Ja Dziesmu un deju svētku tradīcija mums kā valstij ir svarīga, bez kavēšanās jāapstiprina māksliniecisko kolektīvu vadītāju atalgojuma jaunais modelis. Kultūras ministrijas sagatavotais konceptuālais ziņojums "Par māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksas finansēšanas kārtību no 2024. gada", kas 2023. gada vasarā tika iesniegts Ministru kabinetā, bet joprojām nav apstiprināts, līdz ar to sabiedrībā rodas bažas par tā ieviešanu.
Ziņojums tika atkārtoti iesniegts Ministru kabinetā šā gada jūnijā. Līdzīgi kā 2023. gadā, saskaņošanas gaitā tika saņemta virkne Finanšu ministrijas iebildumu.
Cita starpā Finanšu ministrija iebilst pret konkrētu stundu skaita nedēļā apmaksāšanu (ne vairāk kā 10 stundas nedēļā no valsts budžeta un ne mazāk kā 10 stundas nedēļā - no pašvaldības budžeta) māksliniecisko kolektīvu vadītājam, norādot, ka lielākā daļa kolektīvu vadītāju strādā mazāk nekā 10 stundas nedēļā un šāds nosacījums nepamatoti radīs papildu finanšu resursu piesaistes nepieciešamību no pašvaldību budžetiem.
Tāpat Finanšu ministrija norāda, ka "šā gada 18. jūnija Ministru kabineta sēdē tika pieņemts lēmums, ka likumprojekta "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" sagatavošanā kā vienīgais vidēja termiņa budžeta prioritārais attīstības virziens ir noteikta valsts drošība.
Attiecīgi citu vidēja termiņa budžeta prioritāro attīstības virzienu noteikšana iespējama, pārskatot ministriju un citu centrālo valsts iestāžu esošo budžeta programmu/apakšprogrammu izdevumus un pārvirzot resursus aktuālākiem prioritārajiem pasākumiem vai rodot papildu finansējuma avotus, attiecīgi sagatavojot fiskāli neitrālus priekšlikumus jaunu prioritāro pasākumu finansēšanai. Ņemot vērā minēto, nav atbalstāms rīkojuma projekta 3. punkts šobrīd paredzētajā redakcijā, lūdzam to precizēt." Ņemot vērā izteikto iebildumu raksturu, rodas bažas par ziņojuma turpmāko virzību un attiecīgi - par jaunā māksliniecisko kolektīvu vadītāju atalgojuma modeļa ieviešanu.
Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale uz "Neatkarīgās" jautājumiem par ziņojuma tālāko virzību Ministru kabinetā, vai un kad tas varētu tikt izskatīts, vai ir cerība, ka tas tiks apstiprināts un kolektīvu vadītāji no 2025. gada varētu saņemt atalgojumu pēc jaunā modeļa pirmā varianta, atbildēja, ka "Kultūras ministrija strādā, lai atrisinātu Finanšu ministrijas izteiktos komentārus un priekšlikumus informatīvajā ziņojumā "Par māksliniecisko kolektīvu vadītāju atalgojumu" un virzītu to izskatīšanai valdībā".
Valsts kancelejas mājaslapā atrodams rīkojuma projekts, kas paredz atbalstīt konceptuālā ziņojuma "Par māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksas finansēšanas kārtību no 2024. gada" pirmo risinājuma variantu un noteikt Kultūras ministriju par atbildīgo institūciju konceptuālā ziņojuma pirmā risinājuma varianta īstenošanā.
Savukārt rīkojuma projekta trešais punkts paredz, ka "jautājumu par papildus nepieciešamo finansējumu 2025. gadā un turpmākajos gados skatīt Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām".
Iepazīstoties ar jomas tiesisko regulējumu, politikas plānošanas dokumentiem un informāciju par to izpildi, Dziesmu un deju svētku norisē tieši iesaistīto kultūras darbinieku sniegto redzējumu, kā arī aptaujās atspoguļoto Dziesmu un deju svētku dalībnieku viedokli, ir pamats piekrist kultūras nozares viedoklim, ka esošais māksliniecisko kolektīvu vadītāju atalgojuma modelis ir uzlabojams, jo tas vairumā gadījumu nenodrošina kolektīvu vadītāju ieguldītajam darbam atbilstošu atalgojumu, kā arī netiek pārskatīts atbilstoši objektīviem rādītājiem, tostarp pieaugošajai dzīves dārdzībai. Pašreizējais modelis arī nenodrošina pietiekamu valsts iesaisti un padara kolektīvu vadītāju atlīdzību atkarīgu no pašvaldības finansiālajām iespējām, kas ir ļoti dažādas.
No 2015. gada līdz 2023. gadam valsts budžeta mērķdotācijas apjoms pieaudzis par 26,6%, kas vērtējams kā nepietiekams, ņemot vērā, ka kopš 2015. gada Latvijā vairākas reizes ir mainījusies minimālā darba samaksa, ir notikusi strauja inflācija (saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, patēriņu cenu pārmaiņa 2023. gada martā, salīdzinot ar 2019. gada martu, ir 32,9%).
Bāzes summa vienam mākslinieciskā kolektīva vadītājam gadā nepārsniedz 420 eiro, līdz ar to mēnesī bāzes summa pirms nodokļu nomaksas mākslinieciskā kolektīva vadītājam ir 35 eiro. Savukārt koprepertuāra mākslinieciskā kolektīva vadītājs, saskaņā ar līdzdalības intensitātes koeficientu, gadā saņem ne vairāk kā 840 eiro pirms nodokļu nomaksas, kas ir 70 eiro mēnesī.
Jaunais atlīdzības modelis paredz, ka māksliniecisko kolektīvu vadītāja kvalitatīvai pienākumu veikšanai nepieciešamas vismaz 20 stundas nedēļā, kas ir puse no Darba likumā noteiktā normālā nedēļas darba laika. Ņemot vērā to, ka mākslinieciskie kolektīvi nodrošina Dziesmu un deju svētku nepārtrauktu norisi, tad valsts budžeta mērķdotācija mākslinieciskā kolektīva vadītājam tiek maksāta ne vairāk kā par 10 stundām nedēļā jeb 40 stundām mēnesī.
Savukārt pašvaldības saskaņā ar Dziesmu un deju svētku likuma 9. panta trešo daļu apmaksā ne mazāk kā 10 stundas nedēļā jeb 40 stundas mēnesī vienam mākslinieciskā kolektīva vadītājam. Ar mākslinieciskā kolektīva vadītāju dibinātājs slēdz darba līgumu, lai nodrošinātu mākslinieciskā kolektīva vadītāju sociālās garantijas. Lai nodrošinātu atlīdzības izmaksu māksliniecisko kolektīvu vadītājiem, to dibinātājiem objektīvu iemeslu dēļ ir tiesības slēgt uzņēmuma līgumus ar māksliniecisko kolektīvu vadītājiem, nepārtraucot līguma darbību vasarā. Atlīdzība māksliniecisko kolektīvu vadītājiem tiek apmaksāta atbilstoši nostrādāto stundu skaitam, balstoties uz Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) apkopotajiem datiem par māksliniecisko kolektīvu skaitu vienam vadītājam, lai turpmāk visās institūcijās māksliniecisko kolektīvu vadītāju atlīdzības noteikšanā tiktu ievēroti līdzvērtīgi nosacījumi un vienlaikus nodrošināta ilgtspējīga un sakārtota māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksa.
Lielākā daļa 804 māksliniecisko kolektīvu vadītāju vada vienu kolektīvu un par to saņem valsts budžeta mērķdotāciju, bet vienā gadījumā viens vadītājs vada astoņus mākslinieciskos kolektīvus. LNKC dati rāda, ka lielākoties viens mākslinieciskā kolektīva vadītājs pamatā saņem valsts budžeta mērķdotāciju par vienu, divu vai, maksimums, trīs māksliniecisko kolektīvu vadīšanu, kas ir apmēram 30 stundas nedēļā vai nepilna darba slodze.
Plānots pārskatīt un veidot vienotus māksliniecisko kolektīvu vadītāju amata aprakstus, organizēt to ieviešanu visās pašvaldībās, tādējādi nodrošinot pašvaldībās vienotu izpratni par mākslinieciskā kolektīva vadītāja veicamajiem pienākumiem, kā arī nepārprotamu amata funkciju atbilstību amatu saimei un mēnešalgas grupai.
Tiesībsargs Juris Jansons ir veicis izpēti par nepilnībām māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksas organizācijā un to iespējamo ietekmi uz Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanu. Tapusi arī tiesībsarga vēstule Ministru kabinetam, Kultūras ministrijai un Latvijas Nacionālajam kultūras centram.
Tiesībsargs pauž atbalstu Kultūras ministrijas izstrādātajam vienotajam māksliniecisko kolektīvu vadītāju atalgojuma modelim, kas praksē nozīmētu ieguldītajam darbam atbilstošu atalgojumu.
Savukārt no Ministru kabineta līdz šī gada 30. septembrim tiesībsargs gaida redzējumu par iespēju apstiprināt ziņojuma pirmajā variantā paredzēto risinājumu. Tas, lai arī ar kavēšanos, nodrošinātu jauna vienota māksliniecisko kolektīvu vadītāju atalgojuma modeļa ieviešanu vismaz no nākamā gada.
"Šī tēma ir cilāta kā karsts kartupelis vairāku gadu garumā. Ilgāka kavēšanās nav pieļaujama, jo māksliniecisko kolektīvu vadītāju ieguldījums ir būtisks, bet līdz šim nepietiekami novērtēts Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas elements. Bez kvalitatīvas un pilnvērtīgas māksliniecisko vadītāju iesaistes kolektīvu darbība un līdz ar to arī svētku tradīciju pilnvērtīga kopšana būtu apgrūtināta vai pat neiespējama. Šie svētki nevar balstīties tikai uz entuziasmu un atsevišķām finanšu piešpricēm," uzsver tiesībsargs Juris Jansons.
Faktiski valdībai ir jāizdara tas, ko tā pati atzinusi jau iepriekš - pastāvošais māksliniecisko kolektīvu vadītāju atalgojuma modelis ir nepilnīgs, un tas ir jāmaina. Jaunā kārtība nodrošinātu ieguldītajam darbam atbilstošu atalgojumu. Turklāt tas tiktu objektīvi pārskatīts, piemēram, palielinoties dzīves dārdzībai. Būtiski arī nodrošināt, ka māksliniecisko kolektīvu vadītāju atlīdzība nav atkarīga no pašvaldību atšķirīgajām finansiālajām iespējām, uzskata tiesībsargs.
