No vienas puses – tie, kuri vēlas Ukrainu pēc iespējas vairāk nomelnot un pazemot, uzsver, ka nākusi gaismā lielākā korupcijas lieta šīs valsts vēsturē, jo šajā krimināllietā figurē četri Ukrainas valdības ministri un valsts prezidenta Volodimira Zelenska draugs un bijušais biznesa partneris Timurs Mindičs, kurš neilgi pirms vērienīgu kratīšanu sākuma aizbēdzis no Ukrainas. No otras puses – nav noslēpums, ka Ukrainā diemžēl vienmēr bijis augsts korupcijas līmenis, ar ko ir bijis grūti cīnīties. Vai Krievijas iebrukums pastiprināja korupciju? Nešaubīgi – jā.
Domnīcas “Northern Europe Policy Centre” direktors, bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks uzskata: “Nav šaubu, un arī starptautiskie novērotāji atzīst, ka Ukrainā korupcijas līmenis vienmēr bijis augsts. Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas apdraud ne tikai Ukrainu, bet arī visu Rietumu pasauli un it sevišķi Eiropu, skaidrs, ka mums visas lietas un darbības vajag prioritizēt: mums ne tikai jāpalīdz cīnīties pret korupciju, bet arī jāturpina sniegt militāro palīdzību Ukrainai.”
Pabriks, neticot sakritībām, uzskata, ka šis korupcijas skandāls publiskajā telpā parādījās tieši tad, kad nāca klajā Vašingtonas un Maskavas (Vitkofa un Dmitrijeva) tā dēvētais miera plāns: “Tas bija papildu elements, lai piespiestu Ukrainu kapitulēt. Korupcija diemžēl būs, bet mēs nedrīkstam zaudēt savu stratēģisko mērķi - neļaut Krievijai realizēt savas impēriskās ambīcijas.”
Taču dažas valstis var pateikt: mēs dodam naudu, palīdzam ar militārajām iekārtām, bet jūs, ukraiņi, šo naudu nozogat, tāpēc mēs vairs jūs nefinansēsim. “Tieši tāds ir Maskavas mērķis, kam pat ir zināms pamats,” saka Pabriks, “un tas ir mērķis Ukrainas ienaidniekiem to skaļi paziņot. Kamēr Krievijas agresija nav apturēta, tikmēr mums jāatrod veids, kā darīt labas lietas, cīnoties pret naudas nepareizu izlietojumu. Mums ir ierobežotas iespējas jebkurā citā valstī kaut ko ietekmēt. Bet mums ir iespējas sekot līdzi tam, kur šie līdzekļi aiziet. Esmu iesaistījies labdarības fondā, kas vāc līdzekļus Ukrainai (Rīgā nodibināts labdarības fonds “Chance4Peace”, kura mērķis ir sniegt tiešu atbalstu Ukrainas 425. atsevišķajam triecienpulkam “SKELYA” - vienībai, kas cīnās dažos no karstākajiem frontes posmiem; fondu dibinājuši trīs partneri: pulkvežleitnants Jurijs Harkavijs, pulka “SKELYA” komandieris un Ukrainas Varoņa Zelta zvaigznes kavalieris, bijušais aizsardzības un ārlietu ministrs Artis Pabriks un režisors un producents Andrejs Ēķis - E.V.). Man ir ļoti svarīgi, lai atskaitēs no Ukrainas man atnāktu ziņas, ka nauda aizgājusi pēc uzstādījuma. Tāpēc mums ir vēstniecības, ir atašeji, kam jāseko, kur šī nauda aiziet.”
Pabrikam nepatīk, kā Rietumu mediji atkārtoti sludina “miera plāns, miera plāns”: “Bet ja mēs uzspiežam Ukrainai tādu “miera plānu”, kas apdraud visu Eiropu, pirmām kārtām - valstis, kas atrodas tuvāk Krievijai, - tāds “miera plāns” ir vēršanās pret mūsu visu interesēm. Un Maskava to var uzspiest tikai tad, ja tai ir atbalstītāji Rietumos.”
Šī krimināllieta Ukrainā sākās tad, kad tika virzīti grozījumi likumā, ar ko atņēma neatkarības statusu pretkorupcijas iestādēm. Pēc sabiedrības protestiem pretkorupcijas iestāžu neatkarības statusu atjaunoja. Izmeklēšana turpinājās, un pirmdien šī krimināllieta nāca gaismā ar daudzām kratīšanām uzņēmumā “Energoatom”. Tas ir valsts uzņēmums, un tā pārziņā ir visas Ukrainas atomelektrostacijas, tās ikgadējais apgrozījums pārsniedz četrus miljardus eiro. Korupcijas apkarotājiem izdevās savākt pierādījumus, ka grupa piepelnījusies uz “Energoatom” rēķina, prasot kukuļus no uzņēmējiem, kas piedalās šī uzņēmuma iepirkumos. Ja kāds uzņēmums gribēja saņemt naudu no “Energoatom”, nācās maksāt nodevu 10 līdz 15% apmērā, ko lietā iesaistītie pēc tam savstarpēji sadalījuši.
“Mēs izmeklējam Mindiča aizbēgšanas apstākļus. Detalizēti analizējam soli pa solim, kas viņam ir palīdzējis, un tas viss atbilstoši tiks novērtēts,” medijiem stāstīja Ukrainas Nacionālā pretkorupcijas biroja detektīvs Oleksandrs Abakumovs. “Mums ir ļoti nepieņemami, ka viņš visdrīzāk uzzināja, ka pie viņa būs kratīšanas, un pameta Ukrainu. Bet mēs izdarīsim visu, lai viņu nogādātu atpakaļ Ukrainā.”
Ukrainas medijos izskanēja, ka Mindičs pats tik ātri nebūtu paspējis pamest Ukrainu, tāpēc viņam, visticamāk, palīdzējuši vai nu pie varas esošie, vai personas tiesībaizsardzības iestādēs. Novērotāji secina, ka Ukrainā patlaban vērojamas ļoti asas attiecības starp korupciju apkarojošajām iestādēm, Ukrainas drošības dienestu un citām struktūrām. Šo krimināllietu, kas saistās ar iespējamo korupciju, sevišķi cinisku un pretīgu padara tas, ka finanses, kas izniekotas koruptīvos darījumos, bija paredzētas Ukrainas aizsardzībai pret Krievijas agresiju.
“Ik pa brīdim Ukrainā parādās kāds korupcijas skandāls,” teic Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja biedrs deputāts Jānis Dombrava (NA), “tā ir viena no aktualitātēm, kas sevi saglabā postpadomju telpā, ka cilvēki ne visi ir godīgi. Bet pozitīvi vērtējams ir tas, ka ne viss tiek paslaucīts zem tepiķa. Ja šādi korupcijas gadījumi “iznāk ārā” un personas tiek sauktas pie atbildības, tas ir pozitīvi vērtējams attīrīšanās gadījums. Protams, gribētos, lai šādu gadījumu nebūtu vispār.’’
Dombrava uzskata, ka šis korupcijas gadījums ir ļoti izdevīgs Maskavai. “Korupcija ir viens no veidiem, kā strādā dažādu valstu specdienesti,’’ saka Dombrava, “tas ir veids, kā kompromitēt cilvēku, it sevišķi, ja viņš ir saistīts ar ārvalstīm, vedinot viņu uz sadarbību ar attiecīgās valsts dienestiem. Domāju, ka Krievijā situācija korupcijas ziņā ir krietni smagāka, salīdzinot ar citām valstīm. Bet tā tiek piesegta no režīma puses.”
Saeimas deputāts, bijušais ministru prezidents Māris Kučinskis (AS): “Uz šo situāciju skatos pozitīvi tajā ziņā, ka Ukrainas korupcijas apkarotāji ir tikuši galā ar tāda mēroga operāciju. Savā laikā dabūjām ciest no tā, ka mēs atklājām korumpantus. Cerams, ka šī situācija atstās Ukrainai pēdas nākotnē. Jāņem vērā, ka korupcijas skandāls Maskavai ir ļoti izdevīgs. Protams, šī krimināllieta Ukrainas medijos tiek minēta kā patiesais iemesls, kādēļ šovasar Zelenskis virzīja grozījumus likumā, ar kuru atņēma neatkarības statusu pretkorupcijas iestādēm.’’
Pēc sabiedrības protestiem pretkorupcijas iestāžu neatkarības statuss tika atjaunots, tās turpināja darbu. Pirmdien šī krimināllieta nāca klajā ar daudzām kratīšanām uzņēmumā “Energoatom".
