No 23. novembra vakara līdz 24. novembra rītam Nacionālie bruņotie spēki (NBS) radaru sistēmās novēroja vairākus gaisa objektus, kas šķērsoja Latvijas – Baltkrievijas robežu, ielidojot Latvijas gaisa telpā. Valsts robežsardze, saņēmusi signālus no Lietuvas sadarbības partneriem, kopā ar Valsts policiju uzsāka objektu pārtveršanu: naktī tika notverti astoņi meteoroloģiskie gaisa baloni (meteozondes), kas pildīti ar nelegālajām cigaretēm (kopā ap 720 000). Baltkrievija uzsākusi arī uz Latviju sūtīt mēslu kravas – Lietuva vairs nav izņēmums. Ko tas mums nozīmē?
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis skaidroja, ka Latvijas gadījumā - atšķirībā no Lietuvas - tas nerada nopietnus draudus kritiskajai infrastruktūrai, jo robežas tuvumā nav lidostas, tomēr nokrītot nelegālo cigarešu krava ar savu svaru var nodarīt lokālus postījumus.
Sarunā ar “Neatkarīgo” viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots mūs mierina: “Meteozonde vienkārši ir liels gaisa balons, kas lido līdz piecu kilometru augstumam. Šis balons lido vēja pūšanas virzienā. Kontrabandisti pie vēja balona piestiprina GPS sistēmu (globālā pozicionēšanas sistēma (GPS) ir satelītu navigācijas sistēma, ko veido vismaz 24 satelīti; GPS darbojas jebkuros laikapstākļos jebkurā vietā pasaulē 24 stundas diennaktī - E.V.). Kravas saņēmējs uztver signālu un saņem kravu noteiktā vietā,” skaidro Zeibots.
Ir iespējams, ka šādi gaisa baloni varētu pārvadāt arī munīciju. “Protams, lielus smagumus šie gaisa baloni pārvadāt nespēj. Teiksim, piecus automātus tie varētu pārvadāt, tie būs kādi trīsdesmit kilogrami. Bet tādam nelielam skaitam jau nav nekādas jēgas. Teroristi ieročus iegūst citādā veidā,” saka Zeibots.
Daudz kas ir atkarīgs no vēja virziena, bet Latvijā valdošie vēji ir ziemeļrietumu. “Taču, ja esam Liepājā, bīstamākais ir dienvidrietumu vējš. Es kā jūrnieks zinu: manam kuģim Liepājas ostā stāvēšanai bīstamākais ir dienvidrietumu vējš. Bet, ja runājam par meteozondēm, īpašnieks dārgas kravas ar šiem baloniem neriskēs pārvadāt. Pēc informācijas, ko mums deva Iekšlietu ministrija, visas meteozondes jau bija atrastas,” teic Zeibots.
Par laimi, Latvijas pierobežā nav kritiskās infrastruktūras objektu, kā tas ir Lietuvā, kur no Baltkrievijas “ieceļojušie” baloni ar kontrabandas cigaretēm radījuši nopietnus sarežģījumus Lietuvas lidostu darbībā. Šo balonu radītā civilās aviācijas apdraudējuma dēļ vairākkārt nācies slēgt Viļņas lidostu. Lietuva nesaskatīja Minskas vēlmi atrisināt situāciju ar meteozondēm, tāpēc oktobra beigās Lietuvas valdība nolēma uz mēnesi slēgt divus robežkontroles punktus ar Baltkrieviju, taču vēlāk Lietuva nolēma Medininku un Šalčininku robežkontroles punktus atvērt pirms sākotnēji plānotā termiņa, jo Baltkrievija - kā jau prastam laupītājam pienākas - liedza izbraukt no valsts Lietuvai piederošajiem kravas auto, kas tagad iesprostoti Baltkrievijas stāvvietās.
“Vispirms mums ir jāzina, kas notiek. Kopš 2021. gada šī valsts mums ir devusi daudz lielisku piemēru ar saviem nodomiem un darbības principiem, tādēļ nekam mūs nevajadzētu pārāk pārsteigt,” Baltkrievijas rīcību Lietuvas žurnālistiem komentēja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda. Tā kā šī situācija nav atrisināta, var sagaidīt, ka meteobalonu lidojumi ar kontrabandas cigaretēm turpināsies, un tas var skart arī Latviju, jo Baltkrievijas tā dēvētais prezidents nevēlas sēdēt savos mēslos viens pats.
Nausēda uzsvēra, ka Lietuva nepiekāpsies hibrīduzbrukumus veicošai valstij, kā arī pieļāva noteikt stingrākas sankcijas Baltkrievijai.
NBS ģenerālis Raimonds Graube sarunā ar “Neatkarīgo” skaidroja: “Pašas meteozondes nav bīstamas Latvijai militārā ziņā, jo tās patlaban tiek izmantotas ekonomiskiem mērķiem, iesūtot Latvijā kontrabandas preci, līdz ar to ietekmējot mūsu nodokļu sistēmu.”
Taču bīstams ir pats fakts, uzskata Graube, jo tas ir pamatots Lukašenko realizētajā politikā: “Mūsu sabiedrība par to uztraucas, tā saprot, ka ar šādiem baloniem mūsu valstī varētu iesūtīt arī ko citu. Tas ir veids, kā ietekmēt mūsu prātus, kā radīt mūsu cilvēkos draudu sajūtu. Šādas meteozondes tika izmantotas arī narkotiku pārvadāšanai, bet munīcijas pārvadāšanai - diez vai. Munīcija ir pārāk smaga. Bet balons var nolaisties jebkurā vietā, kaut vai Rīgas centrā. Protams, balonam ir piestiprināts raidītājs, un tad kravas saņēmējs uztver šo signālu un meklē kravu. Bet tas nenozīmē, ka var ietekmēt balona lidojumu, jo tas var nokrist jebkurā vietā. Taču kopumā domāju, ka preču nogādāšanai pāri robežai ir daudz citu veidu un šāda balonu izmantošana lielākoties paredzēta cilvēku tracināšanai.”
Graube uzskata, ka “balonbūšana” ir daļa no hibrīduzbrukumiem. “Agresoru fantāzijai nav robežu, bet mums jābūt gataviem jebkam. Paskatieties, Lietuvā un Polijā dedzina noliktavas, lido droni virs lidlaukiem - tā ir daļa no hibrīdkara instrumentu klāsta.”
“Neatkarīgā” nosūtīja jautājumus uz Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru (LVĢMC). Tie bija šādi.
1. Kāds ir meteozondes svars?
2. Ja tās “pārvadā” cigaretes, kas ar tām notiek pēc to pārvešanas?
3. Kādā veidā iespējams notriekt šīs meteozondes?
4. Vai ir teorētiski iespējams, ka tās pārvadā munīciju, sprāgstvielas, ieročus?
5. Vai meteozondes ir aprīkotas ar kādām elektroniskajām ierīcēm, lai tās varētu nosēdināt konkrētā vietā?
LVĢMC bija gatavs atbildēt vien uz pirmo un piekto jautājumu.
“Pateicamies par Jūsu iesūtītajiem jautājumiem. Zemāk sniedzam Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra eksperta atbildes uz jautājumiem mūsu kompetences ietvaros. Atbild Roberts Berovskis, Novērojumu tehniskās darbības nodrošinājuma nodaļas vadītājs.
1. Standarta meteoroloģiskās zondes pašmasa ir aptuveni 80 g. Kopējā pacelšanās sistēmas masa, kas ietver balonu ar pacēlējgāzi un stiprinājumus, parasti nepārsniedz 800 g.
5. Nē. Meteoroloģiskās radiozondes nav aprīkotas ar navigācijas vai vadības iekārtām, kas ļautu tām veikt kontrolētu nosēšanos konkrētā vietā. To kustību nosaka atmosfēras vēja apstākļi. Meteozonde paceļas, līdz balons plīst, un pēc tam tā brīvi krīt.
Plašāka apjoma informācija un izziņas komercklientiem tiek nodrošinātas caur LVĢMC klientu servisu saskaņā ar noteikto cenrādi.
Šādos gadījumos aicinām izmantot oficiālo saziņas kanālu: klientu.serviss@lvgmc.lv
LVĢMC ir valsts kompetences centrs meteoroloģijas, klimatoloģijas, hidrometeoroloģijas un vides novērojumu jomā, un mūsu uzdevums ir apkopot, analizēt un publiskot augstas kvalitātes datus. Mūsu atvērto datu portālā https://videscentrs.lvgmc.lv/lapas/atvertie-dati ikviens var brīvi piekļūt informācijai. Pateicamies par interesi!”
Mēs arī pateicamies par atbildēm, kuras mums sniegtas “bez maksas”. Lai iegūtu pārējās atbildes, mums kā “komercklientiem” vēl jāiekrāj naudiņa.
