Šodien, 31. oktobrī svin Helovīnu, ko pasaulē atzīmē naktī pirms Visu svēto dienas. Šī tradīcija ir viena no iecienītākajām, īpaši, Amerikā, taču arī Latvijā interese par šiem svētkiem, īpaši bērnu un jauniešu vidū, bet ne tikai, ir sākusi likt par sevi manīt.
Turklāt nav runa tikai par saldumu klāstu un dekorācijām, ko redzam veikalu plauktos, lai gan aplausus tie ir pelnījuši, jo ar katru gadu paliek arvien aizraujošāki un skaita ziņā arī kuplāki.
Taču, atgriežoties pie paša Helovīna, jāatzīst, ka interese par šiem svētkiem neraisa pārsteigumu un šoka stāvokli. Tāpēc, ka ikvienam beidzot ir iespēja ieskatīties acīs savām vistrakākajām fantāzijām, vārda tiešākajā nozīmē. Lai uz dažām stundām ikviens varētu būt tas, kas sapņu dzīlēs reiz ievēlēts.
Vēsturnieki stāsta, ka Helovīna izcelsme meklējama seno ķeltu svētkos. Ķelti Jauno gadu svinēja 1. novembrī, atzīmējot ražas novākšanas un auglīgā perioda beigas, kam seko ziema, kas reizēm bija skarba, jo saistījās ar grūtībām, veļu laiku un nāvi. Ķelti ticēja, ka naktī pirms Jaunā gada robežas starp dzīvo un mirušo pasauli izplūst, un tad tika svinēta Sovinas nakts, kad spoki un gari staigā starp dzīvajiem.
Ticot, ka mirušo klātbūtne padara spēcīgāku garu un miesu, ķelti pie ugunskuru rituāliem ziedoja veltes mirušajiem gariem. Toties paši pārģērbās par dzīvniekiem un citām savdabīgām būtnēm. Iejūtoties tēlos, ko ikdienā nevar satikt.
Kad mūsu ēras sākumā ķeltu zemes iekaroja Romas impērija, likumsakarīgi, ka druīdu tradīcijas savijās ar romiešu svētku dienām. Tā kā arī romieši oktobrī pieminēja savus mirušos, turklāt pavisam blakus bija arī augļu dievietes Pomonas svētki, šīs tradīcijas tika inkorporētas Sovinas svētkos.
19.gadsimtā, apgūstot Amerikas kontinentu, seno ķeltu pēcteči lielajā jūras ceļojumā bagāžā līdzi ņēma ne tikai zeltu, ģimeni un to, kas mugurā, bet arī tradīcijas. Ātri vien Helovīns sajaucās ar Amerikas indiāņu paražām, padarot šos svētkus vēl maģiskākus un baisākus.
Pamazām no pusaizmirstas tradīcijas Helovīns Amerikā, kļuva par vienu no mīlētākajiem un svinētākajiem svētkiem.
Šodien Helovīns pasaulē ir kļuvis par gandrīz vai nacionālo tradīciju. Turklāt šie svētki Amerikā ir vieni no komerciāli ienesīgākajiem svētkiem uzreiz aiz Ziemassvētkiem. Es gan šaubos: vai tieši tāds pats liktenis draud arī Latvijā, bet - neko nevar zināt!
Tāpat nepaliek nepamanīts fakts, ka Visu svēto dienas priekšvakaru angļu valodā sauc „Halloween”, kas ir saīsinājums no pilnā nosaukuma „All Hallows’ Evening” - „Visu svēto vakars”. Latviešu valodā atbilstoši angļu valodas izrunai šo vārdu tulko kā Halovīns, bet latviešu valodā pieļaujams arī Helovīns.
