“Ja īstam vīrietim savā dzīvē ir jāiestāda koks, jāuzbūvē māja, jānosit čūska un jāizaudzina dēls, tad, manuprāt, īstam latvietim ir pienākums vismaz reizi dzīvē piedalīties dziesmu un deju svētkos,” saka viena no radošākajām Latvijas pasākumu organizatorēm Sindija Vilde.
Piektdien, 16. jūnijā, plkst. 17.30 Mākslas stacijā “Dubulti” (Art Station “Dubulti”) tiks atklāta vērienīga tekstilmākslinieces Baibas Osītes personālizstāde “Exodus”.
Starp Rīgas skaļajām ielām slēpjas klusie pilsētas iekšpagalmi un vienā no tādiem Valdemāra ielā pretim Kongresa namam - Zvaigzne Cafè vakar publikai atvēra savu - piecu dimensiju pagalmu, vietu, kur redzēt, dzirdēt, līdzi dzīvot, izgaršot un sajust gravitāciju.
Londonas Vollesa kolekcijā (Wallace Collection) sarīkota izstāde "Suņu portreti. No Geinsboro līdz Hoknijam". Tajā apskatāmi vairāk nekā 50 suņu portreti visdažādākajos žanros - glezniecība, tēlniecība, zīmējumi, juvelierizstrādājumi, fotogrāfijas un pat taksidermija.
Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki ir katra latvieša nacionālās identitātes sastāvdaļa. Pirmo reizi tie notika 1873. gada vasarā Rīgā, šos svētkus var uzskatīt par vieniem no visnoturīgākajiem pasākumiem, jo tie ne tikai izturējuši laika pārbaudījumu, bet arī padomju okupācijas uzliktos žņaugus.
“Man no nāves nav bail. Man drīzāk ir liela ziņkāre, kā būs pēc tam, kad nomiršu. Jo no cilvēkiem, kuri bijuši pusceļā, bet tomēr atnākuši atpakaļ, esmu dzirdējusi, ka tur ir daudz gaismas... Ir pamats domāt, ka tur ir brīnišķīgi. Visiem jau tur būs jāaiziet agrāk vai vēlāk,” saka leģendārā latviešu dejotāja, indiešu un sakrālās dejas kustības aizsācēja Latvijā, Ņujorkā dzīvojošā māksliniece un dejas pedagoģe Vija Vētra. Šā gada 6. februārī viņa pārkāpa savas dzīves 100 gadu slieksni.
Leģendārais seriāls par četru draudzeņu dzīvi Ņujorkā iznāca tieši pirms 25 gadiem. Šajā laikā "Sekss un lielpilsēta" viennozīmīgi ir kļuvis ne tikai par seriālu, jo tas ir daudzkārt kritizēts un izsmiets, taču viens paliek nemainīgs: seriāls joprojām ir mīlēts un iedvesmo līdz pat šai dienai.
Gleznošana ir diezgan populārs hobijs, arī zvaigžņu vidū. Tomēr dažas slavenības to ir pārvērtušas par savu otro profesiju, kas viņiem dod ne tikai papildu slavu, bet arī labus ienākumus.
Manuprāt, labsajūtas avoti ir atrodami vienkāršās, pat ikdienišķās lietās, kuras, regulāri ieplānojot, jau rodas priecīgas gaidas. Spējā atrast skaisto un izbaudīt to.
"Koris bija diezgan šokēts par maniem matiem". Pazīstamā modes dizainere Viktorija Joniene par savu mīlestību pret dziedāšanu un gatavošanos Dziesmu svētkiem.
Parīzes Dekoratīvās mākslas muzejā (Musée des Arts Décoratifs) skatāma vērienīga izstāde par matu lomu mūsu dzīvē. Šīs ekspozīcijas nosaukumu - "Des cheveux et des poils” - ir ļoti grūti tulkot citās valodās, jo franču valodā matu apzīmēšanai uz galvas un uz ķermeņa tiek lietoti dažādi vārdi. Tulkojums latviski būs “Mati un mati”.
Mūsu ādas kvalitāti ietekmē daudzi faktori - no ģenētikas līdz uzturam, no kaitīgiem ieradumiem līdz kosmētikai. Daudz ko nosaka arī ārējā vide. Mūsdienu pasaulē lielākā daļa cilvēku dzīvo pilsētās, kuru ekoloģisko situāciju grūti nosaukt par labklājīgu.
30.maijā uz Latvijas lielajiem un mazajiem ekrāniem iznāk jauna Dziesmu svētkiem veltīta spēlfilma “Kolektīvs”. Filma tiks demonstrēta uzreiz divos formātos — kinoteātros pilnmetrāžas filmas veidā un LMT viedtelevīzijā seriāla veidā.
