Komentāri

Jautājums par nepieciešamību ierobežot vai pat pilnībā apturēt Latvijas uzņēmumu tirdzniecību ar Krievijas uzņēmumiem ir darba kārtībā jau kopš 2014. gada Krimas aneksijas. Īpaši šis jautājums aktualizējies pēc 2022. gada 24. februāra. Šī tēma politiskajās lēmumu pieņēmēju aprindās tiek viļāta kā karsts kartupelis, savukārt politiskajās lēmumu nepieņēmēju (kliedzēju) aprindās tā tiek izmantota kā skaļš pārmetums, ar ko viegli “sist” netīkamo valdību.

Andra Kulberga jaunā valdība jau no pirmajām pastāvēšanas dienām publiskajā telpā saskaras ar samērā asu kritiku. Nekāds simt dienu “saudzēšanas” periods netiek ievērots. Tas arī viegli izskaidrojams, jo vēlēšanas ir pavisam tuvu, bet mūsdienās vairs netiek īpaši slēpts, ka daļa politisko apskatnieku paši kļuvuši aktīvi politiskā procesa dalībnieki un ir atsevišķu komandu fani.

Kad šogad pa maija svētkiem biju izbraucis uz Zalcburgu un Bavāriju, tad viens no turienes patīkamiem “pārsteigumiem” bija: kafejnīcās vai restorānos skatoties ēdienkartē, neradās kādreiz ierastās sajūtas: uh, cik dārgi. Šoreiz drīzāk: vai, cik lēti, lai gan objektīvi cenas bija Latvijas līmenī. Tā kā kādreiz Rietumeiropā tās bija ievērojami dārgākas, tad tagad šī paritāte jau šķita kā “lēti”.

Ja no Valsts kontroles (VK) ziņojuma Saeimai, ko vakar no Saeimas tribīnes nolasīja Valsts kontrolieris Edgars Korčagins, man būtu jāizvelk galvenā doma, tad tā būtu: “Mūsu, valsts pārvaldē strādājošo, pienākums ir runāt skaidru valodu un rādīt patieso situāciju arī tad, ja tā nav spoža vai atklāj iepriekš pieņemtu lēmumu trūkumus. Labāk rūgta patiesība nekā cukurota mānīšanās.”

Ja abstrahējamies no politikas saimnieciskās komponentes, tad politiskā cīņa Latvijā vairāk notiek ne tik daudz idejiskajā plāksnē, cik tīri sportiskajā: kurš kuru taktiski apspēlēs, izmantojot pretinieka kļūdas. Īpaši asi šī cīņa uzbango pirms Saeimas vēlēšanām, kuras šogad ievadīja Latvijas politikā bezprecedenta gadījums: vadošā partija gāza pati savu valdību.

Anglijā, Sauthemptonā, ieceļotājs indietis vārdā Vikrums Digva tiesā atzīts par vainīgu slepkavībā: viņš ar sikhu ceremoniālo nazi līdz nāvei sadūra universitātes studentu – astoņpadsmitgadīgo Henriju Novāku.

Saskaņā ar “Eurostat” datiem, Latvijā 2025. gadā vidējā neto alga (aprēķināta nosacītās vienībās, koriģējot pēc pirktspējas paritātes) palielinājusies virs Igaunijas rādītāja.

Jēkabpils pilsētas teritorijā ir ieklīdis lācis, svētdienas pievakarē informēja Jēkabpils novada pašvaldība. “Nemēģiniet lāci fotografēt, filmēt vai pievilināt. Pamanot lāci, saglabājiet drošu distanci un ļaujiet dzīvniekam netraucēti turpināt ceļu uz mežu,” brīdināja pašvaldība. Jautājums tikai, cik daudz pats lācis “klausīs” pašvaldības lūgumam “netraucēti turpināt ceļu uz mežu”, vai tomēr “turpinās klīst pa pilsētu”.

Arī Igaunijā un Lietuvā šobrīd notiek saspringti iekšpolitiskie procesi – par to “nra.lv” kaimiņvalstu preses apskats.

Andris Kulbergs savas jaunās valdības pirmajā, svinīgajā sēdē paziņoja, ka drīzumā rīkošot speciālu Latgales drošības problēmām veltītu valdības izbraukuma sēdi. Pagaidām vēl nav noteikts konkrēts datums un vieta, bet tam arī nav nozīmes. Tāpat skaidrs, ka tas būs simbolisks pasākums ar domu: mīļie latgalieši, mēs par jums domājam un rūpējamies. Padomājiet un parūpējieties arī jūs par mums. Kaut vienu reizi gadā. 3. oktobrī.

“Tūrisma nozare šobrīd piedzīvo smagāko krīzi kopš pandēmijas laika. 2026. gada vasaras sezona Latgalē faktiski ir iznīcināta,” teikts Latgales tūrisma asociācijas atklātajā vēstulē, kas nosūtīta Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam un Latvijas valdībai. Dronu incidenti, šūnapraides trauksmes paziņojumi un NATO iznīcinātāju aktivizēšana radījuši sabiedrībā nedrošības sajūtu. Ne tikai ārzemju tūroperatori masveidā atceļ ceļojumus uz Latgali, to dara arī Latvijas iedzīvotāji. “Jūtamies nodoti,” teic Ludzas novada tūrisma centra vadītāja Līga Kondrāte.

Vakar Saeimā tika apstiprināta jaunā Andra Kulberga valdība. Lai arī tai nav paredzēts ilgs darba mūžs, tai ir visas iespējas sevi parādīt un sevi apliecināt. Pirmām kārtām ar to, ka tās darbi neatšķiras no vārdiem, kas ir mūsu valdību (plašākā izpratnē visas politiskās šķiras) nelaime. Ar vārdiem Rīgā, ar darbiem – aizkrāsnē.

Šodien Saeimā tiks apstiprināta jaunā, Andra Kulberga valdība. Lai arī tai nav paredzēts ilgs darba mūžs, to gaida ļoti nopietni un sabiedrībā ilgi gaidīti darbi. Pirmām kārtām konceptuālie. Budžeta optimizācija (taupības pasākumu ieviešana praksē) un lielāka skaidrība par abiem “baltikiem” – “Rail Baltica” un “airBaltic”. Visnotaļ aptuvenā frāze “lielāka skaidrība” jau dod ieskatu, ka nekāda konkrēta skaidrība, visticamāk, nebūs. Un varbūt labi, ka tā, jo ir situācijas, kad steiga un pārlieka izlēmība var nodarīt lielāku kaitējumu nekā lēnas nogaidīšanas taktika.

Pēdējo dienu dronu “nejaušie” lidojumi Latvijas debesīs pastiprinājuši trauksmes izjūtas iedzīvotājos. Pagaidām vēl ne tik stipri, lai kristu panikā. Tomēr bažām par cilvēku garīgo veselību jau ir nopietns pamats.

Pretēji prognozēm Andra Kulberga valdību ir izdevies izveidot neparasti ātri un, galvenais, viegli. Tikpat kā bez jebkādām skaļām domstarpībām, savstarpējām pretenzijām un pārmetumiem. Šis apbrīnojamais miers ir īpaši neparasts, ja ņemam vērā gan gaidāmo vēlēšanu tuvumu, gan arī partijām piedāvāto krēslu sadalījuma neatbilstību to deputātu skaitam parlamentā.

Andra Kulberga valdība pretēji prognozēm veidojas neparasti raiti un viegli. Bez acīmredzamas sprunguļu mešanas riteņos. Vismaz pagaidām.

Kārtējo pārsteigumu, šoreiz pozitīvu, sagādāja ASV prezidents Tramps. Viņš paziņoja, ka nosūtīs uz Poliju 5000 karavīru papildus tiem 10 000, kas Polijā jau ir. Pirms tam Pentagons apgalvoja, ka ASV apturēs papildu karavīru sūtīšanu uz Poliju. Šis paziņojums izraisīja satraukumu gan Polijā, gan NATO austrumu bloka valstīs, norādot, ka Polija ir vienmēr bijusi uzticama partnere un ASV sabiedrotā. Kādā veidā Trampa jaunais lēmums ietekmēs Latviju? Par to jautājām Jānim Sārtam, Artim Pabrikam un Igoram Rajevam.

Ir lietas, kas Igaunijā, Lietuvā un Latvijā izskatās apbrīnojami līdzīgi – pirmā ir droni, kas ielido no Baltkrievijas un Krievijas, un to dēļ tiek izsludināta trauksme. Tiesa gan, ne Lietuvā, ne Igaunijā valdība tāpēc nav kritusi.

Pagaidām visnotaļ raitā Andra Kulberga jaunās valdības veidošana liecina, ka izšķirošās priekšvēlēšanu politiskās cīņas pārnestas uz laiku, kad valdība jau strādās.

Saeimā iesniegti priekšlikumi grozījumiem Arhīvu likumā. To mērķis radīt likumīgu pamatu komunistiskā totalitārā PSRS okupācijas režīma vadošo okupācijas iestāžu un personu lietu publicēšanai, kā arī paātrināt dokumentu pieejamību, lai atvieglotu dzimtas pētnieku un vēsturnieku darbu.

Valsts kontrolierim Edgaram Korčaginam un ģenerālprokuroram Armīnam Meisteram vienots skats uz to, ka tā dēvētās zāģbaļķu vai kokrūpnieku lietas pamatā ir slikta valsts kapitālsabiedrības pārvaldība, taču atšķiras formulējumi par zaudējumiem.

Hormuza šauruma blokāde, kas traucē jēlnaftas, gāzes un minerālmēslu piegādēm un ir izraisījusi globālu energoresursu krīzi, pasaules tirgū ir radījusi iespaidīgu cenu celšanos. Jēlnaftas cena pirmdien bija sasniegusi 107 USD par barelu, bet otrdien bija gandrīz 104 USD, kas joprojām ir ļoti augsta, “neveselīga” cena. Līdz ar to dārgāks ir teju vai viss. Taču ne pilnīgi viss. Ir arī tādas preces, kas tieši pretēji – piedzīvo jūtamu cenas kritumu. Kas tās ir?