Edijs ir cilvēks spridzeklis. No bērnības nodarbojies ar šķēpmešanu (starp citu trenējies pie leģendārā Jāņa Lūša), zīmēšanu, spēlējis klavieres, kalis kapakmeņus. 9.klasē iestājās Rozīšos pēc tam Latvijas Mākslas akadēmijā dizaineros. Ideju viņam netrūkt, tāpat arī krāsu.
Berlīnē Helmūta Ņūtona fonda telpās notiek Alises Springsas retrospekcija. Tieši ar šo vārdu pasaule pazina izcilā fotogrāfa dzīvesbiedri Džūnu Ņūtoni, kura arī pati bija lieliska fotogrāfe.
“Tāpat kā koks pāraug paaudzes, tāpat kā upe plūst cauri gadu simtiem, tāpat kā saule un akmens dzīvo mūžīgi, tāpat arī lai latviešu dziesmu un deju svētki pastāv cauri laikiem,” mirkli pirms sākas XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki, saka diriģents Edgars Vītols.
Rīgā no šodienas līdz 9.jūlijam norisināsies XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki, aģentūru LETA informēja Latvijas Nacionālajā kultūras centrā (LNKC).
Skatītājam Vess Andersons varētu šķist tāds, kurš ir atradis neizsīkstošus lego klucīšu krājumus un nemitīgi ar tiem spēlējas, ik pa brīdim uzliekot fuksijas toņos iekrāsotas brilles. Viņa radītās filmas un animācijas ir “izkāpušas” no ierastiem kadrējumiem un stāstījumiem.
Mūsdienās populārs ir viss, kas saistīts ar pagātni, - autobiogrāfijas un memuāri, dokumentālās un mākslas filmas par vēsturiskām tēmām, retrostils dizainā un modē. Īpašu popularitāti ieguvuši izcilām personībām veltītie memoriālie muzeji. Pastāstīsim par trim šādiem muzejiem - ne gluži parastiem.
Tuvojoties Dziesmu un Deju svētkiem, esam sagatavojuši ieskatu tautas tērpu pasaulē. Saruna ar Ziedīti Muzi no Tautas tērpu centra “Senā klēts”. Tā ir vieta, kur apkopots bagātais latviešu kultūrvēsturiskais mantojums. Vieta, kur var iegādāties tautas tērpu, kā arī citas tautiska stila lietas.
Mēs dzīvojam 21. gadsimtā, kur informācijai var piekļūt ar interneta savienojumu un 3. klases rakstīšanas līmeni. Valodas stilam un prasmēm vairs nav nozīmes, jo jautājumi un meklējumi ir tādi paši, kā vismaz 1000 citiem cilvēkiem.
Šogad Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki svin savu 150. dzimšanas dienu un, pēc visa spriežot, pārspēs daudzus no saviem iepriekšējiem rekordiem. Aprēķināts, ka svētku bezmaksas un maksas pasākumos viesosies 500 000 skatītāju - tas ir vairāk nekā ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju.
Jau vairākus gadus epatāžas igauņu mūziķis Tomijs Kešs (starp citu, šā gada Positivus festivāla dalībnieks) apmeklē Parīzes modes nedēļas skates un izklaidē publiku ar saviem tērpiem.
“Ar katru desmitgadi mūsu tautas tradīcijas un vērtības mazinās, arvien sašaurinās, līdz var izzust pavisam. Tāpēc, manuprāt, šodien latviešiem dziesmu svētki ir akūti nepieciešami, jo tie tur mūs kopā un vieno mūsu mazo tautiņu,” saka dziedātāja Ieva Sutugova.
20.jūnijā uz Dzintaru koncertzāles skatuves uzstājās pasaulslavenā amerikāņu operdīva Džoisa Didonato. Jūrmala kļuvusi par priekšpēdējo vietu viņas pasaules tūres maršrutā ar “Grammy” balvai nominēto programmu EDEN (“Paradīze”).
Nacionālā kino centra (NKC) portālā "filmas.lv" līdz 10.jūlijam varēs noskatīties vairākas filmas par Dziesmu un deju svētku tematiku, aģentūru LETA informēja NKC pārstāve Kristīne Matīsa.
“Katra pastmarka ir stāsts. Un, lai arī sajūtas par šodienas Latviju ir pretrunīgas, markās jārāda tas, ar ko varam lepoties. Pastmarka ir mazais vēstnesis, kas stāstu par Latviju aiznes pasaulē,” saka māksliniece Arta Ozola-Jaunarāja.
Latvijas Ekonomikas ministrijas vadītāja Ilze Indriksone - vienīgā dejojošā ministre un vienīgā ministre - Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku oficiālās programmas dalībniece. Nu jau vairāk nekā 20 gadus viņa dejo Talsu novada Pastendes kolektīvā “Spriganis”.
“Ja īstam vīrietim savā dzīvē ir jāiestāda koks, jāuzbūvē māja, jānosit čūska un jāizaudzina dēls, tad, manuprāt, īstam latvietim ir pienākums vismaz reizi dzīvē piedalīties dziesmu un deju svētkos,” saka viena no radošākajām Latvijas pasākumu organizatorēm Sindija Vilde.
