Rīga

“Viņš nemācēja ne vārda pateikt angliski, par latviešu valodu vispār nerunāsim. Kaut ko īdēja nesaprotamā mēlē,” savus piedzīvojumus komunikācijā ar ēdienu piegādātāju klāstīja mūsu lasītājs, kurš lūdza palikt vārdā neminēts. Nav saprotams, kāpēc ēdienus joprojām izvadā kaut kādi neidentificējami indivīdi. Jau konstatēti 43 voltisti/boltisti, kuri ir ieradušies no dienvidiem un mūsu valstī atrodas nelegāli. Un cik vēl ir tādu, kuri pagaidām “nav konstatēti”? Diemžēl Rīga un tās apkārtne paliek arvien “melnāka”. Par to, kādēļ tā notiek, vaicājām Valsts robežsardzei.

Lai arī Rīgas panorāmas rata atklāšanas datums vairākkārt tika pārcelts, projekta īstenotājs SIA "RPR operators” šobrīd ir gana drošs, ka jau martā tajā varēs vizināties pirmie pasažieri. Vēl esot tikai jāsaliek visi punkti uz “i” administratīvo jautājumu sakārtošanā, piemēram, mājaslapa iedzīvināšana. Arī Rīgas pašvaldība šobrīd neredz šķēršļus rata darbības sākšanai.

2025. gada politiskā kalendāra galvenais plānotais notikums būs pašvaldību vēlēšanas 7. jūnijā. Var jau teikt, ka visas pašvaldības ir svarīgas, bet nevar noliegt, ka galvaspilsēta ir pati svarīgākā. Tāpēc publiskotie SKDS aptaujas rezultāti par partiju reitingiem Rīgā ir ārkārtīgi nozīmīga atskaites platforma, uz kuras varam balstīties, analizējot politisko spēku izredzes šajā sacensībā.

Cilvēki stājas rindā, lai par 8 eiro tiktu pazemē, kur Augusta Dombrovska ielā 2 atjaunots bijušais Oktobra rajona civilās aizsardzības komandpunkts.

Rīga vairs nav iedzīvotāju skaita ziņā lielākā pilsēta Baltijā. Šī gada sākumā Viļņas iedzīvotāju skaits pieaudzis līdz 607,4 tūkstošiem. Rīgas dati šā gada sākumā vēl nav apkopoti, bet tiem ir lejupejoša tendence.

Daugavas veco gultņu dūņās un dubļos peldošajā Vecrīgā un jo īpaši tās augstākajos torņos jāiegulda daudz naudas, labās gribas un gudrības, lai tie nesabruktu.

Līdz šim no nevēlamo simbolu atbrīvošanās kampaņu redzesloka izdevies izvairīties Strēlnieku piemineklim pie Okupācijas muzeja un piemineklim 1905. gada revolucionāriem Daugavmalā, netālu no dzelzceļa tilta.

Nupat kā aktualizējies jautājums par mošejas būvi Rīgā liek gan Rīgas domes amatpersonām, gan sabiedrībai kopumā atbildēt uz jautājumu – ko darīt? Lielai sabiedrības daļai šāds jautājuma uzstādījums šķiet absurds: kā, ko darīt? Protams, ka aizliegt. Kādi vēl tur var būt jautājumi. Īpaši gadā, kad notiek pašvaldību vēlēšanas. Taču jautājums nav tik vienkāršs, kā pirmajā brīdī var likties.

No iekšpolitiskā aspekta aizvadītais gads Latvijas politikā bija tukšais gads. Var jau uzskatīt Eiroparlamenta vēlēšanas kā būtisku starpfinišu pirms nākamgad gaidāmajām pašvaldību un 2026. gadā paredzētajām Saeimas vēlēšanām, bet starpfinišs tomēr ir un paliek tikai starpfinišs pirms “īstajām” vēlēšanām. Nākamgad tādas būs pašvaldībās, kur galvenā balva tiks izcīnīta Rīgā.

Nodibinājums “Dzīvniekupolicija.lv” ceļ trauksmi par Rīgas domes pieņemto lēmumu nenodrošināt diennakts stacionāru nelaimē nonākušo dzīvnieku, kuri ir traumēti, slimi vai atrodas acīmredzami bezpalīdzīgā stāvoklī, glābšanai Rīgas ielās un pagalmos. Rīgas domes ierēdņi – pēc biedrības rīcībā esošās informācijas – atsakās pagarināt esošo līgumu un ir iecerējuši samazināt pakalpojuma apjomu, jo jaunajā iepirkumā nav paredzēts diennakts stacionārs, kurā bija apmaksāta diennakts uzturēšana un pirmā vai pēdējā palīdzība.

Ar Rīgas panorāmas ratu šogad vēl droši vien nevizināsimies, lai gan tā būvdarbi ir pabeigti. Panorāmas ratu, visticamāk, atklās nākamā gada sākumā.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno lauzt līgumu ar Latvijas Jātnieku federāciju (LJF) par sporta centra “Kleisti” apsaimniekošanu. Process notiek ļoti strauji. Jātnieku sporta aprindās tas ir izsaucis neizpratni, sašutumu, neziņu par nākotni. LJF vērsusies pie valsts augstākajām un atbildīgajām amatpersonām un izklāstījusi savus apsvērumus, lūdzot apturēt ministrijas centienus.

Rīgas domes (RD) “Jaunās vienotības” frakcijas deputāte, Attīstības komitejas vadītāja Inese Andersone sociālajos tīklos izplatījusi infografiku, kurā uzsvērts, ka 2023. gadā palielinājies sabiedriskā transporta pasažieru skaits. No infografikas var uzzināt, ka 2020. gadā Rīgā ar sabiedrisko transportu pārvadāti 89,7 miljoni pasažieru, 2023. gadā jau 114, miljoni, bet 2027. gadā tiek plānots sasniegt 120 miljonus.

Aizraujošā cīņā, kas notika “Dzintara” rūpnīcas teritorijā, 30 valstu konkurencē pirmoreiz tika noskaidroti pasaulē labākie ielu futbolisti 3 pret 3. Karstu emociju atmosfērā spriedze bija jūtama ikkatrā spēlē, jo visas komandas rādīja labāko sniegumu. Pēc nervus kutinošām desmit fināla minūtēm uzvarētāju kroni mājup aizveda Nīderlandes komanda “Streetkings”, kura tikai ar grūtībām izkļuva no apakšgrupas.

Nojaukt sliedes, ēkas un termināļus Andrejsalā, pārnest kravu pārkraušanas operācijas uz Krievu salu, lai atbrīvotu vietu pilsētas attīstībai, precīzāk, arābu investoru nākotnes peļņas interesēm Vecrīgas tuvumā — tā vedina domāt “Neatkarīgās” novērotā aina Rīgas brīvostā.

Kur izkūpēja “Park&Ride” projekti; ko Rīgas pilsēta iesāks ar “Rail Baltica” betona stabiem pie Daugavas; vai Rīgas mēram ir zināms, kā tad īsti cauri Rīgai virzīsies “Rail Baltica” un kas tādā gadījumā notiks ar pilsētu; kad Rīgā atgriezīsies regulārais prāmis uz Stokholmu; vai īstenosies iecere vienu Rīgas Centrāltirgus paviljonu atvēlēt ielu sportam; vai taisnība, ka tūristi met Rīgai lielu līkumu, un kādi starptautiski pasākumi Rīgā gaidāmi tuvākajā nākotnē – sarunas turpinājums ar Rīgas mēru Vilni Ķirsi.

Kas iedzīvotājus sanikno Rīgas domes politiķu darbā; kā ietekmē pilsētas attīstību sekmīga Rīgas mēra un valdības sadarbība; kādēļ Rīgas mērs nedosies izlūkos kopā ar bijušo Rīgas mēru Mārtiņu Staķi; kas notiks ar Rīgas iekšpagalmiem; kā Rīgai sokas ar namu siltināšanu; vai paneļu mājām draud sabrukšana – “Neatkarīgās” saruna ar Rīgas mēru Vilni Ķirsi (“Jaunā vienotība”).  

Ar celtniecības putām šobrīd tiek neveiksmīgi mēģināts salipināt pakāpienus pie Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas ēkas, no kuras sadrupušā betona lien laukā sarūsējusi armatūra.

“Lāči ir ļoti gudri dzīvnieki, tiem ir laba atmiņa,” teic Haralds Barviks, Latvijas mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs. Patlaban Latvijā esot aptuveni 250 lāču. Par daudz? Iespējams, būs vēl vairāk. “Bet lācis cilvēkiem nekad nebūs čoms, viņš ir savvaļas dzīvnieks. Tas ir tāpat kā lielajā politikā: tur draugu nav, tur ir intereses,” skaidro Barviks. Kā cilvēkam sadzīvot ar šo “lielo politiku”?

Pašvaldību vēlēšanām gatavošanās sākusies tādējādi, ka par nodomu atgriezties Rīgas politikā paziņojis Ainārs Šlesers, kas licis sarosīties visiem domē jau sēdošajiem. Tomēr vēl interesantāks par pašu faktu varētu būt iemesls, kāpēc viņam jāpārtrauc samērā komfortablais darbs Saeimas opozīcijā un jātērē lieli resursi varas atgūšanai galvaspilsētā.

Kad Rīgā atgriezīsies prāmis uz Stokholmu; vai patiesi samazinās tūristu skaits; vai tiks asfaltēti arī iekšpagalmi; ko darīt ar “Rail Baltica” betona rēgiem Rīgas centrā un lidostā – saruna ar Rīgas domes frakcijas “Jaunā vienotība” priekšsēdētāju, domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētāju, partijas “Vienotība” un partijas Rīgas nodaļas valdes locekli Olafu Pulku.

Nav tā, ka ar tūrisma nozari viss būtu slikti. Pēc drūmā kovidlaika tūrisms atkopjas, viesnīcās un citās tūrisma mītnēs apkalpoto personu skaits pārsniedz divus miljonus, tūrisma īpatsvars ekonomikā ir 4% vai vairāk no IKP, nodarbināti šajā nozarē ir 8–10% ļaužu. Visās Latvijas malās, pateicoties Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstam, kā sēnes pēc lietus ir sabūvētas naktsmājas un kempingi. Ir jauki piedāvājumi visos virzienos – dabas, kultūras un veselības tūrismā.