Austrālijas varas iestādes aizliedz personām līdz 16 gadiem lietot sociālos medijus. Citas valstis gatavojas rīkoties līdzīgi. Arī Eiropā virzās uz to pusi. Pa to laiku turpina uzpūsties mākslīgā intelekta burbulis – finanšu sektorā tā dēļ manāma spriedze.
Austrālijas sociālo mediju aizliegums personām, kas jaunākas par 16 gadiem, stāsies spēkā jau tuvākajā laikā, raksta “The Guardian”. Tehnoloģiju platformām būs jādeaktivizē konti lietotājiem, kas jaunāki par 16 gadiem, un jāliedz pusaudžiem veidot kontus līdz noteiktajam vecumam, pretējā gadījumā tām draudēs naudas sodi līdz 50 miljoniem ASV dolāru.
Austrālijā ir pasaulē pirmais sociālo mediju aizliegums bērniem, kas jaunāki par 16 gadiem. “Facebook” un “Instagram” sāks izslēgt Austrālijas pusaudžus no platformām, tuvojoties sociālo mediju aizliegumam. Sākotnējā sarakstā bija minētas “Facebook”, “Instagram”, “TikTok”, “Snapchat”, “X”, “YouTube”, “Reddit”, “Twitch” un “Kick”. Valdība ir paziņojusi, ka šis saraksts būs ļoti dinamisks - vēlāk varētu tikt pievienotas citas platformas, ja, piemēram, bērni pēc aizlieguma stāšanās spēkā pāriet uz kādu no tām un tas rada līdzīgas bažas kā iepriekš minētās.
Tādas platformas kā “YouTube Kids”, “Google Classroom” un darba platformas, piemēram, “LinkedIn”, no aizlieguma ir atbrīvotas. E-drošības dienests arī paziņoja, ka aizliegums neattieksies uz “Pinterest”.
Arī Malaizija ir paziņojusi, ka no nākamā gada aizliegs sociālos medijus personām, kas jaunākas par 16 gadiem. Šis solis sperts laikā, kad arvien vairāk valstu ievieš pasākumus, lai ierobežotu bērnu saskarsmi ar digitālajām platformām, vēsta “Al Jazeera”.
Komunikāciju ministrs Fahmi Fadzils svētdien paziņoja, ka valdība pārskata mehānismus, ko Austrālijā un citās valstīs izmanto, lai noteiktu vecuma ierobežojumus sociālo mediju lietošanai, minot nepieciešamību aizsargāt jauniešus no tiešsaistes kaitējuma, piemēram, kibermobinga, finanšu krāpniecības un bērnu seksuālas izmantošanas.
Oktobrī Eiropas Parlamentā tika spriests par pasākumiem, lai aizsargātu nepilngadīgos, un lemts, ka steidzami jāievieš Digitālo pakalpojumu likums un jāaizliedz kaitīgas prakses, piemēram, atkarību izraisošs dizains un azartspēlēm līdzīgas spēļu funkcijas. Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas deputāti ar 32 balsīm par, 5 pret un 9 atturoties pieņēma ziņojumu, kurā viņi pauda bažas par lielāko tiešsaistes platformu nespēju pienācīgi aizsargāt nepilngadīgos un brīdina par riskiem, kas saistīti ar atkarību, garīgo veselību un pakļaušanu nelegālam un kaitīgam saturam.
Komitejas deputāti atbalstīja Eiropas Komisijas centieni izstrādāt privātumu aizsargājošas vecuma garantijas sistēmas, vienlaikus brīdinot, ka šādiem pasākumiem ir jāievēro bērnu tiesības un privātums un tie neatbrīvo platformas no atbildības padarīt savus pakalpojumus drošus jau pēc izstrādes.
Deputāti ierosina visā ES noteikt digitālo minimālo vecumu - 16 gadus - piekļuvei sociālajiem medijiem, video koplietošanas platformām un mākslīgā intelekta pavadoņiem, ja vien to nav atļāvuši vecāki, un minimālo vecumu - 13 gadus - piekļuvei jebkuriem sociālajiem medijiem. Deputāti mudina komisiju pilnībā izmantot tai saskaņā ar Digitālo pakalpojumu aktu (DPA) piešķirtās pilnvaras, tostarp noteikt naudas sodus vai kā pēdējo līdzekli aizliegt neatbilstošas vietnes vai lietotnes, kas apdraud nepilngadīgos.
Centieni aizliegt bērniem un pusaudžiem sociālos tīklus ir labi tiktāl, ka patiešām varbūt var pasargāt viņus no kaitīgām ietekmēm, pedofilu un blēžu tīkojumiem, kā arī no iespējas izvērst internetā mobingu - psiholoģisko teroru pret citiem saviem laikabiedriem, kas pubertātes vecumā infantilākai jaunās paaudzes daļai ir raksturīgs visos kontinentos.
No otras puses, bērnu un pusaudžu atslēgšana no sociālajiem tīkliem var kavēt progresu, digitālās prasmes. To var traktēt arī kā cenzūru, jo ne katrs 15 gadus vecs cilvēks ir tik nenobriedis, ka viņam nevarētu būt savs pilsonisks viedoklis.
Un vēl šķiet, ka Austrālijas, Malaizijas vai Eiropas likumdevēji par zemu vērtē bērnus un pusaudžus, kuri mēdz būt apbrīnojami zinoši digitālajās lietās un pārspēj šajā jomā savus vecākus un večus valstu parlamentos. Daudzās zemēs, arī Latvijā, puika, kam kādi 12 gadi, ne tikai spēlē spēlītes, bet arī brīvi rīkojas ar visiem pieejamajiem mākslīgā intelekta instrumentiem, uzdod pārbaudīt viens otra paveikto, izmanto tos arī savās skolas mācībās, pildot uzdevumus un rakstot tekstus, kur skolotājs pat nenojauš, ka tie ir MI radīti.
Piemānīt sociālo tīklu vietnes, uzdodoties par gados vecāku, viņam izdosies ar pāris peles klikšķiem. Aizliegumi, iespējams, pat var sekmēt digitālās prasmes, jo izaicina šķēršļus apiet un atrast daudz viltīgu veidu, kā piekļūt aizliegtajiem augļiem. Likumdevējiem ir arī vāja izpratne par to, ko vispār zaļā jaunatne lieto. “Facebook” viņi uzskata par “veco ļaužu pansionātu”, un to varēja pat neaizliegt. Ar “TikTok” vai “Instagram” gan viņiem ir mazliet sāpīgāk, bet neba šīs ir vienīgās lietotnes.
Pusaudžiem piemērotā cenzūra veicina arī paaudžu konfliktu. 15 vai 16 gadus vecs pusaudzis aizliegumu uztvers kā pazemojumu.
Un vēl ir tā, ka cilvēka naivums nav atkarīgs no vecuma - krāpnieku tīklos iekrīt ne jau pusaudži, bet it kā solīda vecuma cilvēki, diemžēl arī daudz senioru.
Pasaules bērni un pusaudži, kas nav sasnieguši 16 gadu vecumu, šķiet, nepagūs iegūt tādu autoritāti savu vecāku acīs, lai izskaidrotu viņiem vienkāršu lietu - tuvojas kārtējā globālā krīze, ko šoreiz būs izraisījis mākslīgā intelekta burbulis - pārmērīgs optimisms par globālo jauno tehnoloģiju kompāniju akciju cenām un nākotnes darījumu vērtējumu. Tas vairākkārt pārsniedz reālo nozares vērtību un ir jau mērāms nevis miljardos, bet desmitos triljonu.
Analītiķis, kurš savulaik paredzēja “dot-com” burbuli, saka, ka amerikāņi ignorē mākslīgā intelekta brīdinājumus un tuvojas vēl ļaunāks sabrukums nekā 2008. gadā, raksta “Fortune”.
Francijas bankas “Société Générale” globālais stratēģis Alberts Edvardss, kurš sevi pat dēvē par "pastāvīgo lāci", ir pārliecināts, ka pašreizējais ASV akciju tirgus, ko lielā mērā virza augsti lidojošas tehnoloģijas un mākslīgais intelekts, piedzīvo bīstamu burbuli.
Tikmēr “Société Générale”, lai būtu skaidrs, neuzskata, ka ASV vai mākslīgā intelekta akcijas atrodas burbulī, norādot, ka Edvardss tiek izmantots kā iekšējais alternatīvs viedoklis.
Lai gan vēsture bieži atkārtojas, Edvardss nesen brīdināja, ka apstākļi, kas saistīti ar šī cikla neizbēgamo sabrukumu, ir principiāli atšķirīgi, kas potenciāli var novest pie dziļāka un sāpīgāka atsitiena ekonomikai un vidusmēra investoram.
“Es domāju, ka ir burbulis,” Edvardss sacīja nesenā uzstāšanās reizē kopā ar “Bloomberg” žurnālisti Merinu Somersetu Vebu viņas raidījumā “Merryn Talks Money”. Edvardss sacīja, ka katra cikla laikā vienmēr ir “ļoti ticams stāstījums, ļoti pārliecinošs”. Tomēr viņš nelokāmi norādīja savā secinājumā, ka “tas beigsies ar asarām, par to esmu pārliecināts”. Edvardss intervijā žurnālam “Fortune” sacīja, ka iepriekšējās teorijas par burbuli bija “ļoti pārliecinošas 1999. gadā un 2000. gada sākumā, tās bija ļoti pārliecinošas 2006.-2007. gadā”.
Viņš teica, ka katru reizi “tirgus pieaugums bija tik nerimstošs”, ka viņš vienkārši pārstāja runāt par burbuļiem, “jo klienti ir saniknoti, ka jūs atkārtojat vienu un to pašu atkal un atkal un kļūdāties”, tikai lai mainītu savu viedokli pēc burbuļa plīšanas. “Parasti, kad jūs esat pārņemts ar burbuli, cilvēki vienkārši nevēlas klausīties, jo viņi pelna tik daudz naudas.”
Edvardss ir pazīstams kā ļoti pesimistisks tirgus stratēģis, kurš ir izteicis vairākas skaļas un dramatiskas prognozes, bieži brīdinot par lieliem akciju tirgus kritumiem un recesijām. Viņa sasniegumi ietver slaveno “dot-com” burbuļa paredzējumu, taču tajā ir arī brīdinājumi, kas nav piepildījušies, piemēram, prognozējot potenciālu 75% kritumu S&P 500 indeksā no maksimuma, kas ir sliktāk nekā 2008. gada finanšu krīzes zemākie punkti.
Kad laikraksts “The New York Times” 2010. gadā rakstīja par Edvardsu, viņi atzīmēja, ka smejošais, dārgās “Birkenstocks” kurpes valkājošais analītiķis kopš 1997. gada bija prognozējis Japānas stila stagnāciju ASV akciju tirgos, kas nepiepildījās. Tomēr Edvardss uzstāj, ka pašreizējās paralēles ar 20. gadsimta deviņdesmito gadu beigu NASDAQ burbuli ir skaidras - ārkārtīgi augsti tehnoloģiju vērtējumi, un dažu ASV uzņēmumu akcijas tiek tirgotas ar vairāk nekā 30 reizes lielāku nākotnes peļņu, ko pamato pārliecinoši izaugsmes naratīvi.
Tāpat kā TMT (tehnoloģiju, mediju, telekomunikāciju) sektors 20. gs. 90.gados piesaistīja milzīgus, dažkārt izšķērdētus, kapitālieguldījumus, Edvardss apgalvoja, ka šodienas entuziasms atspoguļo agrāko laikmetu.
Tomēr pastāv divas galvenās atšķirības, kas šoreiz varētu novest pie daudz sliktāka iznākuma.
Edvardss paskaidroja, ka iepriekšējos ciklos burbuļa sabrukuma katalizators parasti bija monetārās iestādes stingrākas politikas cikls - Federālo rezervju sistēmas likmju paaugstināšana un tirgus "putu" nosmelšana. Šoreiz, kad FRS pazemina likmes, šis izraisītājs ir acīmredzami izpalicis. “Bank of America Research” ir norādījis, ka centrālās bankas reti samazina likmes pieaugošās inflācijas apstākļos, kas ir noticis tikai 16% gadījumu kopš 1973. gada.
BofA augustā publicēja draudīgu piezīmi par "2007. gada spokiem". Edvardss paredz, ka stingrākas politikas vietā FRS "diezgan drīz" atteiksies no kvantitatīvas stingrākas politikas un, visticamāk, pāries uz kvantitatīvu mīkstināšanu ASV repo tirgu problēmu dēļ, kas ir vēl viens “Lielās recesijas spoks”. Pati FRS 2021. gadā publicēja darbinieku ziņojumu par repo jautājumiem, 2021. gadā rakstot, ka tirdzniecība no 2007.līdz 2009. gadam "izcēla ASV repo tirgus svarīgas ievainojamību".
Pandēmijas laikā atkal parādījās repo problēmas, un Ričmondas FED atzīmēja, ka procentu likmes, sākot ar 2019. gadu, "dramatiski pieauga". Edvards pastāstīja “Bloomberg”, ka stingri uzraugošas “vanaga politikas” neesamība varētu novest pie "turpmākas sabrukuma", padarot galīgo plīsumu vēl postošāku. Ironizējot pašam par sevi, Edvardss teica: "Man vienkārši apnika būt lācīgam, būtībā kratot savas ķēdes, sakot: "Tas viss ir burbulis, tas viss sabruks."" Viņš teica, ka var saprast, kā burbulis patiesībā var turpināties daudz ilgāk, nekā tāds mūžīgs lācis kā viņš pats uzskatītu par loģisku, "un patiesībā tieši tad kaut kas vienkārši izlīdīs no migas un izvilks kājas no burbuļa apakšas".
"Vēl vairāk satraucoši ir par mākslīgā intelekta burbuli," Edvardss pastāstīja “Fortune”, "ir tas, cik daudz vairāk ekonomika ir atkarīga no šīs tēmas, ne tikai uzņēmējdarbības investīciju dēļ, kas veicina izaugsmi," bet arī tas, ka patēriņa pieaugumu daudz vairāk nekā parasti dominē augšējais kvintils.
Citiem vārdiem sakot, bagātākie amerikāņi, kuri ir ievērojami ieguldījuši akcijās, vairāk virza ekonomiku nekā iepriekšējo burbuļu laikā, veidojot daudz lielāku patēriņa daļu. "Tātad ekonomika, ja tā var teikt, ir ievainojamāka nekā 1987. gada krīzes laikā," skaidroja Edvardss, un 25% vai lielāka akciju korekcija nozīmē, ka patērētāju tēriņi noteikti cietīs, nemaz nerunājot par 50% kritumu.
Edvardss nav vienīgais, kurš brīdina. Uz to pašu norāda vēl neskaitāmi finanšu eksperti.
ASV finanšu jomas pārstāvis un Volstrītas veterāns Gerijs Šilings brīdina par jaunu krīzes vilni. Viņš saka, ka situācija bīstami atgādina 2008. gadu, par ko liecina šādas pazīmes - tirgus ir pārkarsis, spekulācijas pieaug, un valsts parāds sasniedz rekordaugstu līmeni. "Situācija ir mulsinoša. Es nesaprotu, kurp dodas finanšu tirgus, un finanšu krīzes iespējamība šobrīd ir bīstami augsta," viņš saka.
Arī finanšu analītiķe Meredita Vitnija, kas pazīstama kā "Volstrītas orākuls", uzskata, ka lejupslīde jau ir sākusies - viņa saka, ka reālā ekonomika ir vājāka, nekā rāda statistika, un daudzi amerikāņi dzīvo parādos.
Riska analītiķis Nasims Nikolass Talebs brīdina par briesmām, kas ļoti līdzinās 2008. gada krīzei, - ja toreiz bankas baidījās no parādiem, tad šodien tās ir valdības.
Lai gan ekspertu viedokļi atšķiras, viņi visi ir vienisprātis, ka milzīgie parādi, pārvērtētas tehnoloģiju akcijas un plaisa starp akciju tirgu un reālo ekonomiku padara globālos tirgus ļoti neaizsargātus.
Cilvēks, kurš paredzēja burbuli un uz tā “uzvārījās”
Vēl viens labs prognozētājs, kurš kļuva slavens kā filmas “The Big Short” galvenā varoņa prototips un kurš paredzēja ASV mājokļu burbuļa sabrukumu, ir Maikls Berijs. Viņš, liekot likmi uz akciju cenas kritumu biržā, nopelnīja vairāk nekā 800 tūkstošus dolāru.
Arī tagad viņš ir licis likmi - viņš ir iegādājies finanšu produktus, ko sauc par opcijām, kuras izmaksās, ja ar mākslīgo intelektu saistīto uzņēmumu “Nvidia” un “Palantir” akciju cena kritīsies. Berija daudznozīmīgi tulkojamais ieraksts “X” pat diezgan jūtami sašūpoja akciju cenas biržā, kas vienbrīd krita, bet pēc tam atkopās. Nav jau pat nekādu šaubu, ka MI burbulis plīsīs, taču nav zināms, kad tieši tas notiks un cik postoši apmēri tam būs. Būs kompānijas un indivīdi, kuri uz šā sabrukuma rēķina labi nopelnīs, būs megalielas kompānijas, kuras pratīs krīzi pārdzīvot, noskatoties, kā visapkārt mazākas noslīkst. Pēc tam atkal viss tirgū saregulēsies normālās sliedēs, lai virzītos uz nākamo krīzi kaut kad pēc gadiem.
Tāds pārspīlēts bums, kas saistīts ar MI, atstās iespaidu ne jau tikai uz jauno tehnoloģiju biznesu, bet būs trieciens visu valstu ekonomikām un finanšu jomām. Tas var uz kādu laiku pasauli iedzīt recesijā. Latvija, kas ir ES nomale, kā parasti, cietīs pagalam bēdīgi, kā tas jau ir bijis ar kovida laiku un agrākajām reģionālajām un globālajām krīzēm. Arī Latvijas komercbankas, kas menedžē pensiju 3. līmeņa uzkrājumus un lieto tos spekulācijās, var diezgan skarbi ieberzties.
Latvju ļaudīm atliek tikai lūgt Dievu, lai brokeriem ir tik vieds prāts, ka viņi pagūst izglābt naudu pareizā laikā pirms biržas sabrukuma. Bet ar tādiem “niekiem” kā fondēto pensiju zudums vēl viss nebūs izteikts - MI sabrukums kā domino kauliņu krišana atsauksies uz visu ekonomiku, uz visu tautsaimniecību kopumā.
MI uzvaras gājiens ir patiesi pārsteidzošs un varens - tieši pēdējos piecos gados ir atklājušās MI dažnedažādās iespējas zinātnē un arī kultūrā. Tādās jomās kā raķešu zinātne, medicīna vai inženierija MI paver jaunus apvāršņus. Tik tiešām ar MI palīdzību var visu ko paātrināt, darīt precīzāk, optimālāk. Ar kultūru, izklaidi vai publiskajām attiecībām ir mazliet citādi. Te cilvēka faktors paliks svarīgāks.
Pašlaik vēl šķiet ļoti interesanti, ka MI, pamatojoties uz visu internetā pieejamo informāciju, spēj radīt gleznas, videoklipus, mūziku vai pat literārus darbus, ko pirmajā brīdī pat nevar atšķirt, ka tie ir datorprogrammas radīti. Taču šis virziens atmirs un apniks, sajūsma zudīs - cilvēce ar to paspēlēsies, un pietiks.
Mākslā un literatūrā tam pašlaik ir līdzība ir ar dadaismu, kas bija aktuāls pēc 1916. gada Francijā, Vācijā un ASV. Nejauši, no avīžu izgriezumiem sadiegti absurdi teksti vai attēli kādu laiku šķita interesanti un moderni, bet pēc tam vēsturē palika tikai daži šā neprāta spožākie pārstāvji, kuri neba visu savu daiļradi balstīja tikai uz nejaušu absurdu, bet pielika tam klāt arī savu cilvēcisko intelektu.
Šķiet, ka eksaktajās zinātnēs MI jaunākie panākumi ir liels solis uz priekšu, bet humanitārajās par to jāšaubās. Sociālo zinātņu vai valsts pārvaldes jomā MI var dot labus padomus, taču galīgie lēmumi paliek cilvēku politiskās gribas ziņā. Kaut kas līdzīgs notika jau pagājušā gadsimta 70. gados, kad bija milzu entuziasms par jaunām tehnoloģijām.
Taču, kad pasaule saprata to reālās iespējas un nesamērīgās izmaksas, iestājās “ziema”, un MI risinājumu izstrādes attīstība uz gandrīz 10 gadiem apstājās.
