Komentāri

KNAB šonedēļ publicējis stratēģiskās analīzes ziņojumu par “Valsts budžeta finansējumu saņemošo politisko organizāciju gada pārskatiem”. Šajā ziņojumā izvērtēts, kā politiskās partijas tērējušas saņemto naudu. Īpaši laikā, kad, kā norāda KNAB, vairākkārt pieauga šo partiju valsts budžeta finansējums – “Vienotībai” desmit reizes. Nacionālajai apvienībai, Zaļo un zemnieku savienībai, kā arī “Attīstībai/Par!” – astoņas reizes.

Viktora Orbāna Ungārijas valdība, izaicinot gļēvulīgo Eiropas Savienību, lēmusi atļaut brīvi ieceļot valstī Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem. Kārtējo  reizi Orbāns pārbauda robežas, cik tālu viņš var iet Eiropas Savienības kopējā ārpolitikas kursa sabotēšanā. Tikmēr ES valstu vadītāji neizlēmīgi plāta rokas. Cik ilgi  turpināsies Orbāna patvaļa?

Ir izsludināts konkurss uz apvienotā sabiedriskā medija valdi piecu cilvēku sastāvā. Konkursā jāpiesakās līdz šā gada 23. augustam. Tieši līdz tam pašam datumam jāpiesakās arī uz cita “Vienotības” varas stūrakmens – Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) – vadītāja amatu. Par to citu reizi. Šoreiz par sabiedriskā medija valdes izvēlēšanu.

Šajās dienās sociālajos tīklos izplatījās divi ieraksti, kuri, lai gan izrādījās daļēji nepatiesi, precīzi atspoguļo šodienas Rietumu (tātad arī mūsu) kultūras problēmas. Runa ir par Liverpūles piepilsētas Sautportas bērnu slepkavu un sieviešu boksa turnīru Parīzes olimpiskajās spēlēs.

Latvijas Banka (LB) saistībā ar finanšu tirgus dalībnieku uzraudzību izmanto dažādas informācijas ieguves metodes, lai vērtētu patiesā labuma guvēja un saistīto personu ietekmi – publisko reģistru datubāzes ir tikai viens no informācijas avotiem – atbildē “Neatkarīgajai” norāda LB.

Parīzes olimpisko spēļu atklāšana sacēlusi plašu diskusiju sociālajos tīklos par publisko izrāžu pieļaujamības robežām. Vieniem šī atklāšanas ceremonija šķita krāšņākā, oriģinālākā un interesantākā visā olimpiskās kustības vēsturē, bet citiem kā perversitātes un nenormālības triumfa parāde.

Līdz ar patiesā labuma guvēja deleģēšanas iespējām sankciju apiešanai vārti plaši vaļā vērti: tur, kur norādīts, ka patiesais labuma guvējs ir “uz pilnvarojuma līguma pamata”, bet nav pieejama informācija par visiem dalībniekiem, kas šādu pilnvaru izsnieguši, pastāv sankciju apiešanas riski – atbildē “Neatkarīgajai” atzīst Finanšu izlūkošanas dienests (FID).

Iedzīvotāju maciņiem pēc aptiekas apmeklējuma jākļūst smaidīgākiem jau no 2025. gada 1. janvāra, bet tas var notikt, ja darbā pie jaunā zāļu uzcenojuma modeļa Veselības ministrija (VM) un Konkurences padome (KP) turpinās strādāt kopsolī; līdz šim modeļa izstrādē ministrija balstījusies uz KP atzinumiem un rekomendācijām un cer uz tikpat produktīvu sadarbību arī zāļu cenu modeļa īstenošanā, – atbildē “Neatkarīgajai” norāda veselības ministrs Hosams Abu Meri (“Jaunā vienotība”).

Lai gan šie skarbie vārdi vairāk piestāvētu kādai karstai politiskai diskusijai, kur skaļi epiteti netiek žēloti, vai kādam kaismīgākam viedokļrakstam, tie ir ņemti no pavisam oficiāla Saeimas paziņojuma, kas turklāt tika apstiprināts ar absolūtu balsu vairākumu atklātā Saeimas sēdē.

Krievijā propagandisti tik ļoti sapriecājās par iepriekš droši prognozējamo Džo Baidena izstāšanos no priekšvēlēšanu kampaņas, ka neko labāku neattapa kā notikušo pamatot ar prokremliskā mūziķa, skatuves vārdā “Šaman”, koncertu pie ASV vēstniecības ēkas Maskavā. Tā, protams, var ironizēt, bet Krievijā ironijai ir dziļi zemteksti.

Simona Grundule, Tukuma dzīvnieku patversmes saimniece, reiz teica, ka uz baznīcu viņa neies, jo tur būtu jāstrīdas ar mācītāju. Kāds saka: tici Dievam, lūdz viņu, un viss nokārtosies. “Cik gadus jālūdz, lai pārstātu ciest slimi cilvēki, bērni, dzīvnieki? Mana baznīca ir šeit, un es esmu pateicīga Dievam, ka esmu sevi šeit atradusi,” viņa paturpināja. Ir grūti, taču Simona ir saimniece un mamma desmitiem pamestu un aizmirstu dzīvnieciņu.

Svētdienas pievakarē pēc Latvijas laika ASV prezidents Džo Baidens sociālajā vietnē “X” (tviterī) publicēja paziņojumu, kurā teikts – “es izstājos no vēlēšanu cīņas”. Šo viņa paziņojumu gaidīja jau sen, un daudzi to uztvēra ar neslēptu prieku un atvieglojumu.

“Patiesā labuma guvējs uz pilnvarojuma līguma pamata” – ar šādu ierakstu Uzņēmumu reģistrā (UR) var izgaisināt pārmetumus konkurences apdraudēšanā un uz krietnu brīdi publikas acīm paslēpt vispatiesāko labuma guvēju – to, kurš patiesajam labuma guvējam paraksta pilnvarojuma līgumu. Farmācijas milžu AS “AB City”, AS “Olpha” un SIA “Latvijas aptieka” īpašuma saiknes rāda, ka pietiek atrast respektablu uzņēmēju, piemēram, Gunti Beleviču un piereģistrēt viņu UR ar iepriekš minēto vārdu salikumu.

Igaunijas valdošā koalīcija, kuru veido Reformu partija, Sociāldemokrātiskā partija un partija “Igaunija 200”, pagājušās nedēļas nogalē publiskoja savu nodokļu reformas projektu, kas no Latvijas skatu punkta ir gandrīz vai šokējošs. Paredzēts, ka no 2025. gada jūlija pievienotās vērtības nodoklis (PVN) tiks paaugstināts par diviem procentpunktiem līdz 24%, bet no 2026. gada janvāra par diviem procentpunktiem līdz 24% tiks palielināts arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN).

Latvijā kopš nullto gadu otrās puses ir izkristalizējusies izteikta valdošā politiskā šķira, kuru iemieso “Vienotība” tās plašākajā izpratnē. Vecrīgas kafejnīcu “valdību stādītāji” var zīmēt visdažādākās kombinācijas, bet realitātē nevienu valdību bez “Vienotības” izveidot nevar. Kā tai izdevies uzbūvēt tik dzelžainu, savu komfortablo vietu uz politiskās skatuves nodrošinošu konstrukciju?

Mēs nebijām tikušies gadiem. Jānis pēc aktīvās politikas posma dzīvoja diezgan savrupi, dienas dalot ar meitu Madaru un sievu Baibu. Kad uzzināju traģisko vēsti par Jāņa bojāeju, sirdī iedzēla senas atmiņas kā dadža pogaļas, un es nodomāju: kādam ir jābūt izmisumam, lai izvēlētos nāvi, nevis iespējamu izeju no šķietamas bezizejas?... Jānis, kuru ieraudzīju atvadu brīdī, atbildi nesniedza. Jānis Straume, savulaik kaismīgs un principiāls politiķis, vienlaikus – mazliet sentimentāls, sevī vērsts vienpatis ar latvieša dvēseli.

Valdība ir apstiprinājusi jauno zāļu uzcenojuma modeli, kuram teorētiski vajadzētu samazināt recepšu zāļu cenas. Tas stāsies spēkā 1. janvārī. Priecāties pāragri. Tā kā konkurence farmācijas tirgū netiek veicināta, diezin vai aptiekās cenas medikamentiem samazināsies – iespējams, tās kļūs vēl lielākas.

Izbeidzies vēl viens drukātais laikraksts latviešu valodā – “Ludzas Zeme”. Varētu jau teikt, nuja, tādi laiki. Pasaule iet uz digitalizāciju. Kurš šodien vairs lasa avīzes drukātā formā? Vēl jo vairāk dziļā provincē, latviešu valodā.

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) kopā ar biedrību "OPEN Radošais centrs", kas strādā ar grūtībās nonākušiem jauniešiem, vērsusies pie valsts amatpersonām ar aicinājumu dekriminalizēt narkotiku lietošanu. Spriežot pēc tā, ka šī ierosme ir sadzirdēta gan valdībā, gan dažās partijās, ideja tiks apspriesta un virzīta caur likumdošanas gaiteņiem, un, iespējams, narkotiku lietošana Latvijā tiešām tiks dekriminalizēta.

“Nav plāna likvidēt Latviešu valodas aģentūru (LVA). Daudzas lietas, ko šobrīd darām, ir saistītas ar latviešu valodas nostiprināšanu,” intervijā “Neatkarīgajai” teica izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV). Intervija tika publicēta 10. jūlijā. “Tātad Latviešu valodas aģentūra paliks kā atsevišķa institūcija?” pārjautāju. “Jā,” pārliecinoši atbildēja ministre. Taču nākamā diena atnesa pārsteigumus.

Kamēr veselības ministrs Hosams Abu Meri cīnās ar farmācijas lobiju par zāļu cenu samazināšanu, tikmēr Konkurences padome (KP) ar saviem lēmumiem dara visu iespējamo, lai ministrs ciestu fiasko. KP savā lēmumā atspoguļojusi, cik vienkārši šīs iestādes ieskatā risināmi draudi konkurencei – pietiek ar to, ja ietekmīga aptieku ķēdes uzņēmuma SIA “Latvijas aptieka” (LA) pārvaldnieka amatā ir farmācijas biznesa celmlauzis Guntis Belēvičs.

Donalda Trampa pieaugošās izredzes uzvarēt ASV prezidenta vēlēšanas šā gada 5. novembrī un Trampa viceprezidenta izvēle par labu aktīvam ASV palīdzības Ukrainai noliedzējam un NATO nedraugam Džei Dī Vensam aktualizē jautājumu, kurš kopš 2022. gada 24. februāri nebeidz virmot gaisā: ar ko NATO 5. pants atšķiras no Budapeštas memoranda?