Valsts kontrole gandrīz astoņus mēnešus meklējusi un tagad atradusi atbildi uz “Neatkarīgās” pērnā gada 27. septembra jautājumu par Rīgas siltumtarifiem, uz kuru jau bija piedāvāti divi atbilžu varianti: samērīgi un saprātīgi vai sū*s?
Ekonomisti un pārtikas nozares ražotāji un tirgotāji atbild uz jautājumiem, kā kopš šā gada 28. februāra notiekošais karš Tuvo Austrumu naftas un gāzes laukos ietekmēs cenas Latvijā.
Kāpēc ungāri uz 20 gadiem no 36 tagadējās Ungārijas neatkarības gadiem par savu vadītāju ievēlēja Viktoru Orbānu, kurš no Latvijas skatpunkta šķita kā gandrīz prātā jucis?
Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdi tās priekšsēdētājs Uģis Mitrevics sāka ar jautājumu: “Vai personas, kas šogad sāk darba gaitas un 2070. gadā varēs prasīt pensijas, var paļauties uz pirmā līmeņa pensijām?”
Latvijas pusizjukusī, bet lemt tiesīgā valdošā koalīcija meklē katrai koalīcijas partijai izdevīgākos nosacījumus un formulējumus kārtējai naudas piešķiršanai nacionālajai aviokompānijai “airBaltic” vismaz tāpēc, lai atbīdītu uz vēlāku laiku skandālu un daudzas citas nepatikšanas, kad no valsts tiks prasīta atbildība par valsts uzņēmuma sataisītajiem parādiem.
Amerikāņu lidināšanās ap Mēnesi gluži kā speciāli pieskaņota vienai no galvenajām Padomijas un tagad Krievijas slavas dienām 12. aprīlī. Cik skaļi toreiz Krievijas iedzīvotāji jūsmoja par savējā Gagarina uzdabūšanu kosmosā, tik patiesi tagad lādās par interneta zaudēšanu.
Zemkopības ministrs Armands Krauze un ministrijas Dienesta pārbaudes komisijas locekļi apliecināja šīs ministrijas iepriekšējo lēmumu un rīcības pamatotību pretēji Ministru kabineta izveidotās Dienesta pārbaudes komisijas secinājumiem.
“Ja būsim negausīgi, tad procentu likmēm būs jāstartē vairāk,” Saeimas Budžeta komisijas deputātus un vēl plašāku auditoriju brīdināja Latvijas Bankas prezidents un par banku refinansēšanas likmi lemjošās Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.
Lieldienu atzīmēšana okupētajā Latvijā bija viens no piemēriem, kā gan latviešu tautai, gan okupācijas režīmam nācās savstarpēji piekāpties, lai paildzinātu savu pastāvēšanu.
Kopš ASV uzbrukuma Irānai ASV vērtspapīru tirgū ieguldīto Latvijas pensiju otrā līmeņa fondu nominālvērtība samazinājusies no 10 308 288 824 eiro līdz 9 857 595 512 eiro.
Latvija šonedēļ apņēmās atdot pēdējās bikses un kreklu, lai sargātu ne tikai sevi, bet galvenokārt NATO un Eiropas Savienības ārējo robežu bez jautājumiem, kas iekšā tam, ko mēs sargājam.
Saeimā praktiski bez izmaiņām tiek apstiprināts no Valsts prezidenta otrreizējai caurlūkošanai saņemtais likums, kas pārsauc tiesnešu pensijas par speciālajām pensijām un kaut simboliski samazina to apmēru.
Saeimas budžeta komisija nokārtojusi, lai jau šodien Saeima varētu pieņemt likumu par valsts aizsardzības budžeta palielināšanu no 3% līdz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas nozīmē pārējo valsts izdevumu samazināšanu miljardu eiro mērogā.
Mūkusalas ielas promenādes izbūve par 20,8 miljoniem eiro veikta tādā kvalitātē, ka drīz vien būs jāiztērē vēl tikpat, lai neļautu jaunajai būvei iegāzties Daugavā.
Saeimas deputāti 21. janvārī teica “fui” Veselības ministrijas nodomiem slēgt laukos atlikušās slimnīcas, bet 18. martā jau izskatījās samierinājušies ar šādu neizbēgamību.
ASV un Izraēlas sāktais karš pret Irānu atspoguļojas akciju cenu kritumā, kas samazina pensiju fondos un vispār vērtspapīros izteikto uzkrājumu vērtību; tas pats karš iznīcina arī naudas vērtību atbilstoši tam, kā naftas un dabas gāzes cenas ceļas pašas un ceļ visas pārējās cenas.
Pavasaris un Krievijas aģenti savākuši vairāk nekā 50 tūkstošus vācu skolēnu, kas manīti protesta demonstrācijās pret likumu par obligātā militārā dienesta atjaunošanu vīriešiem.
Latvijas Bankas (LB) organizētajā finanšu sektora attīstības forumā “FinNext 2026” izskanēja tik nopietni brīdinājumi par kreditēšanas ierobežojumiem saimnieciskajai darbībai, kas rada CO2 emisiju, ka foruma sākumā dzirdētās gaviles par banku darbības ierobežojumu atcelšanu un kreditēšanas pieaugumu pēc noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas iestādes “Moneyval” labvēlīga ziņojuma par Latviju izrādījās nevietā un nelaikā.
Vai patiesi Latvijai atrasts gandrīz neizsmeļams ieņēmumu avots – piedāvājums bagātiem ārzemniekiem reģistrēties par nodokļu maksātājiem Latvijā un maksāt pēc speciāli viņiem radītām likmēm, kas daudz zemākas nekā bagātās valstīs.
Latvijas finanšu pakalpojumu sniegšanas uzņēmumu vadošās amatpersonas iztērēja darba dienu plaša loka sarunām par viņu uzņēmumu, nozares un Latvijas iespējām izgrozīties no nepatikšanām, kādas draud līdz ar ekonomisko lejupslīdi Latvijā un pasaulē.