Aizsardzības ministrijas vadītāji apliecina izpratni, ka karš Ukrainā dod Latvijai iepriekš neiedomājamas iespējas Latvijai tikt pie ieročiem, vislabāk pie droniem, ar kādiem uzturēt Latvijas armijas kaujas spējas vairākus gadu desmitus uz priekšu.
Valdošajai partijai “Jaunā vienotība” un Ministru prezidentei Evikai Siliņai personīgi ir izdevies pārvērst no defekta par efektu īsi pirms Eiroparlamenta vēlēšanām publiskoto faktu, ka valsts jau kopš šā gada sākuma nespēj apmaksāt dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” (RB) būvi un palikusi parādā celtniekiem 40 miljonus eiro.
14. jūnijs trešajā gadā kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā liek vēlreiz pārdomāt latviešu pretpadomju cīnītājas Helēnas Celmiņas (1929-2017) liecību par civilizēto pasauli, pēc kuras iemītnieku domām latvieši paši vainīgi, ka kaut kādi čekisti šos kaut kur aizvilkuši 1941. gada jūnija naktī, jo latvieši vienkārši nepasauca policiju, lai tā dzen čekistus prom.
Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš attālināti piedalījās Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē par 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas (ATR) rezultātu grozīšanu ar vārdiem, ka “mēs esam finansiāla kraha priekšā un tad vairs nav runas par to, ko apvienot un ko sadalīt".
Ļoti daudzu ievēlēto un ierēdniecības amatpersonu algas pieaug saistībā ar vidējās algas pieaugumu valstī, bet šo pieaugumu uz augšu dzen viņu pašiem sev noteikto algu pieaugums.
Demogrāfisko datu spogulī Latvija sāk līdzināties attīstītajām jeb bagātajām valstīm, kurā pamatiedzīvotāju izmiršanu kaut daļēji kompensē cilvēku piesaistīšana no trūcīgākām vietām pasaulē.
Vācijā atrasti grēkāži, kurus sodīt par to, ka kopš pēdējās gadu mijas visās Vācijas malās cilvēki ielikuši populāra šlāgera melodijā vārdus “ārzemniekus ārā, ārzemniekus ārā, Vāciju vāciešiem, ārzemniekus ārā”.
Nav nozīmes naudas vākšanas veidam un šī veida nosaukumam, bet tam naudas apjomam, ko valsts reāli samaksās mežu īpašniekiem par ciršanas vecumu sasnieguša meža saglabāšanu par prieku sēņotājiem un dabas daudzveidības uzskaitītājiem.
Jauna rūpnīca Vidzemē, kas ražo mūsdienīgu militāro tehniku — vēl pirms dažiem gadiem tas izklausījās nereāli. Tagad no ražotnes jau izripojuši pirmie “Patria 6x6” bruņutransportieri.
Lai nu par ko var šaubīties, pētot informāciju par Ukrainā notiekošo karu, bet tikai ne par to, ka Ukrainai palīdzību sniedzošās valstis to dara demonstratīvi lēni un nepietiekami, lai Ukraina gūtu panākumus karā kā argumentus izdevīgiem miera noteikumiem.
Uz Rīgas pilsētas un Ropažu novada robežas radītajā rūpnieciskajā zonā dzīvojošiem cilvēkiem ir pamats justies slikti un tāpēc izgāzt savas dusmas, bezspēcību vai bezcerību uz atkritumu dedzinātavas projektu.
Bieži sastopamais viedoklis, ka “Ukrainas atbalstītāji sākuši pagurt, sabiedrībā kopumā iestājas nogurums” izrādījies pilnīgas muļķības — statistika un dati parāda, ka palīdzības straume no Latvijas palikusi nemainīga, daudzos gadījumos pat pieaugusi.
Ceļš uz Eiropas Savienības pasludināto mērķi 2050. gadā izlīdzināt oglekļa dioksīda emisiju gaisā un piesaisti koksnē paredz starpfinišu 2030. gadā, kad Latvijai jau būs jāatskaitās par oglekļa dioksīda emisijas samazināšanu, kas reāli sasniedzama ar ražošanas, patēriņa un iedzīvotāju skaita samazināšanu.
Valdošā koalīcija gatavo piedāvājumu valstij parādā palikušajiem cilvēkiem, ka atlaidīs daļu no valsts uzliktajiem maksājumiem tiem, kuri sāks strādāt par legālu un pie tam par lielu algu.
Vācijas kancleru Olafu Šolcu deleģējušās Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas laikraksts "Vorwärts" atspoguļo O. Šolca runu zem virsraksta “Imanuela Kanta ļaunprātīga izmantošana” vai varbūt izvarošana, jo vācu vārdam “Missbrauch” ir arī tāda nozīme.
Lai gan nejauši, bet tomēr ļoti uzskatāmi sakrita kodolenerģētikas popularizēšanas pasākums “Kodolenerģija Latvijai” 15. maijā un kodolenerģētiku demonstratīvi apejošā valdības ziņojuma “Par Latvijas ekonomikas attīstību” apspriešana Saeimā 16. maijā.
Tiesībsargs, izskatot jaunieša ar invaliditāti mammas iesniegumu, vērtēja to, vai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra ir taisnīgi pieņēmusi lēmumus par sociālo pabalstu piešķiršanu, un secināja, ka lēmumu pieņemšanā iestādes nereti rīkojas pārlieku birokrātiski, nevērtējot jautājumu pēc būtības.
Mēs turpinām pētīt internetā publicēto Baltkrievijas VDK datu bāzi. Tajā atrodami arī iesniegumi un ziņojumi no Latvijas. “Kontekst.lv” sazinājās arī ar vēstuļu autoriem.
Vācu filozofa Imanuela Kanta (1724-1804) trīssimtajā dzimšanas dienā tagadējā Kaļiņingradas apgabala gubernators Antons Aļihanovs nosauca Kantu par Krievijas kara trofeju, bet Vācijas kanclers Olafs Šolcs Kantam veltītā pasākumā brīdināja, ka “tāpat kā mēs tagad, Kants dzīvoja lielu karu un pārvērtību laikmetā".
ANO Starptautiskā Migrācijas organizācija pēta ukraiņu bēgļu dzīves apstākļus Baltijas valstīs, lai noskaidrotu, kas viņiem traucē atrast darbu, cik veiksmīgi viņi integrējas vietējā sabiedrībā un cik liela daļa vēlas atgriezties mājās par spīti karam. “Kontekst.lv” iepazinās ar ekspertu secinājumiem.
Visvieglāk iegūstamo atbildi uz jautājumu par deputātu ieguvumiem dod Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) publicētā statistika, ka šā gada martā valsts maksājusi speciālo pensiju 3 376 eiro apmērā katram no 77 atlikušajiem Latvijas Republikas Augstākās padomes, kuri vispār nodzīvojuši līdz pensijai.
