Lai pastā nosūtītu parastu vēstuli, cenas kāpums būs jūtams

© Vladislavs Proškins/F64

No nākamā gada 1. janvāra kāps "Latvijas pasta" tarifi, kas patlaban vēl atrodas izvērtēšanā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK), kurai galīgais lēmums jāpieņem novembrī, intervijā "Neatkarīgajai" paziņoja SPRK padomes priekšsēdētāja Alda Ozola. Lai pastā nosūtītu parastu vēstuli, cenas kāpums būs jūtams. Arī Lietuvā un Igaunijā gaidāmi līdzīgi pasta pakalpojumu tarifu pieaugumi.

"Mēs gan vēl vērtējam. Galīgā lēmuma nav. Novembrī mums līdz tam ir jānonāk. Kāpums būs, bet līdzīga situācija ir arī Lietuvā un Igaunijā. Krītas gan nosūtīto vēstuļu, gan abonētās preses apjoms. Piemēram, Igaunijā pasta nodaļu skaits palicis ļoti neliels," sacīja A. Ozola.

A.Ozola arī pievērsa uzmanību "Latvijas pasta" pakalpojumu tarifiem drukātās preses piegādei un uzskata, ka par šo jautājumu arī nākamajā gadā būtu nepieciešama plaša diskusija starp Kultūras ministriju, Satiksmes ministriju, valdību kopumā, kā arī Saeimā.
"Mani kolēģi jau ir minējuši, ka varbūt lētāk ir izdalīt katram iedzīvotājam lētas planšetes, lai cilvēkiem būtu pieejama informācija vismaz digitālā formātā. Piemēram, Skandināvijas valstis atteicās no universālā pasta pakalpojuma. Viņiem šobrīd ļoti efektīvi strādā e- paraksts un e-adrese, kas arī mums ir. Zviedrijā, Dānijā perspektīvā tiek lemts, ka ērtāk un lētāk ir nevis valstij nodrošināt un subsidēt universālā pasta pakalpojumus, bet izdalīt iedzīvotājiem katram pa planšetei, lai lasa. Tāpat visa informācija ir pieejama digitāli," ierosināja SPRK padomes priekšsēdētāja.
Tajā pat laikā A. Ozola atzina, ka vizualizēja savu mammu, kurai ir 84 gadi. "Viņai ir podziņu telefons. Viņa atteicās no skārienjutīgā telefona, un, ja viņa kaut ko pērk vai abonē, tas notiek analogajā papīra formātā vai ar manu iesaisti. Datoru viņa nav rokās turējusi. Paaudzes mainās. Šī ir laba diskusija par to, kā aizsniegt šos iedzīvotājus. Valstiski būtu definējams, ka saturs, ko saņem iedzīvotājs, ir svarīgs, un jautājums ir, kā finansēt satura radīšanu".
Uz jautājumu, vai alternatīva "Latvijas pastam" varētu būt kāds privātais komersants, A. Ozola atbildēja, ka tieši tāpēc jau nākamgad ir jābūt šai diskusijai. Ja neko nemainīsim, šis pakalpojums kļūs tikai dārgāks. Tad rodas jautājums par cenas samērīgumu.

Intervijas sākumu ar Aldu Ozolu varat izlasīt šeit.

Otrā daļa

Trešā daļa

Izpēte

Latvijā katru gadu samazinās iedzīvotāju, tostarp cilvēku reproduktīvajā vecumā un jaundzimušo bērnu, skaits. "Tas neapšaubāmi ir nopietni, un 2024. gadā visticamāk gaidāms dzemdību skaita kritums gan Rīgas Dzemdību namā, gan pārējos stacionāros Latvijā," atzīst valsts galvenā vecmāte Vija Bathena-Krastiņa.