā spēkā esošos normatīvos aktus.
Uz jautājumu, kāpēc nepieciešams reģistrēties kā reliģiskai organizācijai (lai gan Latvijā jau ir reģistrēta biedrība), scientologi atbild, ka, lai gan biedrība jau nodarbojas ar scientoloģijas izplatīšanu, reģistrācija apliecinātu, ka viņi nav sekta, bet ir pielīdzināmi citām reliģiskajām organizācijām, darbojas caurskatāmi, tiesiski un korekti.
Jāatzīmē, ka Latvijā ir reģistrētas visdažādākās baznīcas un autonomās draudzes: Evaņģēlisko kristiešu baznīca, "Jaunā paaudze", Jehovas liecinieku draudžu savienība (neraugoties uz visai interesantajām attiecībām ar ārstniecību un tās kavēšanu), Latvijas Dievturu sadraudze, Latvijas Vasarsvētku draudžu centrs, Starptautiskās Krišnas apziņas biedrības Latvijas savienība, Evaņģēliskie Mesijas sekotāji, hernhūtieši, hinduisti, Pēdējo dienu Svēto (mormoņu), Visarioniešu (pēdējās derības) u.c.
Publiskotais "Ziņojums par Tieslietu ministrijā iesniegtajiem reliģisko organizāciju pārskatiem par darbību 2022. gadā" liecina, ka Latvijā bija reģistrētas 19 reliģiskās savienības (baznīcas) un 26 autonomās draudzes.
Drīzumā kļūs redzams, kas notiks ar scientologu reģistrāciju. Tas, cik viegli Krievijā scientologi tika pasludināti par kaitīgiem un nevēlamiem, turklāt šādai rīcībai tika atrasts “zinātnisks” pamatojums, topošās draudzes locekļus nedaudz uztrauc. Vai Latvija ietekmēsies no Krievijas, Ķīnas un Ziemeļkorejas vai tomēr rīkosies kā Rietumu demokrātiskās pasaules sastāvdaļa, kam dažādas publikācijas nav traucējušas ļaut scientologiem izmantot demokrātiskas valsts tiesības?
Reliģisko organizāciju darbību Latvijā nosaka Reliģisko organizāciju likums. Reliģiskās organizācijas iestāde darbojas saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem un saviem statūtiem (satversmi, nolikumu), kurus apstiprina attiecīgā reliģiskā organizācija, kura iestādi ir dibinājusi. Uzņēmumu reģistra mājaslapa vēsta, ka likumā noteiktie dokumenti iesniedzami Uzņēmumu reģistram ne vēlāk kā 14 dienu laikā no attiecīgā lēmuma pieņemšanas.
Reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā reģistrē reliģiskās organizācijas, reliģisko organizāciju iestādes, kā arī Katoļu baznīcas publisko tiesību juridiskās personas. Reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrs sāka darboties 2009. gadā.
Ierakstus reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā izdara Uzņēmumu reģistrs uz pieteikuma vai tiesas nolēmuma pamata, bet valsts un reliģisko organizāciju attiecības kārto Tieslietu ministrijas izveidota struktūrvienība, nodrošinot valsts politikas izstrādi, koordināciju un īstenošanu reliģijas lietās, pēc reliģisko organizāciju lūguma sniedz tām nepieciešamās konsultācijas un palīdzību.
Pirms reliģiskās organizācijas vai tās iestādes reģistrācijas Uzņēmumu reģistrs lūdz Tieslietu ministrijas atzinumu par statūtos norādīto darbības mērķu un uzdevumu atbilstību normatīvajiem aktiem, kā arī par to, vai reliģiskās organizācijas darbība nevar apdraudēt cilvēka tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.
