Statistika rāda – Latvija jau šobrīd pārspēj Eiropas vidējos rādītājus digitalizācijas tempos, tomēr izaicinājumi paliek – nepieciešams uzlabot pakalpojumu lietojamību, attīstīt starpiestāžu sadarbību un paaugstināt iedzīvotāju digitālās prasmes. Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sēdē Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji sniedza ieskatu valsts digitalizācijas sasniegumos un nākotnes plānos un problēmās.
Bijušais premjers un ilggadējais Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Māris Kučinskis (AS) atzīst: bija laiki, kad pat pielaides valsts noslēpumam tika dāļātas nekontrolēti. Savukārt ģenerālprokurors Juris Stukāns apgalvo, ka uzraudzība pār operatīvo izstrāžu lietām, to uzsākšanas un norises likumību ir viens no viņa būtiskajiem veikumiem ģenerālprokurora amatā. Tikmēr atklātībā nonākušās ziņas rāda – manipulācijas ar operatīvās izstrādes materiāliem, visticamākais, nav rimušās.
Vakar notikušajā Mākslīgā intelekta centra (Centra) dibināšanas pasākumā amatpersonas sacentās ar visskaistākajiem solījumiem par Latvijas ekonomikas augšupeju, tiklīdz šis centrs sāks darboties.
Visa gada garumā norit bieži vien grūti pārskatāma, taču nepārejoša cīņa par jaunajiem prātiem — kur un ko studēs šīgada skolu absolventi un visi tie pieaugušie, kas grib mācīties vēl. Un, atšķirībā no priekšvēlēšanu aģitācijas, izglītības iestāžu mārketingu neaprobežo ne kampaņas budžeti, ne aģitācijas oficiālie limiti vai konkurentu sūdzības KNAB.
Elektrības biržas cenas Latvijai šī gada pirmajos mēnešos ir kopumā kāpušas un aizvakar sasniedza rekordu 309,00 eiro par megavatstundu (MWh). Jautājums, kāpēc tā notiek un kā tas ietekmēs elektrības cenas gala lietotājiem?
Vienā un tajā pašā rakstāmlietu veikalā vienu kvadrātcentimetru papīra laukuma skolas burtnīciņā pārdod pat vairāk nekā piecas reizes dārgāk nekā biroja papīru A4 formāta lapās.
Līdz ar aviokompānijas "Norse Atlantic Airways" paziņojumu par atturēšanos atklāt lidojumus starp Rīgu un Ņujorku sapnis par tiešajiem transatlantiskajiem reisiem šobrīd sāk izplēnēt, līdzīgi kā cerības uz prāmju satiksmi starp Rīgu un Stokholmu. Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji apgalvo, ka norvēģu atteikums neesot galīgs un absolūts, tomēr Civilās aviācijas aģentūras direktors Māris Gorodcovs savu paziņojumu par Norvēģijas aviokompānijas atteikumu neplāno atsaukt.
Ja slepenās informācijas vākšana, aprite un tās izmantošanas likumība netiek pienācīgi uzraudzītas, sekas nav ilgi jāgaida. ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija ar tām saskaras jau trešajā darba mēnesī, savukārt pats Donalds Tramps par slepenās informācijas ievākšanas jeb operatīvas izstrādes upuri kļuva jau 2014. gada februārī, turklāt nevis ASV, bet gan Latvijā.
2025. gada marts Latvijā paiet ar bažām, vai tagadējiem valsts iedzīvotājiem revanšēties par 1940. gada 17. jūniju nenāksies ar ieročiem, nevis ar karogiem un ziediem 16., 17. un 25. marta piemiņas pasākumos.
Pagājušajā gadā nopelnītajām algām un citiem atalgojuma veidiem par darbu jākļūst par pēdējiem, par kuriem tikai gada beigās kļūst skaidrs, pēc kādas likmes par tiem jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) un kurš kuram – valsts vai darbinieks – palicis parādā ar šī nodokļa priekšapmaksu.
Šogad Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiks naktī uz svētdienu, 30. martu, plkst. 3.00, kad pulksteņa rādītāji būs jāpagriež vienu stundu uz priekšu. Līdz ar to nakts kļūs īsāka un svētdienas rīts pienāks ātrāk, nekā ierasts.
Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) sākusi iepazīstināt ar Latvijas Enerģētikas stratēģijas projektu 34,4 miljardu eiro vērtībā, ar kuriem jau 2030. gadā padarīt Latviju no elektrību importējošas par elektrību eksportējošu valsti un palētināt elektrību no 80 līdz 60 eiro par megavatstundu (MWh).
Kārtējo reizi publiski izskanējis, ka kriminālprocesā notikušas manipulācijas ar operatīvās izstrādes materiāliem. Vai ir pamats satraukties, ja kara draudu apstākļos, piemēram, pazūd valsts noslēpumu saturošie dokumenti – spriediet paši.
Saeima atvērusi Valsts fondēto pensiju likumu, lai kaut mazliet samazinātu pensiju fondu pārvaldnieku peļņu no nākamo pensionāru naudas apgrozīšanas un varbūt pat piespiestu daļu no šīs naudas ieguldīt tādos Latvijas valsts projektos kā “airBaltic".
Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis un Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis stājās izpalīdzēt “Latvijas Zaļajam punktam” (Zaļajam punktam), lai pārliecinātu cilvēkus šķirot atkritumus.
Arvien stingrāki nosacījumi robežšķērsošanai sakarā ar pieaugošu nelegālās migrācijas spiedienu no Baltkrievijas un Krievijas puses mudina analizēt notiekošo no statistikas skatupunkta. Iekļūstot ES teritorijā nelikumīgā veidā, migranti paši sevi nostāda nāvējošās situācijās, kurās viņiem neviens vairs īsti nevēlas palīdzēt.
Otrā pasaules kara beigas 1945. gada pavasarī atstājušas vairākus paraugus, kā interesenti var pieteikties uz valsts varas pārņemšanu Latvijas teritorijā.
Staltbrieži nodara aizvien apjomīgākus postījumus jaunaudzēm un lauksaimniecības sējumiem. Dzīvnieki apkož dzinumus vai bojā stumbru. Šobrīd visas ieinteresētās puses – AS "Latvijas valsts meži," Zemkopības ministrija, zemju un mežu īpašnieki un mednieki – ir vienādi neapmierinātas. TV24 sarunu raidījumā "Saimnieks. Zeme. Valsts" speciālisti un amatpersonas meklēja risinājumus, kā sakārtot mežu apsaimniekošanu tā, lai staltbriedis būtu paēdis un lauksaimnieku un mežsaimnieku darbs netiktu postīts.
Silta un bezsniega ziema var izklausīties patīkama cilvēkiem, taču dabā šādi laikapstākļi rada daudz jautājumu par to, kā tas ietekmēs dažādu kukaiņu un citu bezmugurkaulnieku populācijas. Vai šī ziema ir devusi priekšrocības ērču, odu un citu kaitēkļu izdzīvošanai un vai pavasarī gaidāma to straujāka aktivizēšanās? Konsultējoties ar ekspertiem, skaidrojām, kā šī gada laikapstākļi ietekmējuši dažādu sugu pārziemošanu un ko sagaidīt dabā turpmākajos mēnešos.
Ar latviešu valodas mācīšanos apgrūtinātie Krievijas pilsoņi uzrakstīja sūdzību Latvijas Satversmes tiesai par to, ka Latvijas varas iestādes nerīko valodas prasmes pārbaudes vēl citai Krievijas pilsoņu grupai un “jebkuras nedemokrātiskas valsts pilsoņiem", kas nepārprotama norāde uz Baltkrievijas valstpiederīgajiem.
Lai cik tas bija sagaidāmi un saprotami, bet tomēr jocīgi ieraudzīt Latvijas 2025. gada janvāra jaundzimušo skaitu ne vairs virs vai zem tūkstoša, bet zem deviņiem simtiem: 881.
