Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns šogad kārtējo reizi sācis sīvu uzbrukumu miljardierim filantropam Džordžam Sorosam, apsūdzot viņu globālas “impērijas” vadīšanā ar mērķi graut nacionālo suverenitāti visā Eiropā. Orbāns apgalvo, ka Soross un viņa tīkls aktīvi strādā, lai uzspiestu vienotu liberālu darba kārtību, apdraudot Eiropas valstu, tostarp Ungārijas, kultūras un demogrāfisko integritāti.
Interneta sociālajā vietnē “Instagram” Orbāns videoklipā demonstrē 2015. gada 26. septembrī izdevumā “Project Syndicate” publicētu Sorosa plānu par to, ka Eiropas Savienībai ik gadu jāuzņem vismaz viens miljons patvēruma meklētāju.
Pavisam plānā ir seši punkti, no kuriem Orbāns izceļ trīs būtiskākās idejas - katru gadu uzņemt vismaz miljonu imigrantu, nodrošināt migrācijas veicināšanai atbilstīgu finansējumu, izlaižot ilgtermiņa obligācijas, kā arī nodrošināt brīvus un drošus kanālus patvēruma meklētājiem, lai viņi caur Grieķiju un Itāliju var sasniegt sava galamērķa valstis. Tātad arī Austriju, Ungāriju vai citas valstis, norāda Orbāns.
“Šī nav nejaušu sakritību virkne, kas notiek jau 10 gadus - tas plāns, kas ir vēsi aprēķināts, un tas tiek organizēts un realizēts,” saka Orbāns, dusmīgi vicinot pa gaisu papīra lapu, kurā, kā var saprast, ir Sorosa 2015. gada publikācija.
Tiesa kas tiesa, Soross pirms 10 gadiem rakstīja gan par nepieciešamību pārskatāmā nākotnē uzņemt miljonu patvēruma meklētāju, gan pauda arī šādu atziņu: “Atbilstošs finansējums ir ļoti svarīgs. ES būtu jānodrošina 15 000 eiro (16 800 ASV dolāru) katram patvēruma meklētājam par katru no pirmajiem diviem gadiem, lai palīdzētu segt mājokļa, veselības aprūpes un izglītības izmaksas un padarītu bēgļu uzņemšanu pievilcīgāku dalībvalstīm. Tā var piesaistīt šos līdzekļus, emitējot ilgtermiņa obligācijas.”
Tādā veidā, pēc Sorosa domām, varēs nodrošināt pamatotu fiskālo stimulu Eiropas ekonomikai. Vēl citāti no Sorosa 2015. gada raksta: “Vienlīdz svarīgi ir ļaut gan valstīm, gan patvēruma meklētājiem izteikt savas vēlmes, izmantojot pēc iespējas mazāku piespiešanu. Bēgļu ievietošana tur, kur viņi vēlas doties un kur viņi ir meklējami, ir veiksmes priekšnoteikums.
(..) Lai uzņemtu un integrētu vairāk nekā miljonu patvēruma meklētāju un migrantu gadā, ES ir jāmobilizē privātais sektors — NVO, baznīcu grupas un uzņēmumi —, lai tie darbotos kā sponsori. Tas prasīs ne tikai pietiekamu finansējumu, bet arī cilvēku un IT kapacitāti, lai saskaņotu migrantus un sponsorus.”
1989. gadā Soross sponsorēja Orbāna studijas Lielbritānijā. Divas desmitgades vēlāk viņš ziedoja vienu miljonu dolāru Orbāna valdībai, lai palīdzētu vides sakopšanai pēc "sarkano dūņu" ekoloģiskās katastrofas.
Gadu gaitā miljardieris ar savu Atvērtās sabiedrības fondu (OSF) starpniecību ir iztērējis simtiem miljonu dolāru, lai finansētu izglītības un pilsoniskās sabiedrības projektus Ungārijā. Arī vēlāk Orbāns ir saņēmis Sorosa finansētu Eiropas stipendiju studijām Budapeštas Centrālajā universitātē, kura arī ir Sorosa izveidota.
Tomēr par Orbānu nevar teikt, ka viņš ir renegāts, kurš būtu pārmetis kažoku uz pretējo pusi un kož rokā savam labdarim. Politiķa karjeru Orbāns uzsāka jau pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, kad piedalījās labējā spārna “Fidesz” (Jauno demokrātu savienība) partijas dibināšanā 1988. gadā. Proti, Orbāns par Sorosa naudu ir gan studējis, taču miljardiera “atvērtās sabiedrības” idejas nav bijušas viņa sirdij tuvas.
Par īpaši niknu Sorosa pretinieku Orbāns kļuva ap 2015. gadu, kad Sīrijas pilsoņu karā iesaistījās Krievija un Turcija un miljoni bēgļu sāka meklēt, kā nonākt Eiropā.
“The Guardian” 2017. gadā rakstīja: “Uz stendiem visā Budapeštā Soross tiek apsūdzēts par politisko leļļu meistaru.”
“Nežēlīgais” Soross un Orbāna “mafijas valsts” Soross pieprasīja humānu izturēšanos pret bēgļiem un sastapās ar Ungārijas ultrakonservatīvo valdību, kuru vadīja Orbāns, labējais nacionālists. Premjerministrs raksturojis miljardieri kā cilvēku, kurš ar valūtas spekulācijām "iznīcinājis dzīvi desmitiem miljonu cilvēku". Soross atbildēja ar runu Briselē, kurā viņš atsaucās uz Ungārijas valdību kā "mafijas valsti" un sacīja: "Orbāns cenšas formulēt savu politiku kā personisku konfliktu starp mums abiem un ir padarījis mani par savas nerimstošās propagandas kampaņas mērķi."
Orbāna runasvīrs Zoltāns Kovāčs laikrakstam “The Guardian” sacīja, ka Briseles runa ir "politiskā kara pasludināšana Ungārijai". Sorosa finansētās organizācijas, sacīja Kovāčs, ir iesaistījušās "politiskā aktīvismā, kas maskēts kā nevalstisko organizāciju darbs". Orbāna valdošās alianses “Fidesz” producētajā video tika izmantots sauklis "Nežēlīgais" un norāde, ka ES vēlas mainīt Ungārijas stingro migrācijas politiku. "Džorža Sorosa finansēta organizācija uzsāk tiesas prāvas pret mūsu dzimteni, lai atbalstītu Briseli." Videoklips attiecās uz OSF daļēji finansēto Ungārijas Helsinku komiteju, kas pagājušajā gadā sniedza bezmaksas juridisko palīdzību aptuveni 3000 cilvēku, tostarp daudziem patvēruma meklētājiem, nododot 70 lietas Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
2024. gadā Orbāna valdība savu budžeta projektu parlamentam iesniedza tikai pēc ASV prezidenta vēlēšanām, tādējādi liekot noprast, ka ASV vēlēšanu rezultāti būtiski ietekmēs valsts ekonomiskās un finansiālās manevrēšanas iespējas.
Orbāna un ASV prezidenta Donalda Trampa sadarbība notiek jau gadiem ilgi, Orbāns un Tramps daudzas reizes ir tikušies un neskaitāmas reizes runājuši pa telefonu. Sadarbība bija jau Trampa pirmās prezidentūras laikā un īpaši aktivizējās pēc 2019. gada.
Orbāns desmit gadu laikā ir izveidojis tādu kā Sorosa cīņas metožu pretmetu, kā nošpikotu spoguļattēlu - nevalstisko organizāciju tīklu, kurā ietilpst, piemēram, "Pamattiesību centrs", "Donavas institūts", "Matjāša Huņadī kolēģija".
Tāpat kā Sorosa NVO, arī Orbāna NVO organizē pasākumus, braucienus, tikšanās, apmācības, maksā stipendiātiem, politikas veidotājiem un ekspertiem par Orbāna un “Fidesz” ideju popularizēšanu Ungārijā un ārzemēs.
Tikmēr Soross savu kādreiz intensīvo darbību NVO jomā ir stipri piebremzējis. 2023. gadā viņš paziņoja, ka pārtrauks “Atvērtās sabiedrības fondu” finansējumu ES un nodos to vadību jaunākajam dēlam Aleksam. Sorosam 12. augustā būs 95 gadi.
Orbāns un Soross ir politikas “smagie pasažieri”, par kuriem var teikt “neviennozīmīgi vērtējami”. Viņi pārstāv mūsdienu politiskā spektra galēji pretējos spārnus - Soross ir “velkamisms” un “voukisms”, Orbāns savukārt ir ultrakonservatīvisms un klaja Krievijas diktatora Putina interešu lobēšana. Tāpat kā salauzts pulkstenis, viņi vismaz divreiz diennaktī rāda pareizu laiku, bet tas nenozīmē, ka būtu jādomā, ka viņiem ir taisnība visu laiku.
