Dienvidāfrikā izmeklē krimināllietu par iespējamo karavīru vervēšanu Krievijai; vareno Mekongas upi apdraud cianīds un arsēns; Libānā Izraēla sašķaida iespējama terorista auto un viņu pašu; armijnieki veikuši valsts apvērsumu Gvinejā-Bisavā – šīs un citas aktualitātes “nra.lv” pasaules preses apskatā.
Nkosazana apsūdz Duduzili
Dienvidāfrikas policija izmeklē, vai bijušā prezidenta Džeikoba Zumas meita nav vervējusi vīriešus, lai tie cīnītos Krievijas pusē Ukrainā, stāstot viņiem, ka viņi dosies uz paramilitāro apmācību kursu Krievijā, raksta “The Guardian”. Cita Zumas meita, Nkosazana Zuma-Mnkube, sestdien iesniedza policijai ziņojumu, apgalvojot, ka viņas māsa Duduzile Zuma-Sambudla un vēl divas personas, Siphokazi Šuma un Blesinga Hoza, ir savervējušas 17 vīriešus, kuri tagad atrodas kara frontes līnijā Ukrainā. Dienvidāfrikas plašsaziņas līdzekļu izplatītajā Zumas-Mnkubes paziņojuma kopijā teikts: "Šie vīrieši tika aizvilināti uz Krieviju ar viltus aizbildinājumiem un bez viņu ziņas vai piekrišanas nodoti krievu algotņu grupai, lai cīnītos Ukrainas karā. Starp šiem 17 vīriešiem, kuri lūdz Dienvidāfrikas valdības palīdzību, ir astoņi mani ģimenes locekļi." Zuma-Mnkube apsūdzēja visas trīs dāmas cilvēku tirdzniecības apkarošanas likumu pārkāpšanā, palīdzības sniegšanā ārvalstu militārpersonām un krāpšanā. Dienvidāfrikas policijas pārstāvis apstiprināja, ka ir saņemts šāds iesniegums. Smago noziegumu apkarošanas vienības “Hawks” pārstāvis Tandi Mbambo sacīja: "Izmeklēšana šajā lietā joprojām ir agrīnā stadijā, jo dokumenti tika saņemti tikai svētdien, tāpēc nav daudz ko ziņot, izņemot to, ka izmeklēšana notiek." Dienvidāfrikas ziņu aģentūra “News24” paziņoja, ka ir saņēmusi videoierakstus no trim Ukrainā iestrēgušiem Dienvidāfrikas vīriešiem, kuros viņi apgalvo, ka Zuma-Sambudla pierunājusi viņus parakstīt līgumus krievu valodā, ko viņi nesaprata, un apgalvojusi, ka viņa pavadīs gadu Krievijā, trenējoties kopā ar viņiem. Zuma-Sambudla tagad ir iesniegusi apsūdzības pret Hozu, apgalvojot, ka viņa tikusi piemānīta, vervējot vīriešus programmai, ko viņa uzskatīja par likumīgu, vēsta vietējais plašsaziņas līdzeklis “Daily News”. Mbambo apstiprināja, ka arī "Hawks" komanda ir saņēmusi apsūdzības no Zumas-Sambudlas, taču neapstiprināja to saturu.
Zuma-Sambudla ir parlamenta deputāte no sava tēva partijas “uMkhonto weSizwe”, kas 2024. gada nacionālajās vēlēšanās ieguva 14,6 % balsu pēc tam, kad viņš pameta Āfrikas Nacionālā kongresa partiju. 43 gadus vecā sieviete pašlaik tiek tiesāta par kūdīšanu uz vardarbību, publicējot ierakstus vietnē “X”, kas toreiz bija pazīstama kā “Twitter”. Vardarbīgi nemieri izcēlās 2021. gadā, kad viņas tēvs tika nosūtīts uz cietumu par necieņu pret tiesu. Viņa ir noliegusi šīs apsūdzības. Tuvojoties Krievijas iebrukuma Ukrainā ceturtajai gadadienai, pieaug ziņojumu skaits par to, ka abas karojošās puses vervē ārvalstu kaujiniekus. Krievija to ir darījusi daudz lielākā mērogā, un pastāv apsūdzības, ka cilvēki ir piespiesti vai maldināti. Ir bijuši daudzi ziņojumi par Krievijas valsts aģentiem un nenoskaidrotiem starpniekiem, kas piespiež vai apmāna cilvēkus no Āfrikas cīnīties Krievijas pusē, kā arī vervē jaunus karavīrus no Indijas, Nepālas, Sīrijas un Kubas. Viņus bieži vien pievilina ar viltus solījumiem par labi apmaksātiem nemilitāriem darbiem, kas tiek reklamēti sociālajos medijos.
Nav miera zem Libānas olīvkokiem
Ir pagājis jau gads, kopš izsludināts pamiers, taču īsta miera Libānas dienvidos joprojām nav. Pagājušajā piektdienā ap pulksten 19.00 Izraēlas gaisa trieciens trāpīja automašīnai ciematā Libānas dienvidos, ko sauc par Frounu. Šī valsts daļa ir šiītu musulmaņu kopienas sirds, un gadu desmitiem tā ir bijusi Libānas šiītu kaujinieku grupējuma un politiskās partijas “Hezbollah” ietekmē. Ielās pie laternu stabiem karājas plakāti ar kaujā kritušo cīnītāju sejām, godinot viņus kā "pretošanās mocekļus". “Es ierados Frounā stundu pēc triecienam.” raksta BBC Tuvo Austrumu korespondents Ugo Bačega. Glābēji jau bija aizveduši vienīgā cietušā ķermeņa daļas. Bojā bija gājis vīrietis, kuru Izraēlas armija vēlāk raksturoja kā “"Hezbollah” teroristu". Neskatoties uz pamiera vienošanos, kas stājās spēkā pagājušā gada novembrī un izbeidza jaunāko karu ar “Hezbollah”, Izraēla gandrīz katru dienu turpina bombardēšanu. "Kas mums palīdzēs?" man jautāja viens iedzīvotājs Mohamads Mokdads. Automašīna bija sašauta, braucot garām viņa mājai, un viņš joprojām tīrīja verandu. "Šeit un kokos bija ķermeņa daļas." Viņš izklausījās nomākts. "Mēs esam pret visu šo... Es tikai vēlos dzīvot mierā. Es negribu partijas," viņš teica. Viņš nepieminēja “Hezbollah”, kas nozīmē "Dieva partija", vārdā, bet droši vien to viņš domāja. "Es nevienu negribu."
Upēs var nonākt bīstama inde
Globālais pieprasījums pēc retzemju minerāliem veicina dažu Āzijas svarīgāko upju toksisko piesārņojumu, apdraudot desmitiem miljonu cilvēku veselību un iztiku, brīdina CNN. Retzemju elementi ir sīvas ģeopolitiskās konkurences centrā, īpaši starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Ķīnu, no kuras pēdējā ir ieguvusi gandrīz pilnīgu kontroli pār šiem minerāliem kā daļu no savas plašākās rūpniecības politikas. Pašlaik notiek globāla cīņa par jaunu avotu nodrošināšanu, taču daudzi reģioni, kas bagāti ar atradnēm, jau ir spilgti piemēri tam, cik nedroša ir nekontrolēta ieguve. Varenā Mekongas upe ir Dienvidaustrumāzijas sirds un dzīvības līnija - upe vijas cauri sešām valstīm un uztur aptuveni 70 miljonus cilvēku, kuri ir atkarīgi no ūdensceļiem pārtikas, ūdens, lauksaimniecības un tirdzniecības jomā.
Upe ir arī vitāli svarīga globālajai pārtikas ražošanai, eksportējot rīsus, saldūdens zivis un garneles uz valstīm visā pasaulē, tostarp Amerikas Savienotajām Valstīm. "Nav neviena liela ASV lielveikala, kurā nebūtu produktu no Mekongas deltas," saka Stimsona centra Dienvidaustrumāzijas un Enerģētikas, ūdens un ilgtspējības programmu direktors Braiens Eilers. Taču miljoniem cilvēku, kas dzīvo gar Mekongu un tās pietekām un kuri katru dienu dzer, peldas un makšķerē ūdeņos, varētu tikt pakļauti nāvējošiem toksīniem no simtiem neregulētu raktuvju reģionā. Daļa raktuvju atrodas kara plosītajā un likumpārkāpumu skartajā Mjanmā. Jauns ASV bāzētās domnīcas “Stimsona centrs” pētījums ir kartējis vairāk nekā 2400 vietas, no kurām daudzas atrodas neregulētās raktuvēs kontinentālajā Dienvidaustrumāzijā, un kas varētu šī reģiona upes bīstami piesārņot ar, piemēram, cianīdu, dzīvsudrabu, arsēnu un smagajiem metāliem.
“Tam ir tik liela ietekme uz vidi, ka viss šeit uzkrājas, radot potenciāli katastrofālas sekas Mekongai,” sacīja Regans Kvans, “Stimsona centra” pētījumu analītiķis un projekta vadošais pētnieks. Kvans un viņa komanda analizēja satelītattēlus, lai identificētu un kartētu raktuves, un atklāja neregulētu darbību 43 upēs Mjanmā, Laosā un Kambodžā vai gar tām. Šīs vietas ietver aluviālo ieguvi, ko galvenokārt izmanto zelta vai sudraba un alvas ieguvei, un izskalošanas metodes, kuras izmanto retzemju elementu ieguvei, zelta vai vara, niķeļa un mangāna ieguvei. Katrā no šiem ieguves veidiem tiek izmantotas dažādas metodes metālu vai minerālu ieguvei, bieži vien izmantojot citas ķīmiskas vielas, piemēram, dzīvsudrabu vai nātrija cianīdu, kas, ja netiek pareizi uzglabāts vai apstrādāts, var nonākt vidē ar potenciāli katastrofālām sekām upēm, savvaļas dzīvniekiem, pārtikai un cilvēku veselībai. Saindēšanās ar cianīdu var būt letāla un izraisīt komu, krampjus un sirdsdarbības apstāšanos. Dzīvsudrabs var uzkrāties barības ķēdē, apdraudot augus un dzīvniekus, kas to patērē, tostarp rīsus, kas ir viens no reģiona lielākajiem eksporta produktiem. Un ieguves procesā izskaloti smagie metāli var arī uzkrāties vidē, apdraudot putnu, zivju un cilvēku dzīvību.
Bažas par piesārņojumu augštecē ir ietekmējušas lejup pa straumi dzīvojošās kopienas, kas dzīvo gar Kokas upi Taizemē, netālu no Mjanmas robežas, pēc tam, kad testos, kā ziņots, ūdenī tika konstatēts arsēns un citi minerāli. Cilvēkiem ir bail ēst zivis un ir bažas arī par izaudzētās pārtikas lietošanu.
Armijnieki gāž prezidentu un pārņem varu Gvinejā-Bisavā
Trešdien, dienu pirms plānotās prezidenta vēlēšanu rezultātu paziņošanas, armijas virsnieku grupa paziņoja, ka ir pārņēmusi varu Gvinejā-Bisavā, ziņo CNN. Paziņojumā, ko valsts televīzijā nolasīja armijnieku pārstāvis Dinizs N'Čama, virsnieki paziņoja, ka ir gāzuši prezidentu Umaro Sisoko Embalo, apturējuši vēlēšanu procesu, slēguši robežas un ieviesuši komandantstundu. Neilgi pēc tam Embalo telekanālam “France 24” sacīja: "Esmu gāzts." Armijas virsnieki savā paziņojumā norādīja, ka ir izveidojuši "Augsto militāro pavēlniecību kārtības atjaunošanai" un līdz turpmākam paziņojumam viņi vadīs šo Rietumāfrikas valsti. Virsnieki neprecizēja, vai viņi ir aizturējuši Embalo, un viņa atrašanās vieta nav zināma. Šis ir jaunākais nemieru uzliesmojums Gvinejā-Bisavā, nelielā Atlantijas okeāna piekrastes valstī, kas atrodas starp Senegālu un Gvineju un ir bēdīgi slavens kokaīna centrs. Nebija uzreiz skaidrs, vai armijai bija visu Gvinejas-Bisavas bruņoto spēku atbalsts un vai tā kontrolē visu valsti, kurā dzīvo aptuveni divi miljoni iedzīvotāju. Armijas paziņojumā teikts, ka virsnieku lēmums pārņemt varu bija reakcija uz destabilizācijas plānu, ko izstrādāja "daži nacionālie politiķi" un "pazīstami nacionālie un ārvalstu narkotiku baroni", kā arī uz mēģinājumu manipulēt ar vēlēšanu rezultātiem. Neilgi pirms virsnieku paziņojuma apšaude atskanēja netālu no vēlēšanu komisijas galvenās mītnes, prezidenta pils un Iekšlietu ministrijas, stāstīja aculiecinieki. Apšaude ilga apmēram stundu.
“Naftas dēļ ASV spiež uz Venecuēlu,” saka Kolumbijas prezidents
Pieaugot ASV militārajai aktivitātei Karību jūras reģionā un Klusā okeāna reģionā, Kolumbijas prezidents Gustavo Petro apgalvo, ka Trampa administrācijas spiediena kampaņa pret Venecuēlu vairāk ir saistīta ar piekļuvi šīs Dienvidamerikas valsts naftai, nevis ar narkotiku tirdzniecības apkarošanu. "Nafta ir lietas centrā," ekskluzīvā intervijā CNN sacīja Gustavo Petro, norādot, ka Venecuēlai pieder, domājams, lielākās naftas rezerves pasaulē. "Tātad tās ir sarunas par naftu. Es uzskatu, ka tā ir ASV prezidenta Donalda Trampa loģika. Viņš nedomā par Venecuēlas demokratizāciju, nemaz nerunājot par narkotiku tirdzniecību," viņš turpināja, piebilstot, ka Venecuēla netiek uzskatīta par lielu narkotiku ražotāju un ka caur valsti plūst tikai relatīvi neliela daļa no globālās narkotiku tirdzniecības. Arī Petro pašam ir bijušas domstarpībās ar Trampu kopš viņa atgriešanās Baltajā namā. Pēdējā gada laikā Kolumbijas līderis ir asi kritizējis Trampa administrācijas imigrācijas politiku, atbalstu Izraēlai un militāro darbību Latīņamerikā.
Bangladešas gāztajai premjerministrei piespriests nāvessods
Gāztā Bangladešas premjerministre Šeika Hasina notiesāta uz nāvi par noziegumiem pret cilvēci, raksta “The Guardian”. Dakas tiesa Hasinai aizmuguriski piesprieda nāvessodu par studentu vadītās sacelšanās asiņainu apspiešanu pagājušajā gadā.
Bangladešas Valsts starptautiskā noziegumu tribunāla trīs tiesnešu kolēģija atzina Hasinu par vainīgu noziegumos, tostarp kūdīšanā, pavēlē nogalināt un bezdarbībā, lai novērstu zvērības. Nolasot spriedumu tiesā, tiesnesis Golams Mortuza Mozumders sacīja, ka "apsūdzētā premjerministre ir izdarījusi noziegumus pret cilvēci, pavēlot izmantot dronus, helikopterus un nāvējošus ieročus" pret civiliedzīvotājiem.
“Al Jazeera” raksta, ka ar nāvessodu bijušajai premjerministrei Bangladešas tiesu vara nav aprobežojusies un viņai piespriests arī 21 gads cietumā par nelikumīgu zemes gabalu iegūšanu. Hasina pašlaik uzturas ārzemēs, un diezin vai viņai tagad vajadzētu doties uz dzimteni...
