Bez aizķeršanās Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) trešdien, 30. aprīlī, padomes sēdē ievēlēja Anitu Braunu par valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Sabiedriskais medijs” galveno redaktori uz piecu gadu termiņu, sākot ar 2025. gada 1. jūniju. Galvenais redaktors ir persona, kas atbild par sabiedriskā medija redakcionālās politikas veidošanu un īstenošanu. Kāda būs šī politika, aptuveni varam nojaust no līdzšinējā sabiedriskā medija vēstījuma. Ko par redaktora izvēli saka SEPLP priekšsēdētājs Jānis Siksnis un bijušais kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA)?
Protams, par kandidatūras piemērotību it kā nevajadzēja lauzt ne skalu, kur nu vēl šķēpus, jo viņa taču bijusi “Dienas” žurnāliste un pat galvenā redaktore, LTV ziņu producente, divreiz saņēmusi Latvijas Žurnālistu asociācijas Izcilības balvu analītiskās žurnālistikas kategorijā utt., u.tml. Līdz beidzot kļuva par Latvijas Radio (LR) galveno redaktori. Tagad karjeras lēciens - apvienotā sabiedriskā medija galvenā redaktore.
Par šo notikumu lūdzām komentāru no Jāņa Sikšņa. Proti, vēlējāmies uzzināt: vai Anitas Braunas kandidatūru atbalstīja visi trīs SEPLP locekļi; kādi bija argumenti, lai par viņu balsotu; vai tika ņemts vērā tas, ka sabiedriskā medija - LR - galvenā redaktore Anita Brauna ir pieļāvusi vairāku ļoti neviennozīmīgu vēstījumu tiražēšanu.
Lai būtu pilnīgi skaidrs, par ko ir runa, atsauksim atmiņā dažus piemērus. Viens no tiem - ņirdzīga attieksme pret Ukrainas aizstāvjiem. Attēlojot viņus kā cūkas, tiek publicēts tā dēvētais cūku komikss. Nākamais: Gunāra Astras piemiņas nopulgošana ar “kultūras asaciņu”. Pieminama ir Braunas nerimstošā aktivitāte, aizstāvot krievu valodu sabiedriskajos medijos, piemēram, stāvot un krītot par priekšvēlēšanu debatēm krievu valodā, pamatojot šo apgalvojumu ar it kā Somijas pieredzi. “Somijas pieredze” izrādījās pavisam savādāka. Nacionālā drošības koncepcija paredz, ka no 2026. gada 1. janvāra sabiedriskajiem medijiem jābūt bez satura krievu valodā. Savukārt Anita Brauna, būdama LR galvenā redaktore, bieži iestājās par agresorvalsts valodas izmantošanu Latvijas sabiedriskajos medijos. Tā, piemēram, pirms Eiroparlamenta vēlēšanām 2024. gadā viņa uzstāja, ka priekšvēlēšanu debatēm, kas risinās sabiedriskajā medijā, jānotiek arī krievu valodā. Tā esot arī Somijā, viņa apgalvoja. Šo pārliecību viņa ierakstīja tīmeklī. Taču patiesība izrādījās pavisam cita: Somijā priekšvēlēšanu debates nenotiek krieviski: tur kādā raidījumā tika iztaujāti krievu imigranti, nevis deputāta kandidāti.
Vēl viena manipulācija: Tukuma degošais gejs, kuram kāds piešķīlis uguni. Brauna tīmeklī rakstīja: “Par šo vājprātu ir atbildīgi arī tie politiķi, kas, paslēpušies aiz ģimenes vērtībām, sludina homofobiju. Aizdedzina dzīvu cilvēku (..), bet policija vai VUGD izplata melus, ka degusi lupatu kaudze. Kur tālāk? Tā nebija drēbju kaudze, tur dega cilvēks!”
Policija neilgā laikā atklāja, ka gejs, būdams profesionāls dedzinātājs un ne īsti pie pilna prāta, aizdedzinājis pats sevi, taču ziņa jau bija paspējusi nokļūt LGBT organizācijas “Mozaīka” čaklajās roķelēs un izplatīties pa visiem tīmekļa gaņģiem, jo LGBT propagandistiem to tik vien vajadzēja: šī “ziņa” bija paredzēta Latvijas nomelnošanai - lūk, šajā valstī dedzina gejus! Paldies Anitai Braunai par “ziņas” nodošanu pasaulei.
Tāda, raugi, bija mūsu interese, vai iepriekš minētais ticis ņemts vērā, izraugoties galvenā valsts medija galveno redaktori. Jānis Siksnis atbildēja zibenīgi, atsūtot šādu vēsti: “SEPLP locekļu balsojums bija vienbalsīgs, apstiprinot Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) valdes virzīto kandidātu, kas uzvarēja LSM organizētā atklātā konkursā. SEPLP uzskata, ka A. Braunas izvirzītās prioritātes jaunajam amatam ir atbilstošas Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu pārvaldības likumā definētajiem galvenā redaktora darbības principiem.”
Un viss. Par viņas īpašajiem “nopelniem” - neviena vārda. It kā to nebūtu bijis.
Nauris Puntulis runā ne tikai par krievu valodu sabiedriskajā medijā, bet arī par tā izteikto liberālo virzienu. “To, kas notika ar Anitas Braunas iecelšanu vienotā sabiedriskā medija galvenās redaktores krēslā, es dēvētu par muļķīgi neizmantoto iespēju,” teic Nauris Puntulis, “un jau no pirmās dienas ministra amatā esmu skandinājis, ka pretstāve starp liberālo un konservatīvo pieņemas spēkā. Uzskatu, ka balsojums par Trampu bija protesta balsojums, jo liberālā pasaule kaut ko bija stingri pārspīlējusi. Tagad ir cīniņš: kurš kuru pieveiks? Un mūsu sabiedriskais medijs - tā vietā, lai atrastu vidusceļu starp dažādiem uzskatiem, - izvēlas konfrontāciju. Tas neved uz labu.”
Puntulis uzskata, ka šim galvenās redaktores amatam ir milzīga ietekme uz sabiedrisko domu. “Šajā amatā iebalsojot cilvēku, kurš ir vērsts uz kompromisiem starp karojošiem uzskatiem, bija iespēja šo cīņu izlīdzināt vai padarīt mazāk asu. Veids, kā Brauna tika iecelta amatā, liecina par vienas dienas domāšanu. Pieci gadi - tas ir ilgs laiks, lai daudz ko sabojātu. Šāda mediju politika atgrūdīs lielu daļu konservatīvo cilvēku, kuri, protams, gaidīs nākamo gatavināšanas procesu. Braunas kundze nekad nav slēpusi savu liberālo nostāju, bet šajā amatā bija jāievēlē cilvēks, kurš vairāk vai mazāk pieņemams abām pusēm,” teic Puntulis, piebilstot, ka ir dīvaini, ka vērtēšanas komisijā bija iekļauta Nellija Ločmele, žurnāla “Ir” galvenā redaktore, kura ir izteikta liberālās politikas atbalstītāja.
Puntulis bažījas, ka izteiktās liberāles - Anitas Braunas - iesēdināšana galvenās redaktores krēslā vedīs uz jauniem asumiem sabiedrībā. “Sabiedriskas medijs nav tā vieta, kur jārāda, kurš kuru pieveiks - konservatīvie liberāļus vai otrādi. Ja mēs runājam par vienotu sabiedrību un vienotām vērtībām, sabiedriskais medijs jāvada cilvēkam, kurš krasi nenostājas vienā vai otrā pusē. Taču Braunas ielikšana šajā amatā noteikti nevedīs uz vienotas sabiedrības veidošanu. Un tā būs milzīga kļūda,” teic Puntulis.
Taču šī krievu valodas ekspansija un liberālais virziens, baidos, turpināsies arī pēc 2026. gada 1. janvāra, ja apvienotā sabiedriskā medija spēki par visām varītēm turēsies pie pārliecības, ka ar tiem, kuri ir par glupiem vai par nekaunīgiem, lai iemācītos komunicēt latviski, jāsarunājas “viņiem saprotamā valodā”.
Saeimas deputāts Artūrs Butāns (NA) rosināja grozījumus Nacionālās drošības likumā, liedzot Krievijas pilsoņiem strādāt kritiskās infrastruktūras objektos, tostarp - radio un televīzijā. Saeimas balsojums notika 30. aprīlī, un šo aizliegumu atbalstīja tikai NA deputāti. Visi pārējie - bija pret vai atturējās, vai nebalsoja vispār. Protams, pēc tam viens otrs taisnojās, ka citos likumos šādas normas tikšot iekļautas, tad jau arī balsos utt. Tiešām? Pagaidīsim, un tad jau viss pats par sevi nokārtosies, vai ne?
Butāna piedāvātie grozījumi it kā nav tiešā sazobē ar sabiedrisko mediju arvien pieaugošo tieksmi uz kreisi liberālo virzienu, taču sakarības var saskatīt: cītīgie centieni saglabāt krievu valodu sabiedriskajā medijā korelējas ar dāsno atļauju šajā paša medijā strādāt cilvēkiem ar Krievijas pilsonību. Roka roku mazgā, padarot abas vienlīdz netīras.
Un vēl viena nelaime ir tā, ka neviens - nedz Valsts valodas centrs, nedz SAB vai VDD, nedz deputāti, nedz citi atbildīgu krēslu sēdētāji - neveic šo tā dēvēto sabiedrisko mediju ideoloģisko auditu. Ak, tie ir neatkarīgi mediji? Bet kāpēc tad daudziem šķiet, ka šie neatkarīgie mediji stabulē tieši to, ko pasūta valdošā koalīcija?
Saeimā esot tāda Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, ko vada “progresīvā” Leila Rasima. Vai šai komisijai nevajadzētu pievērsties šādam auditam? Ak, jā, piedošan, “Progresīvie” taču ietilpst koalīcijā! Kādas gan ģeķības man nāk prātā? Tā ka, biedrīši, pavisam droši gaidīsim kārtējos kreiso liberāļu brīnumus mūsu visu uzturētajā vienotajā sabiedriskajā medijā.
