Saeimas pieprasītajā atskaitē par valsts iestāžu “paveikto un iecerēto darbību valsts valodas saglabāšanai, aizsardzībai, attīstīšanai un ietekmes palielināšanai” valdības vārdā uz 35 lappusēm rakstīts viskautkas, bet tikai rezultāti latviešu valodas mācīšanai un lietošanai valsts visvairāk kontrolētajā vidē - par 1,2 miljardu eiro gadā finansētajās skolās.
Lai Latvijas pensiju fondu pārvaldnieki liek savas galvas ķīlā, ka arī no Latvijas savāktā nauda nav ieguldīta tajos 10 miljardos ASV dolāru, kas jau bez pēdām pazuduši, un tajos divos triljonos riskanto kredītu, par kuru iespējamo pazušanu finanšu pasaulē liels satraukums.
Atbildot uz jebkuriem Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātu jautājumiem par Satiksmes ministrijas rīcībā nodotās naudas izlietošanu, šīs ministrijas valsts sekretārs Andulis Židkovs un parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs nonāca līdz jau notikušajai un turpmāk ieplānotajai elektrovilcienu sastāvu pirkšanai kā visu iekšējās satiksmes un sakaru problēmu atrisinājumam.
Valsts budžeta deficīta palielināšanu solītā samazinājuma vietā finanšu ministrs Arvils Ašeradens izskaidro ar ASV prezidenta Donalda Trampa nodiktēto un NATO bloka dalībvalstu pieņemto lēmumu palielināt aizsardzības izdevumus līdz 5% no katras valsts iekšzemes kopprodukta (IKP).
It kā nezināmo, it kā Krievijas dronu parādīšanās virs Eiropas lidostām un militāriem objektiem pavērusi ceļu uz Eiropu Austrālijas firmu “Drone Shield” un “Electro Optic Systems” pretdronu ieročiem.
Šo nedēļu valdība sāka ar ārkārtas sēdi valsts 2026. gada budžeta projektu pavadošo likumprojektu sagatavošanai ar mērķiem samazināt valsts izdevumus tuvā, tālā un pavisam tālā nākotnē.
Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija bija devusies uz Rīgas 75. pamatskolu noskaidrot, kādā veidā skolotāji māca savus priekšmetus latviešu valodā skolēniem, kuri latviešu valodu nesaprot vai negrib saprast.
Valdība un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) publiski vienojās par 2026. gada sadzīvošanas un izdzīvošanas formulu, no kuras būtību ilustrē LPS priekšsēža Ginta Kaminska vārdi, ka “neņemam tiltus vērā, jo nezinu, cik daudz līdzekļu vajadzēs, lai tos salabotu".
Pašreiz jebkuru citu valsts izdevumu samazināšanu pieņemts pamatot ar naudas novirzīšanu aizsardzībai, bet noder gan atgādinājumi par Latvijas iedzīvotāju skaita samazināšanos un pienākumu samaksāt procentus par jau paņemtajiem kredītiem, gan aizdomas un mājieni par viena otra mediķa pārāk trekno dzīvi.
Vorens Bafets (Warren Buffett) apņēmies samaksāt par ķīmiskās rūpniecības uzņēmumu “Oxy-Chem” naudas summu, kas apmēram puse no Latvijas valsts gada budžeta, bet tikai 1/34 daļa no V. Bafeta rīcībā esošā skaidrās naudas atlikuma.
Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā notikusī Satiksmes ministrijas un Autotransporta direkcijas (ATD) amatpersonu uzklausīšana par valsts iespējām dotēt autobusu pasažieru pārvadājumus atklāja tik drūmu ainu, ka pasažieru pārvadāšanas uzņēmumu bankroti un pārvadājumu izbeigšanās šķiet ticamāka nekā turpināšanās kaut tikai līdz šā gada beigām.
Daudzkārt piesauktie taupības pasākumi valsts pārvaldes iestādēs nākamgad izpaudīsies tā, ka iestādes samazināšot darbinieku komandējumu skaitu un apmācības pasākumus, kuru saprātīgākā daļa ir kafijas pauzes, bet dažu iestāžu darbiniekiem jau nācies vai nāksies saspiesties šaurākās telpās.
ASV prezidents Donalds Tramps savu paziņojumu par muitas tarifu celšanu valstī ievedamiem medikamentiem pamato kā cīņu par taisnību jeb cīņu pret netaisnību, ka “mēs subsidējam citu cilvēku [domāti tie, kas dzīvo ārpus ASV, tajā skaitā Latvijā] veselības aprūpi, kuri ir samaksājuši tikai daļu no tā, ko maksājam mēs.”
Nacionālās apvienības deputāts, bijušais satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs ļoti izteiksmīgi formulēja Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas 24. septembra sēdes dalībnieku vairākuma viedokli par Satiksmes ministrijas nodomiem tagadējos autobusu pasažieru pārvadājumus slēgt, bet 36,7 miljonus eiro ieguldīt, lai izveidotu jaunu pārvadājumu sistēmu “pēc pieprasījuma”.
Siltumtarifu paaugstināšana Rīgā ietver gan pieauguma saukšanu ar samazinājuma attiecībā pret vēl lielāka pieauguma draudiem, amatpersonu mētāšanos ar apvainojumiem un uzņēmuma “Rīgas siltums” (RS) vadītāja padzīšanu no darba.
Turbīnu spārnu lāpstiņu uzstādīšana pirmajā Kaigu purva vēja parka tornī deva iemeslu valsts a/s “Latvenergo” parādīt, cik intensīvi šajā objektā izmantota 2025. gada būvdarbu sezona kopš 22. maija, kad tur tika iebetonēta laika kapsula ar vēstījumu par Latvijas enerģētiskās neatkarības centieniem.
Cik lielu samaksu no katra Latvijā nodarbinātā ārzemnieka varētu prasīt Latvijā, ja ASV prezidents Donalds Tramps nupat kā ieviesis 100 tūkstošu ASV dolāru lielu samaksu no katra, kas kopš pirmdienas ierodas pelnīt naudu ASV?
Jau divkārtējais, 2022. un 2025. gada Dzejas dienu balvas laureāts Artis Ostups ar savu rīcību tagad apliecina to, ko teicis sakarā ar 2022. gada balvas saņemšanu, ka “Dzejas dienas palīdz literatūrai kļūt redzamai”. Intervija dod iespēju parādīt viņa fotoattēlus un tālāk dzejoļu krājumu vāciņus, bet vēl jo vairāk un labāk dzejnieks redzams un dzirdams šīs sarunas nra.lv sarunu videoierakstā.
Ārkārtīgi lēni jeb negribīgi, bet neapstādināmi tiek rakstīti un laboti vairāki jauni likumi, kas nomainīs tagadējo Imigrācijas likumu kā galveno likumīgo šķērsli visai Āfrikai vai Āzijai pārcelties uz Latviju.
Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis klātienē un vairāki pašvaldību vadītāji no savām darba vietām tiešsaistē skaidroja Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātiem ļaunās sekas, ja Finanšu ministrijai izdosies samazināt valsts finansējumu pašvaldībām par nepilniem 60 miljoniem eiro.