Eksperti, kas paredzēja 2008. gada krīzi, brīdina: tuvojas kaut kas vēl nepieredzēts

Eksperti, kas 2008. gadā paredzēja finanšu krīzi, atkal brīdina par briesmām, kas draud pasaules ekonomikai, raksta “Bild”.

ASV finanšu jomas pārstāvis un Volstrītas veterāns Gerijs Šilings brīdina par jaunu krīzes vilni. Viņš saka, ka situācija bīstami atgādina 2008. gadu, par ko liecina šādas pazīmes - tirgus ir pārkarsis, spekulācijas pieaug, un valsts parāds sasniedz rekordaugstu līmeni.

"Situācija ir mulsinoša. Es nesaprotu, kurp dodas finanšu tirgus, un finanšu krīzes iespējamība šobrīd ir bīstami augsta," viņš saka.

Arī dinanšu analītiķe Meredita Vitnija, kas pazīstama kā "Volstrītas orākuls", uzskata, ka lejupslīde jau ir sākusies - viņa saka, ka reālā ekonomika ir vājāka, nekā rāda statistika, un daudzi amerikāņi dzīvo parādos.

Arī riska analītiķis Nasims Nikolass Talebs brīdina par briesmām, kas ļoti līdzinās 2008. gada krīzei, - ja toreiz bankas baidījās no parādiem, tad šodien tās ir valdības.

Analītiķi, kas norāda uz mākslīgā intelekta (MI) pieauguma briesmām, ir īpaši skarbi. Investors Maikls Barijs neiesaka ieguldīt lielos tehnoloģiju uzņēmumos.

Lai gan ekspertu viedokļi atšķiras, viņi visi ir vienisprātis, ka milzīgie parādi, pārvērtētas tehnoloģiju akcijas un plaisa starp akciju tirgu un reālo ekonomiku padara globālos tirgus ļoti neaizsargātus.

Izdevums "The Economist" brīdina, ka, ja ASV akciju tirgus piedzīvos krahu, tā būs viena no visu laiku prognozētākajām recesijām - šobrīd gan banku vadītāji, gan Starptautiskais Valūtas fonds runā par tehnoloģiju uzņēmumu bīstami augstajām vērtībām.

Tas nav pārsteidzoši - S&P 500, viena no ietekmīgākajiem ASV akciju tirgus indeksiem, ko virza "lieliskais septiņnieks", cenas un peļņas attiecība jau ir sasniegusi "dotcom ēras" līmeni, ko piedzīvojām 90 gadu beigās un divtūkstošo gadu sākumā. Investori cer, ka milzīgie tēriņi mākslīgajam intelektam atmaksāsies. S&P 500, saīsinājums no Standard and Poor’s 500, Amerikas Savienotajās Valstīs, ir akciju tirgus indekss, kas sastāv no 500 vietējo uzņēmumu akcijām. Daudzi investori to uzskata par labāko kopējo Amerikas akciju tirgus darbības rādītāju. Indeksā ietilpst 500 vadošie uzņēmumi un tas aptver aptuveni 80% no pieejamās tirgus kapitalizācijas.

Uzņēmumiem, lai sasniegtu 10 procentu atdevi no plānotajām investīcijām mākslīgajā intelektā, būtu nepieciešami tikai 560 miljardi eiro gadā - tas būtu vairāk nekā 345 eiro uz vienu iPhone lietotāju. Vēsture liecina, ka šādas cerības uz jaunajām tehnoloģijām bieži vien, vismaz sākumā, nepiepildās.

Tomēr, saskaņā ar “The Economist” datiem, iespējamība, ka akciju tirgus krahs izraisīs nopietnu finanšu krīzi, joprojām ir zema. Atšķirībā no 2008. gada, mūsdienu mākslīgā intelekta uzplaukumu lielā mērā finansē pašu kapitāls, nevis parāds, un reālā ekonomika pēdējos gados, sākot no Eiropas enerģētikas krīzes līdz pat ASV tirdzniecības kariem, ir demonstrējusi lielu noturību - lejupslīdes mūsdienās ir arvien retākas.

Taču būtu kļūdaini domāt, ka akciju tirgus krahs ietekmēs tikai investoru maciņus - jo ilgāk turpināsies augšupeja, jo neskaidrāks kļūst tās finansēšanas veids. Pat bez finanšu sistēmas sabrukuma liels akciju tirgus krahs varētu iedzīt pasaules ekonomiku recesijā.

Galvenais vājums ir amerikāņu patēriņš - akcijas veido 21 procentu no ASV mājsaimniecību bagātības. Gandrīz puse no amerikāņu bagātības pieauguma pēdējos gados ir bijusi saistīta ar mākslīgā intelekta akcijām. Cilvēkiem kļūstot bagātākiem, viņi ir sākuši mazāk taupīt.

Šādu aktīvu samazināšanās būtiski ietekmētu patēriņu, bet vājāks ASV pieprasījums ietekmētu gan Eiropu, gan Ķīnu, vēl vairāk saasinot tirdzniecības spriedzi.

Galu galā tirdzniecība samazinātos, arī amerikāņu tēriņi samazinātos, un ASV tirdzniecības deficīts saruktu, bet Ķīnas pārprodukcija kļūtu vēl lielāka. Pasaule, iespējams, paredz ASV akciju tirgus krahu - taču tas nenozīmē, ka tā ir gatava sekām.