Ukraina atzinusi, ka tai nav izdevies panākt vienošanos ar 2,6 miljardu dolāru liela parāda turētājiem, tādējādi zūd cerības panākt parāda pārstrukturēšanu pirms nākamā mēneša maksājuma termiņa.
Ukrainas Finanšu ministrija paziņoja, ka "apsvērs visas pieejamās pārstrukturēšanas iespējas" un turpinās sarunas pēc tam, kad pagājušajā nedēļā Vašingtonā neizdevās sākt sarunas ar tā saukto iekšzemes kopprodukta (IKP) orderu turētāju grupu. Pagājušajā mēnesī Starptautiskais valūtas fonds (SVF) paziņoja, ka "ja orderi netiks ņemti vērā", tie "rada būtisku risku" parāda ilgtspējībai pat pēc tam, kad pagājušajā gadā tika glābts fonds 15,5 miljardu dolāru apmērā un tika pārstrukturēti vairāk nekā 20 miljardi dolāri Ukrainas obligāciju. “Orderi netika iekļauti pagājušā gada pārstrukturēšanā to sarežģītības dēļ, taču Kijevai ir jāpanāk par tiem vienošanās, lai izvairītos no potenciāli miljardu dolāru aizplūšanas no tās finansēm turpmākajos gados,” pauž laikraksts “Financial Times”. Ja nebūs panākta vienošanās par parāda pārstrukturēšanu, Kijivai būs jāizlemj, izpildīt vai neizpildīt maija beigās veicamo maksājumu gandrīz 600 miljonu ASV dolāru apmērā, kas saistīts ar ekonomikas sniegumu 2023. gadā. Orderi tika emitēti kā daļa no iepriekšējās Ukrainas parāda pārstrukturēšanas 2015. gadā un bija paredzēti, lai mudinātu kreditorus atbalstīt Ukrainu, piešķirot tiem daļu no jebkāda tās ekonomikas pieauguma. Tomēr tie ir kļuvuši apšaubāmi pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma 2022. gadā,. Orderi piedāvā izmaksu to turētājiem, ja Ukrainas gada izaugsme pārsniedz trīs procentus, taču Kijiva ir apgalvojusi, ka tie ir novecojuši, ņemot vērā konflikta nodarīto kaitējumu ekonomikai.
“Reuters” šai pašai tēmai ir veltījis analītisku rakstu “Kādi ir Ukrainas IKP rādītāji un kāpēc tie rada problēmas Kijivai?”, sniedzot detalizētu ieskatu par to, kas ir tā sauktie orderi, kā tie atšķiras no Ukrainas pārējiem parādiem un kāpēc Kijiva vēlas tos pārstrukturēt.
“Ukraina ceturtdien paziņoja, ka sarunas ar tās 3,2 miljardus dolāru vērtā ar IKP saistītā parāda turētājiem ir noslēgušās bez vienošanās. Orderi, kas izveidoti 2015. gadā, ir paredzēti, lai tos izmaksātu, kad Ukrainas ekonomikas izaugsmes temps pārsniedz noteiktus sliekšņus. To sarežģītā struktūra nozīmēja, ka tie netika iekļauti plašākā 20 miljardu dolāru obligāciju pārstrukturēšanā, ko Kijiva veica pagājušajā gadā,” raksta “Reuters”.
Orderu turētāji apgalvo, ka viņiem ir tiesības uz 542 miljonu ASV dolāru maksājumu 2. jūnijā, pamatojoties uz Ukrainas ekonomikas rādītājiem 2023. gadā. Taču Ukrainas Finanšu ministrija paziņoja, ka orderi ir paredzēti "pasaulei, kas vairs nepastāv", un ka Ukrainas ekonomikas izaugsme 2023. gadā ir atsitiens no Krievijas pilna mēroga iebrukuma 2022. gadā sekām, nevis uzplaukuma pazīme. Ukraina paziņoja, ka tā apsvērs "visas pieejamās iespējas" parāda pārvaldībai. SVF ir paziņojis, ka ar orderiem ir jārīkojas "saskaņā ar programmas stratēģiju parāda atmaksājamības atjaunošanai" kā daļu no 15,6 miljardu ASV dolāru glābšanas paketes.
Kā IKP orderi darbojas? IKP orderi tika izstrādāti kā atvieglojums investoriem, kuriem 2015. gada parāda pārstrukturēšanas laikā bija jānoraksta 20% no savas naudas. Tie nemaksā regulārus procentus vai pamatsummu, bet stājas spēkā, tiklīdz Ukrainas nominālais iekšzemes kopprodukts (IKP) pārsniedz 125,4 miljardus USD un gada izaugsme sasniedz 3%. Tie ir spēkā līdz 2041. gadam. Ukrainas IKP 2023. gadā pieauga par 5,3%, un Pasaules Banka to prognozēja nedaudz zem 179 miljardiem USD. Izmaksas tiek veiktas pēc sarežģītas formulas, bet, vienkārši sakot, turētājiem pienākas summa, kas vienāda ar 15% no jebkuras ekonomiskās produkcijas, kas sasniegta virs 3% izaugsmes sliekšņa, koriģējot to atbilstoši inflācijai, un 40% no produkcijas, kas pārsniedz 4% izaugsmes līmeni.
Cik tas varētu izmaksāt Ukrainai? Pēc šī gada maksājumiem nav ierobežojumu. Tas nozīmē, ka bez izmaiņām Ukrainas ekonomikas kritums par aptuveni trešdaļu 2022. gadā Krievijas iebrukuma tiešā rezultātā Kijivai izmaksās daudzus miljardus dolāru. Orderu turētāju grupa paziņoja, ka turpmākie kumulatīvie maksājumi, pamatojoties uz pašreizējām SVF prognozēm, sasniegs aptuveni 6,6 miljardus ASV dolāru, bet "varētu ievērojami pārsniegt šo summu". Ukrainas ekonomika 2022. gadā saruka un joprojām ir vismaz par 20 miljardiem ASV dolāru mazāka nekā pirms pilna mēroga kara. Pēc pilna mēroga iebrukuma miljoniem ukraiņu aizbēga uz ārzemēm vai tagad dzīvo okupētajās teritorijās, savukārt Krievijas uzbrukumi ir izpostījuši Ukrainas enerģētikas infrastruktūru. Ukraina ir zaudējusi kontroli pār aptuveni 12% savas teritorijas ārpus tās, ko Krievija vai tās pilnvarotie spēki bija ieņēmuši iepriekš, tostarp Krimu. Nerimstošie Krievijas uzbrukumi pasliktina tās izredzes, taču, ja tiks panākts pamiers, galvenās institūcijas uzskata, ka IKP nākamgad pieaugs par pieciem procentiem. Ko Ukraina vēlas darīt?
Ukraina piedāvāja orderu turētājiem divas iespējas: apmainīt tos pret obligācijām vai atcelt maksājumus līdz 2028. gadam apmaiņā pret papildu obligācijām. Ja tā nevar pārstrukturēties, tai ir iespēja atpirkt orderus, izmantojot “pirkšanas” opciju. To var izdarīt jebkurā laikā līdz 2027. gada augustam, taču tai būtu jāmaksā orderu turētājiem 2,6 miljardi ASV dolāru. Ņemot vērā Ukrainas finansiālās ķibeles un atkarību no starptautisko donoru naudas, naudas atrašana būtu sarežģīta, jo īpaši tāpēc, ka pasliktinās tās attiecības ar ASV prezidentu Donaldu Trampu. Ukrainas valdība pagājušajā gadā noteica moratoriju maksājumiem saskaņā ar orderiem no 2025. gada 31. maija līdz pārstrukturēšanas pabeigšanai.
Ko grib orderu turētāji? Investīciju fondi, kam pieder 30% orderu, ir paziņojuši, ka pilnīga pārstrukturēšana nav ne piemērota, ne nepieciešama. Viņi apgalvo, ka jau ir daudz upurējuši un atver jaunu cilni, lai palīdzētu Kijivai, piemēram, atlikuši maksājumus un samazinājuši ierobežojumu pirms 2025. gada no IKP no 1% līdz 0,5 procentiem. Viņi ir piedāvājuši Kijevai iespēju veikt jūnija maksājumu, izmantojot gan skaidru naudu, gan aptuveni 209 miljonus ASV dolāru jaunu obligāciju vērtībā.
Lasītājus te dažas lietas var mulsināt. Piemēram, Latvija 2024. gadu noslēdza ar 0,4% IKP kritumu, bet Ukrainai 2023. gadā bija 5,3% IKP pieaugums? Bet tas ir pavisam vienkārši skaidrojams - 2022. gadā, kad sākās karš, Ukrainas IKP kritums bija briesmīgs - 28,8%. Pēc tam ir sekojusi atkopšanās salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
Krievija katru dienu uzbrūk Ukrainas infrastruktūrai, grauj slimnīcas, skolas, dzīvojamās ēkas, nogalina kareivjus un civiliedzīvotājus. Tajā pašā laikā, atrodoties tajā Ukrainas daļā, kas nav tuvu frontei, redzams, ka noris aktīva dzīve un ekonomiska rosība - cilvēki dodas savās ikdienas gaitās, veikalos ir tāda pati izvēle kā citur, automašīnas braukā, uz robežas fūres ved turp un šurp visu ko. Mazliet traucē tikai tas, ka palaikam atskan sirēna, kuru cilvēki vairs nedzird, jo ir pieraduši, un vakaros uz laiku tiek atslēgta elektrība. Naktīs ir komandantstunda, un, jo tuvāk frontei, jo agrāk tā iestājas - dažviet jau deviņos vakarā. Tomēr par spīti visam “ekonomika notiek”.
Ja iestāsies valsts defolts - tas ir, kad nevar vairs norēķināties par parādsaistībām -, situācija kļūs sliktāka. Tad valsts vairs nevarēs pilnībā pildīt savas administratīvās un sociālās funkcijas, būs jāatlaiž ierēdņi, skolotāji, policisti, kavēsies pensiju un pabalstu izmaksas. Piemēram, skolotāja alga mūsu naudā ir 250 eiro, taču arī cenas daudzām precēm mēdz būt trīs un četras reizes mazākas nekā Latvijā.
Ukrainas defolta iespēja sajūsmina Krievijas propagandu, tostarp “Facebook” vietnē par to tīksminās pazīstamais Latvijas eksžurnālists, politikānis un aizbēdzējs Andrejs Mamikins
Ukraina mirkst asarās un asinīs, taču naudas lietas paliek naudas lietas - investori grib atpakaļ savu naudu, un ne tikai atpakaļ, bet arī pelnīt.
2015. gadā Ukrainā jau faktiski bija iestājies defolts, jo valsts nespēja atmaksāt 120 miljonus dolāru par eiroobligācijām. Tad arī notika glābšanas pasākumi, iesaistoties privātiem investoriem. “IKP orderu turētāji” ir tādi riska ieguldījumu fondi kā “VR Capital”, “Aurelius Capital Management” un citi. Tā ir pārsvarā ASV juristu, uzņēmēju, bagātu mantinieku un biržas spekulantu nauda. Ar tiem tad Ukraina cer tuvākajā laikā par kaut ko vienoties.
Tirgus svārstību manipulācijām ir pakļauti arī nelaimīgie Ukrainas IKP orderi - pagājušajā ceturtdienā to cenas nokritās par diviem centiem līdz 71 centam par dolāru, salīdzinot ar to, ka šī gada sākumā tās bija pieaugušas līdz pat 88 centiem. Tirgus burtiski skatās mutē ASV prezidentam Donaldam Trampam un Vladimiram Putinam, un atkarībā no “optimistiskiem” vai “pesimistiskiem” paziņojumiem to cena paceļas un krīt.
Nav pamata domāt, ka orderu problēma būtu kaut kā sazvērestīgi organizēta tieši tagad, taču tas ir viens no faktoriem, kas spiež uz Ukrainas valdību un prezidentu Volodimiru Zelenski. Sak, parakstieties zem Trampa piedāvātajiem nosacījumiem par pamieru (kapitulāciju), un parāds tiks sakārtots!
Vai šī problēma tiks atrisināta? “Gan Kijiva, gan orderu turētāji paziņoja, ka joprojām ir gatavi sadarboties. Orderu turētāji vēlas izvairīties no tā, ka Ukraina vienkārši atsakās maksāt. Savukārt Ukrainai ir jāpaliek kreditoru labvēlībā, lai tā kādu dienu varētu emitēt jaunu parādu,” spriež “Reuters”.
Mazā Latvija ar tās vārgo ekonomiku ir “pakāsusi” pat mazliet lielāku summu, nekā šomēnes vajadzīga Ukrainai, norakstot aviokompānijā “airBaltic” iegrūsto naudu... Problēma ir tikai tā, ka Ukraina karo un tās finanšu resursi neļauj tā vienkārši no kaut kurienes pasmelt 542 miljonus. Tomēr, lai vai kā, šī šā brīža aktuālā problēma tiek risināta un droši vien atrisināsies.
