Pat visaugstākās amatpersonas nav pasargātas no tā, ka kādā jaukā dienā tām neatnāks pakaļ vīriņi pelēkos mundieros un neuzliks rokudzelžus, lai aizvestu uz ēku, kurai necila arhitektūra. Nežēlīgu iekšpolitisku cīņu rezultātā vienās valstīs bijušie nācijas līderi iesēžas cietumā, citās no amatiem tiek gāzti ģenerālprokurori. Vienās valstīs tiesu vara tiek izmantota, lai kaitētu politiskajiem konkurentiem, citās tiesa ir varenāka par politiķiem un spriež neatkarīgi – “nra.lv” pasaules preses apskats par aktuāliem jurisprudences notikumiem.
ASV tiesnesis ir noraidījis kriminālapsūdzības pret bijušo Federālās izmeklēšanas biroja (FIB) direktoru Džeimsu Komiju un Ņujorkas ģenerālprokurori Letīciju Džeimsu, lemjot, ka prokurore, kura cēla apsūdzības, tika iecelta amatā nelikumīgi.
Tiesnesis Kamerons Karijs paziņojis, ka Lindsija Haligana, kuru Tramps personīgi izvēlējās, lai celtu apsūdzības pret diviem viņa politiskajiem pretiniekiem, nekad nav bijusi tiesīga ieņemt šo amatu. Gan Komijs, gan Džeimsa ir apgalvojuši, ka nav pie vainas nekādos likumpārkāpumos, un raksturojuši kriminālvajāšanu kā politisku. Reaģējot uz šo spriedumu, Baltais nams BBC sacīja: "Apsūdzību fakti pret Komiju un Džeimsu nav mainījušies, un šis nebūs pēdējais vārds šajā jautājumā." Prezidents Donalds Tramps ir vairākkārt uzbrucis Komijam un Džeimsai, vienā sociālo mediju ierakstā paziņojot "Viņi abi ir vainīgi kā elle" un vēlāk piebilstot: "TAISNĪGUMS IR JĀIZPILDA, TAGAD!!!" Savā pirmdienas lēmumā tiesnesis Karijs rakstīja, ka bijusī Baltā nama palīdze Haligana nebija pilnvarota izvirzīt apsūdzības lielajai žūrijai. "Visas darbības, kas izrietēja no Haliganas kundzes kļūdainās iecelšanas amatā, tostarp apsūdzības celšana un parakstīšana Komija kungam, bija nelikumīga izpildvaras īstenošana un ar šo tiek atcelta," lēma Karijs.
Haligana tika iecelta par pagaidu ASV prokurora Erika Sīberta aizstājēju, kurš atkāpās no amata septembrī Trampa administrācijas spiediena dēļ celt apsūdzības gan pret Komiju, gan Džeimsu. Tiesnesis Karijs ir konstatējis, ka Haliganas iecelšana pārkāpj likumu, kas regulē pagaidu ASV prokuroru darbību. Saskaņā ar šo likumu ģenerālprokuroram ir 120 dienas, lai veiktu pagaidu iecelšanu amatā, un šis periods sākās 21. janvārī ar Sīberta iecelšanu amatā, atzīmēja tiesnesis. Kad šis 120 dienu logs beidzās 21. maijā, beidzās arī ģenerālprokurora pilnvaras iecelt pagaidu aizstājēju, raksta tiesnesis Karijs. Tātad Haligana "ir nelikumīgi pildījusi šo amatu" kopš savas iecelšanas amatā 22. septembrī. Baltā nama preses sekretāre Karolīna Līvita teica, ka Tieslietu ministrija ļoti drīz pārsūdzēs Komija un Džeimsas lietu izbeigšanu. Viņa teica, ka administrācijas nostāja ir tāda, ka Haliganas iecelšana amatā ir likumīga. Līvita arī apsūdzēja tiesnesi mēģinājumā piesegt Komiju un Džeimsu.
Spānijas Augstākā tiesa pagājušajā nedēļā Spānijas galvenajam prokuroram Alvaro Garsijam Ortisam piesprieda divu gadu aizliegumu pildīt valsts amatus par konfidenciālas informācijas nopludināšanu. Viņam arī piespriests samaksāt naudas sodu 7200 eiro apmērā un 10 000 eiro kompensāciju uzņēmējam Alberto Gonsalesam Amadoram, kurš ir apsūdzēts par krāpšanu nodokļu jomā. Garsija Ortiss ir Madrides reģiona premjerministres Izabelas Diasas Ajuso no konservatīvās Tautas partijas (PP) draugs, raksta “El Pais”.
Pirmdien Garsija Ortiss atkāpās no amata, paziņojot par savu lēmumu vēstulē tieslietu ministram Fēliksam Bolanjosam. Tajā Garsija Ortiss apbrīnojami daiļrunīgi, cēli un patētiski norādīja, ka viņš aiziet no amata, pirms Augstākā tiesa izpildīs viņa diskvalifikāciju, "dziļas cieņas" pret tiesu nolēmumiem un savas "pastāvīgās vēlmes aizsargāt Spānijas prokuratūru" dēļ. Viņš pieņēmis lēmumu, domājot par Spānijas sabiedrību. "Šī ir rīcība, kāda jāveic ne tikai prokuratūrai, bet arī visiem Spānijas pilsoņiem," viņš teica. Vēl Garsija Ortiss savā atkāpšanās vēstulē norādīja, ka, lai gan viņa lēmums "tieši izriet" no Augstākās tiesas pagājušās nedēļas lēmuma, viņš aiziet ar pārliecību, ka ir kalpojis iestādei "ar aicinājumu kalpot sabiedrībai, pienākuma apziņu un lojalitāti iestādei". Kā tur ar kalpošanu un lojalitāti, bet nopludināt konfidenciālus privātpersonu datus nav ne glīti, ne likumīgi, pat ja tie ir par personām, kuras par kaut ko tiek turētas aizdomās. Spānijas valdība paziņoja, ka tā "respektē lēmumu, bet nepiekrīt tam".
Tagad valdībai būs jāieceļ jauns Valsts prokuratūras vadītājs, kas būs ceturtais kopš Spānijas premjerministra Pedro Sančesa stāšanās amatā 2018. gada jūnijā.
Garsijas Ortisa atkāpšanās ir tikai viena epizode no pilna mēroga Spānijas iekšpolitiskajām “troņu spēlēm”, kurās konkurenti plosa Sociālistiskās strādnieku partijas (PSOE) reputāciju. Pret premjerministru Pedro Sančesu neizdodas atrast ko krimināli kompromitējošu, taču viņa sieva Begonija Gomesa tiek kriminālvajāta “pēc pilnas programmas”. Viņai inkriminē valsts līdzekļu piesavināšanos, kas saistīta ar personīgā padomnieka nolīgšanu, pret kuru arī notiek izmeklēšana. Un vēl Madrides Augstākā tiesa veic izmeklēšanu par četriem citiem iespējamiem Gomesas nodarījumiem - ietekmes ļaunprātīgu izmantošanu, uzņēmējdarbības korupciju, preču zīmju piesavināšanos un ielaušanos. Arī Sančesa brālim Dāvidam draud atsevišķa tiesas prāva par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un ietekmes ļaunprātīgu izmantošanu.
Te pamanāmas līdzības ar to stilu, kādā savulaik darbojās Latvijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Kad sākotnēji neizdevās atrast nekādus pierādījumus pret vienu bijušo augstu muitas amatpersonu, KNAB izveidoja kriminālapsūdzību atvaru ap viņa radiniekiem, draugiem un paziņām, inkriminējot dažādus noziegumus viņa dzīvesbiedrei, viņas firmas sabiedrisko attiecību speciālistam un pat seniores vecuma mājkalpotājai.
Tomēr amerikāņu un spāņu amatpersonu ķibeles ir nieki salīdzinājumā ar dažām citām valstīm. Amerikāņi un spāņi nikni tiesājas, zaudē un pārsūdz, krīt no amatiem, tomēr paliek uz brīvām kājām. Tikmēr Brazīlijas bijušajam prezidentam Žairam Bolsonaru var iznākt sēdēt aiz restēm 27 gadus! Bolsonaru pagājušajā nedēļā tika apcietināts pēc tam, kad, atrodoties mājas arestā, viņam tika konstatēts "konkrēts bēgšanas risks". Labējā spārna bijušais Brazīlijas prezidents septembrī tika atzīts par vainīgu militārā apvērsuma plānošanā un notiesāts uz vairāk nekā 27 gadiem cietumā, taču atradās mājas arestā, gaidot apelācijas izskatīšanu, ziņo BBC. Brazīlijas Augstākās tiesas tiesnesis Aleksandrs de Moraešs sacīja, ka 70 gadus vecā vīrieša aizturēšana bija preventīvs pasākums, kad gaismā nāca "jauni fakti". Tiesas publicētā video policijas amatpersona iztaujāja bijušo prezidentu par viņa potītes monitora bojājumiem. Bolsonaru sacīja, ka viņš "ziņkārības" dēļ sadedzinājis monitora korpusu ar lodāmuru, taču noliedza, ka būtu vēlējies to noņemt. Tiesas amatpersonas sacīja, ka viņš vēlējās izmantot plānotu mītiņu ārpus savas mājas kā aizsegu, lai atbrīvotos. Viņa advokāts šos apgalvojumus noliedza. Iesniegumā, kas pilnvaroja arestu, tiesnesis Moraešs sacīja, ka informācija no centra, kas uzrauga Bolsonaru mājas arestu, liecina par bijušā prezidenta "nodomu salauzt elektronisko potītes aproci, lai nodrošinātu veiksmīgu bēgšanu". Lai paskaidrotu savu lēmumu, tiesnesis Moraešs minēja iespēju, ka Bolsonaru varētu bēgt uz ārvalstu vēstniecībām un lūgt tur patvērumu.. Tiesas iesniegumā norādīts, ka ASV vēstniecība galvaspilsētā Braziljā atrodas aptuveni 13 km attālumā no Bolsonaru mājām.
ASV prezidents Tramps atbalsta Bolsonaru, un bijušā Brazīlijas prezidenta notiesāšana pamudināja viņu noteikt 50% tarifu Brazīlijas preču importam. Bolsonaru aizstāvība ir paudusi, ka viņš “nekādā veidā nevēlējās aizbēgt”, un pie viņa mājas durvīm 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā atrodas patruļa ar bruņotiem federālajiem aģentiem.
Vēl viens no slavas un ietekmes pjedestāla gāzts bēdubrālis ir bijušais Francijas prezidents Nikolā Sarkozī.
25. septembrī Sarkozī tika piespriests piecu gadu cietumsods par noziedzīgu sazvērestību saistībā ar Lībijas diktatora Muamara Kadafi plānu finansēt viņa vēlēšanu kampaņu. Sarkozī 21. oktobrī sāka izciest piespriesto cietumsodu Parīzes Santē cietumā, bet pēc 20 dienām tika no cietuma izlaists.
Bijušais prezidents ir noliedzis vainu viņam izvirzītajās apsūdzībās un spriedumu pārsūdzēja tūlīt pēc tā pasludināšanas.
Ņemot vērā viņa vecumu, Sarkozī varēja pieteikties nosacītai atbrīvošanai uzreiz pēc nonākšanas cietumā. Francijā šāda iespēja ir ieslodzītajiem, kas vecāki par 70 gadiem.
Sarkozī kļuvis par pirmo bijušo Francijas prezidentu pēc Otrā pasaules kara un par pirmo Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts galvu, kas nonācis aiz restēm Sarkozī gatavojas publicēt grāmatu par savām trim nedēļām aiz restēm ar nosaukumu “Ieslodzītā dienasgrāmata” (franciski “Le journal d'un prisonnier”), raksta “Euronews”.
Izdevniecība “Fayard”, kas ir daļa no labējā miljardiera Vinsenta Bolorē kontrolētās mediju grupas, paziņoja, ka cietuma memuāri ir 216 lappušu biezi un nonāks veikalu plauktos 10. decembrī. Izrādās, ka ar 20 dienām pietiek, lai sarakstītu tik daudz - vidēji gandrīz 11 lappuses dienā. Cepuri nost šādam literāram ražīgumam! Sarkozī, kurš tika atdalīts no pārējiem ieslodzītajiem, pēc atbrīvošanas vietnē “X” rakstīja, ka Santē cietumā “troksnis diemžēl ir pastāvīgs” un ka “cilvēka iekšējā dzīve cietumā prasa daudz vairāk spēka”. Kā īss ieskats grāmatā publicēts arī citāts: “Cietumā nav ko redzēt un nav ko darīt.”
Latvijā nav tādas tradīcijas, ka apsūdzības varētu tikt celtas pret bijušajiem prezidentiem vai premjeriem, toties pārmijnieki gan dabū ciest - ja ierēdnis ir centīgi izpildījis premjera kaprīzes un nodrošinājis viņam ērtu lidošanu, tad apsūdzēts tiek ierēdnis, nevis premjers.
Un vēl ir garš saraksts bijušo un esošo pašvaldību vadītāju, no kuriem viens jau ir atsēdējis piespriesto sodu par korupciju, cits jau trešo gadu desmitu turpina tiesāties, vēl vienam piespriests triju gadu sods, kas vēlāk samazināts uz pusi. Vēl ir vairāki pilsētu un novadu mēri, kuriem ir “juridiskas problēmas” tādēļ, ka Eiropas prokuratūra (European Public Prosecutor’s Office (EPPO)) sadarbībā ar KNAB rūpējas par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu izlietošanu likumīgā veidā un tvarsta tos, kuri tiesībsargu ieskatā it kā mēģinājuši izkrāpt ES finanses. Vienā gadījumā būvēta sidra ražotne, otrā gadījumā bruņumašīnu rūpnīca, trešajā gadījumā dambis, lai
Daugavas plūdos pilsēta nenonāk zem ūdens, ceturtajā gadījumā uzcelti vairāki pašvaldībai vajadzīgi infrastruktūras objekti. Panti, par kuriem šajos gadījumos ir runa, nav nekādas humoristiskās rīmes, bet Krimināllikuma 177. panta trešā daļa un 318. panta trešā daļa - par krāpšanu lielā apmērā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izraisījusi smagas sekas.
Grūta dzīve latvju mēriem - tas ir kā iet pa plānu ledu, nezinot, kurā brīdī un un kādā veidā var iekulties ķezā.
