Mākslīgais intelekts nu jau iespiedies teju katrā jomā. To savā labā iemācījušies izmantot arī uzņēmēji, uztverot to jau par pastāvīgu ekonomikas elementu. Nenoliedzami – gan jaunie uzņēmumi, gan privātie investori, kas ir populārākais finanšu avots jaunajiem uzņēmējiem, var iegūt ļoti daudz, izmantojot mākslīgo intelektu, tomēr tas rada arī ievērojamus riskus, raksta “wnp.pl”.
Mākslīgā intelekta (MI) attīstība un tā aizvien pieaugošā nozīme pieprasa arvien labākas zināšanas par tehnoloģiskiem jautājumiem, veicot ieguldījumus. Tas savukārt ļauj jaunajiem uzņēmumiem daudz efektīvāk paplašināt savu biznesu, liecina “Cobin Angels” pētījums. “Cobin Angels” ir lielākais profesionālais privāto investoru klubs Polijā.
Gan uzņēmēji, gan investori novērtē mākslīgā intelekta nozīmi un potenciālu - vairāk nekā 75 procenti no viņiem MI uztver kā faktoru, kas ir spējīgs būtiski ietekmēt nākotni. Bet vai šajā rožainajā nākotnes solījumā neslēpjas arī kāda darvas karote medus mucā?
Pētījums liecina, ka jaunajiem uzņēmumiem, kuru nosaukumā ir ietverts saīsinājums “MI”, nereti ir "uzpūsti" vērtējumi - tie ir vidēji par 20 procentiem augstāki nekā citiem, tomēr realitātē tie bieži vien pilnībā neatspoguļo to patieso vērtību. Turklāt šī ir gana satraucoša tendence - šobrīd ir moderni biznesa modelim pievienot saīsinājumu “MI” pat tad, ja tas dažkārt patiesībā neatspoguļo konkrētā uzņēmuma faktisko uzņēmējdarbības profilu, secina eksperti. Lielākais vairums aptaujāto uzskata, ka mākslīgā intelekta parādīšanās mainīs investīciju tirgus seju - par to jo īpaši ir pārliecināti paši jaunuzņēmumi, sniedzot 75% apstiprinošu atbilžu.
Novērtējot mākslīgā intelekta ietekmi uz jaunuzņēmumiem un investīcijām, aptaujātie respondenti uzrādīja ievērojamu optimismu un norādīja uz būtiskākajām izmaiņām trīs jomās - apmēram ceturtā daļa no aptaujātajiem ir pārliecināti, ka investoriem turpmāk būs nepieciešamas labākas zināšanas tehnoloģiskajos jautājumos, jaunizveidotie “startup” uzņēmumi varēs daudz efektīvāk paplašināt savu biznesu, bet to komandu lielums diezgan ievērojami samazināsies, ja runājam tieši par cilvēku skaitu tajās.
Ievērojami mazāku respondentu atbalstu saņēma viedoklis, ka mākslīgais intelekts varētu likt pieaugt komandas locekļu skaitam un palielināties projektu kapitāla prasībām. Privātie investori un riska kapitāla fondi, kas tika aptaujāti ziņojuma ietvaros, atbildot uz jautājumu, vai viņi iegulda jaunuzņēmumos, kas izmanto MI, sniedza ļoti līdzīgas atbildes. Investori mākslīgā intelekta nozīmi, veicot investīcijas, novērtē ļoti augstu - vairāk nekā 75 procenti no viņiem MI uztver kā faktoru, kas ir spējīgs ietekmēt nākotni, un aptuveni 15 procenti respondentu jau ir mainījuši savas investīciju intereses par labu MI.
Svarīgs fakts ir arī tas, ka praktiski neviens no aptaujātajiem neuzskata, ka MI varētu būt tikai pagaidu tendence, jeb, citiem vārdiem sakot, teju visi aptaujātie atzīst, ka pieņem mākslīgo intelektu kā pastāvīgu ekonomikas elementu. Aptaujā tika arī noskaidrots, ka tikai apmēram puse respondentu atzīst, ka izmanto mākslīgo intelektu, lai pieņemtu lēmumus investīciju procesā - tas galvenokārt tiek izmantots, analizējot un apkopojot informāciju par jaunajiem uzņēmumiem, kas lūdz investīcijas.
Kataržina Pieniadza, investore un “Cobin Angels” dalībniece, norāda, ka jaunuzņēmumiem, kuru nosaukumos ir ietverti maģiskie burti “MI” jeb mākslīgais intelekts, pašlaik ir stipri pārspīlēti vērtējumi - tie ir vidēji par 20 procentiem augstāki nekā citiem, kas bieži vien nemaz neatspoguļo to patieso vērtību.
“Tomēr tagad pamazām rodas jautājumi, vai MI ažiotāža tuvojas beigām, tāpēc es uzskatu, ka drīzumā investori racionālāk un kritiskāk skatīsies uz viņiem piedāvātajiem piedāvājumiem un to, kur aiziet viņu naudas plūsma. MI jaunuzņēmumi sāks apsīkt diezgan strauji,” pētījuma rezultātus komentē eksperte.
Pēc viņas teiktā, ir pilnīgi iespējams, ka šīs jomas projektos tieši vai netieši iesaistīto biržas uzņēmumu akciju iegāde kļūs par arvien populārāku investīciju iespēju mākslīgā intelekta sektorā, ja runājam tieši par lielajiem spēlētājiem, kuriem līdzekļi zīmola veidošanai nebūs problēma.
“Mode investēt mākslīgā intelekta jaunizveidotos uzņēmumos vājināsies, bet pati tehnoloģija ietekmēs investīciju tirgus formu galvenokārt kā rīks, kas palīdzēs investoriem ātri un efektīvi analizēt datus, novērtēt risku, prognozēt tirgus tendences un atbalstīt aktīvu izvēļu portfeli,” prognozē Kataržina Pieniadza.
Tāpēc nav šaubu, ka šodien investīciju tirgū jāspēj atšķirt patiesi inovatīvi projekti no tādiem, kuros mākslīgais intelekts izmantots tikai to nosaukumā.
“Diemžēl pēdējo ir daudz vairāk. Mūsdienās nosaukumā vai biznesa modelī ir ļoti populāri iekļaut moderno saīsinājumu “AI” (Artificial intelligence -red.), taču reālas stratēģiskas izvēles ir pavisam kas cits. Šāda tendence var novest pie vēl viena "burbuļa", kas pēc kāda laika plīsīs,” atzīmē Tomašs Sloņevskis, biznesa eņģelis un “Torf Corporation”, Polijas kosmētikas ražotāja, valdes loceklis.
Sloņevskis atgādina, ka tieši tāpat notika arī tad, kad moderni kļuva interneta uzņēmumi, tehnoloģiju uzņēmumi un kriptovalūtas. Ziņojuma empīriskā daļa ir balstīta uz tirgus izpēti, kuras pamatā ir 259 privāto investoru, jauno uzņēmumu un fondu pieteikumi konkursam “Polijas Gada biznesa eņģelis 2023”.
Arī 2020. gadā Latvijā tapušajā ziņojumā "Par mākslīgā intelekta risinājumu attīstību" minēti vairāki riski, kas ir saistīti ar MI sistēmu izplatību, proti, nākotnē MI sistēmas pieņems arvien sarežģītākus un atbildīgākus lēmumus. Fundamentāls MI normatīvā regulējuma jautājums ir atbildība par nepareizu, kaitīgu vai prettiesisku rīcību (darbību vai bezdarbību), ko veikusi MI vadītā sistēma, procesā, kur nav bijis iesaistīts cilvēks (human in the loop).
“Šeit uzreiz būtu jānodala asistējošās MI sistēmas, kuras tikai iesaka darbību un asistē cilvēkam (lēmums jāpieņem pašam cilvēkam), no sistēmām, kuras pašas pieņem kādu lēmumu, no kura var iestāties negatīvas sekas. Šobrīd atbildība par kādu objektu jāuzņemas objekta īpašniekam, un arī ES ekspertu līmenī šobrīd tiek rekomendēts palikt pie šī uzstādījuma. Piemēram, ja brauciena laikā vilciens noiet no sliedēm un cieš cilvēki, tad atbildīgs ir vilciena vai sliežu īpašnieks atkarībā no tā, kur bija tehniskā kļūme. MI vadīto sistēmu gadījumā būs domstarpības par atbildīgo, jo īpašnieks saņem no ražotāja jau apmācītu sistēmu un ne vienmēr ir kompetents par MI tehniskajām niansēm. No otras puses, MI sistēmas bieži tiek "trenētas" nepārtraukti, pats MI sistēmas īpašnieks turpina sistēmas "treniņu" un pielāgošanu konkrētiem apstākļiem. Arī servisa kompānijas var veikt izmaiņas MI sistēmā. Ja MI vadīts auto nodara kaitējumu, tad, iespējams, būs nepieciešami pilnveidojumi normatīvajā regulējumā, lai noteiktu vainīgo, vai tas būtu ražotājs, servisa pakalpojumu sniedzējs, īpašnieks vai lietotājs atkarībā no auto autonomitātes pakāpes. Jo vairāk MI sistēmai ir neironu līmeņu un jo lielāka datu kopa, no kuras notiek sistēmas apmācība, jo neiespējamāk konstatēt, kāpēc MI sistēma ir pieņēmusi vienu vai otru lēmumu. Ir situācijas, kad no avārijām izvairīties nav iespējams, jautājums tikai par to, kurš kļūst pa upuri. Piemēram, mēģinot izvairīties no sadursmes ar pa ielu skrienošo cilvēku, auto var iebraukt grāvī un nodarīt kaitējumu pasažieriem. Šādu gadījumu būs arvien vairāk, un būs nepieciešams izšķirt strīdu. MI sistēmai būs jālemj par mazāko kaitējumu arī, piemēram, glābšanas dronu gadījumā, kad sistēmai būs jāpieņem lēmums, kuru no slīkstošajiem cilvēkiem glābt pirmo, ņemot vērā, ka pārējie var noslīkt. Viens no vērtēšanas kritērijiem varētu būt slīkstoša cilvēka iespēja izdzīvot. Arī publiskajos pakalpojumos MI rīki pieņems arvien vairāk lēmumu, kas varētu novest pie tiešajiem zaudējumiem privātpersonām. Piemēram, MI formāla iemesla dēļ var atteikt būvniecības atļauju, kaut gan cilvēks tādu lēmumu nekad nebūtu pieņēmis. Šādos procesos, vismaz sākumā, atbildes verifikācijai ir obligāti jāiesaista arī cilvēks,” uzsvērts ziņojumā.
