Ieguldītājus un fondu biržas analītiķus uztrauc uzņēmums, kura ieņēmumi 2025. gada 3. ceturksnī sasniedza 1,4 miljardus ASV dolāru, bet zaudējumi - 110 miljonus ASV dolāru. Uzņēmuma akciju cena jeb akcijās ieguldītā nauda pēc tādu rezultātu paziņošanas zaudēja 46% no savas vērtības.
Pagājušā gada beigas iezīmēja pasākums, kurā augstas Latvijas amatpersonas atskaitījās par saviem sasniegumiem un diskutēja viena ar otru angļu valodā tikai savā starpā - bez neviena angļa, t.i., bez neviena cittautieša klātbūtnes. Un 2025./2026. gada mijai veltītais Latvijas Nacionālais simfoniskā orķestra (LNSO) koncerts bija instrumentālais pavadījums afroamerikānietes dziedājumiem, protams, angļu valodā.
Akcijās un zeltā izdarītajiem ieguldījumiem 2025. gadā iegrāmatots tik liels vērtības pieaugums, ka ieguldījumu apsaimniekotāji jau sākuši uztraukties par 2026. gadā iespējamu cenu burbuļu plīšanu.
Aizgājušais gads atstājis bažas, nedrošību par nākotni un jautājumus, vai tādas atrakcijas kā tankkuģu gremdēšana un sagrābšanas kampaņa 2025. gada beigās ir cēlonis, vai sekas valstu, uzņēmumu un mājsaimniecību nespējai saskaņot savus ieņēmumus ar izdevumiem.
Ziemassvētku eglīšu uzdevums ir dot cilvēkiem pārliecību par citiem cilvēkiem, ka vismaz tie, ar kuriem viņš kopā padziedājis un ar dāvanām apmainījies, vismaz līdz nākamai eglītei viņu pārāk skaļi nelamās un klusi neapmelos.
Latvijas pārvaldes iestādes beidzot sarosījušās ieviest jaunus noteikumus, lai mazinātu naudas izkrāpšanu ar telefonu un citu elektronisko tiešsaziņas sakaru līdzekļu palīdzību.
Zemkopības ministrs Armands Krauze Zemkopības ministrijas un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra 17. decembrī Jelgavā notikušajā konferencē “Ceļā uz veselu lauksaimniecību” informēja par to, kā sākušās Latvijas un Eiropas Komisijas sarunas par ES 2028.-2034. gada plānošanas periodu.
Aizvadāmais 2025. gads dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” vēsturē ieies ar vienas līnijas sadalīšanu divās dažādās līnijās, kuras apvienošot tad, kad pūcei aste ziedēs.
Latvijas amatpersonas mierina citus un pašas sevi, ka banku un tranzīta nozaru sarūkošo ieguldījumu kopprodukta audzēšanā, nodarbinātības uzturēšanā un Valsts kases piepildīšanā aizvietošot finanšu pakalpojumu sniegšana visai pasaulei.
Iepriekšējās nedēļas beigās notikušajās Polijas prezidenta un Lietuvas un Igaunijas Ministru prezidentu sarunās ar Latvijas Valsts prezidentu un Ministru prezidenti tika meklētas diplomātiskās, finansiālās un tehniskās iespējas parādīt tādu spēku, kas atbaidītu Krievijas agresiju.
Cerēsim, ticēsim un gaidīsim, ka kriptonorēķinu pakalpojumu tirgū Latvija atgriezīsies tajā lomā, kāda tai bija starpbanku starptautisko norēķinu tirgū līdz tā sauktajam “banku kapitālajam remontam".
Jelgavas pils jeb Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) aulā notika publiska atskaitīšanās par to, kā divu gadu laikā iztērēti pieci miljoni eiro valsts apmaksātiem pētījumiem “GreenAgroRes” un “Forest4LV” ar mērķi salāgot Latvijas iespējas ar Eiropas Savienības prasībām “zaļai” lauksaimniecībai un mežkopībai.
Latvijas finanšu ieguvumi no vietas došanas Eiropas basketbola čempionāta finālturnīram izskatās lielāki nekā Latvijas basketbola izlases izcīnītā 12. vieta 24 komandu konkurencē.
Ne Krieviju kritizējošie blogeri, bet Krievijas galvaspilsētas televīzija “Москва 24” (M24) cēlusi trauksmi par to, cik daudz skaitumkopšanas salonu izlikti pārdošanai vai jau beiguši pastāvēšanu, žēlojoties par nodokļu sloga desmitkāršošanu no nākamā gada 1. janvāra.
Nacionālās aviokompānijas “airBaltic” kredītreitinga pazemināšana, kā pieklājīgi sauc bankrota vēstnesi, izraisa šaubas par Satiksmes ministrijas vadītāju atbildēm Saeimas Budžeta komisijas deputātiem, kad tie 14. oktobrī jautāja par “nozaru politiku turpmāko finansēšanu vidējā termiņā".
Saeima 4. decembrī nobalsoja par Latvijas 2026. gada budžetu pavadošo likumu paketē iekļauto nodokļa likmes pieckāršošanu no 71 eirocenta līdz 3,5 eiro par izraktas kūdras tonnu.
Jau daudzus gadus Latvijas valsts budžeta likumu uzdevums ir salāgot valsts pastāvēšanu ar aizvien mazāku iedzīvotāju skaitu, tāpēc ļoti pamācoši, ka pirmais mezgla punkts 2026. gada budžeta likumu paketes izskatīšanā bija par skolu slēgšanu, jo bērnu skaits valstī sarūk straujāk nekā iedzīvotāju kopskaits.
Saeimā izveidotajai izmeklēšanas komisijai būs ļoti jāuzmanās, lai tā nenoķertu pati sevi kā vaininieci, kas piesavinās naudu no centralizētās siltumapgādes sadārdzinājuma Rīgā un visā valstī.
Saruna ar Saeimas deputātu Jāni Patmalnieku (“Jaunā vienotība”) par viņa iesniegumu Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) ar līgumu izvērtēt biedrības “Tiesiskums.lv” piedāvātus līgumu.
Ar milzīgiem tračiem un valdošās koalīcijas šūpošanos pieņemtais likums “Par piesārņojumu” nobruģējis ceļu Transporta enerģijas likumam un Ekonomiskās ilgtspējas likumam, lai tie visi garantētu degvielas cenu celšanu.
Ministru prezidente Evika Siliņa, Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks un citas amatpersonas Latvijas Bankas konferencē par kreditēšanu nepieminēja Latvijai uzliktos ierobežojumus apgrozīt lielu naudu, no kuras daļa varētu nobirt kredītos.