Pagājuši vien daži gadi kopš tā laika, kad “lielā tēvijas kara” pieminētāji maija sākumā aktīvi gatavojās 9. maija “uzvaras dienai”, gludinot iepelējušos padomju armijas karogus un purinot putekļus no “mūžam dzīvo” portrejām. Tagad viss notiek (ja notiek) klusītēm, jo nekāda padomju armijas un 9. maija sumināšana nav likumiski atļauta. Kā uz šo situāciju raugās bijušais SAB direktors Jānis Kažociņš, kādreizējais Latvijas Krievu savienības (LKS) līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs un Zilupes pilsētas pārvaldes vadītājs Vitālijs Vaļdens? Un ko saka Valsts drošības dienests?
Kas notiks 9. maijā? Miroslavs Mitrofanovs, kurš izstājās no LKS pērnā gada septembrī, vairs nezina, kas notiek kādreizējā dzimtajā partijā. “Tas bija visiem plaši zināms, ka esmu prom no šīs partijas,” saka Mitrofanovs, “un tam, ka es izstājos, bija daudz iemeslu, bet galvenais bija tas, ka man nesakrita uzskati ar jaunajiem partijas vadītājiem - ar Jevgeniju Osipovu un Andreju Pagoru.” Mitrofanovs nav iestājies citā partijā, viņš nekandidē pašvaldību vēlēšanās, un tagad, kā viņš pats atzīst - jāmeklē darbs.
Mitrofanovs vairs nekomunicē ar savu bijušo partiju un tās biedriem, tāpēc nezina, vai tie jau sāk iepirkt sarkanas neļķes, ko klāt pie padomju armijas vēl palikušajiem monumentiem un kapu pieminekļiem. “Man ar viņiem abiem (ar Pagoru un Osipovu - E.V.) nav īpaši saspringtu attiecību, es ar viņiem nestrīdos, bet es ar viņiem nekomunicēju un viņus neatbalstu. Arī ar Ždanoku (viņa savulaik vadīja LKS - E.V.) man ir visai saspringtas attiecības. Kopš septembrī notikušā LKS kongresa es ar viņu vairs nesarunājos. Biju iecerējis civilizētu atvadīšanos no partijas, bet partijas vadība izdomāja to visu noorganizēt radikālā veidā, pēc tam arī organizējot manu vajāšanu. Tas bija zemiski. Kādreiz pienāks laiks, es par to visu uzrakstīšu,” stāsta Mitrofanovs.
Viņš uzskata, ka 9. maijā nekas īpašs nav gaidāms: “Cilvēki aizies uz kapsētām, noliks ziedus. Bet jāņem vērā, ka ir priekšvēlēšanu laiks, tāpēc iespējams, ka tāds Pagors to noteikti izmantos. Taču domāju, ka nekādu masu pasākumu nebūs.”
Bijušajam Latvijas izlūku vadītājam Kažociņam uzdevu visai sarežģītu jautājumu, piemēram, kā viņš domā: vai 9. maijā Latvijā ir gaidāmas provokācijas un ekscesi, sagaidot “uzvaras dienu”? “Tas ir jautājums, uz ko man grūti atbildēt. Jūs ierakstāt to, ko es saku? Es labāk negribētu komentēt. Lai atbild valsts drošības iestādes. Man tādu iespēju šobrīd nav. Izteikt minējumus - tas nevienam nepalīdz.”
Kā jau bijušajam SAB direktoram, Kažociņam varēja būt arī savi apsvērumi par valsts ārējiem un iekšējiem apdraudējumiem, par sabiedrības sašķeltību uz ideoloģiskās bāzes un tamlīdzīgi. Par to viņš izteicās gandrīz vai filosofiski: “Mēdz būt dažādi viedokļi, un tas ir pilnīgi normāli demokrātiskā sabiedrībā.”
Vēl saturīgāka sanāca saruna ar zilupieti Vitāliju Vaļdenu. Zilupe ir pierobežas pilsēta, un Krieviju no Zilupes pakalniem var teju ar roku sataustīt, kur nu vēl paklausīties no “draudzīgās” kaimiņvalsts plūstošās kremļa propagandas balsis. Savukārt pati pilsēta slavena ar vienu no baisi bezgaumīgākajiem padomju armijas pieminekļiem, kur uz sarkani stilizēta PSRS karoga fona sarakstīti medaini vārdi padomju partizāniem un padomju karavīriem - pateicībā par to, ka tie Latvijai atnesuši brīvību.
Mūsu saruna bija šāda.
Vai taisāties nojaukt šo “pieminekli”?
Tā ir apbedīšanas vieta.
Vai pie šī pieminekļa ir paredzēti kādi pasākumi 9. maijā?
Viss, kas ir atļauts likuma ietvaros.
Un kas tieši ir likuma ietvaros?
Droši vien to jūs zināt labāk par mani. Likumu neviens nepārkāps. Viss atkarīgs no tā, kāda cilvēkiem ir sirdsapziņa. Ja cilvēks kaut ko darīs likuma ietvaros, tad tas ir OK, bet ja ārpus likuma - tad jāsoda.
Un jūs pats tur būsiet 9. maijā?
Tas ir mans personiskais viedoklis. Uz stulbiem jautājumiem neatbildu.
Kas tad tur stulbs? Es pajautāju: vai jūs tur būsiet?
Uz šo jautājumu es atbildēt negribu.
“Stulbais jautājums” tā arī palika karājamies gaisā. Tā kā zilupiešiem vieglāk ir pieejamas kremļa balsis, kas spēj iestāstīt čupām vien melīgu muļķību, daudzi acīmredzot dosies pie baisā, sarkanā kluča, lai izteiktu pateicību “atbrīvotājiem”. Un tad “stulbais jautājums” nevilšus pārvērtīsies par vienīgo patiesību.
Pērnā gada jūlijā Zilupē viesojās Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš, vērtējot situāciju ar pārpalikušajiem pieminekļiem, teica, ka jāpanāk vienots risinājums: “Tas nav jautājums, kas būtu jārisina katras vietvaras līmenī, sevišķi par tiem pieminekļiem vai apbedījumiem, kas ir aizsargāti ar starpvaldību līgumu, kurš ir spēkā. Šis jautājums ir risināms Saeimas līmenī.” Vai Saeima to ir atrisinājusi? Nav dzirdēts.
Jautājums par pagātnes rēgiem - padomju pieminekļiem - tiešām joprojām nav atrisināts. Un šie tā dēvētie pieminekļi - ar vai bez apbedījumiem - ir kā magnēts dažādiem padomju laiku un padomju armijas mīlētājiem. Vēl 2022. gadā Latvijā bija vairāk nekā 330 šādu padomju blāķu - bez apbedījumiem. Vairums no tiem jau novākti.
Vai pie tiem, kas vēl “dzīvi”, notiks kvēli atmiņu vakari? Varbūt pat provokācijas? Uz pēdējo jautājumu “Neatkarīgajai” atbild Valsts drošības dienests:
“Informējam, ka Valsts drošības dienests (VDD) sadarbībā ar Valsts policiju 9. maijā strādās pastiprinātā režīmā, uzraugot drošības situāciju valstī. Vienlaikus patlaban dienesti pievērš pastiprinātu uzmanību jebkādai ar 9. maiju saistītai informācijai un aktivitātēm, vērtējot, vai tās nerada riskus Latvijas nacionālajai drošībai.
Patlaban VDD rīcībā nav apstiprinošas informācijas par prokremliski noskaņotu personu gatavošanos konkrētām provokācijām 9. maijā, vienlaikus šādas provokācijas nav pilnībā izslēdzamas.
Iedzīvotāji, kuru rīcībā ir informācija par 9. maijā plānotām provokācijām - demonstratīvām vai izaicinošām darbībām nolūkā šķelt sabiedrību vai izplatīt Krievijas interesēm atbilstošus vēstījumus, tiek aicināti sniegt šo informāciju VDD, zvanot uz diennakts tālruni 67208964 vai rakstot uz e-pasta adresi info@vdd.gov.lv.”
