"Straujiem soļiem dodamies pretī XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem! Kopā ar skolu koru diriģentiem un svētku virsdiriģentiem izdziedājām noslēguma koncerta "Te aust" repertuāru. Nu laiks nodot apgūto tālāk skolēniem!" pēc notikušā skolu koru diriģentu semināra vēsta ieraksts sociālajā tīklā "Facebook". Par gatavošanos svētkiem un ar to saistītajām problēmām, no kurām galvenā ir koru neesamība pat dažās lielās skolās, "Neatkarīgajai" pastāstīja koncerta "Te aust" mākslinieciskais vadītājs Edgars Vītols.
2025. gada jūlijā Rīgu pieskandinās XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Svētkos piedalīsies koru un vokālo ansambļu dziedātāji, tautas un mūsdienu deju dejotāji, pūtēju orķestru un simfonisko orķestru mūziķi, folkloras kopu un tautas mūzikas ansambļu dalībnieki, akordeonisti, koklētāji, jaunie mākslinieki, aktieri - dažādu māksliniecisko kolektīvu dalībnieki no Latvijas un diasporas.
Apstiprināti noslēguma koncerta "Te aust" koru virsdiriģenti: Kaspars Ādamsons, Aira Birziņa, Līga Celma-Kursiete, Gints Ceplenieks, Eduards Grāvītis, Mārtiņš Klišāns, Māris Sirmais, Rudīte Tālberga, Jevgenijs Ustinskovs, Romāns Vanags, Edgars Vītols. Apstiprināti arī koncerta goda virsdiriģenti: Jānis Erenštreits, Jēkabs Ozoliņš, Arvīds Platpers.
E. Vītols “Neatkarīgajai” atklāja, ka kopumā dziedātāju skaits skolu koros, salīdzinot ar to, kāds tas bija pirms 10 gadiem, ir samazinājies. To ietekmējusi kovida pandēmija, kuras laikā skolēnu dziesmu un deju svētki sākumā tika pārcelti, bet tad 2021. gadā notika attālinātā un video formātā, kas nav uzskatāms par pilnvērtīgu.
Viņaprāt, dziedātāju kļuvis mazāk dažādu iemeslu un apstākļu kopuma dēļ. Tā ir gan zemā dzimstība, gan skolu un pašvaldību reformu sekas, pašvaldību un skolu vadības attieksme un darba organizācija skolās, kas nereti nav koriem labvēlīga. Lauku skolās transports no skolas tiek organizēts tā, ka tie, kas vēlētos dziedāt korī, nevar palikt, jo pēc tam nezinās, kā nokļūt mājās.
Protams, reģionos vērojams arī mūzikas skolotāju un diriģentu trūkums. Tāpat koris skolā prasa zināmus materiālus ieguldījumus, piemēram, tērpus un mapes koristiem. Kora darbībai ir jāatvēl noteikts laiks un vieta, jābūt izbraucieniem, koncertiem.
"Savukārt citi skolu koru diriģenti man uzjundīja prieku, jo mirdzošām acīm nāca un stāstīja, ka iegādājušies par maz dziesmu krājumu un dziedātāju būs krietni vairāk. Precīzākas aplēses par kopējo dziedātāju skaitu mēs varēsim gūt oktobrī, lai gan tikai repertuāra pārbaudes skatēs varam redzēt reālo situāciju, cik dziedātāju kāpj uz skatuves," ar saviem iespaidiem pēc skolu koru diriģentu semināra dalījās E. Vītols.
Kā vēsta XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku mājaslapa "nacgavilet.lv", šopavasar koru koprepertuāra pārbaudes skates norisinājās 10 vietās Latvijā un tajās piedalījās 164 kori. Šajā gadā kori skatēs piedalījās pēc izvēles, kā arī tajās nepiedalījās zēnu kori.
E. Vītols atzina, ka šopavasar koru skatēs piedalījušies tikai 7000 dziedātāju un tas bijis kā trauksmes zvans, kas sabiedrībā radījis zināmas bažas, taču šobrīd situācija ir uzlabojusies. E.Vītolam ir cerība nākamgad uz Mežaparka Lielās estrādes sapulcināt 12 000 skolu koru dziedātāju. "Es tad būtu ļoti laimīgs," viņš piebilda.
Tomēr noslēguma koncerta "Te aust" māksliniecisko vadītāju ne tik daudz uztrauc dziedātāju skaita samazināšanās, kā koru skaita samazināšanās un tas, kādēļ kādā skolā vispār nav kora, kāpēc tas netiek piedāvāts, bērniem un jauniešiem nav pieejams, un faktiski tiek atraidīts katrs, kurš grib dziedāt.
Lielajās pilsētās situācija ir labāka, Rīgā kori turas, lai gan kāds atbirums ir, tomēr pat Pierīgā ir skolas, kurās nav koru. E. Vītols gan neminēja konkrētas skolas, taču norādīja, ka, piemēram, Ķekavā, Tukumā un Talsos skolās vairs nav koru. Pat lielās skolās, kurās mācās 500-600 bērnu, nav kora vai tas ir mazskaitlīgs, lai gan 50-60 bērnu varētu dziedāt korī.
Kā vēl vienu iespējamo koru neesamības iemeslu viņš minēja skolu direktoru attieksmi. Iespējams, ka direktors ir sportu atbalstošs vai STEM zinātņu entuziasts, kas orientēts uz datoru un matemātikas mācīšanu. Bet, ja skolā ir skolotājs entuziasts, "vilcējs" un vecāki atbalsta, tad ar kori viss ir kārtībā
Labāka situācija ar koriem ir 1.-4. klašu posmā, savukārt ar zēnu koriem tā nav tik laba skolās, kurās prevalē sports. Pastāv arī varianti, kā saglabāt kora dziedāšanu, ja skolā palikuši tikai 15, 18 vai 20 dziedātāji, apvienojot vairāku skolu korus, bet nekādā gadījumā nelikvidēt kori.
E. Vītols uzsvēra, ka nevēlas mest akmeni neviena lauciņā, taču atgādina, ka Latvijā skolās kori ir bijuši vēsturiski un mūsu dziesmu svētku tradīcija ir ierakstīta UNESCO kultūras mantojumā.
Vaicāts par noslēguma koncerta repertuāra izvēli, E. Vītols sacīja, ka, to veidojot, ņemti vērā vairāki aspekti - dziesmas, kas patīk pašiem dalībniekiem, virsdiriģentiem un tiem koru diriģentiem, kuri aizstāv kormūzikas klasiku, kā arī dziesmas, kas patīk jauniešu klausītājiem - vecākiem, vecvecākiem, ģimenēm, draugiem. Būs arī dziesmas, kas dziedamas a cappella - (bez pavadījuma), tādas kā Selgas Mences un Kārļa Skalbes "Saulīte" un latviešu tautasdziesma "Vienam tēvam deviņi dēli".
Būs arī tādas dziesmas kā Jāzepa Vītola un Ausekļa "Gaismas pils" un Mārtiņa Brauna un Raiņa "Saule, Pērkons, Daugava", kura pirmo reizi izskanēja 1989. gadā tieši Skolu jaunatnes dziesmu svētkos. Tāpat repertuārā ir mūsdienu autoru dziesmas, kā Renāra Kaupera "Mana dziesma," Jāņa Stībeļa "Upe" un citas, kā arī dziesmu popurijs no Atmodas laika dziesmām - "Dumpinieku popurijs".
Popurijs šādi nosaukts tādēļ, ka jaunieši savā maksimālismā bieži vien grib kaut ko mainīt, nevis lauzt, bet vairāk turēt savu līniju. Tam ir labs, audzinošs saturs, kas vērsts uz to, lai jaunieši būtu aktīvi, iesaistītos, jo tie ir mūsu nākamie vēlētāji, mantojuma glabātāji. Atmodas laika dziesmas izvēlētas tādēļ, ka tie, kas tolaik bija jaunieši, tagad jau ir kļuvuši par vecvecākiem, un dziedātāju rindās būs viņu mazbērni, skaidroja E. Vītols.
""Līvi" ir dzīvi, "Menuets" joprojām koncertē, arī Zigfrīds Muktupāvels, Ieva Akurātere un Maija Lūsēna joprojām dzied. Auseklis, kad rakstīja savu "Beverīnas dziedoni", nevarēja iedomāties, ka pēc vairāk nekā 100 gadiem mums būs dziesmotā revolūcija - "Dziesmu vara aizdzina karu, tautu izglāba dziesmu gars!". Laiks ir apmetis loku, un jaunieši šīs dziesmas dzied labprāt, ne uzspiesti," sacīja E. Vītols.
Koncerta programmā ir daudz Latvijai veltītu patriotisku dziesmu - Raimonda Paula un Knuta Skujenieka "Mana tēvu zeme", Jāņa Strazda un Jāņa Petera "Zaļā zeme" un citas. "Varbūt par daudz, bet varbūt tāds laiks. Globalizācija, jaunieši brauc studēt un strādāt uz ārzemēm, karadarbība Ukrainā, politiskā situācija nebūt nav stabila. Bet ar dziesmu un deju mēs varam nedaudz pietuvināt domu par Latviju, lai viņi nebrauc prom, atgādināt par mājām," ir pārliecināts E. Vītols, piebilstot, ka arī mazākumtautību skolēniem latviešu dziesmu dziedāšana nāk tikai par labu.
Ir izdoti noslēguma koncerta "Te aust" dziesmu krājumi, skolās nupat noslēgusies dziedātāju uzņemšana koros, un ir sācies jauns darba cēliens. Svarīga lieta ir arī kopmēģinājumi pirms skatēm, lai skolu dziedātāji redz, ka viņi nav vieni, attīsta savas sadarbības spējas. Koru repertuāra pārbaudes skates paredzētas nākamgad marta beigās un aprīlī, bet 9. maijā tiks apstiprināti dziesmu svētku dalībnieki.
Noslēguma koncerta mākslinieciskais vadītājs E. Vītols ar lepnumu stāstīja, ka kora dziedāšanu var sasaistīt ar mācību procesu, ieviešot starppriekšmetu saikni. Tā, piemēram, dziesmā "Veltījums dzejniekiem" koristi sauks latviešu dzejnieku vārdus no katra novada. Ja līdz šim tika uzskatīts, ka mobilie tālruņi mēģinājumu procesā tikai traucē, tad šajos skolēnu dziesmu svētkos būs citādi. Pie katras dziesmu krājumā ievietotās dziesmas ir QR kods, kuru noskenējot atveras apraksts par dziesmu un tās autoriem, un iecerēts pievienot arī balss ierakstu un video.
Tāpat Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncerts 13. jūlijā vairs nenotiks vēlu vakarā, bet tas būs dienas koncerts ar sākumu pulksten 16 un ilgs 2,5 stundas. Koncertā dziedātāji dziedās pūtēju orķestru pavadījumā, un tajā piedalīsies dejotāji.
