Arnis Kluinis / Autori

Jo skaļāk pēdējos gados skan runas par nepieciešamību glābt valsts budžetu ar enerģiskiem un nepatīkamiem taupības pasākumiem, jo tieši tajā pašā laikā plašāka kļūst uz nevalstiskajām organizācijām (NVO) plūstošā naudas straume.

Ministru prezidenta Andra Kulberga apņemšanās kaut daļēji ielikt "Rail Baltica" trasi jau esošajos dzelzceļa koridoros ir reālākais veids, kā iedabūt šo trasi Rīgā, pie viena reabilitējot slaveno Daugavas pāli – neesošā dzelzceļa tilta balstu.

Augusta sākumā parādījušies pirmie dati par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšanas ietekmi uz maizes, piena, mājputnu gaļas un olu cenām, kurām vajag turpināt zemo cenu pārtikas groza ieviešanas iekustināto cenu samazināšanu.

Latvijas aviosabiedrības "airBaltic" obligāciju turētāji nepieteicās pietiekamā skaitā uz 3. augustā izsludināto virtuālo sapulci ar Latvijas valdības jautājumu kreditoriem, vai viņi piekrīt kļūt par uzņēmuma līdzīpašniekiem vai arī laiž uzņēmumu uz bankrotu.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs vēl nav pieņēmis lēmumu, vai izsludināt Saeimas ārkārtas sēdē 23. jūlijā izdarītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā, pret kuriem uzstājas Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija.

Gan statistiķu apkopotie vidējie radītāji, gan konkrēti piemēri māca, kādas algas pienākas Latvijā strādājošo cilvēku vairākumam un kurās nozarēs ir lielākas izredzes pelnīt vairāk, nekā pelna citi.

Ministru prezidents Andris Kulbergs apliecina gribu turpināt informācijas tehnoloģiju (IT) lielo iepirkumu moratoriju līdz tādas kārtības izveidei, kas spētu sekot IT produktu radīšanas pamatojumam, cenai un saderībai ar valsts rīcībā jau esošajiem IT produktiem.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publikācija par Latvijas valsts parādu pieaugumu sakrita ar Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) norādījumu Latvijai paaugstināt nodokļus.

Vairākus gadu desmitus naudu Latvijai gādājušais tranzītbizness tagad prasa no valsts naudu atpakaļ – prasa sevi uzturēt gluži kā invalīds vai pensionārs.

Mazo veikaliņu īpašnieki vēstulē Saeimai un Labklājības ministrijai žēlojas gan par to, ka "nozare saskaras ar būtisku darbaspēka trūkumu" un tāpēc "esošie darbinieki regulāri strādā virs noteiktā darba laika apjoma", gan par to, ka "spēkā esošā prasība par virsstundu apmaksu 100% apmērā rada uzņēmumiem būtiskus papildu izdevumus", kas jāsamazina uz pusi.

Jāņos tiek imitēti auglības rituāli un Ziemassvētkos atrādīti šādu izdarību augļi – jaundzimušo Kristu simbolizējošas lelles baznīcās un to kloni lielveikalos un TV ekrānos.

Ukrainā iebrukušās Krievijas armijas rindās kritušais Jānis Edgara dēls Lācis nonācis turpat, kur nonākuši vēl citi Jāņi, kur nonācis lietuviešu Jonas un igauņu Jānus, kur nonākuši no dažnedažādām tautām savāktie Jani, Joni, Johani, Johanseni, Joahimi, Janoši, Januši un šī uzskaitījuma galā arī Jana no Krievijas sen pakļautās (okupētās) Udmurtijas.   

Valsts aparātam un augstākajām amatpersonām jo īpaši svarīgi ar nevainojamu 15. Saeimas vēlēšanu norisi aizsegt pleķus, kādus uz viņu goda mundieriem atstājušas pirms gada notikušās pašvaldību vēlēšanas.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti aizrādīja Birokrātijas atmešanas grupas (BAG) vadītājam Jānim Endziņam, ka viņiem vajadzīgi spilgti, 15. Saeimas vēlēšanu kampaņā piesaucami birokrātijas apkarošanas piemēri, nevis atskaites, kurās ierakstīto skaitļu saistību ar reālo dzīvi arī Endziņš deputātiem paskaidrot nespēja.

Par Latvijā atlikušo 1,8 miljonu cilvēku grūtībām kārtot saistības, kādas rada 20,17 miljardus eiro lielais valsts parāds un 17,8 miljardu eiro aizņemšanās no bankām, liecina arī tas, ka 7,06 miljardi eiro nodoti piedziņai tiesu izpildītājiem un 2,01 miljards – parādu ārpustiesas  piedzinējiem. 

Uz desmito gadadienu savai līdzdalībai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) Latvija saņēma mo šīs organizācijas prasību celt nodokļus it kā par labu grūtdieņiem, bet īstenībā tāpēc, lai Latvija spētu apmaksāt savus parādus starptautiskajiem augļotājiem. 

Latvijas valsts pārvaldes jaunā politiskā vairākuma pārstāvji Daiga Mieriņa un Raimonds Bergmanis pieteica dažos vārdos formulētu priekšlikumu Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā kā priekšvēstnesi fundamentālam lēmumam taisīt no ukraiņiem latviešus.  

Ekonomisti Kristīne Dambe un Edgars Voļskis Saeimas Budžeta komisijā uzstājās ar pilnīgi brīvi un neatkarīgi veikta pētījuma rezultātiem, kas tikpat pilnīgi nejauši izskatījās un izklausījās pēc pensiju fondu pārvaldnieku prasības iemaksāt šajos fondos vairāk Latvijas nodokļu maksātāju naudas. 

Ne trauksmes zvaniņš, bet vairāki zvani ir valdošās koalīcijas partiju nespēja vienoties par nebanku kreditētāju turpmākās uzraudzīšanas kārtību un Ministru prezidenta Andra Kulberga distancēšanās no šī jautājuma izlemšanas kaut ar tik cienījamu iemeslu kā došanās uz Tallinu tikties ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

2025./2026. gada teātra sezonas astoņu jauniestudējumu virkne Jaunajā Rīgas teātrī (JRT) noslēgusies ar trešo lugu, kas nupat un turpat teātrī radīta: “Nezināms objekts ir piezemējies”.

Latvijas valsts prasības šejienes ceļiem aprobežojas ar to, lai cilvēki būtu ar mieru pa šādiem ceļiem braukt kaut ar paaugstinātu risku dabūt galu satiksmes negadījumos.

Medicīnā un valsts pārvaldē milzīgu pieredzi sakrājusī Ingrīda Circene pieteicās “likt roku ugunī”, ka valsts uzturētā medicīniskās palīdzības sistēma varētu atgūt rīcībspēju, ja izvāktu ārstus no privātajām medicīnas iestādēm.