Nacionālās aviokompānijas “airBaltic” kredītreitinga pazemināšana, kā pieklājīgi sauc bankrota vēstnesi, izraisa šaubas par Satiksmes ministrijas vadītāju atbildēm Saeimas Budžeta komisijas deputātiem, kad tie 14. oktobrī jautāja par “nozaru politiku turpmāko finansēšanu vidējā termiņā".
Saeima 4. decembrī nobalsoja par Latvijas 2026. gada budžetu pavadošo likumu paketē iekļauto nodokļa likmes pieckāršošanu no 71 eirocenta līdz 3,5 eiro par izraktas kūdras tonnu.
Jau daudzus gadus Latvijas valsts budžeta likumu uzdevums ir salāgot valsts pastāvēšanu ar aizvien mazāku iedzīvotāju skaitu, tāpēc ļoti pamācoši, ka pirmais mezgla punkts 2026. gada budžeta likumu paketes izskatīšanā bija par skolu slēgšanu, jo bērnu skaits valstī sarūk straujāk nekā iedzīvotāju kopskaits.
Saeimā izveidotajai izmeklēšanas komisijai būs ļoti jāuzmanās, lai tā nenoķertu pati sevi kā vaininieci, kas piesavinās naudu no centralizētās siltumapgādes sadārdzinājuma Rīgā un visā valstī.
Saruna ar Saeimas deputātu Jāni Patmalnieku (“Jaunā vienotība”) par viņa iesniegumu Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) ar līgumu izvērtēt biedrības “Tiesiskums.lv” piedāvātus līgumu.
Ar milzīgiem tračiem un valdošās koalīcijas šūpošanos pieņemtais likums “Par piesārņojumu” nobruģējis ceļu Transporta enerģijas likumam un Ekonomiskās ilgtspējas likumam, lai tie visi garantētu degvielas cenu celšanu.
Ministru prezidente Evika Siliņa, Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks un citas amatpersonas Latvijas Bankas konferencē par kreditēšanu nepieminēja Latvijai uzliktos ierobežojumus apgrozīt lielu naudu, no kuras daļa varētu nobirt kredītos.
Vai Latvijai jāizjauc 1 520 mm platuma dzelzceļa sliežu ceļi, pa kuriem šā gada 10 mēnešos pārvadātie 7,63 miljoni tonnu kravu prasa Latvijas valstij piemaksāt 100 miljonus eiro valsts uzņēmuma “Latvijas dzelzceļš” (LDz) uzturēšanai?
Vācijas valdošās koalīcijas pašreizējo krīzi izraisījusi šķelšanās valdošajā partijā - gados jaunāko Bundestāga deputātu dumpis pret valdības plāniem aizņemties 120 miljardus eiro, lai indeksētu pensijas atbilstoši inflācijai.
Brīvības piemineklim ar “Rail Baltica” trīs kopīgas īpašības: milzīgs sadārdzinājums no būves pieteikuma līdz uzcelšanai, tikai simboliska, nevis tautsaimnieciska nozīme (tajā “Rail Baltica” ir milzīgs mīnuss dabas postīšanas dēļ) un sabiedrības pretestība abiem šiem pasākumiem.
Ja beigas labas, tad viss labs. Tiklīdz cilvēki 1935. gada 18. novembrī ieraudzīja Brīvība pieminekli visā tā diženumā un krāšņumā, Rīgas ainavā un caur pieminekļa tēliem saskatāmo arhetipu dziļumos, tā Latvija kļuva par citu Latviju un latvieši - par citiem latviešiem attiecībā pret laiku, kad Brīvības pieminekļa vēl nebija.
Valsts svētku nedēļas ietvaros 12. novembrī tika svinīgi pasniegtas pirmās Māszinību stipendijas – atbalsts desmit jaunākajām bērnu māsām, kuras apvieno māszinību studijas ar darbu Bērnu slimnīcā.
Izrādītās lugas pamatā tās galvenās varones vārdi, kuru saturs un noformējums Jaunā Rīgas teātra izmantotajā lugas rakstītajā tekstā ar lielo burtu un daudzpunktes izmantošanu sevišķas ekspresijas uzrādīšanai izskatās šādi: “Un tas, kas diezgan bieži atkārtojoties intervijās, atklājās, ir… AIZVAINOJUMS.”
5. novembrī valsta a/s “Latvenergo” ar laika kapsulas iebetonēšanu atzīmēja aktīvās būvdarbu fāzes sākumu šobrīd lielākajam vēja parkam Latvijā “Pienava Wind".
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens paskaidroja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, ka patiesais valdības taupības plāns ar valsts iestāžu un kalpotāju skaita samazināšanu slēpjas inflācijas radīto zaudējumu nekompensēšanā līdz pat iestāžu izputēšanai “pašregulējošā procesā”.
Lai cik slikti strādā pēc pašreizējiem likumiem ievēlētā Saeima un valsts pārvaldes sistēma kopumā, proporcionālo vēlēšanu pārtaisīšana par mažoritārajām vēlēšanām dos vēl sliktākus rezultātus.
Nepopularitātes un iekšēju konfliktu mocītās Vācijas valdības vadītājs Frīdrihs Mercs iekūlies kārtējās nepatikšanās par superopozicionārās partijas “Alternatīva Vācijai” frāžu lietošanu.
Jaunā Rīgas teātra (JRT) izrādes “Kritiens augšup” skatītāji vibrē starp ķiķināšanu un rēkšanu par to, ko režisors A. Hermanis izrādes programmiņā pieteicis ar vārdiem, ka “attiecības starp māti un dēlu vienmēr ir viennozīmīgi ideālas, tur nekā interesanta nav".