Rudens ir lielisks laiks, lai dotos dažu dienu izbraucienā pa kaimiņvalsts Lietuvas skaistākajām vietām, iepazīt pērles – muižas, kurām jaunie saimnieki ir piešķīruši jaunu elpu.
Un arī skolēnu brīvlaiks ir lieliska iespēja ģimenei kopā izrauties no ikdienas rutīnas. Ceļojuma maršrutā piedāvāju iekļaut četras muižas - Taujēnas, Burbišķu, Vasaknu un Ilzenbergas dvaras (lietuviski - muiža).
Taujēnas muiža pirmo reizi arhīvos minēta 1595. gadā. Tomēr tās pašreizējo izskatu tā ieguva tikai 19.gadsimtā. Šeit savulaik ir viesojies Krievijas imperators Aleksandrs I. Ēka ir celta klasicisma stilā ar ainaviski plānotu parku. Līdz 2. Pasaules karam muižu apsaimniekoja Radvilu ģimene (sena lietuviešu dižciltīgo dzimta, kuras pirmsākumi izsekojami līdz 15. gadsimta sākumam). Taujēnas muiža - viena no skaistākajām Lietuvas muižām. Tagad tā ir vieta kultūras pasākumiem un izklaidei. Pie muižas iekoptajā parkā brīvi pastaigājas dažādi putni - pāvi, fazāni, pīles, zosis. Ir izveidots pat mini zoodārzs, kur var apskatīt alpakas, lamas, kazas un citus ragaiņus un nagaiņus. Saglabājusies ir arī vecā klēts, kur ir ierīkots seno lauksaimniecības darbarīku muzejs. Muiža ir iespējams pārnakšņot, vai nu muižas numuros vai turpat esošā viesu nama numuriņos. Arī interjers ir atjaunots atbilstoši 19. gadsimtam - lielas, krāšņas telpas, ko var apskatīt jebkurš braucējs. Tās papildina arī slaveni mākslas darbi, tikai izšūti. Pa ceļam uz numuriņiem var ieraudzīt izšūtu Monu Lizu ar melnām acīm.
Ar izmaksām iespējams iepazīties muižas mājas lapā: https://taujenudvaras.lt
Burbišķu muiža celta gleznainajā Anīkštas upes kreisajā krastā. Jau iztālēm uzmanību piesaista stilīgs, stalts nams - 18. gs. arhitektūras piemineklis, neoklasicisma posma pērle, kas apbur ar izsmalcinātību un eleganci. Arī šai pilij ir parks, kur ir daudz mazu ezeriņu un 12 saliņas, ko savieno 15 tiltiņi. Tomēr manu uzmanību piesaistīja plašās muižas interjers. Ēka ir divstāvīga. Otrajā stāvā starp apskates telpām ir iekārtotas arī istabiņas nakšņošanai. Taču lielāku uzmanību saista pirmais stāvs, kur katra telpa ir iekārtota atbilstoši vēsturiskajam mantojumam. Ir ķīniešu istaba, kur pie sienas ir masīva glezna, kas darināta no zivs zvīņām. Savukārt biljarda istabā sienas klāj slavenās Zuber panorāmas tapetes. Savukāt ēdamistaba, kas kalpo par vienu no brokastošanas vietām, atgādina restorānu, kāds varēju būt uz kuģa “Titāniks”. Un vēl šai muižai ir vairāki interesanti iemītnieki - pirmais ir ļoti egocentriskais papagailis, kuram nepatīk, ja viņam netiek veltīta uzmanība. Tāpēc atliek tik pateikt “Sveikas” un putns kā uz burvju mājienu sāk runāt - gan savā, gan lietuviešu valodā. Otri ir divi suņi, viens melns bet otrs - balts, kuri sargā muižu un ir kļuvuši par tās reklāmas sejām. Trešais iemītnieks ir kungs sarkanā halātā jeb Burbišķu muižas spoks. Pēc aculiecinieku teiktā, tas izskās tik īsts, taču sarkanais halāts ir nedaudz mulsinošs.
Šī vieta ir izcila ar savu ainavisko tīrību un civilizācijas klātneesamību. Muižas ēka rekonstruēta, apvienojot vecās akmens un ķieģeļu sienas ar masīvām ozolkoka konstrukcijām, stiklu, granītu, tādējādi savienojot pagātni ar mūsdienām. Ēkai ir divi stāvi, kur otrajā stāvā ir iekārtoti numuriņi nakšņošanai. Muiža atrodas pie ezera, tāpēc skats no numuriņu balkoniem sniedzas pāri ezeram uz pauguraino ainavu. Pie muižas ir ierīkota pirts, parks ar dīķiem, saglabāti staļļu un muižas pils fragmenti. 2009. gadā Vasaknu muiža tika apbalvota "Sēkmės pasaga" kā Utenas novada labākā viensēta. Muižai blakus ir arī sava alus darītava. Tā kā Lietuvā var medīt bebrus, tad muižas pavārs pēc vietējās receptes tos var pagatavot. Tomēr par šo vēlmi gan ir jāinformē laikus.
Visa informācija par izklaides iespējam un izmaksām pieejama muižas mājas lapā https://vasaknudvaras.lt
Muiža atrodas uz robežas ar Latviju. Būtībā to no Latvijas šķir tik Ilgės/Ilzes ezers un trīs mazas saliņas.
Ilzenbergas muiža dibināta 1515. gadā un līdz mūsdienām mainījusi neskaitāmus saimniekus. Kopš 2003. gada muiža veido atpūtas kompleksu, kas balstīts uz gadsimtu vecajām lietuviešu tautas tradīcijām. Atjaunot un kopt Ilzenbergas parkus un ēkas (muižā pašlaik notiek rekonstrukcija un citas ēkas jau ir atjaunotas) aizņēma lielu darbu un laiku. Ilzenbergas muižas jaunie īpašnieki izvirzīja uzdevumu - muižā dibināt Baltijas valstīs lielāko biodinamikas ekonomiku un atgriezties pie savām saknēm. Muižas kompleksā dzīvo un strādā cilvēki, tiek audzēti lopi, piemēram, govis, no kuru iegūtā piena gatavo sieru un citus piena produktus. Tiek sēta labība, veidotas bišu dravas. Un no iegūtiem miltiem cep maizi. Iegūti tīri un bioloģiski produkti. Muižas parks ir veidots kā lieliska pastaigu vieta ar trīs kilometrus garām takam. Parka teritorijā aug dižozols, kam ir piešķirts valsts aizsargājamo dabas objektu mantojuma status. Interesants ir fakts, ka šo ozolu iemīlējuši latvieši. Kāpēc? Izrādās, ka latvieši ir vienīgā tauta, kas tik ļoti mīl apskaut kokus. Tad nu šis ozols ir kā svētvieta. Parkā apskatāmi un izmēģināmi ir Zviedru - krievu (1808-1809) kara lielgabali. Un kā īpaša atrakcija jaunlaulātajiem ir pontonu tilts, kas savieno krastu ar vienu no trim Ilzes ezera salām - leģendāro Mīlestības salu. Pie parka vārtiem ir piemineklis kartupelim, jo izrādas lietuvieši ir lieli kartupeļu ēdāji. Gandrīz katrā kafejnīcas vai restorāna ēdienkartē ir cepelīni visdažādākajās variācijās. Un cepelīna galvenā sastāvdaļa ir vārīti un svaigi rīvēti kartupeļi.
Muižas parkā ir interaktīvie soliņi, kuros iesēžoties un šūpojoties, atskan audio stāsts par Ilzenbergas muižas vēsturi.
Pati muižas ēka ir atjaunota. Pirmajā stāvā var apskatīt vēsturisko ēkas interjeru, savukārt otrajā ir ierīkotas istabiņas viesu izmitināšanai. Muižas publiskās telpas ir greznas. Kāpnes, sienas, grīdas ir atjaunotas no marmora, padarot interjeru īpaši svinīgu.
Ko vēl var apskatīt muižā? Kā jau iepriekš minēju, no fermās iegūtā piena ražo sierus. Arī dzērieni - vīns un ūdens - tiek iegūti no vietējiem avotiem. Nav gluži tā, ka ūdens pārtop vīnā, bet, esot tur, rodas šī maģiskā sajuta - šeit ir iespējams ir viss.
Ar pārējām atrakcijām var iepazīties muižas mājas lapā https://ilzenbergas.lt/lv/
