Kā mēdz teikt: nekad tā nebija bijis, un, še tev, atkal. Kārtējā skandālā iekuļas “svēto apvienība” – “Vienotība”. Izrādās, partijas biroja darbiniekiem maksātas algas aploksnēs. Tā vismaz ziņo TV3 raidījums “Nekā personīga”, un nav pamata tam neticēt. Diez vai “Vienotības” darbinieki, pieauguši cilvēki, nevis studenti/praktikanti, būtu ilgstoši strādājuši par minimālo algu.
Galvaspilsētas pašvaldību – Rīgas domi (RD) – tricina korupcijas apēnoti skandāli gluži kā Nila Ušakova laikā. Ne velti kāds asprātis pat ieteica pašreizējam Rīgas mēram Vilnim Ķirsim “uzņemties politisko atbildību” un doties uz Briseli, pēc Ušakova un Andra Amerika parauga.
“Vienīgais, ko varu precīzi apstiprināt: līdz šim pie manis neviens nav vērsies ar šādu tieši izteiktu “piedāvājumu”,” atbildot uz “Neatkarīgās” jautājumu, raksta Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis. Bet “piedāvājums”, kā pilsētā runā, ir pavisam amizants: pašam uzrakstīt atlūgumu. Doma skaidra: piespraust pie Citskovska žaketes atlokiem visus neglītos “ordeņus”, ko bijušais premjers Krišjānis Kariņš nopelnījis, par pusotru miljonu eiro lidinādamies privātdžetos. Vienvārdsakot, lai Citskovskis ir “īstais” vainīgais.
Kādēļ Liepājā rūpnieciskās ražošanas apjoms uz vienu iedzīvotāju iet uz augšu un jau apsteidz Ventspili; vai Valsts prezidenta ievēlēšanas un jaunās valdības izveidošanas gaitā tika cilāts jautājums par sankciju atcelšanu Aivaram Lembergam; vai Latvijā patiesi tika veikta administratīvi teritoriālā reforma un kurp mūs novedīs iedzīvotāju skaita samazināšanās, skolu slēgšana un lauku depopulācija – TV intervijas turpinājums “Nra.lv sarunas” ar partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu.
Par attiecībām ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), par kolīzijām, kādās tapa pašreizējā valdība, par valdības vadītāju spēju vadīt valsti, par saimniekošanu Rīgā un valstī TV intervija “Nra.lv sarunas” ar partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu.
Rīgas Valsts 1. ģimnāzija kārtējo reizi nodemonstrējusi, ka ne velti saucas “pirmā”. Nesen šīs skolas skolēnu duets “Vēstulēs” vairāk nekā cienīgi atzīmējās “Eirovīzijas” dziesmu atlases konkursā “Supernova”, un nupat šīs skolas audzēkņu sarīkotās politiķu debates daudz ko interesantu atklāja par pašiem politiķiem. Tajā skaitā to, ko viņi paši labprāt slēptu.
Kopš pērn sašķēlās Rīgas domes (RD) “Ušakova gāzēju” koalīcija un Rīgas mēra amatā Mārtiņu Staķi nomainīja Vilnis Ķirsis, attiecības starp abiem politiski tuvajiem spēkiem – “Progresīvajiem” un “Vienotību” – kļūst arvien saspringtākas. Kā šīs domstarpības var ietekmēt attiecības “lielajā” koalīcijā Saeimā un valdībā?
Francijas prezidenta Emanuela Makrona izteikumi par to, ka nevarot izslēgt iespēju, ka kādā brīdī Ukrainā varētu parādīties arī Rietumu karavīri, izraisījuši plašu rezonansi pasaulē. Krievijā šī ziņa izraisīja kārtējo draudu lavīnu, kurai de facto piebalsoja Rietumu politiķi, gandrīz vienbalsīgi norobežojoties no šī Makrona “izlēciena”.
“Neatkarīgās” aptaujātie Krievijas policijas meklējamo personu sarakstā esošie politiķi nepošas braukt ne uz Krieviju, ne Baltkrieviju, ne arī uz kādām agresorvalstij draudzīgām valstīm. Viņi gan aicina Latvijas valstspiederīgos ārzemēs būt piesardzīgiem, jo ne tikai amatpersonas var būt Krievijas specdienestu provokāciju mērķis.
Esmu pārliecināts, ka politiskā partija “Progresīvie” uz Latvijas politiskās skatuves ir “uz palikšanu”. Kaut vai tāpēc, ka tā ir partija ar savu, pagaidām varbūt vēl ne līdz galam noformulētu, bet diezgan skaidru ideoloģiju. Šādas orientācijas partija nemaz nevarēja Latvijā neparādīties, jo 30 gadu laikā kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas tā ir pirmā īsti kreisā partija.
Šodien Latvijas Krievu savienība (LKS) rīko protesta akciju pie Rīgas domes (RD) pret dažu Rīgas ielu pārdēvēšanu. Tas, ka pret šo ielu pārdēvēšanu atbildīgās komisijas sēdē balsoja “Saskaņas” un LKS deputāti, neizbrīna, taču arī “Progresīvo” frakcijas deputāti balsoja faktiski pret (Igors Kļaviņš, Mārtiņš Kossovičs – atturas; Mārtiņš Staķis – nebalso).
Nupat publicētie aģentūras SKDS Eiroparlamenta (EP) vēlēšanu sarakstu reitingi iezīmē aktuālo “cīņas fronti”, jo līdz šim īsti nebija saprotams, kāds ir kaut aptuvenais spēku samērs. Pareizāk sakot, tas bija nojaušams, bet tagad ir vismaz kaut kādi konkrēti dati.
“Neatkarīgās” saruna ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vecāko padomnieku Māri Pūķi. Viņš gan uzreiz lūdza neuzskatīt sarunā pausto par LPS viedokli. Tas ir viņa personīgais kā Latvijas Universitātes profesora viedoklis.
Krievijas galvenā opozicionāra Alekseja Navaļnija nāve ieslodzījuma nometnē Jamalas-Ņencu autonomajā apgabalā aiz polārā loka nebija negaidīta. Neatkarīgi no tā, kāds būs šīs nāves medicīniskais slēdziens, civilizētā pasaule savu verdiktu jau ir devusi – Navaļniju nogalināja Putins. Cits jautājums – vai šim verdiktam būs kādas tālejošākas sekas?
Lai nerastos pārpratumi, uzreiz jānorāda, ka ar šo virsrakstu nevēlos ne mazākajā veidā iedragāt ASV kā “brīvās pasaules” galvenā militārā aizstāvja reputāciju. Ir pilnīgi neapstrīdami, ka vienīgi ASV var pilnvērtīgi stāvēt pretī Krievijas kodolarsenālam un Ķīnas ekonomiskajam potenciālam, ja kādreiz izveidotos abu šo valstu militāri/politiska/ekonomiska savienība. Taču tieši tas uzliek ASV īpašu atbildību par pasaules likteņiem. Vai ASV ir gatavas pilnā apmērā šo atbildības nastu nest?
Aizvadītajā nedēļā noslēdzās deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana Eiroparlamenta (EP) vēlēšanām, kas paredzētas šā gada 6.–9. jūnijā (Latvijā 8. jūnijā). Vakar tika izlozēti sarakstu numuri. Sācies priekšvēlēšanu periods, un varam sākt vērtēt politisko piedāvājumu. Iesākumā par šī piedāvājuma kopējo “garšu”.
Tieši pēc gada Latvijai jāatslēdzas no Krievijas kontrolētās maiņstrāvas frekvences un jāspēj uzturēt Eiropas frekvenci, kas elektrības ražošanu sadārdzinās.
Izrādās, vienprātība par izziņas struktūrvienības Nodokļu un muitas policijas pārvaldes nodošanu Finanšu ministrijas, tātad “Jaunās vienotības” pārziņā valda ne tikai koalīcijā, bet arī opozīcijā – aptaujājot politiķus, atklāja “Neatkarīgā”.
Koalīcijas vienprātību un tajā valdošo harmoniju ik pa laikam demonstrē politiķu saliedētība lēmumu pieņemšanā. Vairums aptaujāto – gan atklāto, gan anonīmo respondentu – uzskata, ka valdības atbalstītā iecere – no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atdalīt kriminālizmeklēšanas iestādes – Nodokļu un muitas policijas pārvaldi un Iekšējās drošības pārvaldi – ir mazliet ar tādu kā noslēpumainības piegaršu. Pēdējā no tām nonāks Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārraudzībā, bet Nodokļu un muitas pārvalde – Finanšu ministrijas pārraudzībā. Nav skaidrības: kam tas ir izdevīgi?
Drīz būs jau 15 gadi, kopš pie varas valstī “Vienotība”. 2009. gada sākumā, pēc sabiedrībā dažādi vērtētās “Parex bankas” glābšanas un 13. janvāra grautiņiem Vecrīgā, Ivara Godmaņa otrā valdība bija sevi pilnībā izsmēlusi. 2009. gada 20. februārī Godmanis atkāpās, bet 2009. gada 12. martā tika izveidota pirmā Valda Dombrovska valdība. Sākās “Vienotības” ēra Latvijas politikā.
Virsrakstā minētā apgalvojuma pamatā ir divi it kā savstarpēji nesaistīti notikumi – negatīvais balsojums ASV Senātā par palīdzības paketi Ukrainai 61 miljarda ASV dolāru apmērā un bijušā žurnālista, tagad populārā jūtūbera Takera Karlsona (amerikāņu Solovjova) ciemošanās Maskavā, kur viņš Kremlī intervēja Putinu.
