Zviedrija un Norvēģija, kura pirms pāris gadiem plānoja atteikties no skaidras naudas un pilnībā pāriet uz bezskaidras naudas norēķiniem, tagad iedzīvotājus mudina ikdienā lietot un mājās turēt arī skaidru naudu, jo bažījas, ka pilnībā digitālas maksājumu sistēmas padarīs tās neaizsargātas pret Krievijas radītajiem drošības apdraudējumiem. Turpretī Latvija veic pasākumus, lai ierobežotu skaidras naudas apriti.
Labs ātrgaitas interneta pārklājums, augsts digitālo prasmju līmenis, liels iedzīvotāju blīvums laukos un strauji augošā finanšu tehnoloģiju nozare ir devusi iespēju abām Ziemeļeiropas valstīm strauji virzīties tuvāk nākotnei bez skaidras naudas. Taču Krievijas iebrukums Ukrainā 2022. gadā, tam sekojošais hibrīdkarš un kiberuzbrukumu pieaugums Zviedrijai un Norvēģijai ir licis pārdomāt.
Zviedrijā ir populāra mobilo maksājumu sistēma "Swish", kuru sešas bankas sāka piedāvāt 2012. gadā. Tā Zviedrijā ir sastopama visur - no tirgus kioskiem līdz kafejnīcām un apģērbu veikaliem. Ļoti populāra ir arī līdzvērtīgā norvēģu sistēma "Vipps", kas 2022. gadā apvienojās ar Dānijas "MobilePay", izveidojot "Vipps MobilePay". Septembrī tā sāka darbību arī Zviedrijā, vēsta “The Guardian”.
Bijušais Zviedrijas centrālās bankas vadītāja vietnieks 2018. gadā prognozēja, ka līdz 2025. gadam Zviedrijā, iespējams, vairs nebūs skaidras naudas.
Taču Krievijas iebrukums Ukrainā 2022. gadā un tam sekojošais pārrobežu hibrīdkara un kiberuzbrukumu pieaugums, kuros vainojami prokrieviski noskaņoti grupējumi, ir licis pārdomāt šo jautājumu.
Kopš tā laika Zviedrijas valdība ir pilnībā pārskatījusi savu aizsardzības un gatavības stratēģiju un pievienojusies NATO. Norvēģija ir pastiprinājusi kontroli uz savas robežas ar Krieviju.
Plānu pārskatīšana drošības apsvērumu dēļ attiecas arī uz to, kā cilvēki maksā par precēm un pakalpojumiem.
Brošūrā "Ja iestāsies krīze vai karš", kas novembrī tiek izsūtīta visām mājsaimniecībām Zviedrijā, Aizsardzības ministrija iesaka cilvēkiem regulāri lietot skaidru naudu un glabāt mājās dažādu nominālu skaidras naudas krājumus vismaz nedēļai, kā arī gādāt, lai būtu piekļuve citiem maksāšanas līdzekļiem, piemēram, bankas kartēm un digitālajiem maksājumu pakalpojumiem. "Jo dažādākos veidos spējat norēķināties, jo vairāk stiprināt savu gatavību," atsaucoties uz brošūrā rakstīto, vēsta “The Guardian”.
Valdība arī apsver tiesību aktu izstrādi, lai aizsargātu iespēju par noteiktām precēm norēķināties skaidrā naudā. Skaidra nauda Zviedrijā ir likumīgs maksāšanas līdzeklis, taču veikali un restorāni var darboties bez skaidras naudas, ja vien izvieto paziņojumus, kuros norādīti maksājumu veidu ierobežojumi.
Zviedrijas centrālās bankas pētnieks Makss Brimbergs norādīja, ka pāreja no skaidras naudas galvenokārt bijusi privātā sektora virzīta. Daudzas bankas valstī jau pirms laika pārtrauca izmantot skaidru naudu filiālēs, kas padarīja digitālo maksājumu pakalpojumus pieejamus plašai sabiedrībai.
Skaidras naudas pirkumu īpatsvars fiziskos veikalos ir samazinājies no gandrīz 40% 2012. gadā līdz aptuveni 10% pēdējos gados, un Brimbergs teica, ka pieaug bažas, ka skaidra nauda varētu izzust.
“Šis ir potenciāls risks gan centrālajai bankai, gan valdībai, īpaši attiecībā uz cilvēkiem, kuri joprojām nav pārgājuši uz digitālo ekonomiku, kā arī saistībā ar sagatavotību, ja notiktu bruņots uzbrukums Zviedrijai vai tuvu esošai valstij,” viņš sacīja. “Skaidrai naudai ir ļoti īpaša loma maksājumu sistēmā gan tāpēc, ka to emitē valsts, gan tāpēc, ka tā ir vienīgais maksājumu veids, ko var izmantot, ja elektrības vai komunikācijas tīkli nedarbosies kā ierasts.”
Tā kā visas Zviedrijas maksājumu sistēmas ir daļa no vienotas ekosistēmas, uzbrukums varētu paralizēt visu sabiedrību, viņš piebilda.
“Gandrīz jebkurai sabiedrības funkcijai ir nepieciešams veikt maksājumu vai verificēt identitāti, izmantojot elektronisko ID vai elektroniskos maksājumus,” viņš teica. “Ja sistēma pārstātu darboties, tas apdraudētu visas Zviedrijas sistēmas darbību.”
Centrālā banka apsver iespēju radīt un ieviest "e-kronu", kas darbotos kā "digitāls papildinājums skaidrai naudai", bet tās ieviešanai būtu nepieciešams politisks mandāts.
Zviedrijas Aizsardzības universitātes drošības un aizsardzības sistēmu zinātņu profesors Hanss Livons norādīja, ka nav pierādījumu, kas apliecinātu, ka skaidra nauda ir labāka par digitālajiem maksājumiem modernu draudu apstākļos. Viņš atsaucās uz Ukrainas piemēru, kur digitālās sistēmas ir bijušas ļoti svarīgas valsts noturībai: “Ukraina ir ļoti labs piemērs, kas parāda, kā karā var virzīties nākotnē, nevis atpakaļgaitā.”
Norvēģijas mazumtirdzniecības klientiem vienmēr ir bijušas tiesības norēķināties skaidrā naudā, taču šīs prasības ievērošana nav tikusi kontrolēta, un pēdējos gados aizvien vairāk mazumtirgotāju ir pārgājuši uz bezskaidras naudas norēķiniem, tādējādi liedzot iepirkties aptuveni 600 000 valsts iedzīvotāju, kuriem nav piekļuves digitālajiem pakalpojumiem.
Saskaņā ar tiesību aktiem, kurus vasarā ieviesa Norvēģijas valdība, mazumtirgotājiem var tikt noteikts naudas sods vai sankcijas, ja tie no 1. oktobra nepieņem skaidras naudas maksājumus.
Tieslietu un sabiedriskās drošības ministrija paziņoja, ka tā "iesaka ikvienam turēt skaidru naudu, ņemot vērā digitālo maksājumu neaizsargātību pret kiberuzbrukumiem". Tā norādīja, ka valdība nopietni izturas pret gatavību, "ņemot vērā pieaugošo globālo nestabilitāti, ko rada karš, digitālie draudi un klimata pārmaiņas. Tādēļ valdība ir nodrošinājusi, ka tiesības norēķināties ar skaidru naudu ir nostiprinātas".
Valsts tieslietu un sabiedrības drošības ministre Emīlija Mēla šogad sacīja: "Ja neviens nemaksās skaidrā naudā un nepieņems skaidru naudu, tad, iestājoties krīzei, skaidra nauda vairs nebūs reāls risinājums." Ja būtu ilgstoši elektroapgādes pārtraukumi, sistēmu darbības traucējumi vai digitāli uzbrukumi maksājumu sistēmām un bankām, skaidra nauda kļūtu par "vienīgo viegli pieejamo alternatīvu".
Lai īstenotu vēl virkni pasākumu ēnu ekonomikas mazināšanai darījumos, būvniecības jomā, taksometru nozarē un naudas apritē, Saeima, skatot 2025. gada budžetu, pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja rosinātos grozījumus nodokļu un nodevu likumā. Grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām" galīgajā lasījumā plānots skatīt decembrī.
Viens no pasākumiem, lai veicinātu bezskaidras naudas norēķinu izmantošanu, paredz, ka mazumtirdzniecībā visiem tirgotājiem būs jānodrošina iespēja klientiem par precēm un pakalpojumiem norēķināties arī bezskaidrā naudā, tostarp ar bankas karti. Šāda prasība paredzēta uzņēmējiem ar apgrozījumu virs 50 000 eiro gadā.
Patlaban mazumtirgotāji var izvēlēties gan skaidras, gan bezskaidras naudas norēķinus, savukārt bezskaidras naudas darījumi obligāti jānodrošina tikai vairumtirdzniecībā. Fiziskām personām aizliegti darījumi skaidrā naudā, kas pārsniedz 7200 eiro.
Savukārt, lai mazinātu skaidras naudas apriti, kredītiestādēm paredzēts noteikt pienākumu reizi gadā informēt Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par klientiem, kuri gada laikā bankomātos savos kontos iemaksājuši 7000 un vairāk eiro skaidras naudas. VID šādu informāciju patlaban var saņemt tikai atsevišķos gadījumos, kad kredītiestāde fiziskās personas iemaksas kontā ir identificējusi kā aizdomīgu darījumu.
Grozījumu autori Finanšu ministrijā likumprojekta anotācijā norādījuši, ka Latvijas uzņēmējdarbības vidē joprojām novērojams, ka atsevišķi uzņēmēji saviem darbiniekiem daļu algas ieskaita viņu kontos, taču otru daļu izmaksā skaidrā naudā, to nereģistrējot un nedeklarējot, un līdz ar to arī nenomaksājot visus par darbiniekiem maksājamos nodokļus. Šo skaidro naudu, izmantojot kredītiestāžu bankomātus, iedzīvotāji iemaksā savos kontos, lai varētu norēķināties par pakalpojumiem, jo arvien vairāk pakalpojumu sniedzēju klientiem piedāvā norēķināties bezskaidrā naudā.
Savukārt, lai pilnveidotu darba laika uzskaiti un uzlabotu nodokļu nomaksu, ar grozījumiem paredzēti pasākumi ēnu ekonomikas mazināšanai būvniecībā. Elektronisko darba laika uzskaites sistēmu plānots ieviest arī mazākos būvlaukumos - tādos, kur kopējā iepirkuma summa ir no 170 000 eiro.
Patlaban šāda sistēma noteikta būvniecības iepirkumiem no 350 000 eiro. Prognozēts, ka jaunā prasība attiektos uz aptuveni 200 būvniecības objektiem un šādu elektronisku sistēmu uzstādīšana katram būvobjektam izmaksātu 100 līdz 200 eiro mēnesī.
Lai novērstu pārkāpumus komercpārvadājumos ar taksometru un mazinātu ēnu ekonomiku nozarē, grozījumi paredz pastiprināt komersantu atbildību par pārkāpumiem tiešsaistes datu iesniegšanā VID par veiktajiem pārvadājumiem. VID bez brīdinājuma par datu neiesniegšanu varēs apturēt pārvadātāja un tīmekļvietņu vai mobilo lietotņu pakalpojuma sniedzēja saimniecisko darbību, kā arī liegt komercpārvadājumos izmantot attiecīgo taksometru. Tāpat paredzēts, ka par pārkāpumiem varēs anulēt speciālo komercdarbības atļauju, kā arī tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes reģistrāciju pasažieru komercpārvadājumos.
