Sievietes, kuras maina pasauli

Dženifera Dudna ir Nobela prēmijas laureāte ķīmijā un bioķīmijas, biofizikas un strukturālās bioloģijas profesore. Dažkārt viņa tiek dēvēta par mūsdienu Einšteinu © Publicitātes foto

Kopš Simonas de Bovuāras filozofiskā pētījuma “Le deuxième sexe” (Otrais dzimums) pagājuši gandrīz 75 gadi, un pasaulē sievietei ir izdevies iekarot savu vietu. Tomēr starp vadošajiem zinātniekiem, režisoriem, politiķiem, māksliniekiem un biznesmeņiem dominē vīrieši.

Vēl joprojām pastāv mīts, ka sievietei, lai savā jomā gūtu panākumus, ir jāpierāda sevi, atšķirībā no vīriešiem, kuriem šis faktors ir pašsaprotams. Kaut vai pati Simona de Bovuāra - izcila filozofe un matemātiķe - visbiežāk tiek minēta sava mūža partnera un domu biedra filozofa un rakstnieka Žana Pola Sartra kontekstā, bet tieši viņa bija pirmā filozofe, kura grādu ieguva 21 gada vecumā, kļūstot par jaunāko cilvēku, kuram tas izdevies. Taču tas sievietēm dod lielāku motivāciju darboties un paveikt varoņdarbus.

Skatot pasaules sieviešu topus, visvairāk tiek izceltas ar šovbiznesu saistītās sievietes - Opra, Madonna, Beyonce, Kardašjana. Tāpat arī politiskās aktīvistes, kā Mišela Obama vai Keita Midltone, leģendārā Karaliene Elizabete II. Tomēr ne mazāks nopelns sievietēm ir zinātnes laukā.

Deviņas slavenākās zinātnieces pasaules vesturē

Publicitātes foto

Marija Kirī (Marie Curie, 1867 - 1934) ir poļu izcelsmes zinātniece, kura studēja Sorbonā un 1900. gadā kļuva par fizikas laboratorijas vadītāju. Viņa bija radioaktivitātes pētījumu pioniere, un 1903. gadā ieguva Nobela prēmiju.

Publicitātes foto

Džeina Gūdala (Jane Goodall, 1934) ir angļu primatoloģe un antropoloģe, kura tiek uzskatīta par pasaulē izcilāko šimpanžu pētnieci, kura pagājušā gadsimta 60. gados pētīja savvaļas šimpanžu sociālās un ģimeniskās attiecības. Šobrīd, 89 gadu vecumā, turpina sekot sava aizsāktā darba progresam.

Publicitātes foto

Dženifera Dudna (Jennifer Doudna, 1964) ir viena no nozīmīgākajām mūsdienu zinātniecēm. Viņa palīdzēja izstrādāt CRISPR - gēnu inženierijas metodi, kura ļautu pastāvēt ģenētiski modificētiem cilvēku bērnu embrijiem, kā arī anēmijas, cistiskās fibrozes, Hantingtona slimības un HIV izskaušanai vai efektīvākai ārstēšanai. Viņas vārdam līdzās tiek rakstīts - pasaulē labākā zinātniece! Kad Dženifera Dudna mācījās sestajā klasē, viņai uzdāvināja 1968. gada grāmatu par DNS struktūras atklāšanu “Dubultā spirāle”. Pēc grāmatas izlasīšanas, viņa jutās tik ļoti iedvesmota, ka tas pamudināja pusaugu Dženiferu pievērsties dabaszinātnēm un matemātikai skolā. Lai gan Dudnai tika teikts, ka "sievietes neiedziļinās zinātnē", viņa zināja, ka vēlas būt zinātniece neatkarīgi no tā. Nekas viņai nelika par to šaubīties, Dudna sacīja: "Kad kāds man saka, ka es nevaru kaut ko izdarīt un es zinu, ka varu, un tas tikai padara mani apņēmīgāku to darīt."

Publicitātes foto

Katrīna Frīsa (Katherine Freese, 1957 ) ir mūsdienu zinātniece, kura pēta “tumšo matēriju”, visuma tumšās zvaigznes, lietas, kuras cilvēks ar aci vēl nav redzējis.

Publicitātes foto

Marija Goeperta Majere (Maria Goeppert Mayer, 1906 - 1972). Vāciete, kura emigrēja uz ASV, studēja Jonsa Hopkinsa universitātē Lielās Depresijas periodā, un atklāja atoma kodola kodolapvalku, par ko arī ieguva Nobela prēmiju 1963. gadā.

Publicitātes foto

Rosalinda Franklina (Rosalind Franklin, 1920 - 1958) bija angļu biofiziķe, kura atklāja DNS pastāvēšanu, kā arī ieguva plašāku sapratni par rentgenstariem un molekulāro struktūru. Pētījumi par rentgenstariem maksāja viņai dzīvību, jo nomira jauna - 37 gadu vecumā - no vēža.

Publicitātes foto

Barbara McClintoka (Barbara McClintock, 1902 - 1992) 1983. gadā ieguva Nobela prēmiju par viņas pētījumu par kukurūzas ģenētisko sastāvu, kā arī par ģenētisko pārvietošanos jeb gēnu spēju mainīt savu pozīciju hromosomā.

Publicitātes foto

Rita Levi - Montalčīnī (Rita Levi - Montalcini, 1909 - 2012 ) - itāļu neiroloģe, kura 1986. gadā saņēma Nobela prēmiju par “Nerva augšanas faktoru”. Kā rakstīts New York Times, šis atklājums veda pie demences un vēža dziļākas izzināšanas.

Publicitātes foto

Ģertrūde Eliona (Gertrude Elion, 1918 - 1992) bija vēl viena Nobela Prēmijas ieguvēja, kura izstrādāja zāles leikēmijas sekmīgākai ārstēšanai un mazākai nieru transplanta atgrūšanas iespējai.

Trīs zinātnieces, kas maina pasauli

Publicitātes foto

Sintija Kenjone (Cyntia Kenyon, 1954) pēta “mūžīgo jaunību”. Viņa ar tārpiem, kuri satur daf2 hromosomas, cenšas padarīt cilveka dzīvi ilgāku par 100 gadiem. Vēl viņa atklāja, ka daf2 hromosomas samazina Alcheimera slimības rašanos, vēzi vai sirds slimības.

Publicitātes foto

Nina Tandona (Nina Tandon, 1980) ir biomedicīnas inženiere, kura ir izveidojusi EpiBone - kompāniju, kurā audzē cilvēku kaulus rekonstrukcijai, izmantojot pacienta cilmes šūnas, tādā veidā novēršot organisma atgrūšanu. Jaunā tehnoloģija der arī bērniem, jo izaudzētais kauls augtu līdz ar pacientu.

Publicitātes foto

Sunetra Gupta (1965) ir teorētiskās epidemioloģijas profesore, kura pēta HIV, malārijas, bakteriāla meningīta un gripas slimību izraisītājiem. Viņa 2020. gada COVID - 19 pandēmijas laikā bija viena no galvenajām valdības uzlikto ierobežojumu kritiķēm, balstoties uz zinātnisko pamatojumu.

Dzīvesstils

Drošības adatiņa jeb spraužamadata ir ne vien šūšanā noderīgs piederums, bet arī viens no senākajiem rotājumiem - jau kopš seniem laikiem tai tiek piešķirtas maģiskas īpašības, un ar to ir saistītas daudzas pazīmes un māņticības. Kāpēc valkāt šādu adatiņu pie drēbēm un kā to izdarīt pareizi, raksta “unian.net”.

Svarīgākais