Dzejas dienas 2023

© Publicitātes foto

No 2. līdz 14. septembrim Rīgā un visā Latvijā notiks Starptautiskais Dzejas festivāls, kura sauklis šogad ir “Dzeja elpo!”. 

Dzejas dienām Latvijā ir senas tradīcijas, tās notiek jau kopš 1965.gada. Šogad tie norisināsies 58. reizi un paredzēti vairāk nekā 20 pasākumi dažādās vietās.

2.septembrī Rīgā mākslas centrā “Noass” ar skaņas un teksta performanci plkst. 19 notiks dzejas dienas atklāšanas pasākums “Ievelc elpu”. Bet jau no šodienas tiešsaistē Facebook platformā "Dzejas rupors" visi interesenti var piedalīties izaicinājumā, radot septiņi reiz septiņus dzejoļus jeb septiņus dzejoļus septiņās dienās. Tāpat vēl līdz šīs dienas plkst. 23:59 visi dzejas mīļotāji un radošie prāti reģionos aicināti pieteikt savu organizēto dzejas notikumu, aizpildot anketu "Dzejas dienu" mājas lapā.

Foto: F64 Photo agency

Kā katru gadu svētku kulminācija norisināsies Raiņa dzimšanas dienā 11. septembrī, sākums plkst. 18 pie Raiņa pieminekļa Esplanādē, kur sadarbībā ar Latvijas PEN tiks lasīta politiska Dzeja apokaliptiskā noskaņā jeb ar mūžīgo pret iznīcību. Pasauli plosa krīze. Visa Dzeja ir politika. Visa dzīve ir politizēta. Un dzīve atspoguļojas prātos, un, kas plosa prātu, to dzejnieks izsaka vārdos.

Tiks turpināta atdzejotāja Ulda Bērziņa un viņu kolēģu aizsāktā tradīcija lasīt atdzejojumus "Atdzejas lasījumos" saietu namā "Vijoļšķūnis" Maskavas forštatē, Krasta ielā 31, un dzejnieces Liānas Langas dibinātais "Klasiskais dzejas vakars" teātra klubā Hamlets, Vecrīgā, Jāņa sētā 5.

Liāna Langa / Foto: F64 Photo agency

Dzeju dienas noslēdzošais pasākums - 14. septembrī notiks Mākslas centrā “Noass”, kur tiks pasniegta “Dzejas Balva” par labāko oriģināldzejas vai atdzejas krājumu, kā arī nominanti lasīs savus dzejas krājumus.

"Dzejas dienas" piedalīsies autori no Latvijas, Igaunijas, Īrijas un Lietuvas. 8.septembrī būs lībiešu dzejnieku vakars, kur, neraugoties uz mazo valodas pratēju skaitu, dzeju lībiešu valodā joprojām raksta trīs dzejnieki, no kuriem divi Kurzemes, bet viens - Salacas lībiešu valodā. Lībiešu mūsdienu dzeja turpina gandrīz 180 gadu senās lībiešu dzejas tradīcijas. Pasākumā būs dzirdama dzeja lībiešu valodā līdz ar atdzejojumiem latviski, kas ļaus izbaudīt gan lībiešu dzejas valodas skanējumu, gan iejusties lībiešu dzejas tēlainībā abpus lībiešu Mazjūrai (PIški mer) jeb Rīgas jūras līcim.

Ceļojums ar dzejniekiem

9.septembrī paredzēts ceļojums ar dzejniekiem, kas šogad norisināsies jau divdesmito reizi. Tā būs dzejas pastaiga pa kādu no Rīgas apkaimēm. Šoreiz dzejas mīļotāji dosies ceļojumā pa Pārdaugavu. Satikšanās vieta un laiks plkst. 12 autobusa pieturā “Āgenskalna tirgus”. Kā jau katru gadu ceļojumā piedalīsies 10 autori. Noslēgumā plkst. 15 par godu “Ceļojuma ar dzejniekiem” jubilejai izskanēs grupas “Sigma” koncerts mākslas centrā “Noass”. Pastaigā savu dalību pieteikuši: Ērika Bērziņa, Anna Auziņa, Inga Gaile, Jānis Rokpelnis, Ivars Šteinbergs, Arvis Viguls, Artis Ostups, Kārlis Vērdiņš, Rihards Bargais, Marts Pujāts un Māris Salējs.

Ērika Bērziņa / Foto: F64 Photo agency

10.septembrī plkst. 14 Mākslas muzejs Rīgas Birža notiks stundu garš ceļojums dzejā, mākslas tēlos, mūzikas skaņās. Tajā atskaņos audiovizuālo dzejas grāmatu “Turi muti/ Neklusē”.

Vairāki pasākumi notiks ārpus galvaspilsētas mūriem, tāpat ir arī paredzēti pasākumi bērniem. Ar visu “Dzejas dienu” programmu iespējams iepazīties mājas lapā dzejasdienas.com.

Aizmirst Ojāru Vācieti

Foto: F64 Photo agency

Pārskatot programmu, nedaudz jūtos izbrīnīta, ka nav iekļauts šā gada jubilārs un latviešu dzejas korifejs - Ojārs Vācietis, kurš šā gada 13.novembrī svinētu 90. gadu jubileju. Ar jautājumu vērsos pie Ērikas Bērziņas, Dzejas dienu padomes locekles. “Dzejas dienas” pasākumus organizē gan Rakstnieku savienība, gan privātpersonas, gan muzeji. Tas, ka Vācietis nav iekļauts programmā, nav apzināta rīcībā jeb vēlēšanās apiet Vācieti. “Iespējams, ka O.Vācieša muzejs ko izdomas,” atbildēja Ē.Bērziņa.

Nedaudz vēstures

Pirmā Dzejas dienā tika rīkota 1965.gada 11.septembrī, kad ,atzīmējot Raiņa simto dzimšanas dienu, tika atklāts viņa piemineklis. Jau 1966.gada martā beigās Latvijas Rakstnieku savienība nolēma dzejas dienas rīkot katru gadu, tā dibinot šo mums jau no bērnības labi zināmo tradīciju. Kopš 1996.gada par gada labāko dzejas grāmatu tiek pasniegta Dzejas dienu balva.

Raiņa simtgade deva impulsu vērienīgām kultūras norisēm un pasākumiem, kas aptvēra gan Raiņa literārā un kultūras mantojuma aktualizēšanu, gan jaunas tradīcijas - Dzejas dienu - iedibināšanu. Tā kā pieminekļa atklāšanas dienā dzejas lasījums bija izdevies, tad, domājams, radās ideja šādi godināt Raiņa dzimšanas dienu katru gadu, vienlaikus arī popularizējot aktuālo dzejas procesu.

Foto: F64 Photo agency

1966.gada 24. martā Rakstnieku savienības sekretariāta sēdē tika lemts par Dzejas dienu tradīcijas nodibināšanu. Sākot ar 1966. gada rudeni, katru gadu Raiņa atceres dienā 11. septembrī tika nolemts rīkot Dzejas dienas. Līdz 1967. gada 11. septembrim sekretariāts nolēma izdot Dzejas almanahu, kurā tiktu publicēti gada labākie dzejoļi un atdzejojumi, pārrunas un diskusijas par dzeju, dzejnieku un rakstnieku atmiņas, literārais mantojums. Almanaha metiens bija 24 000 eksemplāru.

Dzīvesstils

Brokastis tiek uzskatītas par svarīgāko dienas ēdienreizi, jo tās nosaka toni visai dienai, nodrošinot ķermenim nepieciešamās uzturvielas un enerģiju.

Svarīgākais