Kad laiks kļūst siltāks, pamostas un aktivizējas ērces un citi nevienam nevajadzīgi un pat bīstami radījumi. Tādi paši pavasara pamošanās procesi risinās nelegālo migrantu, tas ir, “bēgļu” aprindās. Pēdējo trīs dienu laikā Latvijas – Baltkrievijas robežu nelikumīgi mēģinājuši šķērsot 179 cilvēki. Šā gada laikā robežu nelikumīgi šķērsot liegts 877 cilvēkiem. Pērn tie bija 5388 “bēgļi”. Kā Valsts robežsardze tiek galā ar šiem hibrīdkara elementiem?
Valsts robežsardzes GP Stratēģiskās attīstības un sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Kristīne Pētersone skaidro, ka situācija uz Latvijas un Krievijas robežas nav mainījusies, tā saglabājas mierīga. Nav indikāciju par nelegālās migrācijas plūsmas izmaiņām, par migrācijas spiediena palielinājumu. Zināms, ka lielākā daļa Krievijas robežsargu no robežas ir novirzīti karam Ukrainā, tomēr Krievijas pusē robežuzraudzība ar minimāliem resursiem tiek turpināta ikdienas režīmā. Apdraudējuma līmenis ir novērtēts kā vidējs.
Savukārt Baltkrievijas robežas pusē konstatēts nelegālo migrantu skaita palielinājums. Migrantu pārvietošanos joprojām kontrolē ar Baltkrievijas amatpersonu pastarpinātu atbalstu. Apdraudējums, ka personas šķērsos Latvijas - Baltkrievijas robežu ārpus robežšķērsošanas vietām, joprojām saglabājas augstā līmenī.
Labvēlīgi laikapstākļi ietekmēs migrantu plūsmu uz robežas, tāpēc nelikumīgās migrācijas kustība notiks visas robežas garumā - no Latvijas uz Lietuvas un Polijas robežām. Plūsma tiks koordinēta un vadīta ES robežas virzienā. Sagaidāmas nelegālo migrantu grupas uz Latvijas un Baltkrievijas robežas. Migrantu grupēšanās notiek pēc migrantu izcelsmes ģeogrāfiskā reģiona, iespējama atsevišķu migrantu grupu formēšanās Baltkrievijas pusē.
Robežsardze informē, ka robežas žogs ar Baltkrieviju pilnībā ir uzbūvēts 142,9 kilometru garumā, savukārt uz Latvijas - Krievijas robežas ir izbūvēts žogs 153,16 kilometru garumā, par ko atbildīga bija valsts akciju sabiedrība VNĪ, savukārt 98,94 kilometru garumā būvēja uzņēmums “Igate”. Vēl jāuzbūvē 26,1 kilometrs žoga.
Par to, vai esošais robežas žogs efektīvi palīdz aizturēt robežpārkāpējus, viedokļi ir dažādi. “Robežas žogs, par spīti tam, ka nereti tas tiek bojāts, viennozīmīgi palīdz, jo tas ir papildu šķērslis, kas kavē robežpārkāpējus, apgrūtinot “zaļās” robežas nelikumīgu šķērsošanu,” saka Kristīne Pētersone. Savukārt videokadri, kas uzņemti pie Polijas robežas, liecina, ka pat nopietns žogs netraucē “bēgļiem” to sabojāt un tikt tam cauri.
Patlaban sola, ka videonovērošana uz robežas tiks ieviesta līdz 2026. gada beigām. Vai tā ko līdzēs? Vērtēsim. Jāņem vērā, ka dramatiski pietrūkst robežsargu. Ar video novērošanas sistēmām vien nepietiks.
Vērojot Rīgas iedzīvotāju etniskā sastāva maiņu uz “krāsainību”, loģiski rodas jautājums: vai robežsardzes sadarbība ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP) ir pietiekama, ja tik liels daudzums austrumzemju iedzimto klaiņo pa galvaspilsētu?
“Valsts robežsardzes ieskatā sadarbība ar PMLP notiek regulāri un ir vērtējama kā laba. Valsts robežsardzes amatpersonas ikdienā cieši sadarbojas ar PMLP teritoriālajām nodaļām informācijas apmaiņas jomā, gan veicot fizisku ārzemnieku uzturēšanās nosacījumu ievērošanas kontroli Latvijā, kuri saņēmuši uzturēšanās tiesību apliecinošu dokumentu, gan veicot pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes lūguma ārzemnieku, viņu uzturēšanās vietu pārbaudi,” skaidro Pētersone.
Valsts robežsardze un PMLP ir noslēgušas vairākas vienošanās, kas saistītas ar informācijas ieguvi par ārzemniekiem, kuriem anulētas uzturēšanās tiesības Latvijā, un ar PMLP rīcībā esošo informācijas sistēmu izmantošanu, lai pārbaudītu ārzemnieka ieceļošanas, uzturēšanās, nodarbinātības un izceļošanas likumību.
Bet ir vēl tāda “šlaka”, kas nodarbojas ar izpalīdzēšanu robežpārkāpējiem. Nesen uz Latvijas un Baltkrievijas robežas tika aizturēti divi robežpārkāpēju pārvadātāji. Robežsargi viņus pamanīja nejauši. Cik ir tādu robežpārkāpēju, kurus nepamana arī nejauši?
Pētersone skaidro, ka Baltkrievijas varas iestādes joprojām atbalsta un veicina trešo valstu valstspiederīgo migrantu plūsmas virzīšanu uz Latvijas robežu, turpinot nodrošināt materiāli tehnisko atbalstu. “Nelikumīga robežas šķērsošana notiek ar pārvadātāju iesaisti un atbalstu Baltkrievijas un Latvijas pusē. Latvijas pierobežas pusē vairākkārt tika konstatēti transportlīdzekļi, kuru vadītāji, kas nebija vietējie iedzīvotāji, nevarēja paskaidrot savas atrašanās iemeslu pierobežā. Bija pamats viņus uzskatīt par potenciālajiem nelegālo migrantu pārvadātajiem,” stāsta Pētersone.
Diemžēl ir indikācijas, ka pārvadātāju (organizēto noziedzīgo grupu) iesaiste nelikumīgas imigrācijas atbalstīšanā var palielināties. Nelegālo migrantu skaita palielināšanos veicina “darba sludinājumi”, kuros tiek piedāvāts individuāli iesaistīties nelegālo imigrantu pārvietošanā ES iekšienē, tas ir, veikt šo personu pārvešanu ar autotransportu, par to saņemot atlīdzību.
Ir zināms, ka Valsts robežsardzē trūkst cilvēku. Kā motivēt Latvijas iedzīvotājus iet strādāt šajā valsts aizsardzības jomā?
“Šobrīd ir vakanti 15,52% amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm (robežsargu) amati,” teic Pētersone, “un, vairākus gadus pēc kārtas veicot personāla apmierinātības aptauju, viens no uzlabojumu faktoriem bija atlīdzības paaugstināšana. Šis jautājums kontekstā ar iekšējo drošību īpaši aktuāls kļuva pēc Baltkrievijas īstenotā hibrīdkara uz Latvijas un Baltkrievijas valstu robežas, kā arī pēc Krievijas pilna mēroga uzbrukuma Ukrainai.”
Valdība iekšējo drošību noteica kā vienu no prioritātēm, un no 2025. gada amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi mēnešalgas pieaugums tika noteikts vidēji par 10% (pret 2024. gadu), kā arī tika realizēta jauna piemaksa par noteiktu funkciju un uzdevumu izpildi 300 eiro apmērā.
Pētersone piebilst, ka darba samaksas pieaugums sekmēja to, ka 2025. gadā Valsts robežsardzes koledža varēja nodrošināt ziemas uzņemšanu profesionālās tālākizglītības programmā “Robežapsardze”. Tiek prognozēts, ka minētajā programmā uzņemto personu skaits vasaras uzņemšanā būs lielāks, salīdzinot ar 2024. gadu. Pēc programmas, kas ilgt vienu gadu, robežsargi uzsāks dienestu robežkontroles struktūrvienībās.
Līdztekus minētajam Valsts robežsardzes koledža sadarbībā ar Valsts robežsardzi strādā, lai izveidotu jaunu profesionālās pilnveides programmu, kas ļaus īsākā laika periodā sagatavot šaura profila robežsardzes speciālistus. “2025. gada rudenī ir plānots īstenot kvalifikācijas paaugstināšanas programmu imigrācijas
kontrolē iesaistīto Valsts robežsardzes amatpersonu apmācībai,” turpina Pētersone, “un jau patlaban dienestā aicinām pieteikties Latvijas Republikas pilsoņus, kuriem iepriekš nav iegūta robežsarga profesionālā izglītība, bet ir iegūta augstākā izglītība tiesību zinātnes vai civilās un militārās aizsardzības vai humanitāro zinātņu (valodu studiju un programmu grupa), vai pedagogu izglītības un izglītības zinātnes izglītības tematiskajā jomā.”
Kristīne Pētersone: “Valsts robežsardzes aktīvi piedalās dažāda mēroga valsts un reģionālajos pasākumos, apmeklē skolas, izstādes, publiskus pasākumus, demonstrējot savu ekipējumu, tehniskos līdzekļus un stāstot par dienesta iespējām Valsts robežsardzē. Tādējādi tiek strādāts vairākos virzienos, lai Valsts robežsardzei piesaistītu dažāda vecuma, izglītības līmeņa un sagatavotības cilvēkus. Tomēr svarīgs nosacījums jaunu darbinieku piesaistē ir patriotisms, godprātība un integritāte. Robežsargu darbs ir stingri reglamentēts, un svarīgi ir izpildīt noteiktās prasības un procedūras, tomēr tas vairāk ir misijas, ne “maizes” darbs.”
Tas nozīmē, ka Valsts robežsardzes cilvēkiem nepieciešams aktīvāk iepazīstināt Latvijas iedzīvotājus, sevišķi - jauniešus, ar iespējām strādāt robežsardzē, kas hroniski sirgst ar kadru trūkumu. It sevišķi tāpēc, ka “draudzīgā kaimiņvalsts” - Baltkrievija - gatavojas aicināt uz savu valsti tūkstošiem “speciālistu” no austrumu zemēm. Kā Lukašenko apgalvo - ekonomikas augsmei. Skaidrs, ka šie “speciālisti”, baltkrievu specdienestu satrenēti, mēģinās ielauzties Latvijā. Acīmredzot sagaidāmi skarbi laiki arī robežsargiem.
