Šis ir Latvijā vēl nebijis gadījums, kad pēc trauksmes cēlēja ziņojuma tiek uzsākta pārbaude, kuras rezultāti atbilstoši Prokuratūras likumam iedarbina ģenerālprokurora atlaišanas procedūru.
Ģenerālprokurors Juris Stukāns ir pārsteigts par Augstākās tiesas priekšsēdētāja un Tieslietu padomes priekšsēdētāja Aigara Strupiša rosināto pārbaudi, un tas ir pārsteigums ne tikai viņam vienam.
10. aprīlī raidījumā "Nra.lv sarunas" mūsu portālā “nra.lv” un citās sociālā tīmekļa vietnēs tika publicētas ģenerālprokurora amata kandidātu debates. Šā gada 11. jūlijā beigsies pašreizējā ģenerālprokurora Jura Stukāna pilnvaru termiņš ģenerālprokurora amatā.
Tieslietu ministrijas izsludinātajā konkursā uz ģenerālprokurora amatu pieteikušies trīs kandidāti - pašreizējais ģenerālprokurors Juris Stukāns, virsprokurors Aivars Ostapko un prokurors Uvis Kozlovskis. Raidījumu skatiet šeit https://nra.lv/latvija/487966-generalprokurora-amata-kandidatu-debates.htm.
Vēl pirms Lieldienām visi trīs kandidāti mazliet slavēja sevi, bet Aivars Ostapko un Uvis Kozlovskis abi slavēja Juri Stukānu.
Atbildot uz mūsu jautājumu, ko konkrētais kandidāts darīs, ja kļūs par ģenerālprokuroru, Uvis Kozlovskis sāka ar tostu “Uz veselību!” un beidza, novēlot “vieglas smiltis” - proti, pauda, ka daudzi pozitīvi procesi Ģenerālprokuratūrā jau notiek, ka viņš negribētu veikt straujas pārmaiņas, jo “modelis, kas ir iezīmēts, ir dzīvotspējīgs”. Bet pieminēšanas vērta esot rudenī veiktā prokuroru kolektīvā aptauja, kurā prokurori vēlējušies, lai uzlabojas komunikācija - “vairāk runāt, konsultēties, uzklausīt un gadījumā, ja kaut kam nepiekrīt, tad argumentēti pateikt, kāpēc tas tā ir. Vairāk tā kā iekšējo sadarbību veicināt”.
Tāpat arī Aivars Ostapko garāmskrienot pieskārās prokuroru aptaujai. “Neviena reforma nav bez sāpēm. Jā, aptaujā daudz kur izskanēja pārmetumi, ka varējāt aprunāties, varējāt vairāk skaidrot, varējāt vēl kaut kā emocionāli draudzīgāk to izdarīt, un es domāju, ka daudzās epizodēs to tiešām varēja tā izdarīt. (..) Bet mana iekšējā pārliecība ir, ka viss milzīgo reformu process ir vakardiena. Šodien ir pilnīgi citas prioritātes, citi akcenti. Reformām ir jāmet miers. Ir jāļauj izstrādātajam mehānismam darboties bez izteiktiem saspringumiem,” sacīja Aivars Ostapko.
Kopējā intervijas plūdumā šie mikropārmetumi Jurim Stukānam nogrima kā sīks puteklis.
Tomēr izrādās, ka aiz vārda “komunikācija” laikam gan slēpjas kas vairāk - varbūt bļaušana, zobu klabināšana, skandalozas kaislības...
Trauksmes cēlēja par Jura Stukāna iespējamiem pārkāpumiem “Kariņa lidojumu lietā” ir prokurore Viorika Jirgena. Agrākos laikos ir bijuši daži gadījumi, kad viņa pārstāvējusi valsts apsūdzību politiski iekrāsotās krimināllietās - Dzintara Jaundžeikara lietā, Ilmāra Rimšēviča lietā. Taču nav bijis nekādu pazīmju, ka viņa savu darbu veiktu negodīgi vai neprofesionāli. Izlasot viņas trauksmes ziņojumu, Augstākās tiesas priekšsēdētājam laikam nekas cits nav atlicis kā rosināt pārbaudi.
Prokurorei kopš janvāra izdegšanas dēļ noteikta darba nespēja. Tie droši vien nav joki, jo jāiejūtas prokurores ādā! Darbs jau tāpat ir visu laiku stresains, un tā tas ir gadiem ilgi. “Kariņa lidojumu lieta” ir īpaši nepatīkama, jo tur ir politika un spiediens no visām pusēm. Un tad vēl viņa nonāk starp laktu un āmuru - uzraugošajam prokuroram ir viens viedoklis par lietu, bet ģenerālprokuroram pretējs.
Tālumā pavīd iespējama pazemināšana amatā, darba zaudēšana...
Ģenerālprokuroram nav tiesību iejaukties zemākstāvošu prokuroru izmeklēšanas darbā. Taču iztēlosimies realitāti! Diezin vai Juris Stukāns ierodas darbā un visu dienu ne ar vienu nesarunājas. Gan jau runā ar prokuroriem un gan jau arī par “Kariņa lidojumiem”, un gan jau arī ar Vioriku Jirgenu ir runājis. Nav tā, ka ģenerālprokurors vispār nevarētu runāties. Tad jau nemaz tāds ģenerālprokurora amats nav vajadzīgs. Ar padotajiem ir jārunā un jo biežāk, jo labāk. Jautājums ir par to, kādā formā, vai piespiežot un draudot? Diezin vai Juris Stukāns ir runājis kaut kā brutāli, taču zināms, ka viņš dažkārt mēdz lietot tādu gramatiku, ka stipri jāpadomā, ko viņš īsti sacīja.
Varbūt Viorika Jirgena viņu pārprata un uztvēra to kā piespiešanu... varbūt tā nebija piespiešana... bet varbūt bija? To mēs pagaidām nezinām. Tas būs vārds pret vārdu - ko teiks viņa, ko teiks viņš?
Pārbaudes veikšanai pilnvarota senāta krimināllietu departamenta senatore Aija Branta, un pārbaudi plānots pabeigt līdz maija beigām vai jūnija sākumam. Tiks noskaidrots, vai pārkāpums ir bijis un, ja tas ir bijis, tad kāds ir tā smagums. Ja pārkāpums būs ļoti nopietns, tad AT plēnumā vērtēs, vai ģenerālprokuroru vajag atlaist. Līdz pārbaudes pabeigšanai nākamā ģenerālprokurora amata kandidāta izvirzīšanas process ir apturēts.
Nesenajā intervijā “Nra.lv sarunas” vaicājām Jurim Stukānam, kāpēc viņš staigā pa pilsētu bez apsardzes - vai nemaz nejūtas apdraudēts? Viņa priekšgājēji Jānis Maizītis un Ēriks Kalmeiers atzina, ka apdraudējumus ir sajutuši. Juris Stukāns atbildēja: “Nē, nejūtos apdraudēts.” Tagad izrādās, jautājums par apdraudējumu bijis pravietisks! Ne tieši fiziskā, bet pārnestā nozīmē, reputācijas un amata saglabāšanas dimensijā.
