“Es esmu par Sievieti. Par Sievieti, kurai ir tiesības runāt, būt. Par Sievieti, kura nes pasauli – dod prieku, nes sāpes, pacieš, piedod, piecieš. Viņai ir tiesības arī runāt. Dalīties. Šajā sezonā Sieviete caur izrādēm un koncertiem runās. Stāstīs. Raudās. Smiesies. Kliegs. Priecāsies. Viņa būs!” tā Mūzikas un drāmas telpas “OratoriO” jauno sezonu piesaka tās izveidotāja, aktrise Rēzija Kalniņa.
Teātra izveidotāji un saimnieki - aktrise Rēzija Kalniņa un diriģents Ainārs Rubiķis - uzsver, ka “OratoriO” strādā ar mērķi, lai katrs viens, kurš ienāk šajā maģiskajā vietā, jūtas kā mājās. Jūtas uzrunāts, sadzirdēts, saklausīts.
“Šķiet, ka tas bija vakar, bet nē - ir pagājuši apaļi trīs gadi, kopš mēs esam šajās telpās. Pirmie soļi ir sperti, ļoti veiksmīga mums bija pagājusī sezona, un mēs ceram tā turpināt arī šajā sezonā,” saka Ainārs Rubiķis, uzsverot, ka teātrim “OratoriO” ir svarīgi, lai skatītājs te var atnākt gan izsmieties, gan izraudāties, gan iemīlēt savu tuvāko no jauna vai pats iemīlēties atkal no jauna.
“Iespējams, jūs jau zināt, ka es esmu aizgājusi no Dailes teātra štata kā aktrise - esmu ārštatā. Apzināti. Jo šis ir laiks un tas brīdis, middle age (pusmūžs - tulk. no angļu val.), kad es vairs negribu spēlēt lomas - es gribu iepazīt sevi,” saka skatītāju mīlētā aktrise Rēzija Kalniņa.
Un tāpēc “OratoriO” jaunās sezonas izrādes būs par Sievieti. Par sievietes dzīves pieredzi, par sevis izzināšanu, par atbrīvošanos.
“Es esmu pret to, ka sievieti ieliek zobratiņā, kāda pulksteņa mehānismā. Un tāpēc mani šajā sezonā vairāk varēs ieraudzīt šeit - gan kā aktrisi, gan kā režisori,” piebilst talantīgā skatuves māksliniece.
Jaunās sezonas atklāšanā, kas bija 30. augustā, Mūzikas un drāmas telpā “OratoriO” jau izskanējis muzikāls un dzejisks stāsts par sievieti, kura izraujas brīvībā - koncertprogramma “Mēness mūzika un dzeja”, kas ieved klausītājus persiešu dzejā aktrises un režisores Rēzijas Kalniņas lasījumā un atmosfēriskā mūzikā irāņu izcelsmes vijolnieces Azades Magdsodi un pianista Anda Paegles interpretācijā.
Oktobra beigās “OratoriO” pirmizrādi piedzīvos jauna Šona Grenana (Sean Grennan) luga “Akmens aizslīd garām” (A Rock Sails By), Voldemāra Rodes tulkojumā.
Amerikāņu autora Šona Grenana lugas “Liec Dievam pasmieties” (Making God Laugh) un “Alvas sieviete” (The Tin Woman), ko attiecīgi 2017. un 2019. gadā Dailes teātrī iestudēja Rēzija Kalniņa, savulaik bija skatītākās lugas teātra Mazajā zālē. Skatītāju augsti novērtēta ir arī Šona Grenana ”dvēseles duša” - izrāde “Tagad un tad” (Now And Then) ar Esmeraldu Ermali, Janu Herbstu/Ilzi Trukšāni, Raimondu Celmu/Maksimu Buselu un Juri Kalniņu/Jāni Skani, ko 2020. gadā Rēzija Kalniņa iestudēja “OratoriO” un kas joprojām ir šī teātra repertuārā. Tuvākās izrādes: 18. un 26. septembrī plkst. 19.00.
“Jā, es atkal esmu atgriezusies pie sava mīļā Šona Grenana, šī ir nākamā viņa luga, kas mani ir uzrunājusi -, jo jautājumi, kurus dramaturgs savās lugās uzdod, atsaucas caur mani, maniem līdzgaitniekiem.
Šī luga stāsta par cilvēka iekšējās pasaules pilnveidošanu. Par sievieti, kura atrodas krustcelēs, uz izvēles sliekšņa,” stāsta Rēzija Kalniņa.
“Daktere Līna Kamingsa ir izcila astrofiziķe, kura nonākusi dzīves mīklainajās krustcelēs. Sēras, atsvešināšanās un iekšējā cīņa starp zinātni un cilvēcisko vēlmi ticēt kam vairāk viņu ir teju vai izsmēlušas sausu. Kad kuriozā pārpratumā pārbaudīta viņas zinātniskā integritāte, negaidīti izveidota alianse ar uzņēmīgu žurnālistu aizved līdz viņas personīgās odisejas kulminācijai,” sižetu ieskicē tulkotājs Voldemārs Rode. Viņaprāt, “Akmens aizslīd garām” liek aizdomāties par līdzsvara lomu cilvēka dzīvē, sapludinot robežas starp diametrāli pretējo, un cenšas sagatavot skatītāju viņa personīgajai metamorfozei.
“Un intriga ir tā, ka viņa satiek citplanētieti - tā, kā mēs, cilvēki, to uztveram. Bet mūsu interpretācijā viņa beidzot satiek pati sevi,” atklāj Rēzija Kalniņa, norādot, ka viņai ir ļoti svarīgi runāt par sievieti, kura piedzīvo, iespējams, zināmu krīzi, bet - viņa atdzimst. Piedzimst no jauna. Atmostas dzīvei.
Tā ir tēma, kas šajā brīdī man personīgi ir ļoti svarīga - atmosties un nebūt “zobratiņā”.”
Novembrī, Ojāra Vācieša 90. jubilejas mēnesī, Mūzikas un drāmas telpā “OratoriO” strādās režisore Dace Micāne-Zālīte, piedāvājot skatītājiem līdz šim vēl nedzirdētu stāstu par ģeniālo dzejnieku - dzejas izrādi “No patiesas mīlestības”, kas rakstīta mīlestības valodā. Galvenajā lomā - Rēzija Kalniņa, bet par muzikālo noformējumu gādās Ainārs Rubiķis.
Vēl šajā sezonā par sievietes pieredzi “OratoriO” stāstīs sekojošās izrādēs: amerikāņu autores Džoanas Didjonas (Joan Didion) “Maģisko domu gads” (The Year of Magical Thinking, 2005), kur skatītāji būs aicināti ielūkoties sievietes sirds tālākajos nostūros un sastapt neparastu spēku, kas var rasties no traģēdijas dziļumiem; amerikāņu dramaturga Ričarda Alfiēri (Richard Alfieri) “Sešas deju stundas sešās nedēļās” (Six Dance Lessons in Six Weeks, 2001), kas ir stāsts par negaidītu draudzību un sevis izzināšanu; amerikāņu rakstnieces Dženas Silvermenas (Jen Silverman) “Manas istabas apakšīrniece” (We Play Ourselves, 2021) un Dženiferas Heilijas (Jennifer Haley) “Maizes drupačas” (Breadcrumbs, 2015.)
Visas šīs izrādes iestudēs sievietes. Aktrises, kurām ir ko teikt.
“Katram iestudējumam būs unikāls aktieru sastāvs, jo katra uzrunātā aktrise ir izteikusi vēlmi “atbrīvoties un reizē piepildīt sevi”,” saka Rēzija Kalniņa, bet aktrišu vārdus vēl patur noslēpumā. Kuras tās būs, uzzināsiet, sekojot informācijai “OratoriO” mājaslapā www.oratorio.lv.
“Šīs sezonas repertuārs ir stāsts par mani,” rezumējot “OratoriO” ceturtajā sezonā plānoto, saka šī teātra sirds - aktrise un režisore Rēzija Kalniņa.
Rēzija Kalniņa atklāj, ka Hjūstonas Universitātes pētniece, rakstniece un profesore Dr. Brenē Brauna (Brene Brown), kura pēdējos desmit gadus ir pētījusi konceptu, ko dēvē par dzīvošanu no visas sirds (wholeheartedness), un meklējusi atbildes uz jautājumiem, ko nozīmē dzīvot autentiski un ar sava vērtīguma apziņu, ir ļoti precīzi noformulējusi to sajūtu un domu, kāpēc šajā sezonā “OratoriO” ir tieši šāda lugu izvēle:
“Mēs visi uzaugam un piedzīvojam dažādas pakāpes traumu, vilšanos, elli. Tāpēc uzvelkam bruņas. Pēc kāda laika bruņas mums vairs nekalpo, tās ir kļuvušas par smagu un vairs mūs neaizsargā. Tās drīzāk neļauj mums tikt pamanītiem un citu pazītiem. Šie ir pusmūža attīstības pavērsiena punkti. Visums nolaižas, uzliek tev rokas uz pleciem, pievelk sev klāt un iečukst: es nejokoju, tu esi pusceļā līdz nāvei. Šīs bruņas tev traucē pieskarties tām dāvanām, kuras esmu tev piešķīris, un tas nepaliks nesodīts. Laiks ir beidzies. Tas ir tas, ko es pamanu cilvēkos viņu pusmūža laikā.
Tā nav krīze, bet gan drīzāk tāda lēna, brutāla atbruņošanās. No visa tā, kas mums neļauj būt tiem partneriem, vecākiem, profesionāļiem un cilvēkiem, kuri mēs vēlamies būt.”
Novembra sākumā “OratoriO” viesosies rumāņu izcelsmes pianiste Oameni, kuras izpildījumā būs iespēja dzirdēt gan rumāņu mūziku, gan romantisko klasiku - Roberta Šūmaņa un Franča Šūberta mūziku.
“Šo viesošanos jau gaidām ar lielu nepacietību,” saka Ainārs Rubiķis, piebilstot, ka “OratoriO” mērķis ir ļaut šai telpā iemirdzēties arī starptautiska mēroga zvaigznēm. “MoonBach”, kas ir unikāls starptautisks projekts, ko Vācijā dzīvojošie Andis Paegle un Azade Magdsodi izveidoja 2019. gadā, un Oameni ir pirmie šīs ieceres celmlauži.
Gada izskaņā “OratoriO” pirmo reizi taps Ziemassvētku koncertstāsts, un to stāstīs Rēzija Kalniņa un Ainārs Rubiķis. “Iespējams, būs vēl kāds dalībnieks, bet šobrīd vairāk domājam par mums diviem. Stāsts par tevi, par mani, par visiem mums. Un stāsts būs ļoti vienkāršs, jo tiešām par Ziemassvētkiem, ar tradicionālām Ziemassvētku dziesmām, bet - citā skanējumā. Jo mūsu mērķis ir parādīt, kā šie svētki šodien ir transformējušies. Varbūt zināmā mērā “iedot mums pašiem pa pieri”, un tajā pašā laikā rast atbildi, kas mums šodien ir Ziemassvētki, vai spējam sajust un ieraudzīt to brīnumu, kuram šajos svētkos jāpiedzimst un kas mūsos rada šo savādi klusās nakts prieku…” stāsta Ainars Rubiķis. Un Rēzija viņu mīļi papildina:
“Un, iespējams, kādā brīdī es pārtapšu par rūķi…”
Savukārt sezonas izskaņā gaidāms komponista Uģa Prauliņa un dzejnieka Guntara Godiņa mūzikls “Pilsēta”, kurā, kā saka režisore Rēzija Kalniņa ir “ceļš no Brīvības uz ieslodzījumu un pēc tam atpakaļ uz Brīvību”.
“Mēs esam jauna ceļa sākumā - plānojam katru sezonu piedāvāt pilnmetrāžas muzikālu izrādi. Pagājušajā gadā mums tas neizdevās, bet 2021. gadā mēs (sadarbībā ar dramaturģi Daci Micāni-Zālīti, scenogrāfi Sandru Strēli, gaismu mākslinieku Aināru Pastaru, kostīmu mākslinieci Ilzi Vītoliņu un horeogrāfi Ingu Krasovsku) iestudējām Imanta Kalniņa operu “Matīss, kausu bajārs”, kas tapusi pēc Čaka poēmas motīviem. Tā savu pirmizrādi piedzīvoja Liepājā, koncertzālē “Lielais dzintars”,” stāsta šī iestudējuma diriģents un muzikālais vadītājs Ainārs Rubiķis.
Viņš atgādina, ka Uģa Prauliņa un Guntara Godiņa rokopera “Pilsēta” ir sarakstīta 1991. gadā, kas vispirms Laimdotas Kalniņas režijā bija skatāma Latvijas Televīzijā, pēc tam režisors Valdis Liepiņš to 1994. gadā uzveda uz Dailes teātra skatuves.
“Manuprāt, šis darbs ir nepelnīti nolikts malā,” uzskata Ainārs Rubiķis.
Ir jau uzsākta sadarbība ar Uģi Prauliņu, lai pilnībā restaurētu nošu materiālu, kas, deviņdesmito gadu bohēmā dzīvojot, esot nedaudz “pasējies”.
“”Pilsēta” ir kopīgs garadarbs ar dzejnieku Guntaru Godiņu, kura visas domas līdz galam vēl neesmu atšķetinājis, tās - vēl neatrisinātās - mani vajā līdz šodienai,” atzīst komponists Uģis Prauliņš. Viņš turpina: “Stāsts ir par pilsētu, kuru senos laikos uzcēluši trīs Meistari un pēc tās pabeigšanas (jūs jau zināt to leģendu) tie tapa izdzīti tuksnesī, lai nekad neko tik skaistu nekad neuzceltu…
Un tā viņi - aklais, mēmais un kurlais - mēģina atrast tuksnesī ceļu. Uz kurieni? Uz kaut kurieni…
Slāpēs, mirāžās, vīzijās…” stāsta komponists, atklājot, ka mūzikā dzirdami austrumnieciski motīvi, “un te daudz kas tai laikā aktuālā Pītera Geibriela “Passion” iespaidā”.
“Vienlaicīgi risinās stāsts mūsdienu pilsētā - tolaik trauksmainajos, aklajos 90. gados: gan bezmērķīga uzdzīve līdz smagām mielēm, gan sporādiska apziņas uzplaiksnīšanās, gan meklējumi ceļam ārā no renstelēm, zaņķiem, padibenēm, un tad pēkšņi gandrīz neticamas filozofiskas patiesības atklāsmes. Un tomēr - velkme un vilkme uz gaismu, skaistumu, jēgpilnu atrašanos šai pasaulē. Mūzikā: urbānistiska pushuligāniska, blūzroka, “fank” mūzikas un smagā roka elementi, kā arī progresīvā roka “varonīgi cēlās” epizodes,” tā Uģis Prauliņš.
Ainārs Rubiķis atklāj, ka Guntara Godiņa un Uģa Prauliņa muzikālais stāsts “Pilsēta”, kam pirmoreiz viņam bija iespēja pieskarties pirms apmēram 15 gadiem, viņu satricināja līdz sirds dziļumiem.
“Mani aizrāva Uģa mūzikas tiešums un nesalaužamība, skaudrums un bezkompromiss. Bet par Guntara dzeju…
Man trūkst vārdu, cik ļoti aktuāla tā ir šodien. Tā ieved bezcerīgi skarbajā realitātē. Jo stāsts jau nav par pilsētu, mūriem, skatlogiem, cilvēkiem un nereāliem tēliem.
Stāsts ir par mani un sistēmu ap mani, par to, cik mana patība tajā iesprostota un atdalīšanās no tās ir iespējama tikai ar “tad būsim brīvi, kad brīvības nebūs, kad brīvības nebūs”,” tā Ainārs Rubiķis.
Mūziklu “Pilsēta” plānots iestudēt divās versijās - viena tiks izrādīta Sporta 2 kvartāla teritorijā, bet otra - iekštelpās, un to plānots spēlēt arī nākamajā sezonā.
“Mums allaž ir būtiski sevī iegremdēties dziļāk un dziļāk. Noraut ap sevi aplipušos sārņus un sabiedriskos kultūras uzslāņojumus... Un tad mēs ieraugām, kas ir mūsu dvēsele, tas atomreaktors, kas mūs vēl joprojām padara par cilvēkiem,” saka Ainārs Rubiķis. Viņaprāt, esot nepārtrauktā disonansē ar pasaulīgo, mūsu cilvēciskā datorsistēma uzkaras, radot traucējumus attiecībās ar savu tuvāko, sevi un pat ar Dievu. “Mēs turpinām skriet tālāk jau ar aizdusas lēkmēm un sirds krampjiem pakrūtē.
Un tad ir “OratoriO”, mazā miera osta pilsētas vidū, kur katram ir iespēja satikt sevi tuvāko un pat Dievu. Ieklausīties savas dvēseles pukstos un atkal sev pateikt: es esmu.”
Mūzikas un drāmas telpas “OratoriO” mājvieta atrodas Sporta 2 kvartālā līdzās citiem radošiem rezidentiem - Rīgā, Sporta ielā 2, K1 (ieeja no Hanzas ielas).
