“Progresīvo” Rīgas mēra kandidāts Viesturs Kleinbergs partijas vārdā nosūtījis Nacionālajai apvienībai (NA) un “Jaunajai vienotībai” (JV) aicinājumu parakstīt kopēju memorandu, kurā visas šīs trīs partijas apņemtos nekādā veidā nesadarboties ar Aināra Šlesera vadīto “Latvija pirmajā vietā” (LPV).
Kā vērtēt šo Kleinberga aicinājumu? Vispirms noskaidrosim, kāda ir šī aicinājuma politiskā un elektorālā jēga. NA un JV jau ir paziņojušas, ka nestrādās Šlesera kā Rīgas mēra vadībā. Taču vienlaikus tās nav skaidri pateikušas, ka neveidos koalīciju kopā ar LPV cita mēra vadībā. “Progresīvie” vēlas panākt, lai šīs abas partijas novelk pret Šleseru treknu sarkano līniju - nē un nekādos apstākļos.
Kādi ir iespējamie Rīgas domes (RD) pēcvēlēšanu koalīciju kodoli, ap kuriem veidotos koalīcija? Pēc SKDS aptauju rezultātiem, šādi kodoli ir trīs: 1) “Progresīvie” + NA + JV; 2) LPV + NA + JV; 3) LPV + SS (“Stabilitātei!” + “Saskaņa”).
Ko mēs varam secināt, analizējot šos trīs variantus? “Progresīvie” un SS tiek pie varas tikai vienā variantā, kamēr LPV, NA, JV divos. Tātad, ko piedāvā “Progresīvie”? Viņi piedāvā divām “latviskajām” partijām pašrocīgi sašaurināt savu politiskā manevra iespēju pēc 7. jūnija vēlēšanām, izslēdzot no potenciālo koalīciju saraksta otro variantu. Tiek piedāvāts iet uz politiski riskantu dihotomiju: vai nu “Progresīvie” kopā ar NA un JV, vai arī Šlesers kopā ar rosļikoviešiem.
Šī piedāvājuma politiski neizdevīgais raksturs NA un JV ir tik acīmredzams, ka to “Progresīvie” nevar nepamanīt. Tas nozīmē, ka tam nav patiesas politiskas jēgas. Toties tam ir polittehnoloģiskā jeb elektorālā jēga. Proti, tā ļauj “Progresīvajiem” uzdoties par galvenajiem “cīnītājiem” pret Šleseru. Tā kā Šleseram ir liels antireitings (liels to vēlētāju īpatsvars, kuriem pret šo politiķi ir izteikti negatīva attieksme), šāda pozicionēšanās daudziem var likties pievilcīga.
Savukārt pievienošanās šim “Progresīvo” aicinājumam būtiski samazina NA un JV iespējas tikt pie varas. Līdz ar to pēdējie, visticamāk, šo piedāvājumu ar dažādām atrunām “noairēs” (šis vārds jēdzieniski visprecīzāk raksturo šāda veida noraidījumus). Tas ļaus “Progresīvajiem” kārtējo reizi uzdoties par politiskās šķīstības uzturētājiem un dos šķietamas priekšrocības šajā priekšvēlēšanu sacensībā.
Kāpēc tikai šķietamas priekšrocības? Tāpēc, ka “Progresīvie”, liekot uzsvaru uz tīro polittehnoloģiju, sāk staigāt pa plānu ledu. “Progresīvo” lielākais pluss varētu būt savs īpašais praktiskais piedāvājums, kā uzlabot Rīgas iedzīvotāju dzīvi, kas viņus zināmā mērā atšķirtu no citām partijām. Tiklīdz viņi sāk nodarboties ar politiskajām spēlītēm, tā šis pluss pārvēršas mīnusā.
Jāatceras, ka “Progresīvajiem”, tāpat kā LPV, ir salīdzinoši augsts antireitings. Daudziem viņi gluži organiski riebjas. Viņiem tiek piekārta tukšmuldētāju, praktisko darbu nespējnieku birka. Ja viņi paši iniciē politisko spēlīšu sacensību, tas ir, pārorientējas no praktiskas dabas priekšlikumiem uz elektorālajām manipulācijām, tad netieši apstiprina šo savu tukšmuldētāju, nespējnieku reputāciju.
No vienas puses, “cīņa” pret Šleseru noteikti var dot zināmu elektorālo pienesumu, bet, no otras puses, liecina: “šitie” savu politisko pārstāvniecību nodrošina nevis ar praktisku piedāvājumu, bet gan politiskām spēlītēm. Citiem vārdiem: viņi ir nevis politiķi ar valstisku redzējumu, bet gan zīmuļi/politikāņi.
Ja runājam par šī “Progresīvo” priekšlikuma praktiskajām sekām, tad situācija ir vēl nopietnāka. “Progresīvie” ar savu sev izdevīgo aicinājumu liek uz spēles daudz ko vairāk, nekā viņiem pašiem ir kontā. Proti, ievērojami paaugstina risku, ka Rīgā pie varas var nonākt patiešām pretvalstiski spēki.
Jau šodien skaidrs, ka LPV RD vēlēšanās iegūs salīdzinoši daudz balsu. Grūti prognozēt, kā sadalīsies balsis 5% barjeras zonā, kas var stipri izmanīt balsu kopējo sadalījumu. Līdz ar to, sakrītot zināmiem apstākļiem, var gadīties, ka tā dēvētajām latviskajām partijām var balsu nepietikt. Ko tādā gadījumā darīt? Ļaut, lai Šlesers veido koalīciju ar SS plus “Suverēno varu”, ja tā tiek iekšā, vai tomēr labāk veidot JV un NA koalīciju kopā ar LPV?
Šodienas sarežģītajā ģeopolitiskajā situācijā nodarboties ar politiskajām spēlītēm savtīgu politisko interešu dēļ ir nepiedodama vieglprātība. Nupat redzējām šādu politisko spēlīšu mēģinājumu Vācijas Bundestāgā, kur atsevišķi koalīcijas deputāti mēģināja izgāzt šīs pašas koalīcijas virzīto kanclera amata kandidātu Frīdrihu Mercu.
Pēc pirmā balsojuma, kurā Mercam pietrūka sešu balsu, opozīcijā esošā prokremliskā “AfD” neslēpti gavilēja. Partijas vadītāja Alise Veidele šo Merca politisko neveiksmi traktēja kā “Vācijas lielo dienu”. Tikai pēc atkārtotas balsošanas, kad deputātiem tika stingri piekodināts: izbeidziet šīs spēlītes, ja jums patiesi rūp Vācijas liktenis, Mercs tika ievēlēts par kancleru (valdības vadītāju).
Nav šaubu, ka arī Rosļikovs, Stepaņenko tikai priecātos, ja NA un JV pievienotos “Progresīvo” aicinājumam, jo tā būtu viņu gandrīz vai vienīgā iespēja reāli tikt pie varas. Līdz ar to šis “Progresīvo” polittehnoloģiskais gājiens objektīvi lej ūdeni uz rosļikoviešu dzirnavām. Tas dod kārtējo pamatu runām, ka šis politiskais spēks ir no tās pašas prokremlisko spēku nometnes, lai kādu politisko dziesmu tas dziedātu.
