Mākslīgais intelekts (MI) aizvien vairāk rod izmantojumu visās nozarēs – izglītībā, kultūrā, medicīnā, aizsardzībā, transportā.
Uz šā fenomena rēķina pasaules biržās notiek liela apmēra spekulācijas ar jauno tehnoloģiju uzņēmumu akcijām un naudas pelnīšana, liekot īstermiņa likmes uz tirgus svārstībām. Slavenais “The Big Short” investors Maikls Berijs, kurš paredzēja 2008. gada globālo krīzi un nopelnīja 800 miljonus dolāru, nesen esot uzlicis likmi uz MI tirgus sabrukumu...
Pēdējos gados MI sasniegumi ir gluži vai biedējoši - datorprogramma rada gleznas, mūziku, literatūru dažbrīd tā, ka grūti atšķirt, vai dziedājis un komponējis ir cilvēks vai MI. Šahu MI jau sen spēlē labāk nekā jebkurš cilvēks. MI tulkošanas un tērzēšanas programmas ar katru gadu kļūst aizvien kvalitatīvākas. Ar MI palīdzību var aprēķināt raķešu trajektorijas, būvju stiprību, optimālu sastāvu materiāliem, daudz ko izvērtēt, analizēt un ko visu vēl ne. Tiesa gan, arī MI mēdz kļūdīties. Dažreiz.
Taču ir arī bažas par to, vai entuziasms, kas saistīts ar MI uzvaras gājienu, nav stipri pārmērīgs. Vai nav tā, ka jauno tehnoloģiju globālo, gigantisko uzņēmumu akcijas un nākotnes darījumu tirgus operē ar tādām summām, kas vairākkārt pārsniedz realitāti - patieso šo uzņēmumu vērtību un spēju turpināt pelnīt? Vai nav tā, ka uzņēmumi it kā investē, bet ieguldījumi notiek pa apli - cits citā, tā mākslīgi radot šķietamus rādītājus? Un vai ar
MI nav saistīts kārtējais “bums” - “burbulis”, kas vienā jaukā dienā var plīst, radot skarbu recesiju visas pasaules ekonomikā?
Tas ir tehnoloģiju lielākais jautājums, un no visām pusēm ir plašs viedokļu klāsts.
Ekonomiskie burbuļi rodas ar strauju tirgus vērtību un aktīvu cenu pieaugumu noteiktā jomā, ko bieži vien veicina spekulācijas, kam seko krīze, kuras laikā nauda tiek ātri izņemta. Saskaņā ar “CB Insights” datiem, vairāk nekā 1300 mākslīgā intelekta jaunuzņēmumu vērtējums pārsniedz 100 miljonus ASV dolāru, un 498 mākslīgā intelekta "vienradži" jeb uzņēmumi ir novērtēti viena miljarda ASV dolāru vai vairāk apmērā.
Šveices investīciju bankas UBS ziņojumā sacīts, ka kopējie globālie mākslīgā intelekta izdevumi 2025. gadā sasniegs aptuveni 375 miljardus ASV dolāru, un tiek prognozēts, ka 2026. gadā tie sasniegs 500 miljardus ASV dolāru. Taču ir dzirdēti arī citi dati, kur runa ir vairs ne par simtiem miljardu, bet par triljonu tikai vienas kompānijas izdevumos. Tādi megauzņēmumi kā “Amazon”, “Meta” un “Microsoft” tērē miljardus datu centru būvniecībai, un “OpenAI”, “Nvidia” un citas kompānijas ziņo par jauniem, milzīga apmēra darījumiem.
Šī darījumu un tēriņu eiforija atgādina “dot-com” burbuli 20. gadsimta 90. gadu beigās un pat 2008. gada finanšu krīzi. Citi redz spēcīgu pieprasījumu un tehnoloģisku revolūciju un domā, ka nauda tiek lietderīgi tērēta.
Lūk, ko dažādu kompāniju vadītāji un eksperti pēdējo mēnešu laikā ir runājuši:
ING globālā privātbanku, bagātības pārvaldības un investīciju vadītāja Anneka Treona sacīja, ka, lai gan uzņēmumi tērē satriecošu pusi no savas darbības naudas plūsmas mākslīgā intelekta iniciatīvām, ir vairāk nekā pietiekami daudz kapitāla, lai to finansētu. “Manuprāt, par šo avotu, par šo finansējuma posmu mums nav jāuztraucas,” Treona sacīja CNBC raidījumā “Power Lunch”.
Bijušais Džo Baidena CEA priekšsēdētājs Džareds Bernšteins CNBC raidījumā “Squawk Box” sacīja, ka pieaugošās aktīvu cenas un ārkārtīgie novērtējumi liecina, ka mākslīgā intelekta burbulis ir “iespējams iznākums”. Viņš teica, ka burbuļus nosaka milzīga atšķirība starp investīciju līmeni un faktiskajām “ticamajām cerībām” attiecībā uz nākotnes peļņu. Bernšteins norādīja uz “OpenAI”, kas jau ir veicis aptuveni vienu triljonu dolāru lielus mākslīgā intelekta darījumus, tostarp 500 miljardu dolāru datu centra būvniecības projektu, neskatoties uz to, ka tas plāno tikai 13 miljardu dolāru ieņēmumus. “Jums ir jāņem vērā nākotnes ienākumi,” sacīja Bernšteins. “Taču mums un daudziem citiem šī atšķirība starp ticami paredzamajiem nākotnes ienākumiem un šo investīciju līmeni noteikti izskatās burbuļojoša.” Neskatoties uz jauno tehnoloģiju firmu “Lieliskā septiņnieka” tērēšanas trakumu mākslīgajam intelektam, Bernšteins sacīja, ka viņu peļņa galvenokārt nāk no citām jomām, piemēram, reklāmas un mākoņpakalpojumiem. “Ja jūs patiešām aplūkojat mākslīgā intelekta ieguldījumus, tie parasti veido nelielu daļu no peļņas,” sacīja Bernšteins. “Tātad tas faktiski veicina burbuļa hipotēzi.” Turpretī “BlackRock” izpilddirektors Lerijs Finks saka: “Es domāju, ka dažas no investīcijām, ko mēs līdz šim esam redzējuši, nav saistītas ar mākslīgo intelektu, bet gan ar mākoņpakalpojumiem un mākoņa jaudu. Tāpēc es neticu, ka tas ir burbulis, bet uzskatu, ka šis kapitāls vairumā gadījumu tiks lietderīgi iztērēts.”
“BlackRock” izpilddirektors sacīja, ka šīs milzīgās likmes galu galā novedīs pie dažām neveiksmēm, taču viņš ir pārliecināts, ka lieli “hiperskaleri”, piemēram, “Meta”, “Microsoft” un “Alphabet”, ir “ļoti labā pozīcijā”, lai kļūtu par uzvarētājiem. “Tas ir kapitālisms,” sacīja Finks. “Mums būs daži lieli uzvarētāji un daži lieli zaudētāji... bet, ja jums ir diversificēts portfelis, viss būs kārtībā.” “Vai mēs esam mākslīgā intelekta burbulī? Protams! Protams, ka esam. Es domāju, mēs esam sajūsmā, mēs paātrinām attīstību, mēs izmantojam milzīgu ietekmi sistēmā,” spriež bijušais “Intel” izpilddirektors Pets Gelsingers. Viņš sacīja, ka, lai gan mākslīgā intelekta virzītais tirgus jau ir burbulī, paies “vairāki gadi”, pirms viņš redz tā beigas.
Baidoties par ar MI nozari saistīto uzņēmumu vērtējumiem, lielo tehnoloģiju uzņēmumu akcijas novembra sākumā kritās, 5. novembrī vēstīja BBC.
Investori ir kļuvuši piesardzīgāki par to, ko viņi šogad dēvē par "MI burbuli", kurā tehnoloģiju akciju vērtējumi ir sasnieguši rekordaugstus līmeņus. 4. novembrī visvairāk cieta galvenie indeksi Āzijā pēc akciju izpārdošanas ASV. Japānas “Nikkei” 225 indekss noslēdzās ar 2,5% kritumu, ko pazemināja tehnoloģiju investīciju gigants “SoftBank”, kura kritums bija vairāk nekā 10%. Bažas par MI vērtējumu pieauga arī ASV pēc tam, kad tika atklāts, ka tirgotājs Maikls Berijs, kurš iedvesmoja filmu "The Big Short", ir licis 1,1 miljardu ASV dolāru uz MI saistīto akciju “Nvidia” un “Palantir” cenu kritumu, vēsta BBC.
Filma “The Big Short” ar biogrāfiskas drāmas, trillera un komēdijas elementiem ir par akciju tirgotājiem, kuri uz akciju vērtības krišanās rēķina nopelna milzīgu naudu. Tā ir uzņemta pēc Maikla Lūisa grāmatas “The Big Short. Gadsimta likme” motīviem un balstīta uz patiesiem notikumiem. Filma 2015. gadā ieguva ASV Kinoakadēmijas balvu par labāko adaptēto scenāriju. Hedžfondu investors Berijs prognozēja ASV mājokļu burbuļa sabrukumu 2008. gadā, bet tagad ir pievērsis uzmanību MI. Berija uzņēmums atklāja, ka ir iegādājies finanšu produktus, ko sauc par opcijām, ko izmaksās, ja ar mākslīgo intelektu saistīto uzņēmumu “Nvidia” un “Palantir” akciju cena kritīsies. Tas notika pēc tam, kad tirgotājs X publicēja ierakstu: "Dažreiz mēs redzam burbuļus. Dažreiz ar to var kaut ko darīt. Dažreiz vienīgais uzvarošais solis ir nespēlēt."
Par Beriju pēdējā laikā ir rakstījis “The Telegraph”, uzskaitot visus gadījumus, kad viņš ar savām prognozēm ir “nošāvis garām” un naudu zaudējis. Bet nu fakts, ka uz 2008. gada krīzes rēķina viņš neprātīgi “uzvārījās”, viņam ir neatņemams. Tirgi visā pasaulē gada laikā ir kāpuši, jo investori ieguldīja ar mākslīgo intelektu saistītos uzņēmumos, tostarp “Nvidia”, “Intel” un AMD. "Šķiet, ka ir nogurums no mākslīgā intelekta, un pašreizējais peļņas pieaugums liek investoriem apšaubīt mākslīgā intelekta ažiotāžas ilgtspējību. Tas ir novedis pie mākslīgā intelekta uzņēmumu lejupslīdes tirgos vienas nakts laikā," BBC sacīja finanšu analītiķis Farhans Badami. Daudzi tehnoloģiju akciju cenu kāpumi ir saistīti ar lieliem ieguldījumiem uzņēmumos. Piemēram, “Amazon” akcijas 2. novembrī sasniedza visu laiku augstāko līmeni pēc paziņojuma par 38 miljardu dolāru darījumu ar “OpenAI”. Taču daudzu tehnoloģiju uzņēmumu akcijas 4. novembrī kritās. “Amazon” akciju cena kritās par 1,84 %, un jo īpaši “Nvidia” - nesen pirmais uzņēmums, kura vērtība tika noteikta piecu triljonu ASV dolāru apmērā - kritās par gandrīz 4%.
Šie bija dati mēneša sākumā taču, ja paskatās, kā tehnoloģiju gigantu akcijas ir uzvedušas vēlāk vai pēdējā mēneša griezumā, redzams, ka līknes ir te kāpušas, te atkal kritušas ap 14. novembri, bet nekāds īpaši dramatisks kritiens pašlaik nav novērojams - tās ir parastās spekulācijas, tirgum dažkārt reaģējot pat uz pagalam nebūtiskām lietām.
Tomēr, ja pamalē redzam tumšzilus lietus mākoņus, pastāv liela varbūtība, ka tie neaizies garām un sāksies lietus...
Kā pratīs noreaģēt tās komercbankas, kas nodarbojas ar Latvijas fondēto pensiju naudu? Neba nu tā ir, ka tās nespekulē ar MI saistītiem vērtspapīriem?
Lai gan, ja sabruks akciju tirgus MI dēļ, tad tā būs bēda ne tikai jauno tehnoloģiju uzņēmumiem vai Latvijas trešā līmeņa pensijām, bet visas pasaules ekonomikai. Tas arī nav nekas neparasts un nebijis - katrai eiforijai seko paģiras, katram uzplaukumam seko krīze, bet pēc tam atkal notiek kārpīšanās no bedres ārā. Par MI krīzi un pēc tam iespējamu globālu recesiju drīzāk nav jāvaicā, vai tā būs, bet - kad tā būs.
