No Rīgas Centrālcietuma aizbēgušajam un notvertajam Mārim Kovaļovam bēgšanas brīdī ir bijis pirmās instances tiesas spriedums un tika gaidīta pārsūdzība.
Rīt, 27. jūlijā, ir sasaukta a/s “Latvijas gāze” (LG) ārkārtas akcionāru sapulce ar diviem darba kārtības jautājumiem – par LG pamatkapitāla samazināšanu un iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas sadali, kas gūta laikā pēc 2018. gada 1. janvāra kopumā 57,855 miljonu eiro apmērā. Kā “Neatkarīgajai” atzina Ārlietu ministrija, kas Latvijā ir vadošā iestāde sankciju likumdošanas skaidrošanas jautājumā, dividenžu izmaksa “ITERA Latvija” varētu būt ne tikai sankciju likuma, bet arī Krimināllikuma pārkāpums.
Rīgas Imantas mikrorajona iedzīvotāji pieprasa nezāģēt kokus un zem savu māju logiem necelt augstceltnes. Dubultu ielas skvērā zem lielu bērzu, kļavu un ozolu lapotnes pulcējās vairāki desmiti cilvēku – attīstītāji plāno nocirst šos kokus, lai uzbūvētu trīs jaunas sešstāvu ēkas.
Aptaujājot vairākus Tieslietu padomes locekļus, “Neatkarīgā” noskaidroja, ka jautājums par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ineses Jaunzemes iespējamo atbildību par falšu krimināllietu virzīšanu pret žurnālistiem un publicistiem nav guvis par tiesiskumu atbildīgās institūcijas, Tieslietu padomes, ievērību.
Ja vīrietis sasniedzis pensionēšanās vecumu, tad viņa vidējais mūža ilgums kā pilntiesīgam pensionāram būs vidēji četrpadsmit gadu. Sieviešu vidējais mūža ilgums pensionējoties patiešām ir garāks – gandrīz divdesmit gadu, bet arī sieviešu paredzamais vidējais mūža ilgums ir lielāks nekā vīriešiem, un tam ir virkne izskaidrojumu.
Eiropas Savienības (ES) varenākās ekonomikas un vienas no galvenajām Latvijas eksporta noieta valstīm – Vācijas – pasaulslavenā rūpniecība un visa tautsaimniecība kopumā stagnē. Un runa nav tikai par diviem ceturkšņiem pērnā gada beigās un šī gada sākumā, kad Vācijas ekonomika pat saruka. Problēmas ir daudz dziļākas, strukturāla rakstura, kurām pagales piemetis gan enerģijas cenu pieaugums, gan arī Vācijas konsekventi īstenotais "zaļais kurss".
Pretēji "zaļā kursa" saukļiem aizvietot fosilos energoresursus ar elektrību, Latvija šī gada jūnijā fiksējusi mazāko elektroenerģijas patēriņu valsts teritorijā mēneša laikā kopš 2005. gada jūnija.
Nupat ar godu aizvadītie XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki atstājuši savus kārtas skaitļus kā varenus torņus, no kuriem ar augstsirdīgu pārākumu pieminēt tikai trīs dziesmu svētkus sarīkot spējušos baltvāciešus.
Mašīnas kļūst inteliģentas ātrāk, nekā cilvēki nojauš, un tas attiecas arī uz mūsu neaizsargātību pret digitālo noziedzību. AI (mākslīgais intelekts) mūsdienās strauji attīstās. Pieejamas datorprogrammas, kas izveidotas, lai atdarinātu digitālo materiālu, piemēram, attēlus, tekstu un balsis. Nav grūti saskatīt potenciālu tiem, kuri vēlas maldināt citus cilvēkus un nozagt naudu.
Izskatās, Latvijā valsts nodevēji un ukraiņu sitēji no nepatikšanām var tikt vaļā salīdzinoši ātri un ar viegliem sodiem, taču, ja nepareizajā politiskajā caurvējā ietrāpās tautietis un vēl uzņēmējs, tad viņam jārēķinās ar tiesvedību atlikušā mūža garumā, sagrautu biznesu un pārvilktu treknu svītru turpmākās karjeras iespējām šajā valstī – liecina uzņēmēja Viestura Tamuža rūgtā pieredze kriminālprocesuālo attiecību noregulēšanā.
Dabūt uz auto vējstikla uzlīmīti, kas apliecina, ka tavam auto ir atļauts piedalīties ceļu satiksmē, proti, iziet tehnisko apskati (TA), – tas ir tieši tāpat kā nokārtot svarīgu, sarežģītu eksāmenu. Tā vismaz apgalvo liela daļa autovadītāju. Un tā – ik gadu. Bet cik labi būtu, ja šo “eksāmena prieku” varētu “baudīt”, teiksim, reizi divos gados? Par šo domu iestājas daudzi. Bet tikpat daudzi arī ir pret to.
Latvijā populāras ir muzeju naktis, baznīcu naktis, lielveikalu naktis, bet Igaunijā jūlija vidū ļaudis dodas uz atvērto lauku saimniecību dienām. Šogad cilvēku interese par to, kā laukos top pārtikas produkti, pārspējusi iepriekšējo gadu rekordus, vēsta Igaunijas Zemkopības ministrijas mājaslapā pieejamā informācija.
Valsts uzņēmums “Latvijas dzelzceļš” (LDz) un tā kapitāldaļu turētāja Satiksmes ministrija spiesta nosūdzēt citas iestādes, kas samācījušas LDz, lai tas atsakās vest kravas pāri Latvijas un Baltkrievijas robežai. Savukārt šīs iestādes atbild, ka nevis tās nav pareizi sapratušas sankcijas, bet LDz nav pareizi sapratis šo iestāžu pamācības.
Nupat jau pusgads apritējis, kopš bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes (NMPP) Finanšu noziegumu izmeklēšanas daļas vecākā izmeklētāja Inita Lūre intervijā laikrakstam “Diena” pavēstīja, ka viņai ticis dots rīkojums "atrast jebko" par žurnālistu Lato Lapsu un polittehnologu Jurģi Liepnieku vai viņu radiniekiem. “Jebkas” nozīmē safabricēt kādu nebūt krimināllietu, kurai nav pamata, bet lai Lapsa, Liepnieks vai viņu radinieki cieš – lai tiek psiholoģiski ietekmēti, lai Lapsa un Liepnieks neizsakās un neraksta par valsts amatpersonām tik nikni, kā viņi parasti to dara. Rīkojumu I. Lūrei “no augšas” devusi bijusī VID NMPP direktora vietniece Kristīne Prusaka-Brinkmane.
Valsts uzņēmuma “Latvijas dzelzceļš” (LDz) lēmums atteikties no sadarbības ar Baltkrievijas dzelzceļu izskatās kā speciāli pieņemts tāpēc, lai izbojātu Latvijas Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča medusmēnesi ar tautu (uzņēmējiem).
Zviedriem piederošās “Swedbank” un “SEB banka” ir pirmās no lielajām Latvijas komercbankām, kas nākušas klajā ar saviem pusgada darbības rādītājiem. Tos varētu dēvēt par izciliem, lai gan šis vārds nav īpaši piemērots, ņemot vērā, ka tā nākusi uz Latvijas kredītņēmēju maksājumu strauja pieauguma rēķina, efektīvi apliekot Latvijas iedzīvotājus un uzņēmumus ar pamatīgu “privāto nodokli”.
Pēkšņais Līgo dienas pēcpusdienā pieņemtais valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” (LDz) vadības lēmums apturēt kravu pārvadājumus uz Baltkrieviju nodarījis ne tikai materiālos zaudējumus uzņēmējiem, bet radījis pamatīgu kaitējumu LDz un valsts reputācijai, sarunā ar “Neatkarīgo” pauda uzņēmējs, SIA "Business Support Services" īpašnieks Andris Spūlis.
Vistu olu tirgus Eiropas Savienībā ir strikti regulēts – ir ieviesti dažādi noteikumi par vistu labturību, nedrīkst tām atvēlēt mazāku dzīves telpu nekā oficiāli noteikts, nedrīkst tās barot ar virkni medikamentu, kas veicina augšanu. Ukrainā šādi noteikumi nav spēkā. Eiropa, atbalstot Ukrainu, ļauj tai visai brīvi ievest mūsu tirgū savas preces un produktus, līdz ar to ukraiņu uzņēmēji gūst lielas priekšrocības. Mums olas jāražo, ievērojot striktos noteikumus – ukraiņiem pēc iespējām. Patlaban lielos apmēros vistu olu dempings skar tieši Latviju – pat lielākos nekā jebkuru citu Eiropas valsti.
“Evika Siliņa. Labklājības ministre. Politiķe, juridisko zinātņu maģistre. Jaunā Vienotība.” Tā rakstīts šajā sociālā tīkla “Twitter” profilā, no kā saprotam, ka Evika Siliņa tur startē nevis kā privātpersona, bet gan kā politiski marķēta amatpersona ar nopietnu izglītības līmeni. Tālākās viņas darbības gan liek apšaubīt visus šos “nosaukumus”…
Baltkrievija ir lielākais dzelzceļa loģistikas centrs ceļā uz Ķīnu, kravu tranzīts caur Baltkrieviju mums ir eksistenciāli svarīgs – šādus viedokļus pauda “Neatkarīgās” aptaujātie Latvijas politiķi saistībā ar valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” (LDz) vadības lēmumu pēkšņi pārtraukt kravu tranzītu Baltkrievijas virzienā.
Latvijas valsts par nelielu, bet taisnīgu atlīdzību turpina reģistrēt laulības starp sievietēm un vīriešiem vienlaikus ar pēdējiem sagatavošanas darbiem, lai stātos spēkā kopdzīvi starp sievietēm un vīriešiem vismaz teorētiski izbeidzošā Stambulas konvencija.
Sarunā ar bijušo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izmeklētāju Initu Lūri skaidrojām, vai augstas valsts amatpersonas patiešām melo un kā šie meli izpaužas, kas notiek VID iekšienē un kuru interesē uzburt krimināllietas pret sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem.
