Kļuvis zināms, kas būs nākamais Tallinas mērs. Igauņu lielpartijai “Isamaa” nepatikšanas ar, iespējams, nelikumīgu finansējumu. Lietuvai ar hibrīdkaru turpina bāzties virsū Baltkrievija. Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas reitings nokritis zem 50%. Par šīm un citām aktualitātēm “nra.lv” Baltijas preses apskatā.
Otrdien ietekmīgajai Igaunijas partijai "Isamaa" (“Tēvzeme”) tika izvirzītas aizdomas pēc Kriminālkodeksa 4021. panta (2) daļas saistībā ar iespējamu aizliegta ziedojuma pieņemšanu 110 234,09 eiro apmērā. "Isamaa" šīs aizdomas bez ierunām noraida, teikts partijas paziņojumā presei.
Pēc “Isamaa” ģenerālsekretāra Andresa Metsojas teiktā, šī ir nepamatota argumentācija, kurā partija tiek turēta aizdomās par to, ka partijas biedri, kuri iepriekš un arī pēc attiecīgā laika ir veikuši lielus ziedojumus partijai, vienā brīdī izveidoja atsevišķu nevalstisko organizāciju, kuru paši finansēja un kas piedāvāja partijai šķietami bezmaksas pakalpojumu.
Saskaņā ar aizdomām, šīs nevalstiskās organizācijas vienīgā darbība bija aizliegta "Isamaa" partijas finansēšana, raksta “Postimees”. "Šīm aizdomām nav pamata. Aizdomas ir par to, ka šīs personas pašas ir bijušas gan tās, kas veikušas, gan saņēmušas aizliegto ziedojumu. Šī interpretācija ir pilnīgi neloģiska," sacīja Metsoja. "Mums ir svarīgi panākt skaidrību un pilnīgu pārredzamību šajā procesā. Tāpēc mēs pilnībā izkliedēsim visas aizdomas."
Vēlāk ERR vēstīja jau par daudz lielāku summu, kas tiek inkriminēta kā neatļauts ziedojums. “Isamaa” tiek turēta aizdomās par neatļautu ziedojumu saņemšanu aptuveni 330 000 eiro apmērā, otrdien paziņoja galvenais prokurors Tāvi Perns. Krimināllietā pašlaik tiek izmeklēti divi notikumi laikā no 2020. gada novembra līdz 2024. gada aprīlim.
Policija ir cēlusi apsūdzības sešām fiziskām un trim juridiskām personām. Centrālā kriminālpolicija ir sākusi aizdomās turamo nopratināšanu krimināllietā, kurā tiek izmeklēts iespējams neatļauts ziedojums “Isamaa”. "Aizdomās turēto nopratināšanas laikā aizdomās turētajām personām būs iespēja sniegt savus paskaidrojumus un nostāju, ko mēs varēsim izskatīt krimināllietā kopā ar citiem pierādījumiem," ERR pastāstīja galvenais prokurors Tāvi Perns.
Viņš paskaidroja, ka saskaņā ar Partiju likumu juridiskām personām ir aizliegts finansēt politiskās partijas vai sniegt tām bezmaksas labumus un pakalpojumus. Šāda liela apjoma ziedojuma, proti, vairāk nekā 40 000 eiro, veikšana un pieņemšana tiek uzskatīta par noziegumu.
"Vispārējās aizdomas ir tādas, ka Parvels Prūnsilds un Tenis Palts savervēja dažādas juridiskas personas un privātpersonas, lai veiktu nelikumīgus ziedojumus “Isamaa”. Saskaņā ar aizdomām, kopējie aizliegtie ziedojumi sasniedza aptuveni 330 000 eiro," atzīmēja Perns. Viņš paskaidroja, ka kriminālprocesā pašlaik tiek izmeklēti divi atsevišķi notikumi laikā no 2020. gada novembra līdz 2024. gada aprīlim, kuru laikā, saskaņā ar aizdomām, tika veikti dažādi izdevumi “Isamaa” atbalstam, kā arī sniegti un iegādāti pakalpojumi, par kuriem partija nav samaksājusi.
Vienā no šiem gadījumiem partija tiek turēta aizdomās par aizliegta ziedojuma pieņemšanu, jo daži no partijas valdes locekļiem tiek turēti aizdomās par šo darbību apstiprināšanu. “Isamaa” ģenerālsekretārs Andress Metsoja kopā ar advokātu Jānusu Tehveru apmeklēja Centrālo kriminālpoliciju, lai pārskatītu apsūdzības, kas izvirzītas partijai.
"Mēs esam pārskatījuši apsūdzības un varam apstiprināt, ka “Isamaa” nav izdarījusi noziegumu, par kuru mūs tur aizdomās," sacīja Metsoja. Aizdomas izriet no notikumiem 2021. gadā, kad partija rīkoja prezidenta vēlēšanas. Uz šo amatu cīnījās Helirs Valdors Sīders un Lavlī Perlinga, un ap viņiem “Isamaa” ietvaros izveidojās divas konkurējošas grupas - “Parempooled” ("Labējie") un nevalstiskā organizācija “Isamaalized”. Pēdējo aktīvi atbalstīja Prūnsilds, un Palts bija tās izpilddirektors.
Centra partija ir nolēmusi izvirzīt bijušo mēru un partijas priekšsēdētāju Mihailu Kelvartu par savu kandidātu Tallinas pilsētas domes priekšsēdētāja amatam. Taču uzreiz viņš vēl nekļūs par pilsētas galvu, jo abas jaunās koalīcijas partijas vienojušās, ka pirmos divus gadus mērs būs “Isamaa” izvirzītais, bet nākamos divus - kandidāts no Centra partijas.
"Sarunas par jaunas valdības koalīcijas izveidi bija konstruktīvas, un parakstītais koalīcijas līgums ir detalizēts dokuments ar skaidrām vadlīnijām par to, kā pārvaldīt Tallinu nākamo četru gadu laikā," sacīja Kelvarts. "Mūsu mērķis ir atjaunot profesionālu pilsētas pārvaldību, nodrošināt stabilitāti un radīt darba atmosfēru." Pēc Kelvarta teiktā, jauno pilsētas domi gaida saspringts darba periods.
"Kad jaunā pilsētas valdība stāsies amatā, mums būs aktīvi jākoncentrējas uz 2026. gada pilsētas budžetu. Viena no mūsu prioritātēm ir iedzīvotāju atbalstīšana ekonomikas lejupslīdes un augstas inflācijas apstākļos. Mēs arī vēlamies piedāvāt risinājumus demogrāfiskās krīzes pārvarēšanai," piebilda Centra partijas priekšsēdētājs. Kelvarts bija Tallinas pilsētas domes priekšsēdētājs no 2017. līdz 2019. gadam un mērs no 2019. līdz 2024. gadam. Koalīcijas līgums tiks parakstīts pirmdien plkst. 11.00 Tallinas rātsnamā, un jaunās pilsētas domes pirmā sēde notiks otrdien plkst. 14.00.
Piektdien partija “Isamaa” uzvirzīja par kandidātu Tallinas mēra amatam Igaunijas Ekonomisko pētījumu institūta direktors Pēteru Raudsepu. Viņš vada Igaunijas Ekonomisko pētījumu institūtu kopš 2023. gada. Iepriekš viņš vadīja Uzņēmējdarbības veicināšanas fondu (EAS) un konsultēja starptautiskus uzņēmumus. Raudseps ir absolvējis Tartu universitāti. Viņš nav saistīts ne ar vienu politisko partiju.
"Pēters Raudseps būs cienīgs Tallinas mērs. Ir ļoti svarīgi, lai jauni cilvēki ienāktu politikā. Esmu priecīgs, ka Pēters Raudseps ir gatavs uzņemties mēra lomu," sacīja “Isamaa” priekšsēdētājs Urmass Reinsalu.
Pēc Raudsepa teiktā, viņa lēmumu pieņemt “Isamaa” piedāvājumu kļūt par mēru motivēja vēlme izmantot galvaspilsētas īpašo ietekmi, lai sāktu īstenot pārmaiņas Tallinā. Ceturtdien, 27. novembrī, Raudsepa kandidatūra tika iesniegta “Isamaa” galvaspilsētas nodaļas valdei un tās koalīcijas partnerei Centra partijai.
Centra partija un “Isamaa” 4. novembrī paziņoja, ka ir vienojušās sākt koalīcijas sarunas Tallinā. Pirmos divus gadus mēra amatu ieņems apolitisks kandidāts no “Isamaa”, bet nākamos divus gadus - Centra partijas kandidāts. Tātad pilsētas mērs būs Raudseps, bet Kelvartam kā otrajam pilsētas vadības hierarhijā amats būs “Tallinas pilsētas domes priekšsēdētājs”. Šāds risinājums pagājušā gadsimta 90. gados jau ir bijis.
“Parasti šim amatam ir simboliska nozīme, un pilsētas domes priekšsēdētājam ir maza ietekme uz Tallinā pieņemtajiem lēmumiem. Tas ir salīdzināms ar Rīgikogu priekšsēdētāja amatu. Viņiem ir liela, melna automašīna ar šoferi, bet nav reālas varas. Tomēr, ja Kelvarts vadīs pilsētas domi, šim amatam būs ievērojami lielāka vara un ietekme nekā parasti. Un neviens stratēģisks lēmums netiks pieņemts bez abu pušu piekrišanas,” situāciju vērojot no malas, analizēja sociāldemokrāts Raimonds Kaljulaids.
Pēc oktobra vēlēšanām 11. Tallinas pilsētas domē būs 79 deputāti, kas pārstāvēs piecas partijas. 2025.gada Tallinas pašvaldību vēlēšanās labāko rezultātu sasniedza Centra partija, iegūstot 37 vietas. Sociāldemokrāti ieņēma otro vietu ar 17 vietām. Vietas Tallinas pilsētas domē ieguva arī “Isamaa” (11), Reformu partija (8) un Labējā partija (6).
Igaunijas tieslietu kanclere (tiesībsardze) aicina Zemes un telpiskās plānošanas pārvaldi pārskatīt aerofotogrāfiju izmantošanu kartēšanas lietojumprogrammās. Jaunās kartes ir kļuvušas tik detalizētas, ka ikviens var apskatīt māju pagalmus, ieskaitot dārza mēbeles un instrumentus. "Iespējamie risinājumi varētu ietvert fotogrāfiju publicēšanu ar laika aizturi (kā tas tiek darīts, piemēram, Latvijā), attēlu izpludināšanu (kā Somijā) vai detalizētākas apskates atļaušanu tikai pēc autentifikācijas, izmantojot oficiāli atzītu valsts kanālu," vēstulē ekonomikas ministram un Zemes un telpiskās plānošanas pārvaldes ģenerāldirektoram rakstīja tieslietu kanclere Julle Madise.
"Ja jaunas augstas izšķirtspējas fotogrāfijas netiks publicētas nekavējoties, bet tikai pēc kāda laika, nebūs iespējams vērot cilvēku māju vai īpašumu stāvokli. Tomēr tiek saglabāta publiska piekļuve aktuāliem datiem," skaidroja kanclere.
Viņas ieskatā valstij nevajadzētu atteikties no augstas kvalitātes telpisko datu vākšanas, taču ir jāpārskata prakse padarīt tos publiski pieejamus. Tas nozīmē, ka piekļuve ortofotogrāfijām un piekrastes aerofotogrāfijām ir jāorganizē saskaņā ar pamattiesībām, nošķirot datu izmantošanu sabiedrības vajadzībām no to bezmaksas publicēšanas ikvienam.
Vairāki privātmāju iedzīvotāji bija sazinājušies ar Tieslietu kancleres biroju un pauduši bažas par Zemes un telpiskās plānošanas departamenta augstas izšķirtspējas ortofotogrāfiju (aeroskata) un piekrastes aerofotogrāfiju (leņķī) publicēšanu ģeoportālā, kur detalizēti attēlotas dzīvojamās ēkas, pagalmi un īpašumi. Kanclerei tika lūgts izvērtēt, vai šāda publicēšana ir konstitucionāla. "Fotogrāfijas ir tik detalizētas, ka tajās var saskatīt pat dārza šļūtenes, bruģakmeņus, robotizētos zāles pļāvējus un instrumentus," atzīmēja kanclere.
"Cilvēki ir noraizējušies par drošību, jo fotogrāfijas ir brīvi pieejamas lejupielādei, un detalizēti attēli var sniegt vērtīgu informāciju zagļiem. Nevienam nav pienākuma dalīties savā privātumā ar sabiedrību vai ļaut ziņkārīgiem cilvēkiem ieskatīties sava īpašuma daļās, kas ir paslēptas no ielas." Aerofotogrāfijas atklāj automašīnu numura zīmes, uz auklām izvilktu veļu un dažreiz pat ļauj ieskatīties telpās pa logu.
Oficiāli uzņemtās un publicētās valdības fotogrāfijas ir daudz precīzākas nekā, piemēram, “Google Maps” attēli, taču tās rada arī pamatotas bažas par drošību, norādīja tieslietu kanclere. Zemes un telpiskās plānošanas pārvalde regulāri uzņem aerofotogrāfijas visā Igaunijā. Katru gadu tiek apsekota aptuveni puse valsts teritorijas, pārmaiņus Igaunijas ziemeļos un dienvidos. Biezi apdzīvotās vietās aerofotogrāfijas tiek veiktas katru gadu. Līdz ar tehnoloģiju attīstību telpiskie dati ir kļuvuši ievērojami detalizētāki.
Turpinoties lietu izskatīšanai par kontrabandas balonu ielidošanu Lietuvā no Baltkrievijas, Valsts robežsardzes (VSAT) vadītājs Rustams Ļubajevs apgalvo, ka Minska, izmantojot savas hibrīdās operācijas, nodarbina arī noziedzniekus Lietuvas valsts iekšienē. "Autoritārā prezidenta Aleksandra Lukašenko režīms, cenšoties sasniegt savus mērķus, piesaista noziedzniekus gan no Baltkrievijas, gan Lietuvas.
Tāpēc mēs runājam par cīņu gan pret kontrabandas grupējumiem Lietuvā, gan konkrēti pret balonu kontrabandu," piektdien LRT Radio sacīja robežsardzes vadītājs. Iekšlietu ministrija pagājušās nedēļas sākumā paziņoja, ka ir veikta VSAT koordinēta operācija, kuras laikā kopīgas tiesībaizsardzības iestādes veica plaša mēroga operācijas, lai novērstu kontrabandas pārvadāšanu no Baltkrievijas uz Lietuvu ar baloniem un identificētu iesaistītās personas.
Operācijā piedalījās vairāk nekā 100 dažādu tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku, veicot vairāk nekā 30 kratīšanas un citas operatīvās darbības Viļņas un Druskininku pašvaldībās, kā arī Varēnas un Šalčininku rajonos. Pēc Ļubajeva teiktā, šī ir tikai viena no notiekošajām aktivitātēm. "Taču šī operācija sniedza ļoti daudz nozīmīgas informācijas turpmākai rīcībai," viņš teica.
Lai novērstu kontrabandu pa gaisa ceļiem, ar iekšlietu ministra rīkojumu tika izveidota kopīga izmeklēšanas grupa. Šajā grupā ir iekļauti VSAT, policijas, muitas un Finanšu noziegumu izmeklēšanas dienesta darbinieki. Šī VSAT koordinētā operācija bija viens no komandas īstenotajiem pasākumiem. Pēc robežsardzes priekšnieka teiktā, darbinieki saņem draudus un pat saskaras ar atriebības darbībām, reaģējot uz kontrabandas operācijām.
"Es varu minēt piemēru par robežsargu transportlīdzekļu bojājumiem. Tā, teiksim, ir šo noziedznieku, kas iesaistīti kontrabandā vai citās nelegālās darbībās, atriebība," viņš atzīmēja. Kontrabandas balonu radīto draudu dēļ Lietuva aptuveni uz mēnesi slēdza savu robežu ar Baltkrieviju. Tomēr, atsaucoties uz situācijas uzlabošanos, tā nolēma to atvērt desmit dienas agrāk nekā plānots.
Medininku un Šalčininku robežšķērsošanas punkti tika atvērti pagājušās ceturtdienas pusnaktī. Lietuvas politiķi kontrabandas balonu ielidošanu Lietuvas teritorijā sauc par Minskas hibrīduzbrukumu. "Mēs redzam hibrīddarbību izpausmes. Tas nav nekas jauns - šī nav pirmā reize, kad Baltkrievijas režīms ir uzsācis hibrīduzbrukumu Lietuvai, un tā metodes būtībā ir palikušas nemainīgas," sacīja R. Ļubajevs. Viņš atcerējās arī migrantu pieplūdumu no Baltkrievijas uz ES austrumu valstīm, kas sākās 2021. gadā. Rietumi apsūdz Minskas režīmu šī procesa organizēšanā.
Latvijas Valsts robežsardze ziņoja, ka no 23. novembra vakara līdz 24. novembra agrām rīta stundām Nacionālie bruņotie spēki radaru sistēmās novēroja vairākus gaisa objektus, kas dažādos intervālos, šķērsojot Latvijas-Baltkrievijas valsts robežu, ielidoja Latvijas gaisa telpā. Vienlaikus Valsts robežsardze, saņemot pirmos signālus no Lietuvas sadarbības partneriem, sadarbībā ar Valsts policiju uzsāka objektu pārtveršanas pasākumus un naktī notvēra astoņus meteoroloģiskos gaisa balonus (meteozondes) ar nelegālajām cigaretēm.
Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas popularitātes reitings ir zemākais kopš stāšanās amatā 2019. gadā. Lai gan viņš joprojām ir populārākais politiķis, uzticība viņam ir tikai nedaudz augstāka nekā opozīcijas demokrātu līderim Sauļum Skvernelim, liecina piektdien publicētie laikraksta “Lietuvos rytas” pasūtītās pētījumu centra “Vilmorus” aptaujas rezultāti. Saskaņā ar aptaujas datiem, 45,2% lietuviešu ir pozitīvs viedoklis par Nausēdu, bet 32,3% - negatīvs.
Septembra aptaujā 58,3% respondentu bija pozitīvs viedoklis par politiķi, bet 21,6% - negatīvs. “Vilmorus” direktors Vlads Gaidis šīs reitinga izmaiņas nosauca par ievērojamu kritumu. "Es vienmēr esmu skatījies uz reitingiem tā, it kā 50% slieksnis būtu prezidenta slieksnis. Politiķis, kurš sasniedz šo slieksni, var pretendēt uz prezidenta amatu, jo viņam ir vairākuma atbalsts. Ja tā ir mazāk, kaut kas nav kārtībā.
Un pirmo reizi viņa prezidentūras laikā Nausēdas reitings ir krities līdz 45%,” BNS pastāstīja sociologs. Rudenī prezidents tika kritizēts par saviem lēmumiem, ieceļot ministrus jaunajā valdībā, tostarp par Ignotu Adomaviču, partijas “Nemunas ausma” pārstāvi, kuram nav pieredzes kultūras jomā. Tas noveda pie kultūras darbinieku mītiņa pie Prezidenta pils, un valsts vadītājs tika boikotēts vairākos kultūras pasākumos.
Tikmēr valdības koalīcijas partijas “Nemunas ausma” līdera Remigija Žemaitaiša reitings krītas, un galu galā viņš ir kļuvis par nepopulārāko politiķi Lietuvā.
"Žemaitaitis ir tas, kurš tik pastāvīgi ir negatīvs," sacīja Gaidis. Saskaņā ar aptaujas datiem, 50,4% lietuviešu viņu vērtē nelabvēlīgi (samazinājums no 47,1%), bet 25,3% - pozitīvi (samazinājums no 31,3%).
Sākot ar janvāri, Lietuvas autovadītāja apliecības eksāmens vairs nebūs pieejams krievu valodā, vēsta LRT. Šo lēmumu pieņēma Lietuvas Iekšlietu ministrija. Teorijas eksāmenam krievu valodas vietā būs pieejamas lietuviešu, angļu, spāņu, franču un poļu valoda. Praktiskās braukšanas eksāmenam būs pieejams tulks, kas spēj tulkot jebkurā ES valodā.
Pirms janvāra izmaiņām ukrainis Danilo un baltkrievs Aless nonāca līdzīgā situācijā - abiem bija grūtības sagatavoties, viņi saskārās ar vietas, laika trūkumu un valodas barjerām. Anna, tulkotāja no lietuviešu valodas krievu valodā, apstiprina, ka valodas politikas maiņa autovadītāja apliecības eksāmenos jau ir ietekmējusi eksāmenu kārtotāju uzvedību: "Pieprasījumu skaits ir divkāršojies salīdzinājumā ar vasaru."
Latvijā jau kopš 2022. gada 1. oktobra teorētisko un vadīšanas eksāmenu pieņemšana Latvijas valstspiederīgajiem - Latvijas pilsoņiem vai nepilsoņiem - notiek tikai valsts valodā.
Ja pretendents nav Latvijas valstspiederīgais un pietiekamā līmenī nepārzina latviešu valodu, teorētisko un vadīšanas eksāmenu pieņemšana pieļaujama arī angļu vai krievu valodā vai ar pretendenta nodrošināta sertificēta tulka palīdzību.
