Komentāri

Ar pirmajām atziņām pēc provizorisko Eiroparlamenta vēlēšanu rezultātu saņemšanas ar “Neatkarīgo” dalās Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, profesore, politoloģe Ilga Kreituse un politologs Filips Rajevskis.

Lai gan Eiroparlamenta vēlēšanu galīgos rezultātus oficiāli paziņos tikai svētdien pusnaktī, jau šo rindiņu rakstīšanas brīdī ir skaidrs – nekādu pārsteigumu nebūs. Viss, kā bija prognozēts: aktivitāte 33%; Nacionālajai apvienībai (NA) un “Vienotībai” pa diviem mandātiem, pārējiem (AS; P; S; LA; P; LPV) pa vienam.

Pēc tam, kad finanšu ministrs Arvils Ašeradens ceturtdien no rīta intervijā Latvijas Radio pavēstīja par iespēju paaugstināt PVN likmi un vēl piebilda, ka “mēs to varam atļauties”, ne tikai koalīcijā, bet arī pašā “Vienotībā” sākās dīvains riņķa dancis, kura galvenais uzdevums: turēties pēc iespējas tālāk no šīs Ašeradena toksiskās idejas.

Jautājums par mācību gada pagarināšanu dažiem politiķiem kļuvis aktuāls, ilgtermiņā vērtējot drošības situāciju Latvijā. Pagarinājuma iespēju valsts aizsardzības mācības (VAM) ietvaros izsaka viens otrs militārais analītiķis, un tā mērķis ir: iesaistīt jauniešus arvien nopietnākās apmācībās. LTV raidījumā “Šodienas jautājums” aizsardzības ministrs Andris Sprūds gan neizrādīja gatavību tūdaļ lemt par mācību gada pagarināšanu, sak, nogaidīsim un izvērtēsim.

Lai arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pēc pirmdien notikušās tikšanās ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu aicināja “laicīgi sākt atklāti komunicēt” par gaidāmajām nodokļu izmaiņām, līdz Eiroparlamenta vēlēšanām nekas “atklāti komunicēts” nav sākts. Pagaidām ir tikai mājieni, izplūdušas frāzes un vispārīga spriedelēšana.

Latviešu valodas jautājums otrajā lielākajā Latvijas pilsētā – Daugavpilī – vienmēr ir bijis ass un svarīgs. Noturēt pilsētu uz latviskuma ceļa – tas nav vienkārši. It sevišķi tad, ja pilsētas vadība tikai formāli iekļaujas Latvijas valstiskuma prasībās, paralēli apgalvojot, ka Daugavpils ir “multinacionāla pilsēta”. Ko tas nozīmē? Ka Daugavpils dome noliedz Satversmi?

Var piekrist plaši izplatītajam viedoklim, ka no tā, vai Eiropas Parlamentā tiks vai netiks kāds kundziņš vai kundzīte no Latvijas, nekas daudz mūsu dzīvē nemainīsies. Un tomēr jāatzīst, ka šo vēlēšanu nozīmi nevajadzētu arī nenovērtēt. Īpaši netiešo nozīmi.

Daugavpils pilsētas svētki plaši atbalsojās sociālajos tīkos un plašsaziņas līdzekļos, galvenokārt pateicoties plašajam krievu valodas skanējumam dažādos formātos. Nebūt ne visi daugavpilieši par notikušo ir gandarīti – ne tikai latvieši, arī krievi.

Visi kādreizējie skandāli, sākot ar gluži sīknaudisko “trīs miljonu lietu”, “digitālo lietu” un beidzot ar nevajadzīgi iepirktajām kovida vakcīnām daudzu miljonu eiro vērtībā, tā vien izskatās pēc tējas naudas restorānā, salīdzinot ar gaidāmo “Rail Baltica” projekta krahu.

“Mani nosauca par fašistu, jo runāju latviski.” “Pacients draudēja ar fizisku izrēķināšanos, ja nerunāšu krieviski.” “Pacients nespēj komunicēt latviešu valodā, kļūst agresīvs. Tiek saņemti personīgi apvainojumi saistībā ar iztrūkstošajām krievu valodas zināšanām, piebilstot, lai mācos krievu valodu, drīz noderēs.” Šādi un līdzīgi teksti lasāmi Jauno ārstu asociācijas aptaujā “Pacienta agresīva uzvedība gadījumos, ja studējošā krievu valodas zināšanas ir zemas”. Izrādās, arī vecākie kolēģi dažkārt sazinās krieviski – lai jaunais kolēģis neko nesaprastu…

Eiroparlamenta vēlēšanas iegājušas finiša spurtā. Jau var sākt balsot. Šīs nedēļas nogalē viss būs beidzies un būs skaidrs. Vieni svinēs uzvaru, citi norīs zaudējuma rūgtumu. Paliks šo vēlēšanu rezultāti, pēc kuriem varēs spriest par mūsu sabiedrības politisko noskaņojumu un tās sadalījumu.

Parlamenta vēlēšanas Dienvidāfrikas Republikā (DĀR) mūs var interesēt pirmām kārtām kā vēlēšanas, kurās uz vienas zemes saduras divas izteikti atšķirīgas kultūras. Var pat teikt civilizācijas. Būru jeb afrikāneru kultūra ar tās eiropeiskajām, kristietiskajām saknēm un dažādu Āfrikas kontinenta tautu kultūra.

Ar kliedzienu “Сука, снимай эту тряпку!” (Kuce, noņem to lupatu!” – krievu val.) Valērijs Lazarevs uzbruka tikko 18 gadu vecumu sasniegušam jaunietim, kurš, Rīgā iedams no pasākuma “Par atbrīvošanos no padomju mantojuma”, ap pleciem bija aplicis Ukrainas karogu. Uzvilcis motociklista cimdus, Lazarevs sita jauneklim pa krūtīm, pa vēderu, pa pakausi. Tas notika 2022. gada 20. maijā. Kā lieta virzījās tālāk?

Ņujorkas tiesas zvērināto lēmums atzīt bijušo ASV prezidentu Donaldu Trampu par vainīgu visos 34 apsūdzības punktos izraisīja neviltotu uzvaras eiforiju nekritisko antitrampistu nometnē. Kā teicis Imants Ziedonis: “Un tādas lielas laimes nemaz nav. [..] Ir tikai tādas mazas laimītes. Ir tikai tādi mazi ikdienības prieki.” Trampa atzīšana par vainīgu ļāva miljoniem cilvēku visā pasaulē izbaudīt šo mazo, ikdienības laimīti.

Karš Ukrainā, kura aktīvā fāze turpinās jau trešo gadu, ir visai dīvains karš. Krievija gandrīz katru dienu nežēlīgi apšauda Ukrainas pilsētas, infrastruktūru, civilos objektus, bet Ukraina nedrīkst dot pretī un apšaudīt objektus Krievijas teritorijā ar Rietumu piegādātajiem ieročiem. Nav runa tikai par civilajiem objektiem. Aizliegums attiecas arī uz militārajiem mērķiem.

Grozījumi alkoholisko dzērienu aprites likumā nonākuši finiša taisnē. Jau tuvākajā laikā tie tiks pieņemti Saeimā trešajā, galīgajā lasījuma. Līdz pat pēdējam brīdim turpinās smagas cīņas par katru alkohola tirdzniecības stundu, par katru tā atļautās iegādes vecuma sliekšņa gadu. Ja tiek zaudēts vienā frontes sektorā, tad pretuzbrukums notiek citā.

Ungārija kārtējo reizi nobloķējusi ES palīdzību Ukrainai. Šoreiz tie ir 6,5 miljardi eiro. Pamatā tie ir nesen izveidotā Eiropas Miera fonda pieci miljardi eiro. Eiropas Padomes ārlietu ministru apspriedē pirmdien Ungārijas ārlietu ministrs Peters Sijarto skaidri, bez aplinkiem paziņoja, ka šādas naudas piešķiršana Ukrainai Ungārijai nav pieņemama. Ņemot vērā, ka ES lēmums jāpieņem vienbalsīgi, tad nu atliek noplātīt rokas un teikt: nu, tad neko.

Par bijušā premjera Krišjāņa Kariņa lidojumiem no amata atstādinātais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis visu atstādināšanas laiku ir saņēmis un arī turpmāk saņems pilnu algu un arī sociālās garantijas. Alga nav maza – 5600 eiro mēnesī. To, ka J. Citskovskis turpina saņemt algu, “Neatkarīgajai” apstiprināja Ministru kabineta preses sekretāre Santa Jirgensone.

Valmierā atklāta rūpnīca, kura ražos 30 bruņumašīnas “Patria” gadā. Brīnišķīgi. Laikraksts “The Washington Post”, atsaucoties uz sarunām ar ukraiņu militārpersonām, ziņo: tikpat kā pārtraukta raķešu HIMARS izmantošana Ukrainā, jo Krievija slāpē GPS signālu un šo raķešu precizitāte strauji kritusies. Tas jau vairs nav tik brīnišķīgi. Ukrainas frontēs arvien biežāk parādās dīvainas, lai neteiktu smieklīgas, konstrukcijas tanki. Ko tas viss nozīmē?

Pēdējā mēneša laikā notikušas būtiskas pārbīdes Krievijas armijas augstākajā vadībā. No amata atbrīvots ilggadējais aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, un viņa vietā iecelts ekonomists, līdz šim ar armijas lietām tieši nesaistīts cilvēks – Andrejs Belousovs.

Krievijā arvien jautrāk: nesen no aizsardzības ministra amata tika atbrīvots Putinam uzticamais Sergejs Šoigu, nule aizturēts Aizsardzības ministrijas Galvenās kadru pārvaldes priekšnieks ģenerālleitnants Jurijs Kuzņecovs. Pret viņu ierosināta krimināllieta par kukuļņemšanu. Tā kā kukuļņemšana un zagšana Krievijā ir ikdienišķas parādības, šāda aktivitāte liek aizdomāties: kas tur patiesībā notiek?

Kamēr Rīgā, Saeimā, deputāti lauž spalvaskātus par Rēzeknes domes (ne)atlaišanu, tikmēr – kā apgalvo zinātāji, – Latgales lielpilsētas bijušais mērs Aleksandrs Bartaševičs (“Kopā Latvijai”) joprojām sēž savā kabinetā, kaut gan ir vairs tikai domes deputāts. Tostarp Saeimas juridiskais birojs apgalvo, ka rīkojumam atlaist Rēzeknes domi nav juridiskās argumentācijas, tālab ir ļoti liela varbūtība, ka Satversmes tiesa apstrīdēs atlaišanu, ja tāda notiks.