Austrālijas aizliegums bērniem un pusaudžiem lietot interneta sociālos medijus tiek apstrīdēts valsts augstākajā tiesā, un divi pusaudži apgalvo, ka likums ir antikonstitucionāls, jo tas atņem viņiem tiesības uz brīvu saziņu, raksta BBC.
No 10. decembra sociālo mediju uzņēmumiem, tostarp “Meta”, “TikTok” un “YouTube”, ir jānodrošina, ka austrālieši, kas jaunāki par 16 gadiem, nevar izveidot kontus to platformās. Likumu, kuru rūpīgi vēro visa pasaule, slavē aktīvisti un valdība, apgalvojot, ka tas ir nepieciešams, lai aizsargātu bērnus no kaitīga satura un blēdībām. Tomēr 15 gadus vecie Noa Džounss un Meisija Neilande, kurus atbalsta tiesību aizstāvības grupa, apgalvo, ka aizliegums pilnībā ignorē bērnu tiesības.
Austrāliešus apklusināt neizdosies
"Mūs nevajadzētu apklusināt. Tas ir kā Orvela grāmatā "1984", un tas mani biedē," paziņojumā sacīja Meisija Neilande. Pēc tam, kad parādījās ziņas par šo lietu, Austrālijas komunikācijas ministre Anika Velsa paziņoja parlamentam, ka valdība neļaus sevi ietekmēt. "Mūs neiebiedēs draudi. Mūs neiebiedēs juridiski izaicinājumi. Mūs neiebiedēs lielās tehnoloģijas. Austrālijas vecāku vārdā mēs stingri turēsimies pie savas nostājas," viņa teica. Digitālās brīvības projekts (DFP) trešdien paziņoja, ka lieta Augstākajā tiesā ir iesniegta. Pusaudži paļaujas uz sociālajiem medijiem informācijas un biedrošanās nolūkos, un aizliegums visvairāk varētu kaitēt valsts neaizsargātākajiem bērniem - jauniešiem ar invaliditāti, pamatnācijas (aborigēnu) jauniešiem, lauku un attālo reģionu bērniem un LGBTIQ+ pusaudžiem, grupa paziņoja savā tīmekļa vietnē. DFP, kuru vada Jaundienvidvelsas parlamenta deputāts Džons Radiks, sacīja, ka viņu izaicinājums būs atkarīgs no aizlieguma ietekmes uz politisko komunikāciju un no tā, vai tas ir samērīgs ar likuma mērķiem. Grupa apgalvoja, ka aizlieguma vietā jāizmanto citi pasākumi tiešsaistes drošības uzlabošanai, norādot uz digitālās pratības programmām, vecumam atbilstošu funkciju piespiedu pasākumu ieviešanu platformās un vecuma nodrošināšanas tehnoloģijām, kurām ir lielāka privātuma aizsardzība.
Slaistu politika
Noa Džounss apgalvoja, ka valdības politika ir "slinka". "Mēs esam īstie digitālie iedzimtie, un mēs vēlamies saglabāt izglītību, spēku un gudrību mūsu digitālajā pasaulē... Viņiem vajadzētu aizsargāt bērnus ar drošības pasākumiem, nevis ar klusēšanu." Austrālijas mediji iepriekš ziņoja, ka “Google”, kam pieder “YouTube”, arī apsver iespēju uzsākt konstitucionālu izaicinājumu. Lai gan tehnoloģiju uzņēmumi, kuriem tiks uzdots to īstenot, iebilst pret aizliegumu, saskaņā ar aptaujām, to atbalsta lielākā daļa Austrālijas pieaugušo. Tomēr daži garīgās veselības aizstāvji apgalvo, ka tas varētu liegt bērniem sociālo saziņu, bet citi apgalvo, ka tas varētu mudināt jauniešus doties uz vēl mazāk regulētiem interneta nostūriem.
Protams, kā jau tas ir bijis līdzīgos gadījumos ar mazgadīgo iesaisti lielās lietās, uzreiz rodas sazvērestības teorijas, ka pusaudžus izmanto nelietīgie globālie IT giganti, lai nodrošinātu sev lielāku peļņu. Varbūt tā ir, un divu pusaudžu ideja sakrīt ar globālo gigantu vajadzībām, bet vispirms būtu jātiek skaidrībā, kam īsti ir taisnība? Tiesa to vērtēs.
Noa Džounss un Meisija Neilande ir brīnišķīgi, gudri un drosmīgi pusaudži. Kas to lai zina, varbūt viņi vinnēs tiesu darbos. Austrālijas vecāku sabiedrība pārāk augstu vērtē sevi un pārāk zemu savus pusaudžus un bērnus.
Briesmas tomēr pastāv
Ir taisnība un tas ir ļaunums, ka mazgadīgas personas mēdz interneta sociālajos tīklos iekrist pedofilu vai blēžu nagos, arī paši pusaudži sociālos tīklus dažkārt izmanto savu vienaudžu mobingam, taču dažādu noziedznieku tīkojumiem internetā ir pakļauta visa sabiedrība neatkarīgi no vecuma - jo īpaši seniori mēdz naivi uzticēties blēžiem un nodot tiem savus bankas kontu datus, pēc kā paliek bez naudas. Cilvēki, romantisku jūtu pārņemti, mēdz noticēt, ka internetā atraduši lielo mīlu, un pārskaita krāpniekiem milzīgas summas. Bērniem un pusaudžiem savas naudas visbiežāk nav, un viņi salīdzinoši pat mazāk riskē.
Par nevēlamu saturu vai pornogrāfiju tas vispār ir smieklīgi. Ja kādam pusaudzim par to ir interese, tad viņš to nemeklēs sociālajos tīklos. Ar pāris peles klikšķiem viņš vat atrast visu, ko vēlas. Un varbūt labi vien ir, ka tā, jo citādi viņš domātu, ka bērnus atrod kāpostos vai tos nes stārķis.
Populārie sociālie tīkli ir no visām valstīm nospiesti un spiesti būt hiperpuritāniski - tie bloķē visus materiālus, kuros kāds kailums, nešķirojot, vai tā māksla vai pornogrāfija.
Ir pat vēl trakāk! “Facebook” dažkārt pamanās cenzēt tādus attēlus, kuros pat nav redzama kailuma, un kontu lietotājiem, kas tos pārpublicējuši, tiek piemērotas sankcijas, atņemot uz laiku iespēju ko publicēt un komentēt. Spilgtākais piemērs ir kāds attēls no 1969. gada Vudstokas festivāla, kur kāda hipijmeitene sēž hipijpusim uz pleciem. Var nojaust, ka viņai ir kailas krūtis, bet tās sedz viņas mati. Fonā aiz šiem jauniešiem ir 800 tūkstošu skatītāju pūlis. Ja kāds “Facebook” lietotājs publicē šo attēlu, kas ir ikonisks un visās grāmatās par Vudstokas festivālu, tad viņš vietnē uz laiku tiks bloķēts...
Tāpat arī tiek izcenzēti visi briesmīgie attēli vai video ar vardarbību, tajā skaitā arī no kara Ukrainā. No kāda vēl nevēlama satura vecāki grib pasargāt bērnus, aizliedzot sociālos tīklus?
Vienīgais, no kā valstisks aizliegums pasargā, ir socializācijas iespējas, informācija, zināšanas, digitālās prasmes.
Taču arī Malaizija seko Austrālijas piemēram un no 1. janvāra aizliedz sociālos tīklus 16 gadus nesasniegušajiem. Te varētu būt tā, ka Austrālijas piemērs kalpo kādai reliģiski motivētai kaprīzei turēt jaunatni tālāk no pārējās pasaules.
Arī Eiropas Parlaments gatavo kaut ko līdzīgu, bet ar piebildi, ka būtu jābūt vecāku piekrišanai, vai bērns var lietot sociālos tīklus un mākslīgā intelekta kompanjonus. Tas tad vēl skan daudzmaz saprātīgāk. Lai nu tā būtu! Bet šā vai tā šāda cenzētkāre neko nedos, jo jaunā, zaļā paaudze ir daudz gudrāka par mums un, ja gribēs, tad atradīs veidus, kā piemānīt un apiet visus aizliegumus. Aizliegtais auglis ir saldāks. Viņi apčakarēs senilos večukus.
