Zviedrijas Bruņotie spēki uzstāj, ka vēja parki Baltijas jūrā var apdraudēt nacionālo drošību, radariem traucēt Kaļiņingradas virziena vērošanu, ziņo Zviedrijas nacionālā televīzija SVT savā portālā “svt.se”, savukārt Latvija jau savlaicīgi vērtējusi enerģētikas un militāro interešu savietošanu, un līdzīgas situācijas, kā tagad Zviedrijā, netiks pieļautas.
Pagājušajā nedēļā Zviedrijas valdība paziņoja, ka visi 13 vēja parki, kuriem bija jāatrodas Baltijas jūrā, nesaņems darbības atļaujas. Vēja turbīnas var traucēt aizsardzības spēju atklāt un reaģēt uz svešas militārās varas uzbrukumu.
Bijušais Zviedrijas aizsardzības ministrs Mikaels Odenbergs gan šo lēmumu sauc par "gandrīz katastrofālu, kas robežojas ar paškaitējumu". "Tas ir biznesa un enerģētikas politikas jautājums, un aizsardzības politikas ziņā tas neko nenozīmē," saka Mikaels Odenbergs.
Pēc M. Odenberga teiktā, Zviedrija un jo īpaši tās dienvidu daļas ir atkarīgas no elektroenerģijas, kuru ražotu vēja parki, bet tagad būtībā Baltijas jūrā tiekot iznīcināta visa vēja parku nozare.
"Ir konfliktējošas intereses, bet tās var saskaņot," Mikaels Odenbergs saka SVT izdevumā "Aktuellt". Mikaels Odenbergs iepriekš ir bijis "Svenska kraftnät" ģenerāldirektors un strādājis energotehnoloģiju nozarē. Viņam nav finansiālas vai valdes iesaistes enerģētikas nozarē.
Savukārt Zviedrijas Bruņotie spēki uzskata, ka vēja turbīnu izvietošana negatīvi ietekmētu gan radaru sistēmas, gan spēju veikt signālu izlūkošanu ar lidmašīnām.
"Zviedriju var skart arī karš, un tad jums ir jāuzklausa Bruņotie spēki," saka kristīgo demokrātu aizsardzības politikas pārstāvis Mikaels Oskarsons. "Ja viņi teiktu, ka tas uz pusi samazina laiku, lai redzētu spārnoto raķeti, būtu bezatbildīgi neklausīties," uzskata politiķis.
Tā vietā, lai atceltu plānus par vēja elektrostacijām, valdībai kopā ar Bruņotajiem spēkiem būtu jārod risinājums, saka Mikaels Odenbergs. "Ir tehniskie risinājumi, ir kompensējošie risinājumi, ražošanas iekārtu projekti, kurus var attīstīt un kurus var izmantot kā pamatu sensoriem," viņš norāda.
Taču M. Oskarsons kritiski vērtē tā dēvētos kompensējošos risinājumus un uzskata, ka vēja turbīnu sensori tos padarītu par militāriem mērķiem. "Rietumkrastā viss notiek labi, un ziemeļos viss notiek labi. Bet mēs nedrīkstam aizsegt skatu uz Kaļiņingradu," viņš saka.
Latvija jau sākotnēji, sadarbojoties Klimata un enerģētikas ministrijai ar Aizsardzības ministriju, vērtēja projektējamo vēja parku ietekmi uz militārām vajadzībām. Krievijas iebrukums Ukrainā un hibrīdkara paveidi atklāja, ka vēja parki ne tikai var traucēt redzamību militāriem radariem, bet arī, piemēram, vēja parkus Baltijas jūrā var itin viegli neitralizēt, ar vienkāršas zvejnieka laivas palīdzību pārraujot kabeļus.
Nozaru ministriju un valstij piederošo enerģētikas uzņēmumu kopdarbības rezultātā ir tapis pētījums par aizsardzības un enerģētikas mijiedarbības ieguvumiem. Konkrētie dati ļauj izvairīties no kļūmēm, ar kurām saskaras Zviedrija jau ģenerējošo jaudu projektēšanas līmenī.
Cita starpā šonedēļ Ministru kabinets apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas sagatavotos grozījumus Elektroenerģijas tirgu likumā. Grozījumi paredz nodrošināt iespējami efektīvāku tīkla izmantošanu atjaunīgās enerģijas ražošanas projektu attīstībai Latvijā. Likumprojekta grozījumi iesniegti tālākai izskatīšanai Saeimā.
Šobrīd pie pārvades tīkla ir rezervēti nepilni 6000 MW jeb 6 GW liela jauda. Pie tīkla pieslēgti vēja parki vien 133 MW apmērā un saules elektrostacijas - 577 MW apmērā, kas kopumā nesasniedz 1 GW.
“Nākotnes projektu rezervētais jaudas apjoms pārsniedz mums nepieciešamo enerģijas apmēru, ko ar to var saražot. Lai virzītos straujiem soļiem tālāk, mums ir būtiski spert nākamo soli - nodrošināt energotīkla efektīvāku izmantošanu. Elastīgs pieslēgums ir būtisks vairāku apsvērumu dēļ - mazinās izmaksas par elektroenerģijas infrastruktūras uzturēšanu, dos iespēju ātrāk attīstīties atjaunojamās enerģijas projektiem, negaidot jaunu tīkla izbūvi, un ilgtermiņā mazinās elektrības cenas visiem patērētājiem,” paziņojumā presei norādīja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.
Jāatgādina, ka gandrīz pirms diviem gadiem valsts lielākie uzņēmumi - enerģētikas milzis "Latvenergo" un "Latvijas valsts meži" - paziņoja, ka attīstīs kopīgu projektu - vēja parkus. Tam tolaik izveidota kompānija "Latvijas vēja parki" (LVP), kas sola nodrošināt tādas turbīnas, kādu Latvijā vēl nav, proti, to garums sasniegs teju 300 metrus.
Viens no pirmajiem uzņēmuma vēja parkiem, kas varētu sākt darbību, atradīsies Limbažu novadā. Šobrīd norit visas nepieciešamās apspriedes, izpētes darbi, un teorētiski jau pēc apmēram diviem gadiem vajadzētu sākties arī būvniecībai, lai 2028. gadā pirmās vēja turbīnas sāktu ražot elektrību.
