Valsts SIA “Latvijas koncerti” vienīgais valdes loceklis Guntars Ķirsis un īpaši izredzētie darbinieki sava īpašnieka paspārnē 20 gadus dzīvojuši uz nebēdu: strādājuši ar zaudējumiem, valdes loceklis bez konkursa pārapstiprināts amatā, vienlaikus gan pats, gan viņa īpaši izredzētie darbinieki un to radinieki cītīgi piepelnījušies citās līdzīgās koncertu nodrošināšanas struktūrās. Vēl kompetentajām iestādēm jāšķetina daudzās neskaidrības ar VSIA “Latvijas koncerti” iepirkumiem.
Jau kļuvis zināms, ka VSIA “Latvijas koncerti” ilggadējais un vienīgais valdes loceklis Guntars Ķirsis atstās amatu ar 24. novembri, pēc abpusējas vienošanās ar KM. Lēmums par aiziešanu nāk brīdī, kad pret “Latvijas koncertiem” izskanējušas nopietnas apsūdzības par iespējamu krāpniecību tās iepirkumos. KM saņēmusi anonīmu vēstuli no bijušajiem un esošajiem VSIA “Latvijas koncerti” darbiniekiem un lūgusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) un Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB) izvērtēt iespējamo krāpniecību iepirkumos.
Vēstulē apgalvots, ka VSIA “Latvijas koncerti” izsludina iepirkumus, kuros uzvar firma ar zemāko cenu piedāvājumu, taču pēc tam tiek noslēgts līgums par daudz augstāku summu.
Tāpat vēstulē teikts, ka uzvarējušajās firmās ir iesaistītas pietuvinātas personas - ģimenes locekļi vai tuvi draugi “Latvijas koncertu” darbiniekiem - un ka šīs firmas varētu būt veikušas neformālas naudas izmaksas šīm personām. Trīs konkrēti uzņēmumi ir regulāri saņēmuši līgumus no “Latvijas koncertiem”: SIA “Printline”, SIA “Hood Films” un SIA “Koncerti & Koncerti”.
G. Ķirsis ir VSIA “Latvijas koncerti” valdes loceklis kopš 2005. gada 25. septembra, tātad nu jau vairāk nekā divdesmit gadus. Viņa pienākumi aptver gan administratīvo vadību, gan māksliniecisko plānošanu - viņš ir atbildīgs par koncertprogrammu izveidi, festivālu rīkošanu un valsts koncertdzīves stratēģiju realizēšanu.
Paralēli no 2014. gada 26. februāra līdz 2025. gada 9. septembrim G. Ķirsis bijis valdes locekļa amatā arī citā uzņēmumā - SIA “Dzintaru koncertzāle” - arī šī uzņēmuma iepirkumi nonākuši valsts iestāžu redzeslokā. Amatu apvienošana š.g. rudenī bija jāpārtrauc ne jau G. Ķirša brīvas gribas pēc, bet 11.01.2025. grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteica ierobežojumus valsts amatpersonu amatu savienošanā ar 2025. gada 31. augustu.
G.Ķirša kā valdes locekļa amatu savienošana 10 gadu garumā valstij un pašvaldībai amata atlīdzībās ir izmaksājusi teju miljonu eiro, precīzāk, 924 458,39 eiro G. Ķirsis saņēma kā darba algu.
Ieskatam, G. Ķirša algas ienākumi 2024. gadā bija 112 538,33 eiro. 2024. gada alga VSIA “Latvijas koncerti” bija 64 738,33 eiro gadā jeb 5394,86 eiro mēnesī. Arī Jūrmalas pašvaldības kapitālsabiedrība SIA “Dzintaru koncertzāle” stipri neiepaliek, G. Ķirša alga 2024. gadā bija 47 800 eiro jeb 3983,33 eiro mēnesī. Nav jau problēma, ka valdes locekļa kā atbildības amats ir labi apmaksāts, bet jautājums, vai amatu savienošana un vairāku lielu algu saņemšana vienlaikus publiskā sektorā ir pieļaujama vai vēlama.
Pagaidām “nra.lv” rīcībā nav arī tādu ziņu, ka, uzsākot amatu savienošanu jau tālajā 2014. gadā, G. Ķirsis būtu vērsies ar lūgumu pie VSIA “Latvijas koncerti” kapitāldaļu turētāja (Kultūras ministrijas personā) atļaut savienot divus pilnas slodzes darbus divu kapitālsabiedrības valdēs.
Viens no uzskatāmiem piemēriem, ka amatpersonu amatu savienošanas sērga būtu stigrāk izskaužama tā jau finanšu deficīta nomocītajā kultūras nozarē, iestādēs, kapitālsabiedrībās, jo acīmredzami ierobežo ne mazāk kompetentu, ne mazāk gudru un profesionālu kultūras nozares speciālistu nodarbinātības iespēju, kamēr “kāds sēž kā suns uz siena kaudzes”.
Valsts kontrole (VK) uz izveidojušos absurdo situāciju vērsa Kultūras ministrijas uzmanību 2024. gada iesākumā. VK revīzijas ziņojums “Vai valsts līdzdalība profesionālās teātra un mūzikas mākslas jomā ir pietiekami pamatota?” publiskots 2024. gada 29. aprīlī. Ziņojumā cita starpā vērtēta situācija pēc VK revīzijas par KM kapitālsabiedrību pārvaldību. VSIA “Latvijas koncerti” ir viena no ministrijas paspārnē esošajām kapitālsabiedrībām.
Pērnā gada ziņojumā VK jau atkārtoti norāda uz to, ka KM trūkst visaptverošas, salīdzināmas un aktuālas informācijas par tās kapitālsabiedrību darbību, tostarp par to finanšu rādītājiem, reālo pienesumu un tirgus situāciju, kā arī norāda uz nepietiekamu uzraudzību pār kapitālsabiedrībām un rezultātiem, par kuriem tās saņem valsts budžeta dotācijas.
Pirmoreiz VK aktualizēja šo jautājumu jau tālajā 2018. gadā. Tolaik VK revīzijā konstatēja, ka KM kapitālsabiedrību pārvaldībā netiek nodrošināta labas pārvaldības principu ievērošana un tajā būtu nepieciešami uzlabojumi. VK ieteikumi ministrijai toreiz paredzēja vismaz reizi piecos gados rūpīgi izvērtēt, kāpēc valstij šajos uzņēmumos jābūt īpašniecei.
Respektīvi, bija jāizvērtē visa profesionālās mūzikas un teātra joma un jāsaprot, ko tirgus nespēj nodrošināt, kur ir nepilnības un kā nodrošināt godīgu konkurenci, kā arī jāpārskata katra uzņēmuma stratēģiskie mērķi. Tādējādi būtu skaidrība - vai un kāpēc valstij konkrētais uzņēmums vajadzīgs un ko ar to vēlas panākt.
Lai labāk kontrolētu, kā uzņēmumi izpilda tiem uzticētos valsts uzdevumus un kā izlieto budžeta naudu, ministrijai bija jāizdara vēl vairākas lietas. Pirmkārt, jāpārskata uzdevumi un sasniedzamie rādītāji, lai tie atbilstu kultūrpolitikas mērķiem, uzņēmuma specifikai un pieejamajam finansējumam.
Otrkārt, jānodrošina regulārs un kvalitatīvs izvērtējums par katra uzdevuma izpildi. Tāpat ministrijai bija jāizstrādā skaidra un vienāda valsts dotāciju aprēķināšanas kārtība visām savām kapitālsabiedrībām un jāizvērtē, vai nav jāpilnveido dotāciju piešķiršana teātriem un koncertorganizācijām. Papildus tam KM vajadzēja arīdzan atjaunot savu iekšējo darba kārtību, skaidri nosakot, kurš par ko atbild un kādos termiņos jāpieņem lēmumi par kapitāldaļu pārvaldību.
Savukārt VK jaunākajā revīzijas ziņojumā konstatēts, ka KM nav pilnībā izpildījusi iepriekš sniegtos ieteikumus, kas bija būtiski, lai uzlabotu kapitālsabiedrību pārvaldību un kontroli pār publisko finansējumu. Pētījuma rezultātā tika identificētas tādas pašas problēmas, uz kurām VK norādīja jau 2018. gadā noslēgtajā revīzijā.
Arvien ir nepieciešami uzlabojumi gan KM uzraudzībai pār kapitālsabiedrībām deleģēto uzdevumu izpildi un resursu izlietojumu, gan arī citos jautājumos. Tādēļ vaicājām KM - kas konkrēti ir paveikts, lai novērstu VK 2024. gada maijā publiskotajā revīzijas ziņojumā konstatētās nepilnības? KM Sabiedrisko attiecību nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule telefonsarunā solīja šonedēļ sniegt atbildes uz šo un citiem jautājumiem.
VK jaunākajā ziņojumā tika apkopoti arī visu KM kapitālsabiedrību finanšu rādītāji par 2022. gadu, kas jau toreiz norādīja uz problēmām tieši VSIA “Latvijas koncerti”.
Kopumā 13 kapitālsabiedrībām ieņēmumi pārsniedza izdevumus, vislielākais pārsniegums bija VSIA “Latvijas Nacionālā opera un balets” - 165 482 eiro. Pārējām 12 kapitālsabiedrībām ieņēmumi pārsniedza izdevumus robežās no 1675 līdz 80 013 eiro.
Vienīgā KM paspārnē esošā kapitālsabiedrība, kurai 2022. gadā izdevumi bija lielāki nekā ieņēmumi, bijusi tieši G. Ķirša vadītā VSIA “Latvijas koncerti” - tā darbojās ar 221 213 eiro zaudējumiem. Tas ir vairāk nekā divas trešdaļas no tā, ko bija izdevies nopelnīt visām pārējām kapitālsabiedrībām kopā.
Turklāt 2021. gadā, lai nodrošinātu kapitālsabiedrību stabilitāti un mazinātu Covid-19 izplatības radīto negatīvo seku ietekmi, KM kapitālsabiedrību pamatkapitālā ieguldīja 1,9 miljonus eiro. Lielākais ieguldījuma apmērs tika veikts tieši VSIA “Latvijas koncerti” pamatkapitālā - 411 730 eiro jeb 22 % no kopējās ieguldītās summas.
VK revīzijā “Vai valsts līdzdalība profesionālās teātra un mūzikas mākslas jomā ir pietiekami pamatota?” atklāts, ka 2021. gada beigās KM kapitālsabiedrībās kopumā bija nodarbinātas 1815 personas. No šiem darbiniekiem 60 % jeb 1086 personas laika posmā no 01.01.2019. līdz 30.06.2022. vienlaikus bija nodarbinātas arī citur.
VK īpaši izceļ VSIA “Latvijas koncerti” un jau 2024. gadā skandināja trauksmes zvanus, ka VSIA “Latvijas koncerti” iepirkumā ar SIA “Koncerti & Koncerti” figurē amatu savienošana, par ko vērš uzmanību arī salīdzinoši nesen Kultūras ministrijai adresētā anonīmā vēstule no bijušajiem un esošajiem VSIA “Latvijas koncerti” darbiniekiem.
VK norādīja, ka VSIA “Latvijas koncerti” pieci no astoņiem kultūras projektu vadītājiem ir nodarbināti kādā citā komercsabiedrībā, neņemot vērā nodarbinātību valsts vai pašvaldību iestādēs. Šīs komercsabiedrības ir: SIA “Dzintaru koncertzāle”, SIA “Koncerti & Koncerti”. Ieņemamie amati šajos uzņēmumos ir dažādi - “redaktors”, “kultūras pasākumu organizators”, “projekta vadītāja asistents”, “biļešu kontrolieris”.
Ir konstatēti arī tādi gadījumi, kad VSIA “Latvijas koncerti” nodarbinātie strādā līdzīgos amatos SIA “Dzintaru koncertzāle”. Piemēram:
▪ VSIA “Latvijas koncerti” valdes loceklis ieņem arī SIA “Dzintaru koncertzāle” valdes locekļa amatu;
▪ VSIA “Latvijas koncerti” reklāmas speciālists nodarbināts SIA “Dzintaru koncertzāle” kā sabiedrisko attiecību speciālists;
▪ VSIA “Latvijas koncerti” Reklāmas struktūrvienības vadītājs/direktors nodarbināts SIA “Dzintaru koncertzāle” kā Tirgvedības struktūrvienības vadītājs/direktors;
▪ VSIA “Latvijas koncerti” automobiļa vadītājs nodarbināts SIA “Dzintaru koncertzāle” kā mikroautobusa vadītājs.
Jau 2018. gada VK revīzijā tika norādītas iespējas optimizēt KM kapitālsabiedrību darbību. Proti VSIA “Valsts Akadēmiskais koris “Latvija”” un VSIA “KREMERATA BALTICA” pēc mākslinieciskās darbības žanra būtiski līdzinās VSIA “Latvijas koncerti” struktūrvienībām, jo savu koncertu organizēšanu šie kolektīvi lielākoties veic, sadarbojoties ar producentu grupām. VK turpināja ieteikuma ieviešanas uzraudzību līdz brīdim, kad pieņēma lēmumu savu ieteikumu slēgt kā neieviestu. Četru gadu laikā KM nebija veikusi izvērtējumu, kas ļautu noteikt ieguvumus un zaudējumus no kapitālsabiedrību administratīvo funkciju optimizēšanas.
Šis jautājums atkārtoti aktualizējās, izvērtējot valsts līdzdalības saglabāšanu KM kapitālsabiedrībās. Valsts kancelejā izveidotais Pārresoru koordinācijas centrs vairākkārt aicināja papildināt KM sagatavoto izvērtējumu ar lietderības apsvērumiem un administratīvo izmaksu aprēķiniem, ja minētie kolektīvi tiktu pievienoti VSIA “Latvijas koncerti”.
KM savukārt norādīja, ka VSIA “Latvijas koncerti” esošā administratīvā kapacitāte ir maksimāli noslogota. Kapitālsabiedrībā ir trīs kolektīvi, un katram no tiem ir savs administratīvi tehniskais personāls, kā arī atbalstā iesaistās pārējais kapitālsabiedrības administratīvais personāls. Vidēji vienam mākslinieciskajam kolektīvam administratīvo darbu veic 10 administratīvi tehniskie darbinieki.
Ministrija uzskatīja, ka kapitālsabiedrības personāls strādā ar maksimālu noslodzi. Tas nozīmē, ka visas administratīvā personāla štata vietas būtu jāsaglabā, lai nodrošinātu šo kolektīvu darbību.
Par čaklumu un noslogotību Ķirša kantorī neviens tolaik nešaubījās. Jo patiesi nav viegli vienlaicīgi un ar pilnu atdevi strādāt vairākos amatos - jo sevišķi tad, ja citās privātajās struktūrās strādāt ar zaudējumiem ir nepieņemami.
Loģiski vaicājām arī KM valsts sekretārei Dacei Vilsonei, kā kapitāldaļu turētājs valsts uzņēmumos šobrīd realizē kontroli un pārraudzību pār ministrijas pārziņā esošajām valsts kapitālsabiedrībām; kādēļ tieši Guntars Ķirsis tika pārapstiprināts valdes locekļa amatā, ja “Latvijas koncertu” finanšu rādītāji signalizēja par uzņēmuma zaudējumiem, nevis priecēja ar ieņēmumiem. Arī uz šiem jautājumiem KM sola mums sagatavot atbildi.
