Rudens Latvijā kā vienmēr ir kino festivālu laiks. Baltijas Pērle aizvadīta, laiks ķerties pie lielo Holivudas grandu jaunākajiem darbiem. Un tāda viennozīmīgi ir Mārtina Skorsēzes jaunākā filma "Ziedu mēness slepkavas".
Rāmi kā upe plūst stāsts jaunajā Mārtina Skorsēzes filmā "Ziedu mēness slepkavas". 20. gadsimta mijā nafta atnesa bagātību oseidžu ciltij, kuri vienā naktī kļuva par bagātākajiem cilvēkiem pasaulē.
Šo Amerikas pirmiedzīvotāju bagātība nekavējoties piesaistīja balto cilvēku uzmanību, kuri ieradās oseidžu zemē, manipulēja, izspieda un nozaga tik daudz naudas, cik vien spēja, pirms ķērās pie slepkavībām. Drāmas “Ziedu mēness slepkavas” pamatā ir patiess stāsts, ko režisors stāsta caur filmas galveno varoņu Ernesta Bērkharta (Leonardo Di Kaprio) un Mollijas Kailas (Lilija Gledstouna) attiecībām.
Tā ir episka vesterna kriminālsāga, kur īstas mīlestības ceļi krustojas ar neizsakāmu nodevību un nežēlību. Kaut darbība risinās tikai pirms simts gadiem, meistars parāda, cik beztiesīgi un nesodīti dzīvoja ļaudis tālu no Amerikas lielajām pilsētām. Stāsts ir par cilvēcisku vājību pret naudu, kuras dēļ tiek slaktēta tauta. Filmā “Ziedu mēness slepkavas” piedalās arī aktieri Roberts De Niro, Džese Plemonss. Filmas scenārija pamatā, ko veidojuši Ēriks Rots un Mārtins Skorsēze, ir Deivida Granna bestsellers “Killers of the Flower Moon”.
Tolaik valdošais beztiesiskums bija iemesls tādiem vīriem kā Dž. Edgaram Hūveram (J. Edgar Hoover) pārņemt izmeklēšanu savā pārziņā, ieviešot ASV izmeklēšanas metodi, kas vēlāk kļuva par pamatu FIB. Šo filmas līniju režisors noliek otrā plānā. Tā, protams, ir būtiska, jo bez “vīriem no Vašingtonas” nebūtu stāsta atrisinājuma, tomēr Skorsēze stāstu rada no vārdos skopās, bet garā spēcīgās osedžu sievietes Mollijas Kailas skatu punkta, kuras ģimene ir viena no naftas bagātību mantiniekiem, vienlaikus maksājot par to gandrīz neiedomājamu cenu. Neiedziļināsimies sižeta detaļās, lai intriga paliek, taču varu teikt, ka “Ziedu mēness slepkavas” ir šedevrs.
Mārtins Skorsēze 80 gadu vecumā vēl joprojām ir savas meistarības virsotnē, piedāvājot mums šo Amerikas vēstures fresku, vērienīgu stāstījumu, kur, neraugoties uz 3,5 stundām, nav neviena garlaicīga brīža. Neviena sekunde nav izniekota - gluži otrādi, mēs gribētu vēl vairāk. Filmu "Labie ļaudis", "Kazino" un daudzu citu režisors atkal atgriežas pie savām iecienītākajām tēmām: noziedznieku ģimenēm, mafijas, neierastiem pavērsieviem, nodevībām, traģēdijām un salauztām sirdīm. Parādās liela nauda, milzīgā bagātība un, protams, visi apkārtējie alkst šīs bagātības, sākot ar Ernestu, kuru lieliski spēlē Leonardo Di Kaprio, un viņa tēvoci Viljamu Karali masonu, kuru lieliski atveido Roberts de Niro. Un filmas beigās, kas ieturētās pēckara radio lugas estētikā, post factum tiek izstāstīts, kas notika ar filmas varoņiem pēc pēdējā kadra. Pats Skorsēze, manierīgi kustoties, pastāsta jeb pieliek punktu filmas darbībai.
Ir saprotams, ka filmai vajadzēja tik ilgu laiku, lai ieraudzītu dienas gaismu, jo ieguldītais darbs ir homērisks un rezultāts ir iespaidīgs. Mārtins Skorsēze apvieno mazo un lielo Amerikas vēsturē. Tas ir lielisks kino, kāds reti kad šodien tiek veidots. Ja jums patīk tādas filmas, kā "Reiz Amerikā " vai " Krusttēvs", jums šī filma patiks.
Savukārt CNN kino kritiķis jeb “bildīšu vērotājs” Braiess Lourijs gan kritizē filmu, nosaucot to par garu - “ko izstāstīt varēja, neaizņemot tik daudz stundas”. Pēc Lourija domām pietiek jau ar Openheimeru. Bet redzot, kas notiek ar kino Amerikā, šāda “kritika” šķiet loģiska.
Skorsēze savā gandrīz jau 81.gada garajā mūžā ir radījis vairākas zelta fonda filmas, kur galveno varoni spēlē aktieris Roberts de Niro. Kopš 1973. gada filmas Mean Streets (“Nejaukās ielas”) viņi kopā ir uzņēmuši desmit pilnmetrāžas filmas un vienu īsfilmu. Arī sadarbības rezultātā ar Leonardo Di Kaprio Meistaram tapušas sešas filmas “Gangs of New York” (“Ņujorkas bandas”), “The Aviator” (“Aviators”) un Oskaru ieguvusī filma “The Departed” (“Atkritēji”), “Shutter Island” (“Noslēpumu sala”) un “The Wolf of Wall Street” ("Volstrītas vilks").
