NATO spēki, ja nepieciešams, varētu ieņemt Krievijas Kaļiņingradas anklāvu "neiedomājami īsā laikā", sacīja ASV sauszemes spēku komandieris Eiropā un Āfrikā ģenerālis Kriss Donahjū, ziņo "Defense News".
Viņa paziņojums izskan laikā, kad starp aliansi un Krieviju valda liela spriedze un tiek ieviesta jauna NATO stratēģija, kas pazīstama kā "Austrumu flanga atturēšanas līnija".
Donahjū apgalvo, ka mūsdienu sabiedroto spējas ļauj "šajā teritorijā ātrāk nekā jebkad gūt virsroku".
NATO jaunā doktrīna paredz sauszemes spēku stiprināšanu, aizsardzības nozares integrāciju un standartizētu digitālo sistēmu un palaišanas iekārtu ieviešanu, lai panāktu ātru koordināciju kaujas laukā.
"Sauszemes dimensija nezaudē savu nozīmi, tā kļūst arvien svarīgāka. Tagad no sauszemes var neitralizēt teritorijas, kurās darbojas ienaidnieks. No sauszemes var pārņemt kontroli pār jūru. Mēs to visu redzam Ukrainā," sacīja Donahjū.
Krievijas parlamenta Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Leonīds Sluckis ātri reaģēja uz Donahjū izteikumiem.
Uzbrukums Kaļiņingradas apgabalam ir pielīdzināms uzbrukumam Krievijai. Iespējamas visas atbildes, tostarp kodolieroču izmantošana," sacīja Sluckis.
Kaļiņingrada, stipri nocietināta Krievijas teritorija, kas atrodas starp Poliju un Lietuvu, ir ieskauta NATO dalībvalstīm, un tās platums ir tikai 75 kilometri. Tas ir viens no militarizētākajiem reģioniem Eiropā un jau sen ir potenciāls konflikta uzliesmošanas punkts starp NATO un Krieviju.
NATO jaunā aizsardzības konfigurācija ir atbilde uz Rietumu izlūkdienestu brīdinājumiem, ka Krievija nākamo piecu gadu laikā varētu radīt tiešus militārus draudus alianses dalībvalstīm.