15.lapa
Šā gada aprīlī Dizaina viesnīcā “Grand Poet” atklāta jaunā mākslinieka Haralda Saknīša trešā personālizstāde “Dungotājs”.
Viesnīcas izstāžu zālē šī ir jau 11 personālizstāde, kas tapusi sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju (LMA), ļaujot jaunajiem māksliniekiem sevi parādīt plašākai auditorijai. Atbalstot mākslinieku, “Grand Poet” iegādāsies vienu no izstādes darbiem, kas būs saņēmis augstāko atzinību no viesnīcas apmeklētājiem, un iekļaus to viesnīcas mākslas kolekcijā.
Haralds Saknītis (attēlā) ir mākslinieks, kuram nav robežu.
Glezniecības tehnikā veidotā izstāde “Dungotājs” ir tikai mazs skats uz viņa plašo radošo pasaules redzējumu. Viņa mākslā atspoguļojas viņa dzīves ritms, kas pārspēj visus noteikumus.
Mākslinieks uzsver, ka galvenais viņa darbos ir vizuālā valoda - spēja precīzi atspoguļot to, kas viņu aizķēris kādā fragmentā no dabas vai ikdienas, un kā tas var tikt transformēts jaunā glezniecības formā.
“Man nešķiet, ka mākslai vajadzētu būt pārlieku prāta vadītai, jo īpaši šajā laikā, kad cilvēki vairāk nekā jebkad ir aicināti parādīt/izcelt savu spontanitāti, izpratni par skaisto, par visiem saistošu pieredzi vai vērtībām/īpašībām, kas mūs padara par cilvēkiem,” skaidro Haralds Saknītis.
Mākslinieks salīdzina harmoniju un ritmu vizuālajā mākslā ar mūziku, uzskatot, ka tā spēcīgi ietekmē viņa izjūtas un uztveri. Viņa gleznās krāsu laukumi un triepieni ir kā balsu harmonijas, kuru nozīme atkarīga no konteksta. Ritms viņa redzējumā ir kompozīcija, laukumu proporciju sadale un simetrijas pārkāpšana vai uzturēšana.
Haralds uzsver, ka darbu veidošana ir vairāk nekā vienkārši rīku izmantošana - tas ir ceļojums, kurā mākslinieks maina cilvēku sajūtu pasauli. Temats vai koncepts, kas saistīts ar darbu, seko vizuālajai valodai, jo tā saista viņu spēcīgāk nekā jebkura intelektuāla ideja.
Savukārt galerijā LOOK! atklāta Haralda Saknīša personālizstāde “Kontrapunkts”.
Intervence galerijas telpā ir jaunāko mākslinieka Haralda Saknīša darbu prezentācija, kurā rodamas atsauces mūzikas teorijā. Mūzikā kontrapunkts ir attiecības starp divām vai vairākām mūzikas līnijām (vai balsīm), kas ir harmoniski savstarpēji atkarīgas, taču neatkarīgas no ritma un melodiskās kontūras. Visbiežāk tas tika identificēts Eiropas klasiskajā tradīcijā, kas spēcīgi attīstījās renesanses laikā un lielākajā daļā ierastās prakses, īpaši baroka periodā. Termins cēlies no latīņu valodas "punctus contra punctum", kas nozīmē “punkts pret punktu”, t.i., “piezīme pret noti”.
Katra balss var stūrgalvīgi pieturēties pie savas individuālās kustības, veidojot berzējošu haosu, kas mirkļiem šķiet nepamatots un pārlieku raibs, taču ja katra no šīm balsīm satur domu, ka tā ir daļa no lielāka orķestra, kuram ir vienojoša bāze, mirklī, kad parādīsies tīrskanīgs akords, viss iepriekš atskaņotais bardaks nolasīsies vienā skaidrā, atrisinātā masā. Tīrskanība ir daudz baudāmāka, kad tā tiek nopelnīta pēc berzējošas disonanses.
Neviens stāsts nesākas ar skaistu ainu un paliek tajā līdz beigām, vai progresē eiforijā. Disonanse demonstrē to, kā haoss un skaidrība eksistē un raisa emocijas, tikai pateicoties viens otram.
Tikmēr kontrapunkts demonstrē to, kā dažādas šķietami nesaistītas balsis var atklāt viengabalainu, spēcīgu ainu. Jo vairāk pierod un iepazīstas ar disonansi, jo vairāk parādās uzticība tam, ka visa lielā masa ir pamatota harmonijā, katra balss ir virzīta ar nodomu izveidot bagātīgu, piepildošu stāstu. Tā šķiet, ka visa mākslas attīstība vēsturiski ir bijusi neskaidra sveša koncepta pamatošana, kā, piemēram, manierisms, kas sekoja pēc renesanses mākslas, kura savā laikā tika uzskatīta par dievišķu, principā perfektu mākslu, it kā skaistā izpēte būtu pabeigta. Tā mākslā un daudzās jomās sabiedrībā ir nebeidzama izpēte - haosa bāzes iepazīšana, lai saskatītu tajā skaidrību. Aicinājums būt fleksiblam, dzīvojot ar kultūrā iepriekš noteiktu pasaules uzbūvi.
Tas tiešā veidā atspoguļojas arī mākslinieka darbos, kuros krāsas uz apmeklētāju iedarbojas līdzīgi kā vokāli. Tās veido melodijas, izdungo ritmus un izspēlē harmonijas, ar mērķi izmainīt to, kā jūtamies.
Izstāde būs apskatāma līdz 18. maijam galerijā LOOK! (Ģertrūdes iela 62A).
Darba laiks: 13.00-19.00 no otrdienas līdz piektdienai, sestdienās 13.00-17.00.
