Rīga

Nav tā, ka ar tūrisma nozari viss būtu slikti. Pēc drūmā kovidlaika tūrisms atkopjas, viesnīcās un citās tūrisma mītnēs apkalpoto personu skaits pārsniedz divus miljonus, tūrisma īpatsvars ekonomikā ir 4% vai vairāk no IKP, nodarbināti šajā nozarē ir 8–10% ļaužu. Visās Latvijas malās, pateicoties Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstam, kā sēnes pēc lietus ir sabūvētas naktsmājas un kempingi. Ir jauki piedāvājumi visos virzienos – dabas, kultūras un veselības tūrismā.

Rīgas dome uzskata rīdzinieku ģimenes mazdārziņus par daļu no pilsētas apzaļumošanas. Portāls “kontekst.lv” skaidroja, vai Latvijas galvaspilsētā paredzēts attīstīt šo jomu.

Sestdienas vakarā “Skonto” stadionā Rīgā notiks finansiāli lielākais sporta duelis Baltijas reģionā – Latvijas futbola Virslīgas čempionāta 9. kārtas spēlē tiksies divas galvaspilsētas komandas “Riga FC” un “RFS”. Komandu kopējais gada budžets sasniedz gandrīz 30 miljonus eiro, un tas ir pārliecinoši naudīgākais cīniņš. Latvijas nacionālā futbola izlase šobrīd pārdzīvo sarežģītus laikus, bet klubu futbolā Latvijā ir nebijis uzplaukums, kam līdzvērtīga nav bijis nekad. No tā, kas uzvarēs Rīgas “derbijā”, var izšķirties, vai “Riga FC” galvenais treneris Simo Valakari zaudēs darbu un vismaz 20 000 eiro lielo ikmēneša algu valsts bagātākajā klubā.

Rīgas domes deputātu vairākums trešdien neatbalstīja bijušās Valsts vides dienesta (VVD) vadītājas Elitas Baklānes-Ansbergas apstiprināšanu pilsētas izpilddirektora vietnieka amatā, lai arī viņa bija uzvarējusi pašvaldības izsludinātajā konkursā, kurā bija piedalījušies 30 pretendenti. Līdz ar to vējā ir viss sviedrainais darbs, ieviešot izmaiņas Rīgas domes nolikumā un rīkojot konkursu uz vakanto vietu. Diezin vai pie izpilddirektora vietnieka jautājuma pašvaldība atgriezīsies agrāk nekā pēc gada.

Laiku pa laikam tiek ziņots par kautiņiem, saduršanas gadījumiem pie tirdzniecības centra “Origo”. Nupat sociālajos tīklos izplatījās video, kurā vairāki jaunieši Stacijas laukumā ar dūrēm noskaidro attiecības. Garāmgājēji neiejaucas, policiju nemana.

Negaidīti kaismīga aizkulišu cīņa par deputātu balsīm izvērtusies Rīgas domē, kur pagaidām burtiski vienas balss pietrūkst, lai amatā tiktu apstiprināta pilsētas izpilddirektora vietniece Elita Baklāne-Ansberga. Izskatās, ka kandidatūra izpilddirektora vietnieces amatā var nonākt, pateicoties arī Latvijas Krievu savienības balsīm.

1524. gads mūsu vēsturē iegājis ne tikai ar luterāņu reliģiskajiem grautiņiem Livonijā, bet arī vissenākās publiskās bibliotēkas dibināšanu, kas sākotnēji bija zināma vienkārši kā “Bibliotheca Rigensis” un tagad ir Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka. Par godu tās piecsimtgadei publikai pieejamas vissenākās krājuma grāmatas.

1. aprīlim tika pieskaņota siltumenerģijas tarifa palielināšana Koknesē par 14,6%, bet samazināšana Aizkrauklē par 9,3%, Naukšēnos par 8,5%, Talsos par 5,3% un Jelgavā par 3,3%.

Saruna ar Rīgas domes frakcijas “Jaunā vienotība” priekšsēdētāju, domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētāju, partijas “Vienotība” un partijas Rīgas nodaļas valdes locekli Olafu Pulku.

Pirmdienas pievakarē notikusī avārija Pētersalas ielā pievērš uzmanību vietai, kur vienā ielas pusē grausts pussabrucis, bet otrā ielas pusē - pusnojaukts.

Galvaspilsētas pašvaldību – Rīgas domi (RD) – tricina korupcijas apēnoti skandāli gluži kā Nila Ušakova laikā. Ne velti kāds asprātis pat ieteica pašreizējam Rīgas mēram Vilnim Ķirsim “uzņemties politisko atbildību” un doties uz Briseli, pēc Ušakova un Andra Amerika parauga.

Tumšie veikalu skatlogi Čaka ielā, "spoku mājas" Marijas ielā, biedējoši klusie Vecrīgas nostūri, Brīvības ielas troksnis un autotransporta izmešu piesārņojums, sadragātie ceļi, laikā sastingušie pilsētas galvenie tirgi. Centra rajons – Latvijas galvaspilsētas "seja" – izskatās arvien mazāk pievilcīgs gan tūristiem, gan iedzīvotājiem. Kāpēc Rīgas centrs tik strauji degradē?

Kopš pērn sašķēlās Rīgas domes (RD) “Ušakova gāzēju” koalīcija un Rīgas mēra amatā Mārtiņu Staķi nomainīja Vilnis Ķirsis, attiecības starp abiem politiski tuvajiem spēkiem – “Progresīvajiem” un “Vienotību” – kļūst arvien saspringtākas. Kā šīs domstarpības var ietekmēt attiecības “lielajā” koalīcijā Saeimā un valdībā?

Tirgus jau slēgts un tūlīt tiks nojaukts tādā veidā, lai pēc iespējas vairāk būvmateriālu un tirgus aprīkojuma sastāvdaļu saglabātu atdāvināšanai visiem gribētājiem.

Rīgas Pārdaugavas prokuratūras prokurore tiesai nosūtījusi krimināllietu divu jauniešu apsūdzībā par huligāniskām darbībām personu grupā pret nepilngadīgo, nodarot viņam miesas bojājumus. Huligāniskais uzbrukums norisinājās Imantā.

Autobraucēji un kājāmgājēji, sabiedriskā transporta izmantotāji un velobraucēji visi kā viens neslēpj sašutumu par Rīgas ielu un ietvju katastrofālo stāvokli. Parādījušies joki, ka kara gadījumā nav nepieciešams mīnēt ceļus, jo tie tāpat ir tik bedraini, ka nav izbraucami.

Ne pāreja no sociālisma uz kapitālismu, ne tagadējās siltināšanas kampaņas nav mainījušas Latvijas pilsētu ziemas ainavas, kurās nokusuša sniega strīpas parāda siltumtrašu izvietojumu.

Igaunijā pieļauj, ka Latvija diezin vai līdz 2030. gadam tiks galā ar saviem uzdevumiem kopējā triju Baltijas valstu projektā “Rail Baltica”, tāpēc naudas trūkuma dēļ pirmajos trases palaišanas posmos vilcieni, iespējams, apbrauks Rīgu.

Vai katru nedēļu saistībā ar “Rail Baltica” atklājas kādi jauni, nepatīkami fakti gan par nejēdzībām plānošanā, gan problēmām ar būvniecību un gluži grandiozajām projekta izmaksām, kur tagad jau tiek saukti skaitļi, kas tuvi astoņiem miljardiem eiro. Turpretim, atverot projekta “Rail Baltica” mājaslapu internetā, var iepazīties ar možu informāciju, cik topošais dzelzceļš starp Viļņu, Rīgu un Tallinu būs mūsdienīgs, elektrificēts, drošs, ekoloģiski nekaitīgs utt.

Nodibinājums "Fonds "Nāc līdzās!"" ar ziedotāju atbalstu pērn izveidojis taktilu miniatūru bronzas Brīvības pieminekli, kas paredzēts neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem. Tas novietots netālu no Brīvības pieminekļa Rīgā. Diemžēl piemineklis 4. decembrī jau ne pirmo reizi cietis no vandaļu uzbrukuma – tam nolauzts obelisks.

Amatpersonu izteikumi par iespējami iecerēto bumbu patvertni zem Doma laukuma nonāk krasās pretrunās – aizsardzības ministrs apgalvo, ka esot Doma laukuma labiekārtošanas projekts un ideja izteikta pašvaldībai, bet Rīgas domes vicemēre noliedz, ka būtu notikušas sarunas par iespējamo bumbu patvertnes būvniecību zem Doma laukuma. Savukārt Lietuvā par patvertnēm plāno pārvērst daļu baznīcu. Lietuvā jau 2500 ēku nozīmētas kā potenciālās patvertnes, kurās var izmitināt teju trešdaļu valsts iedzīvotāju.

Par to, kāpēc Rīgā ir bedrainas ielas un kāpēc tās netiek remontētas, un kāpēc pēc Nila Ušakova gāšanas ir ieklemmējies galvaspilsētas “restarts”, “Neatkarīgās” saruna ar Rīgas domes deputātu no opozīcijas “Progresīvo” partijas frakcijas Viesturu Kleinbergu.