Ko novēlēsim savai mīļajai Latvijai dzimšanas dienā? Uz ko aicināsim cilvēkus? Kas mums ir vissvarīgākais šajā laikā, kas nav tik vienkāršs un tik gaišs, kā mums gribētos?
Romans Vanags, kordiriģents, dziesmu svētku virsdiriģents: “Saticību novēlu Latvijai un tās cilvēkiem! Un ilgtspēju - kā tagad moderni teikt. Ar tādām cilvēku attiecībām, kādas tagad vērojamas, tālu netiksim. Sabiedrība ir sašķēlusies, un tādā frontē, kādā tagad visi stāvam, mēs ilgi neizdzīvosim. Es nedomāju tikai par šķelšanos Stambulas konvencijas sakarā, es domāju par visu, kas mūs skar - par valdību, par politiķiem. Agrāk vai vēlāk šī situācija atstāj iespaidu uz mums visiem. Pietiek jau ar tām šausmām, kas notiek ārpus Latvijas. Vai tad mums savējās šausmas vēl vajadzīgas?
Es vēlos, lai visi sāktu saprast, ka mums tā māja ir visiem viena. Ja kaimiņi visu laiku strīdas, tad mājā miera nebūs nekad. Pārējais viss ir pārdzīvojams. Kādreiz budžetā tiek piešķirts mazliet mazāk naudas, to taču var izciest. Bet ja nevar savstarpēji satikt, tad tā nauda nepalīdzēs.
Tāpēc novēlu visiem saticību: atrast saskarsmes punktus, par kuriem varam vienoties un dzīvot tālāk. Nevis meklēt, kā un kur sāpīgāk iekniebt. Ja kāds man saka: nu bet tā valdība… Zināt, valdība ir tikai mūsu spogulis. Mēs katrs ne vienmēr veicam tos pareizākos soļus. Es pats arī kādreiz iedomājos: varēju taču paklusēt, nepateikt, neiekniebt. Pašam būtu labāk palicis.
Un mūzikai ir liela loma saticības veidošanā. Mūzika tiek sacerēta tālab, lai cilvēkus mierinātu, nevis satrauktu. Un patriotiskās dziesmas, ko šajā laika periodā dzied, rada sajūtu, ka mēs esam stipri. Zēnu koris, ko diriģēju, arī dzied patriotiskās dziesmas, taču es nemeklēju tādas skaļās dziesmas, bet gan pārdomu pilnās - par latviešu cīņu gaitām, lai tās izskan filozofiskā mierā un svētumā.
Mūzikai ir milzu iespējas. Nesen skatījos deju skolas “Dzirnas” uzstāšanos. Fantastiski! Tik daudz var pateikt gan ar mūziku, gan ar dejām. Agris Daņiļevičs, kurš “Dzirnas” vada jau 40 gadus, ir izcils. Jaunieši, kuri nav profesionāli dejotāji, Agris visiem pa vidu - es ar pozitīvu skaudību skatījos, kā viņi dejo. Mūzikai un dejai ir milzīga nozīme cilvēku saticības veidošanā. Domāju, ka mani amata brāļi to saprot, un nākamgad vasarā būs brīnišķīgi svētki, svinot Raimonda Paula jubileju. Iepriekšējie skolēnu dziesmu svētki atstāja fantastisku iespaidu, un man prieks, ka es tur savu roku arī pieliku.”
Gatis Krūmiņš, Vidzemes augstskolas vadošais pētnieks, vēsturnieks:
“Es Latvijas cilvēkiem novēlu novērtēt to, ka mums joprojām ir sava valsts un ka mēs savā valstī varam runāt to, ko domājam, un runāt latviešu valodā. Bija te atbraukuši vairāki pētnieki no Amerikas un Eiropas, stāstīja par to, kas bija noticis Krievijā: daudzas tautas, kas bija iekļautas Krievijā, zaudēja savu identitāti un savu valodu.
Jā, arī mums cilvēku palika mazāk, un mūsu valsts attīstība ir tikusi kavēta.
Bet par spīti visam padomju okupācijas gados esam spējuši saglabāt savu esību. Mums ir nenormāli paveicies. Mēs esam kā Eiropas buferzona. Mums jānovērtē mūsu spējas: esam saglabājuši savu valodu un kultūru.”
Raimonds Graube, ģenerālis, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris (1999-2003, 2010-2017):
“Latvijas dzimšanas dienā gribu pateikt karavīru vēlējumu sašķeltajai Latvijas sabiedrībai: pulcējieties atpakaļ zem latvju karogiem. Tāpat kā tika aicināti latviešu strēlnieki 1915. gadā. Arī viņi bija no dažādiem sabiedrības slāņiem, ar dažādām dzīves problēmām, ar dažādiem uzskatiem.
Bet latviskā vide šodien šķeļas tik krasi, ko es neesmu redzējis pirms tam nekad. Mūsu vēsturē kopš Atmodas esam bijuši dažādos viedokļos gan par valodu, gan par tautību, bet šobrīd esam tik ļoti sašķelti latviskajā inteliģencē, ka tas jau ir kļuvis bīstami. Tāpēc es aicinu pulcēties zem brīvas Latvijas karogiem. Un es pat nepaudīšu, tieši kuru viedokli es pārstāvu, un tas arī nav svarīgi. Jo tieši tas, ko ienaidnieks vēlas, ir - lai mēs šķeļamies.”
