Komentāri

Ir nopietnas cerības, ka ukraiņiem beidzot atļaus izmantot tālas darbības raķetes, kas sasniegs mērķus dziļāk Krievijā. Vai tas mainīs kara gaitu un dos stratēģiskus panākumus? Par to “Neatkarīgajai” stāsta divi militārie speciālisti – Jānis Garisons un Juris Maklakovs.

Vai daugavpilieši biežāk paceļ acis uz debesīm? Nē, ne tāpēc, ka mākoņus tur gribētu saskaitīt, bet lai pārliecinātos, ka tur no Baltkrievijas nelido kāds “nomaldījies” drons. Un kā jūtas ludzānieši? Un kas mūs sagaida nākotnē?

Režisors Alvis Hermanis dienā, kad Ļvivā notika Krievijas raķešu triecienā nogalinātās Bazilēviču ģimenes (mammas/sievas un trīs meitu) bēres, savā “Facebook” lapā publicēja ierakstu, kurā izteica pārmetumus LTV raidījumam “Kultūršoks”, ka tas šādā dienā palaidis ēterā raidījumu, veltītu krievu valodas lietošanas aizstāvībai Latvijas publiskajā telpā.

Valdošajai koalīcijai no gaisa ir nokritusi gluži neticama laime – Krievijas drons, kurš atlidojis no Baltkrievijas un iegāzies kokos netālu no Gaigalavas. Visos centrālajos televīzijas kanālos šī ziņa pirmajā vietā, un re, no dienaskārtības ir pazudušas netīkamās “airBaltic”, “Rail Baltica”, skolotāju algu, budžeta deficīta un pensiju garantiju tēmas.

Sestdien, 7. septembrī, Rēzeknes novadā, Gaigalavas apkārtnē, esot nokritis Krievijas bezpilota lidaparāts, informēja Latvijas Aizsardzības ministrijas (AM) Militāri publisko attiecību departamenta pārstāvji. Drons atlidojis no Baltkrievijas puses un nolidojis Latvijas gaisa telpā aptuveni 100 kilometru.

Nacionālo bruņoto spēku vadība pirmdien paziņoja, ka Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā nokritušais Krievijas drons bija ar sprāgstvielām aprīkots “Shahed” tipa drons. Tas NATO valsts teritorijā mierīgi nolidoja ap 100 kilometriem, tādējādi testējot mūsu pretgaisa aizsardzības sistēmu, kas acīmredzami ir nekāda.

Publikācija “Neatkarīgajā” par Nacionālo mākslu vidusskolas jauniecelto direktori Jolantu Vjaksi izsauca rezonansi ne tikai šīs skolas pedagogu rindās, bet arī izglītības sistēmā iesaistītajos.

Venēcijas kinofestivālā izrādītā Krievijas-Kanādas režisores Anastasijas Trofimovas dokumentālā filma “Krievi karā” izraisījusi plašu sašutumu Ukrainā un to cilvēku vidū visā pasaulē, kuri ar sirdi un dvēseli jūt līdzi Ukrainas ciešanām.

Īstā ņemšanās ar un ap “airBaltic” vēl tikai priekšā. Šobrīd esam apjautuši, ka valsts dotā nauda aviokompānijai neatgriezīsies un, ļoti iespējams, būsim kārtējo reizi ziedojušies, lai par gandrīz baltu velti ārvalstnieku kontrolē nonāktu kārtējais valsts uzņēmums. Tad, līdzīgi kā ar banku “Citadele”, varēsim lepoties, cik veiksmīgi protam iztirgot valsts īpašumus. Joprojām neatbildēts jautājums, kas notiks ar “airBaltic”, precīzāk, kas varētu notikt un varētu nenotikt ar šo uzņēmumu.

Kā mēdz teikt gudri cilvēki: tas, ko politiķi nepasaka, bieži vien ir svarīgāks par to, ko viņi pasaka.

Trešdien jau šķita, ka satiksmes ministra Kaspara Briškena dienas ministra krēslā ir skaitītas. Premjerministre Evika Siliņa un Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pēc abu tikšanās publiski atzina Briškenu par galveno vainīgo “airBaltic” krīzes komunikācijā.

“Skolā valda nospiedošs noskaņojums, vairāki pedagogi gatavi iet prom,” tā skolas gada sākumu raksturo kāda pedagogu kolektīvam tuva persona. Runa ir par mākslu izglītības kompetences centru “Nacionālā mākslu vidusskola”, īsāk sakot – par Nacionālo mākslu vidusskolu (NMV), par kuras direktori maija beigās iecelta Jolanta Vjakse. Kas pamatā drūmajam noskaņojumam, ja tāds vispār ir?

Cilvēkresursu vadība ir viens no būtiskākajiem organizāciju un uzņēmumu vadības procesiem. Ja cilvēkam ir radošais potenciāls, viņš var veicināt uzņēmuma attīstību, bet var arī to bremzēt. Šos noslēpumus ir svarīgi prast atklāt. Ja cilvēkresursu vadību atstāj novārtā, jārēķinās ar nepatīkamu un strauju uzņēmuma rādītāju lejupslīdi.

Konkurences padome (KP) pauž pārliecību: kamēr SIA “Latvijas aptieka” pārvalda bijušais veselības ministrs Guntis Belēvičs, tikmēr šis uzņēmums ir neatkarīgs no sava patiesā saimnieka farmācijas biznesā, milža holdingkompānijas “AB CITY”, un tādējādi faktiski mazsvarīgi kļūst KP lēmumā noteiktie “Latvijas aptieka” kapitāldaļu atsavināšanas termiņi un to mīklainā pagarināšana.

Maldinošais sadūmojums izkliedējies. Skatienam pavērusies skaidra aina. Beidzot arī satiksmes ministrs Kaspars Briškens atzinis: “Rail Baltica” vilcieni Rīgā neienāks. Tajos varēs iekāpt Salaspilī. Uz lidostu uzbūvēs esošā sliežu platuma dzelzceļa līniju, un tāda pati, visticamāk, ies arī līdz Salaspils pārsēšanās punktam.

Ejot gar garāžu, pusnaktī varot dzirdēt, kā rūsa ēd automašīnas apakšu; tāpat šobrīd, ejot gar partiju birojiem, var dzirdēt tādu kā čabēšanu. Politiskās aprindas sāk gudrot, kā pareizāk organizēt pašvaldību vēlēšanas. Tās gan ir vēl tālu – notiks ne vēlāk kā nākamā gada 7. jūnijā –, taču stress jau sāk kļūt dzirdams. Sākusies manevrēšana, ostīšanās, kam ar ko taisīt koalīcijas, notiek intensīva svaigu asiņu meklēšana partiju sarakstu ailēm. Patiesi viedi par šīm lietām domāt laikus.

Latvijas aviokompānijas “airBaltic” pamatkapitāla samazināšana par 571 miljonu eiro izraisījusi milzīgu sabiedrības neizpratni. Kā tad tā? Valsts bija kompānijā ieguldījusi šo naudu, bet tagad šis ieguldījums ar vieglu rokas kustību norakstīts. Neaizmirsīsim, valsts, tie esam mēs – nodokļu maksātāji. Tā vietā, lai sagaidītu “airBaltic” peļņu un ieguldījumu kaut daļēju atgūšanu, nauda izkūpināta skurstenī (lidmašīnu turbodzinējos un kompānijas vadītāju algās).

Svētdien notikušo zemju vēlēšanu rezultāti Saksijā un Tīringenē nebija pārsteidzoši. Tie pilnībā atbilda jau iepriekš prognozētajiem. Līdz šim nebijušus panākumus ieguva abu spārnu “populisti” (partijas ar netradicionālo politisko orientāciju) – “Alternative für Deutschland” (AfD), Sāras Vāgenknehtas savienība (SVS) un “Die Linke” (Kreisie).

No Ukrainas prezidenta Zelenska ikvakara uzrunas: “Mums no ATACMS nav nekādas jēgas, kamēr Baidena/Harisas administrācija mums aizliedz iznīcināt Krievijas lidmašīnas, pirms tās paceļas gaisā. Krievijas lidmašīnas brīvi paceļas un iznīcina visu savā ceļā, un mums neļauj to apturēt. Mēs varētu lidmašīnām likt atkāpties no šiem lidlaukiem, bet mūs piespiež zaudēt.”

Pagājušajā nedēļā uz Vašingtonu devās īpaša Ukrainas delegācija, kuras sastāvā ir Ukrainas premjerministra pirmā vietniece Jūlija Sviridenko, aizsardzības ministrs Rustems Umerovs, ģenerālštāba pārstāvji un prezidenta kancelejas vadītājs Andrijs Jermaks. Vizītes mērķis bija izspiest (tas būtu precīzākais vārds) no Pentagona atļauju izmantot Rietumu raķetes apšaudēm pa militāriem mērķiem Krievijā.

Evikas Siliņas (“Jaunā vienotība”) valdība drudžainā steigā un stingrā slepenībā lēmusi, ka Latvijai vairs nav vajadzīga savas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” akciju kontrolpakete. 26 gadu laikā šajā uzņēmumā no valsts budžeta ir iepumpēti 500 miljoni eiro, bet tagad ministri izdomājuši, ka aviokompāniju var “uzsist gaisā”, paturot valsts rīcībā 25% akciju.

“Sajūtas labākas nekā pērn. Pirmkārt, tāpēc, ka manis vadītajā skolā netrūkst neviena pedagoga. Ir ieviesti dažādi jauninājumi, ir nedaudz sarežģītāks stundu saraksts, ir iesācēju grupas vācu valodā, savukārt pamatskolas klasēs sākam mācīt spāņu valodu.” Tā par jauno mācību gadu stāsta Rūdolfs Kalvāns, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors, Latvijas izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) prezidents. Kas notiek skolās, un kas notiek ar skolām?