Latvijā dzīvojošiem Krievijas pilsoņiem sarīkoto latviešu valodas eksāmenu nokārtot spējuši 39% eksaminējamo ar pirmo reizi, 54% kopā ar pirmo, otro trešo un ceturto reizi.
Latvijas valsts iestādēs turpina pildīt priekšvēlēšanu solījumu, kādu 13. Saeimas deputātu vairākums 2022. gada rudenī izmantoja cīņā par savu pārvēlēšanu 14. Saeimā. Tātad solījumu pārbaudīt latviešu valodas prasmi Latvijā dzīvojošiem Krievijas pilsoņiem un izraidīt no valsts tos, kuri eksāmenā izkrīt. Pārbaude attiecās tikai uz tiem Krievijas pilsoņiem, kuri pieņēmuši citas valsts pilsonību, atsakoties no Latvijas pilsonības vai pastāvīgā iedzīvotāja statusa. Lai izpatiktu Krievijai, Latvija piešķīra šādiem Krievijas jaunpilsoņiem pastāvīgās uzturēšanās atļaujas (PUA), kuru saņēmēju tiesības maz atšķiras no pilsoņu tiesībām. Krievijas nespēja sasniegt tās zibenskara mērķus Ukrainā parādīja Krievijas vājumu, ko apliecina arī Krievijas pilsoņiem sarīkotā latviešu valodas prasmes pārbaude.
14. Saeimas valdošas koalīcijas pilda 13. Saeimas vairākuma solījumu, kura ticamība tika nodrošināta ar to, ka 13. Saeima piešķīra tam likuma spēku, atbilstošā grozot Imigrācijas likumu. Pēc tam 14. Saeima ir jau vairākas reizes grozījusi šos grozījumus.
Pagājušā gada 24. augustā platformā Manabalss.lv tika publicēta iniciatīva nepieļaut toreizējās koalīcijas vienošanos dot vēl divus gadus eksāmena nokārtošanai tiem, kuri nebija spējuši nolikt eksāmenu gada laikā, kā tas bija noteikts likuma grozījumu pirmajā versijā. Manabalss.lv rāda, ka šobrīd par iniciatīvu parakstījušies 10 984 cilvēki. Ar mazliet mazāku parakstu skaitu jau pietika, lai priekšlikumu nodotu Saeimas komisijām, kuras to tālāk nav virzījušas. Iniciatīva nesavāca tādu parakstu skaitu un neizraisīja citus atbalsta veidus, kuru dēļ valdošajai koalīcijai nāktos mainīt savu politiku.
Manabalss.lv tika izmantota arī pretēja priekšlikuma izteikšanai. Jau 2022. gada decembrī platformā parādījās priekšlikums “Pārtraukt nerrot Latvijas iedzīvotājus ar Krievijas un Baltkrievijas pilsonību”, ar to saprotot Imigrācijas likuma grozījumu pirmās versijas atcelšanu vispār. Procesuāli šis priekšlikums tika tālāk līdz Saeimas plenārsēdei, kura to noraidīja 2023. gada 2. februārī. Taču šis priekšlikums ir ticis tālāk arī pēc būtības, jo Imigrācijas likuma grozījumi pārveidoti tā, ka daudzos gadījumos nodrošina tieši to rezultātu, kādu priekšlikums prasa. Tātad Krievijas pilsoņu palikšanu. No rezultāta viedokļa vienalga, vai tas būtu noticis līdz ar Imigrācijas likuma grozījumu atcelšanu vispār, vai ir noticis līdz ar Imigrācijas likuma grozījumu pārveidošanu tā, lai Krievijas pilsoņi tiktu pie Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa. Papildgrozījums bija arī tāds, lai dotu Krievijas pilsoņiem vairāk laika viņiem vajadzīgā statusa iegūšanai.
Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja jēdziens Latvijas likumu kopumā ieviests ar 2006. gadā pieņemtu likumu “Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā". Tā pēdējie grozījumi izdarīti šā gada maijā, tādējādi nodrošināt atbilstību starp šo likumu un Imigrācijas likumu tā jaunākajā versijā.
Latvijas fizisko personu reģistru uzturošā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) savulaik informēja, ka Latvijā vajadzētu atrasties 25 316 Krievijas pilsoņiem, uz kuriem attiecās valodas prasmes pārbaude. Tādējādi PMLP pieteikusi sava darba apjomu, sākot ar to, ka jāpārbauda, vai uz šiem Krievijas pilsoņiem attiecas arī viņu valodas prasmes pārbaude. Izrādās, ka daudzos gadījumos neattiecas, ja
Ja lielai daļai Krievijas pilsoņu valodas pārbaude nebija jākārto, tad saprotams, kā tas iespējams, ka eksāmenus organizējošais Valsts izglītības satura centrs (VISC) atskaitās par 6 367 eksāmenu nokārtojušām personām, bet PMLP jau piešķīrusi ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu 14 993 personām un PUA saskaņā ar Imigrācijas likumu - 844 personām.
Tiem, kuri pieteikušies kārtot valodas eksāmenu, bet nav to nokārtojuši, pagaidām jāuztiek ar termiņuzturēšanās atļaujām (TUA). Tāda ranga tiesības palikt Latvijā piešķirtas 5 477 personām. Tām šeit sarežģītāka dzīve kā stimuls iegūt ES vai Latvijas pastāvīgā iedzīvotāja statusu.
Pirms neilga laika PMLP izskatīšanā atradās 1 518 pieteikumi no 815 pretendentiem uz ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu, 694 - uz TUA un 9 - uz PUA. Šie skaitļi mainās katru dienu, kamēr PMLP pieņem gan lēmumus par iesniegumiem, gan jaunus iesniegumus par tiesībām atrasties Latvijā. PMLP var arī saņemt informāciju par cilvēku izceļošanu no Latvijas vai par viņu nāvi.
Viens no reālajiem Imigrācijas likuma grozījumu rezultātiem ir stimuls tiem, kuri šaubījušies, vai citur viņiem nebūs labāk nekā Latvijā, doties uz šim labākajām vietām. No Latvijas izceļojušo skaitu PMLP novērtē ar pusotru tūkstoti cilvēku.
Tiem, kuriem eksāmens jākārto un kuri neielaižas uz valsts piedāvājumu saņemt TUA pret solījumu eksāmenu ja ne nokārtot, tad vismaz kārtot, ir izsniegti 64 izbraukšanas rīkojumi un 9 piespiedu izraidīšanas rīkojumi.
Likums “Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā” nosaka, ka “statusa iegūšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību, atvieglojumus valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošanā, kā arī to personu kategorijas, kuras ilgstošu vai nenovēršamu veselības traucējumu dēļ atbrīvojamas no valsts valodas prasmes pārbaudes, un to personu iegūto valsts valodas prasmi apliecinošo dokumentu atzīšanas kārtību, kuras iepriekš kārtojušas nepieciešamā apjoma valsts valodas prasmes pārbaudi, nosaka Ministru kabinets.” Tālāk PMLP atsaucas uz 2006. gada 23. janvārī spēkā stājušos ES direktīva 2003/109/EK par trešo valstu pilsoņu statusu, ka direktīvas mērķis ir arī noteiktu laiku dalībvalstī nodzīvojušo trešo valstu pilsoņu integrācija. Tāpēc ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa saņemšanai nepieciešamas valsts valodas zināšanas tādā līmenī, kas Latvijas gradācijā tiek apzīmēts ar A2.
VISC apliecina, ka konkrētās mērķgrupas - Krievijas Federācijas pilsoņu - valsts valodas prasmes pārbaudīšanas rezultāti kopumā neuzlabojas trešajā gadā pēc tam, kad cilvēkiem likuma veidā tika noteikts, ka valodas prasmes pārbaude būs. Tieši otrādi, no personām, kuras pārbaudi kārtojušas 2024. gadā, to nav nokārtojuši 70% personu. Eksāmenu nenokārtojušo īpatsvars šogad augstāks nekā vidēji kopš eksāmenu sākuma, jo pirmie uz eksāmenu vienmēr atnāk tie, kuriem eksāmenu nokārtot lielākas cerības.
Protams, ir arī cilvēki, kuri latviešu valodu mācījušies un iemācījušies vismaz eksāmena nolikšanai nepieciešamajā apjomā un veidā. Tomēr kopumā valsts iestādēm tik un tā jāgatavojas situācijai, kad eksāmenu kārtošanai iedotais divu gadu papildlaiks būs pagājis un tie, kuri spēj no Latvijas izceļot, būs izceļojuši, bet palikušo un eksāmenu nokārtot nespējīgo cilvēku skaits sasniegs tūkstoti vai tūkstošus. Nebūtu audzinoši ne dod viņiem nākamos gadus valodas apguvei, ne izsniegt fiktīvas izziņas par valodas prasmi valodas nepratējiem. Lielas neērtības valsts iestādēm radītu nepieciešamība izsniegt tūkstošiem izraidīšanas rīkojumu un tad atskaitīts, kā notiek to izpilde.
