Eiropas prokuratūra (European Public Prosecutor’s Office (EPPO)) sadarbībā ar Latvijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) turpina rūpēties par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu izlietošanu likumīgā veidā, tvarstot tos, kuri tiesībsargu ieskatā mēģina izkrāpt ES finanses.
Tiktāl viss ir skaisti. Taču ir bažas, vai tās mūsu amatpersonas, kuras tiek kratītas, aizturētas un apsūdzētas, patiesi pelnījušas skarbo tiesībsargu apiešanos. Represijām tiek pakļauti vairāku Latvijas pašvaldību vadītāji, deputāti, darbinieki un uzņēmēji, par kuriem gūti noticēt, ka viņi savai pilsētai, novadam, saviem iedzīvotājiem vēlējušies nodarīt pāri.
Šā gada 3. aprīlī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs aizturēja un vēlāk palaida brīvībā piecas personas, tajā skaitā Jēkabpils novada mēru Raivi Ragaini (Latvijas Zaļā partija) un vicemēru Kārli Staru (Nacionālā apvienība), saistībā ar EPPO izmeklēšanu par koruptīvām darbībām 16,9 miljonu vērta dambja būvniecības procesā. Aizdomās turamo vidū arī mēra vietnieks, pašvaldības domes deputāti, kā arī privātu uzņēmumu pārstāvji. Pret visām personām tika sākts kriminālprocess, bet drošības līdzekļi nevienam netika noteikti.
Šā notikuma scenārijs ir stipri līdzīgs iepriekš notikušām EPPO un KNAB darbībām Valmierā, Valkā, Līvānos un citur. Atšķirības ir niansēs.
2022. gada oktobrī EPPO sadarbībā ar KNAB veica kratīšanas Līvānu novada domē, kā arī Līvānu novada domes priekšsēdētāja Andra Vaivoda ("Latvijas attīstībai") privātmājā. Kratīšanas veiktas saistībā ar aizdomām par 1,8 miljonu eiro Eiropas finansējuma iespējamu izkrāpšanu infrastruktūras objektu būvniecībā.
Novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods izmeklētāju darbības raksturoja kā “savstarpēju informācijas apmaiņu”.
Savukārt EPPO Latvijas biroja vadītājs Gatis Doniks skaidroja, ka runa ir par infrastruktūras objektiem, kas saistīti ar ražošanas ēku būvniecību. Tie ir vairāki objekti Līvānos.
2024. gada augustā KNAB cēla apsūdzības pret trim Valkas novada amatpersonām kopā ar uzņēmēju, kuri, iespējams, izkrāpuši gandrīz 600 000 eiro no ES struktūrfonda un Latvijas valsts budžeta. Trīs no četrām lietā iesaistītajām personām bija bijušais mērs Vents Armands Krauklis, Ērģemes pagasta pārvaldes vadītājs Pēteris Pētersons un SIA "Mūrbūdu sidra darītava" valdes loceklis Krišjānis Putniņš.
KNAB kriminālprocesu nodevis EPPO. Izmeklēšanā esot iegūti pierādījumi tam, ka dzērienu ražotāja pārstāvis kopā ar divām Valkas novada pašvaldības amatpersonām, iespējams, izkrāpa ES struktūrfonda un Latvijas valsts budžeta līdzekļus lielos apmēros.
KNAB pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūtā informācija liecina, ka divas Valkas domes amatpersonas kopā ar uzņēmuma pārstāvi maldinājušas
Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) atbildīgos darbiniekus par projekta īstenošanu, neatklājot informāciju par jau faktiski notikušo nomnieka izvēli. Maldinot CFLA darbiniekus, kā arī veicot citas darbības, iesaistītās personas panākušas normatīvajiem aktiem neatbilstošu 558 221,36 eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda un 23 488,40 eiro Latvijas valsts budžeta finansējuma piesaistīšanu.
Uz pārējo lietu fona tomēr izceļas gadījums, kas skar visprioritārāko jomu no prioritārajām - Valmieras projektu valsts aizsardzības stiprināšanā.
2023. gada 12. septembrī iepriekš sākta kriminālprocesa ietvaros KNAB veica procesuālās darbības, tostarp vairāk nekā 20 kratīšanas, izņemšanas un nopratināšanas, vairākos objektos Valmierā. Lietas ietvaros bija aizturēts arī Valmieras mērs Jānis Baiks ("Valmierai un Vidzemei", “Vienotības” politiskais apakšprojekts).
KNAB informēja, ka Valmieras pilsētas pašvaldības amatpersonas, iespējams, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, kopā ar vairāku uzņēmumu pārstāvjiem veikušas nelikumīgas darbības, lai pašvaldība tās īstenota projekta ietvaros prettiesiski iegūtu vairāk nekā četru miljonu eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu.
EPPO 2023. gada 9. jūnijā sāka kriminālprocesu un to nodeva KNAB izmeklēšanai.
KNAB šajā kriminālprocesā izmeklēja noziedzīgus nodarījumus, par kuriem atbildība paredzēta Krimināllikuma 177. panta trešajā daļā un 318. panta trešajā daļā - par krāpšanu lielā apmērā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izraisījusi smagas sekas.
KNAB skaidroja, ka ikviena pašvaldība drīkst piesaistīt ES struktūrfondu līdzekļus, lai uz pašvaldības zemes uzbūvētu ražošanas objektu un tam vajadzīgās komunikācijas un publisko infrastruktūru, ko pēcāk piedāvāt nomai. Gadījumos, kad nav zināms konkrētā objekta potenciālais nomnieks un tas tiek izvēlēts atklātā konkursā, pašvaldība ir tiesīga piesaistīt līdz 85% ES fondu finansējuma.
Ja objekta būvēšana noris konkrētam mērķim un zināms potenciālais komersants, kurš tajā darbosies, tad ES līdzfinansējums ir pieejams no 45 līdz 55%, lielāku līdzekļu apmēru ieguldot pašam uzņēmumam. CFLA ir atbildīgā iestāde, kas uzrauga, kā noris ES fondu finansējuma piešķiršana un izlietošana.
Par šāda noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu tiesa var piemērot iesaistītajām personām brīvības atņemšanu līdz pat desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, vai probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās. Uzņēmumam - likvidāciju, tiesību ierobežošanu, mantas konfiskāciju vai naudas piedziņu. Savukārt pašvaldībai šajā gadījumā var nākties rēķināties ar nelikumīgi iegūtā finansējuma atgriešanu.
Drīz vien atklājās arī, kas tas īsti ir par projektu Valmierā, kuram pašvaldība piesaistīja ES struktūrfondu līdzekļus, tādā veidā drausmīgi tos izkrāpjot.
Struktūrfondu nauda bija piesaistīta, lai radītu ražošanas objektu, kurā somu firma skrūvē kopā bruņumašīnas. Ražotne, kuras produkcija paredzēta Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, tika uzcelta nepilna gada laikā.
2024. gada 24. maijā tika svinīgi atklāta "Defence Partnership Latvia" ražotne Valmierā, kura gada laikā spēj saražot līdz pat 160 “Patria 6x6” bruņumašīnām. Uz atklāšanas pasākumu bija ieradusies Latvijas ministru prezidente Evika Siliņa, Somijas premjerministrs Peteri Orpo, aizsardzības ministrs Andris Sprūds, kā arī Valmieras domes priekšsēdētājs Jānis Baiks...
Vai nav drusciņ mulsi, ka augstās Latvijas un ārzemju amatpersonas griež lentītes kopā ar personu, kurai par baisiem noziegumiem draud desmit gadi ar konfiskāciju?
Aizsardzība ir neapspriežami svarīgākā prioritāte, ieročus vajag vairāk un ātrāk. Valmieras pašvaldība varēja arī nesteigties, izsludināt konkursu, nerunāt ar somiem, ka viņi būs tie, kas ražos. Lai izpildītu CFLA nosacījumus, Valmiera varētu uzcelt bruņutransportieru ražotni pēc kādiem pieciem gadiem, bet varbūt pēc desmit vai piecpadsmit gadiem. Varētu būt arī tā, ka iepirkumā uzvar krievi no Kipras... Toties tad valmieriešiem nebūtu nekādu nepatikšanu ar EPPO un KNAB.
Valmieras gadījums ir acīmredzami absurds. Diezin vai lietai paredzama tālāka attīstība ar juridiskām sekām. EPPO un Latvijas KNAB te riskē uzstāties kā gājēji pret straumi un krimināllietu bīdītāji pret apriori “labajiem” - pret pašvaldību, kura vēlas stiprināt Latvijas un ES kopējās aizsardzības spējas.
Taču pārējie gadījumi nav tik svēta govs, kur apsūdzības pret pašvaldībām tāpat vien uzreiz varētu pazust. Sidra brūvēšana vai dambja būve nav tas pats, kas bruņumašīnas. Te aizdomās turētajām vai apsūdzētajām personām var vēl nākties ilgi tiesāties, lai paliktu uz brīvām kājām.
Pēc publiski pieejamās informācijas nav zināms, vai Valkas, Līvānu un jaunajā Jēkabpils gadījumā ir kādas aizdomas vai pierādījumu par korupciju. Tas būtu tad, ja augsta pašvaldības amatpersona vienojas, ka privātajam uzņēmējam atvēlētu par ES struktūrfondu naudu būvētus infrastruktūras labumus, un pati būtu sev kabatā iebāzusi no privātuzņēmēja iegūtu naudu un labumus.
Te nav nekā sarežģīta - ja šādi pierādījumi EPPO un KNAB ir, tad ir pārkāpts Krimināllikums ar visām no tā izrietošajām drūmajām sekām.
Ja tomēr šādu naudas došanas un saņemšanas faktu nav, tad EPPO un KNAB var censties piešūt pašvaldību amatpersonām krāpšanu. Proti, ka tās ir zinājušas, kuram uzņēmējam būvē infrastruktūru un telpas par ES struktūrfondu naudu.
Ja pašvaldība būvē kādu celtni, caurules, vadus un ceļus kādā objektā, nezinot, vai tas vispār kādreiz kādam būs interesants un vai ar laiku nepārvērtīsies drupās, tad tā ir tiesīga piesaistīt 85% ES struktūrfondu naudas. Savukārt, ja nākamais komersants, kurš objektā darbosies, ir zināms, tad ES līdzfinansējums ir pieejams tikai no 45 līdz 55%. Šī starpība starp 85% un 45 līdz 55% tad tiek uzskatīta par izkrāpto summu.
Ikviena pašvaldības mēra un deputāta goda lieta ir rūpēties par to, lai viņa teritorijā rodas jaunas ražotnes un iedzīvotājiem jaunas darba vietas, lai ir attīstība, dinamika. Dabiski, ka pašvaldības sarunājas ar uzņēmējiem Latvijā un ārzemēs, cenšas piesaistīt investorus. Taču ES birokrātijas izpratnē tas nav “košers” - vajag tā, ka ir iepirkums, konkurss un pašvaldība ar uzņēmēju vispār neko nav runājusi, vai arī finansējums tiks piešķirts stipri mazākā apmērā. Tas savukārt spiež pašvaldības uz slēpšanu, tēlošanu, ka nekas nav sarunāts, lai ES finansējums nekļūtu tik mazs, ka privātā investora interese par pasākumu pazūd.
Latvija ir maza, un visi cits citu pazīst. Droši vien Valkas bijušais mērs zināja, ka, izņemot konkrētus uzņēmējus, neviens cits sidru neraudzēs un tāpēc sidrs diezin vai vispār kādreiz pie Valkas tiks ražots.
Jēkabpilij ir uz visātrāko vajadzīgs dambis, jo citādi, ja daba sadusmosies, plūdi pilsētu var noslaucīt kā cunami. Pašvaldībā ir zināmi uzņēmumi, kuri var dambi uzbūvēt ātrāk. Uzņēmumu, kas to var paveikt, valstī nav daudz. Dabiski, ka tiek piesaistīti pazīstamākie, uz kuriem var paļauties. Te varbūt apsūdzošajai pusei ir argumenti, ka dambja būvē izmantoti pārāk dārgi materiāli, kas nodokļu maksātājiem projektā rada nepamatotus izdevumus, bet tas ir interpretācijas jautājums - par to vajag pierādījumus, un, ja lieta nonāks līdz tiesai, tad tiesa vērtēs.
No vienas puses, EPPO dara patiesi lielisku darbu. Īpaši tas attiecas uz PVN izkrāpšanu, kas ir riebīgs noziegums - ar fiktīvām “karuseļu” shēmām tiek brutāli nozagta nodokļu maksātāju nauda.
Taču tie gadījumi, kas ir par “krāpšanu” un “dienesta stāvokļa izmantošanu”, ne vienmēr ir tik viennozīmīgi. Ja pašvaldības vadītājs ir centies drusciņ sameloties, lai piesaistītu 85%, nevis 45% ES struktūrfonda finansējuma, vai tas uzreiz ir krāpšana un 10 gadi cietumā? Ja viņš to dara savtīgai savai kabatai, tad tas, protams, ir noziedzīgi, taču, ja viņš to dara pašvaldības interesēs, lai pilsētā un novadā kaut kas sāk attīstīties? Vai tā ir krāpšana? Vai personu grupā un sevišķi lielos apmēros? Un vai ar mantas konfiskāciju?
Kaut kas nav labi ES karaļvalstī. Drusciņ par daudz birokrātisku traucēkļu un elastības trūkuma tiesiskuma jomā. No vienas puses, EPPO veic izcilu darbu korupcijas un krāpšanas apkarošanā, taču vienlaikus notiek absurdas lietas, kas pašvaldību rīcību ar ES fondiem paildzina vai vispār padara par bezjēdzīgu.
Šāda situācija veicina negatīvo konkurenci pašvaldībās - politiķi ievēro, ka visērtākais ceļš ir daudz tukši vāvuļot un maz darīt. Vai nedarīt nemaz neko un tikai vāvuļot. Jebkuras darbības ir riskantas, jo tad sev uz kupra var dabūt apsūdzības par ES fondu izkrāpšanu. Tāpēc labāk nedarīt neko - noskatīties, kā ielas jūk, ēkas brūk un iedzīvotāji bēg uz Īriju.
Vai EPPO vēršanās pret pašvaldību vadītājiem grauj viņu reputāciju un ietekmē izredzes vēlēšanās?
Gan jā, gan nē. Dzirdot vārdus “apsūdzēts”, “kratīšana”, “kriminālprocess”, vēlētājs nevar būt labās domās par kandidātu. Citam varbūt rodas dusmas, ka politiķis apsūdzēts nepatiesi, un tad tas kandidātam ir plusā. Kopumā tomēr visticamāk reputāciju tas grauj.
Vai Jēkabpils gadījums ir speciāli drīzajām pašvaldību vēlēšanām veltīts, kā to traktē daudzi jēkabpilieši?
Bija laiks, kad tik tiešām KNAB kalpoja kā izpalīgs vieniem politiskiem grupējumiem, lai apkarotu citus. Pašlaik tas vairs nav tā - EPPO un KNAB cirvis cērt visus, kas pagadās pa rokai - zem tā cieš gan “Jaunā vienotība”, gan Latvijas Zaļā partija, gan Nacionālā apvienība, gan “Latvijas attīstībai” un ar šīm partijām saistītās satelītpartijas reģionos. Nu varbūt “Jaunā vienotība” izies no šīs situācijas ar relatīvi mazākiem zaudējumiem - Valmieras bruņumašīnas publikai var pastāstīt kā kaut ko pārāku par Valkas sidru, Jēkabpils dambi vai kādām Līvānu ražotnēm. Lai gan principā šie gadījumi neatšķiras.
Dabiski, ka pašreizējām pašvaldību varām ir politiskie un ekonomiskie konkurenti, kuri ir parūpējušies, lai informācija par pašvaldību iepirkumiem nonāk pie EPPO. Tā viņi dara.
Bēda, bet ES politika tiesiskuma jomā ar labu gribu (korupcijas apkarošana) ir ieslīdējusi pretējā grāvī, kur tiek slāpēta un sodīta pašvaldību iniciatīva un traucēta attīstība.
Nav domājams, ka šī politika tūlīt kaut kā būtiski mainīsies. Vara uzraudzīt un represēt pieder ES, EPPO un KNAB. Pašvaldību vara ir maziņa, tāpēc Valkas, Jēkabpils, Līvānu vai Valmieras amatpersonām nekas cits neatliks kā taisnoties - drebēt un taisnoties, lai nenokļūtu cietumā. Droši vien nebūs ilgi jāgaida, kad vēl kāds mērs tiks kratīts un apsūdzēts. Kurš nākamais?
Eiropas Prokuratūra ir pilnvarota izmeklēt tādus noziegumus, kuri skar ES budžetu, kā arī veikt kriminālvajāšanu un celt apsūdzības saistībā ar tiem. EPPO ir pārnacionāla prokuratūra, kurai ir tiesības neatkarīgi veikt noziedzīgu nodarījumu, kas apdraud ES finanšu intereses, izmeklēšanu un kriminālvajāšanu. Tā var veikt noziedznieku kriminālvajāšanu un nodošanu tiesai 22 iesaistītajās ES dalībvalstīs, tajā skaitā Latvijā. EPPO darbību uzsāka 2021. gada 1. jūnijā. Latvijā darbojas EPPO birojs, ko vada EPPO Eiropas prokurors Gatis Doniks.
EPPO izmeklē krāpšanas, korupcijas, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pārrobežu izkrāpšanas gadījumus.
EPPO pārskatā par 2024. gadu nosaukts biedējošs skaitlis - 2666 aktīvas izmeklēšanas gada beigās (par 38% vairāk nekā iepriekšējā gadā), un ES budžetam tika nodarīts kaitējums 24,8 miljardu eiro apmērā (par 22,5% vairāk nekā 2023. gadā). Vairāk nekā puse no aplēstajiem zaudējumiem (13,15 miljardi eiro) ir saistīti ar pārrobežu krāpšanu PVN jomā, kurā gandrīz sistemātiski tiek iesaistītas noziedzīgas organizācijas, radot lielu risku iekšējai drošībai. 2024. gadā uzsāktas vairāk nekā 1500 jaunas izmeklēšanas (gandrīz par 10% vairāk nekā iepriekšējā gadā) par 13,07 miljardu eiro aptuveno zaudējumu.
Šeit ir daži no galvenajiem rādītājiem, kas norādīti gada pārskatā, kas ir spēkā 2024. gada 31. decembrī: apstrādāti 6547 noziegumu ziņojumi (par 56% vairāk nekā 2023. gadā); tika uzsāktas 1504 izmeklēšanas (+9,7 %) ar aplēsēm 13,07 miljardu eiro apmērā; 2666 aktīvas izmeklēšanas ar aplēsēm 24,8 miljardu eiro apmērā; 18% no aktīvajām izmeklēšanām (488) bija saistītas ar krāpšanos ar PVN, bet veido 53% no kopējā aplēstā kaitējuma (13,15 miljardi eiro); vairāk nekā 300 aktīvo izmeklēšanu saistībā ar finansējumu saskaņā ar “NextGenerationEU”, un tiek lēsts, ka zaudējumi pārsniedz 2,8 miljardus eiro (+ 25%); 849 miljonu eiro apmērā faktiski iesaldēti aktīvi; 161 Eiropas izmeklēšanas rīkojums un savstarpējās juridiskās palīdzības pieprasījums, kas nosūtīts neiesaistītajām dalībvalstīm un valstīm, kas nav ES dalībvalstis; 205 apsūdzības (+ 47%), apsūdzības izvirzītas 869 personām.
