Maestro Raimonda Paula vārds juridiski jāsakabina kopā ar Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem, tad, balstoties uz Dziesmu un deju svētku likumu, koncerta organizēšanā jāiesaista un jāizmanto valsts un pašvaldību resursi, visbeidzot jāiekasē nauda no pārdotajām biļetēm Mežaparka lielajā estrādē uz biedrību, kas ir “plika un nabaga”, un jāizveido SIA, kurā satecēs miljoni gan par preču zīmes ar Raimonda Paula vārda izmantošanu, gan it kā faktisko organizēšanu – šāds biznesa modelis šobrīd tiek īstenots zem izkārtnes “Raimonda Paula dziesmu svētki Manai Dzimtenei” Guntara un Jāņa Ķirša paspārnē.
Pats Maestro jau paziņojis, ka šim privāti organizētajam pasākumam ar viņu nav nekādas saistības un viņš to vēlas aizliegt, ciktāl tas attiecas uz Maestro vārda piesaukšanu un izmantošanu. Tikmēr biļetes tiek tirgotas un lētākās jau ir izpirktas. “13 000 kora dziedātāju no Latvijas, diasporas kori, Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģenti, izcili solisti un Latvijas Radio bigbends tiksies vērienīgā lielkoncertā,” teikts koncerta mājaslapā.
Koristi piedalīsies bez maksas, ģenerālmēģinājuma dienā būs pieejams ūdens bez maksas, savukārt, koncerta dienā, visticamāk, zupa, kas varētu būt sezonālā zupa vai “Rollton” makaronu zupiņa, ar standarta bulciņu.
Uz valsts un pašvaldību rēķina
Lielkoncerta organizatori uzsver, ka “šo svētku organizēšana notiek bez valsts, pašvaldību vai cita veida ārēja finansējuma”. “nra.lv” skaidroja, vai apgalvojums ir patiess.
Pie lielās privātās sadziedāšanās Mežaparka lielajā estrādē sākotnēji piesauktais sadarbības partneris Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) ir kultūras ministres Agneses Lāces pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. LNKC nolikumā teikts, ka “centra darbības mērķis ir īstenot valsts politiku kultūras un radošās industrijas izglītības, nemateriālā kultūras mantojuma, dziesmu un deju svētku tradīcijas un ar to saistītajās tautas mākslas jomās”.
Tātad, kurš gan cits, ja ne LNKC, zinās, kā šāds projekts tapis un kādēļ tas tapis. LNKC uzdevām virkni jautājumu un saņēmām atbildes. Tās apstiprina pieņēmumu, ka aiz izsludinātā koncerta slēpjas rūpīgi pārdomāts biznesa projekts, kurš tā organizētājiem sola treknu peļņu, iespējams, vairāku miljonu apmērā, un ka LNKC kā izkopta koru apziņošanas un atlases platforma tiek izmantota privātas iniciatīvas, kas pat nav saistīta ar pašu Maestro, atbalstam un lielas peļņas gūšanai.
LNKC atbildes apliecina, ka īstenā lielkoncerta organizētāja SIA “Auss Media” vienīgā valdes locekļa un īpašnieka Jāņa Ķirša un arī eksprezidenta Valda Zatlera apgalvojumi, ka lielkoncerta organizēšana notiek, neizmantojot valsts un pašvaldību resursus, nav patiesi.
LNKC atbildē “nra.lv” skaidro, ka iecerētais pasākums aizsācies no Jāņa Ķirša īpašumā esošās un vadītās un ar Guntaru Ķirsi cieši saistītās SIA “Auss Media” priekšlikuma.
“.. norādām, ka LNKC 2025. gada 7. janvārī saņēma no koncerta “Raimonda Paula dziesmu svētki “Manai dzimtenei”” (turpmāk - koncerts) rīkotāja SIA “Auss Media” (turpmāk - rīkotājs) rakstveida aicinājumu kļūt par koncerta rīkotāja partneri, sniedzot informatīvu atbalstu koncerta veidošanas gaitā un popularizēšanā, tādējādi sekmējot latviešu kordziedāšanas attīstību un Dziesmusvētku tradīcijas turpināšanu.”
Acīm redzams, ka patiesais pasākuma organizators ir Ķiršu kūrētā SIA “Auss Media”, nevis bēdīgi slavenā biedrība “Latvijas Festivālu Asociācija”, kas pilda tikai kasiera funkciju, iekasējot naudiņu par biļetēm, un drošības bufera funkciju, lai lielā peļņa būtu drošībā.
Divi buki ar vienu šāvienu
Ķiršu plānotais pasākums tiek organizēts tieši uz valsts un pašvaldību resursu bāzes, sākot ar koru apziņošanu, komunikāciju ar koriem, koru skašu rīkošanu un žūrijas darba apmaksu, telpu nodrošināšanu koru mēģinājumiem, autortiesību apmaksu. Proti, “LNKC nodrošina nolikumā paredzēto Skates organizatorisko daļu (t. sk. žūrijas izveidi un darbu) un sedz ar to saistītās izmaksas piešķirtā finansējuma ietvaros”.
LNKC sadarbībā ar novadu pašvaldībām 2026. gadā no 23. marta līdz 1. maijam organizē Latvijas amatierkoru skates. Skašu galvenais mērķis ir nodrošināt koru darbības procesa nepārtrauktību. Šī gada nozīmīgākie pasākumi koru nozarē ir Latvijas sieviešu un vīru koru svētki, Latvijas senioru koru svētki, VI Virsdiriģentu svētki Alojā, Latvijas koru saiets “Meņģeļos” - Jurjānu Andrejam veltītais 170 gadu atceres pasākums.
Vienlaikus tajā pašā “vilcienā kupejā ielec” un arī skates nodrošina koprepertuāra apguvi koncertam “Manai dzimtenei” (rīkotājs - SIA "Auss Media"), valstij nemaksājot ne centu, tā LNKC norāda savā atbildē.
SIA "Auss Media" valsts paspārnē kā Dieva ausī
Valstspilsētas vai novada pašvaldības nodrošina izdevumu apmaksu, kas saistīti ar skates sarīkošanu un norisi, t.sk. tehnisko realizāciju, telpu īri, apskaņošanu un autortiesību apmaksu, savukārt LNKC par valsts līdzekļiem piemeklē un apmaksā žūriju no valsts līdzekļiem par tajā skaitā privātam pasākumam (SIA "Auss Media" rīkotam) koprepertuāra apguves koncertam “Manai dzimtenei” nodrošināšanu.
Tātad koncerta repertuāra sagatavošana faktiski notiek ar publiskajiem resursiem (valsts vai pašvaldības līdzekļiem), tajā skaitā valsts mērķdotācija diriģenta ikdienas darba apmaksai, pašvaldības finansējums diriģenta ikdienas darba apmaksai un skates organizē LNKC.
Ne SIA "Auss Media", ne biedrībai “Latvijas Festivālu Asociācijai”, ne biedrībai “Manai Dzimtenei” nekādu klapatu un, galvenais, izdevumi tuvu nullei. Valsts un pašvaldības izdara un apmaksā visus sagatavošanas darbus, lai privātais lielkoncerts var izskanēt ar vērienu un komersants SIA "Auss Media" var gūt peļņu, pateicoties Raimonda Paula vārdam.
Ķiršu svētki esot Dziesmu svētku statusā
Latviešiem kā dziedātāju tautai sirds viegli notrīs un acis paliek valgas, kad runājam par Dziesmu un deju svētku tradīciju, kas ir viens no mūsu nācijas identitātes kodola elementiem. Vienlaikus tas var arī nozīmēt to, ka viegli zaudējam spēju būt objektīvi un nošķirt peļņas gūšanu no dziesmu svētku tradīcijas sumināšanas un godāšanas Dziesmu un deju svētku starplaikā, kā to pierāda SIA "Auss Media" rīkotā lielkoncerta “Manai dzimtenei” atbalstīšana, smalki piesaucot Dziesmu un deju svētku likumu.
Atbilstoši Dziesmu un deju svētku likumam Veselības ministrijas pārraudzītajai struktūrvienībai Neatliekamās medicīnas palīdzības centram būs jānodrošina dežūras palīdzības sniegšana, Iekšlietu ministrijas pārraudzītajai Valsts policijai un Rīgas pašvaldības policijai jārūpējas par pasākuma drošību.
Kāpēc gan tādas ekstras privāti organizētam lielkoncertam, kurš skaļi izmanto vārdu salikumu “Raimonds Pauls” un “dziesmu svētki”? Jo “LNKC izvērtējot koncerta nozīmīgumu, lietderību un ietekmi uz dziesmu un deju svētku tradīcijas kā Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarba saglabāšanu, un ievērojot LNKC pienākumu sniegt organizatorisku, informatīvu un cita veida atbalstu valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām un privātpersonām, nodrošināt Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku sagatavošanu, īstenošanu un tradīcijas nepārtrauktību dziesmu un deju svētku starplaikā, kā arī atbilstoši kompetencei sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijām, biedrībām un nodibinājumiem un privātpersonām atbilstoši Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 931 “Latvijas Nacionālā kultūras centra nolikums” (turpmāk - noteikumi) 4.6., 4.7. un 4.8. apakšpunktam, atbalstīja rīkotāja ieceri, sniedzot informatīvu atbalstu koncerta veidošanas gaitā un popularizēšanā”.
Ieņēmumi no biļetēm un citiem niekiem
Rīgas domes koncertu vietu īres cenrādī viss ir ļoti detalizēti atspoguļots. Mežaparka estrāde (t.sk. publiskās iekštelpas) ar piegulošo nožogoto teritoriju diennakts īre ar PVN ir 28 327,31 eiro. Skatītāju vietu skaits 50 000. SIA “Biļešu paradīze” biļetes uz koncertu ar nosaukumu “Raimonda Paula dziesmu svētki MANAI DZIMTENEI” tiek tirgotas par 15 līdz 150 eiro. Ja pieņemam, ka vidējā biļetes cena ir 60 eiro, tad, sareizinot to ar 50 000 skatītāju vietām, sanāk, ka tīrie ieņēmumi no biļetēm vien veido trīs miljonus eiro.
Parasti ieņēmumus koncerta organizētājiem papildus veido arī maksa no komersantiem par tirdzniecības vietām estrādēs teritorijā, kur tiek tirgots alus, kafija, uzkodas, suvenīri, daiļamatnieku darinājumi. Pēc ļoti rupjām aplēsēm šī summa varētu veidot pāris simtus tūkstošu eiro.
Veiksmīgi noritējuša lielkoncerta ieņēmuma daļa varētu veidot pat krietni virs trīs miljoniem eiro.
Izdevumi diezgan pieticīgi
Ja reiz ir legāls pamats koncerta organizēšanā iesaistīt valsts un pašvaldības resursus, respektīvi, daļu no koncerta izmaksām uzkraut uz nodokļu maksātāju pleciem, pasākuma izmaksas kļūst ļoti draudzīgas.
Viena no dārgākajām pozīcijām jebkurā koncertā ir mākslinieku honorāri. Taču koncerta “Manai Dzimtenei” gadījumā 13 000 koru dalībnieku paši sabrauc no malu malām un par to koncerta organizētājam nekas nav jāmaksā. Ģenerālmēģinājuma dienā “tiks nodrošināts ūdens”, savukārt koncerta dienā “tiks nodrošināta ēdināšana un ūdens”. Koristiem un kolektīvu vadītājiem var uzvārīt lēto makaronu zupiņu ar pīrādziņu - vidēji pieci eiro par vienu pusdienu reizi. Pat ja pieņemam, ka barošana būs divas reizes, 13 000 pareizinot ar 10, sanāk 130 000 eiro ēdināšana. Diriģentiem jau it kā nekas nav jāmaksā, jo dalību Dziesmu svētkos apmaksā valsts un attiecīgās pašvaldības, kā arī tā jau pati par sevi ir prestiža lieta piedalīties.
Reizēm padārga ir skaņas un apgaismojuma sistēmu nodrošināšana. Taču tā nekādi nevarētu būt dārgāka par pusmiljonu eiro.
Grūti iedomāties, ka koncerta režisorei Ditai Lūriņai tiks atvēlēts vairāk par pāris desmitiem tūkstošu eiro. Pat ja tiks pieaicināti slaveni dziedātāji Intars Busulis vai Ance Krauze un citi mākslinieki - diezin vai katram honorārs pārsniegs 7000 eiro.
Mežaparka lielās estrādes nomas maksas cenrādī norādīts: estrādes (t.sk. publiskās iekštelpas) ar pieguļošo nožogoto teritoriju nomas maksa diennaktī ir 28 327,31 eiro.
Kā informēja Rīgas dome, “pašvaldībā ir saņemts biedrības “Latvijas Festivālu asociācija” Raimonda Paula dziesmu svētki “Manai Dzimtenei” izpilddirektores Dainas Markovas 2025. gada 20. novembra iesniegums ar lūgumu sniegt atbalstu Raimonda Paula dziesmu svētku “Manai Dzimtenei” nodrošināšanai 2026. gada 10.-11. jūlijā”.
Minēto iesniegumu esot plānots izskatīt Rīgas domes Kultūras komisijas sēdē, kurā tam jāgūst deputātu konceptuāls atbalsts. Ja konceptuāls atbalsts tiks gūts, pēc tam jautājums vēl jāizskata Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas un Rīgas domes sēdēs.
Spožā bilance
Izstiepies vai saraujies, rēķini kā gribi - jebkurā gadījumā no trim miljoniem eiro pāri paliek krietni vairāk nekā miljons, visticamāk, tuvu diviem miljoniem eiro. Tā Latvijas apstākļiem pagaidām ir daudzmaz cienīga nauda!
Galvenā veiksmes formula šajā projektā ir prasme valsts amatpersonām iedvest domu, ka privātā kantora organizēts koncerts kvalificējams kā Dziesmu svētki un ka šis koncerts atbilst Dziesmu un deju svētku likumam.
Mēs turpināsim pētīt, kā tas notika, kā amatpersonu galvās ieviesās doma par privātā biznesa projekta aplaimošanu ar sevišķo Dziesmu svētku statusu.
Zemāk publicējam LNKC mūsu uzdotos jautājumus un saņemtās atbildes.
Jautājumi Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) direktorei Signei Pujātei
1) LNKC norādīts kā sadarbības partneris Raimonda Paula dziesmu svētku "Manai dzimtenei" Lielajā Mežaparka estrādē 2026. gada 11. jūlijā organizēšanā.
1.1. Kāda ir LNKC sadarbības forma ar svētku rīkotāju - SIA “AUSS MEDIA” un saskaņā ar kuru 18.12.2012. MK noteikumu Nr. 931 LNKC nolikums punktu minētā sadarbības forma ir atļauta un reglamentēta? Ko šī sadarbība ietver?
1.2. Uz kāda tiesiska pamata jau 2021. gada 11. jūnijā publicēja Raimonda Paula dziesmu svētku "Manai dzimtenei" repertuāru un norādīja SIA “AUSS MEDIA” kā svētku rīkotāju, ja minētā SIA vēl nebija pat reģistrēta LR UR Komercreģistrā?
2) Vai LNKC kā valsts iestāde, uzsākot sadarbību ar SIA “AUSS MEDIA”, pārliecinājās par komersanta SIA “AUSS MEDIA” juridisko tiesībspēju un rīcībspēju?
3) Vai LNKC kā valsts iestāde, uzsākot sadarbību ar SIA “AUSS MEDIA”, pārliecinājās par komersanta SIA “AUSS MEDIA” tiesībām izmantot Raimonda Paula vārdu un autortiesību aspektiem?
4) 2021. gadā kādā kārtībā tika izvēlēta, noteikta sadarbība ar privāti organizēto Raimonda Paula dziesmu svētku "Manai dzimtenei" rīkotāju SIA “AUSS MEDIA”?
5) 2025. gada 15. janvārī LNKC mājaslapā izvietoja koru pieteikšanos uz privāti organizētiem Maestro Raimonda Paula dziesmu svētkiem "Manai Dzimtenei", aicinot piedalīties ikvienu kori no Latvijas, kā arī diasporas koru kolektīvus.
Saskaņā ar kuru LNKC nolikuma punktu minētā sadarbības forma un privāti organizēta pasākuma veicināšana ir atļauta un šādas funkcijas paredzētas?
6) Vai Kultūras ministrija ir devusi rīkojumu piedalīties privāti organizēto Maestro Raimonda Paula dziesmu svētku "Manai Dzimtenei" veicināšanas un koru atlases pasākumos?
7) 2025. gada 31. oktobrī LNKC mājaslapā izvietoja paziņojumu, ka (LNKC) sadarbībā ar novadu pašvaldībām 2026. gadā no 23. marta līdz 1. maijam organizē Latvijas amatierkoru skates. Vienlaikus skates nodrošina koprepertuāra apguvi koncertam “Manai dzimtenei” (rīkotājs - SIA "AUSS MEDIA").
7.1. Saskaņā ar kuru LNKC nolikuma punktu minētā sadarbības forma par labu SIA “AUSS Media” ir atļauta un paredzēti privāti organizēta pasākuma veicināšanas pakalpojumi?
7.2. Vai SIA "AUSS MEDIA" vai cits privātais uzņēmums, biedrība vai nodibinājums sedz (segs) izdevumus, kas veidojas, izmantojot valsts un pašvaldības resursus amatierkoru skates organizēšanā, vienlaikus arī privāti organizētam pasākumam?
7.3. Kādā kārtībā tiek segtas LNKC izmaksas (žūrijas darbs, ceļa izdevumi, telpu noma u.c. izmaksas), kas veidojas, 2026. gadā no 23. marta līdz 1. maijam organizējot Latvijas amatierkoru skates valsts nozīmes un valsts organizēto koru pasākumiem?
7.4. Vai un kādā kārtībā ikviena cits privātais uzņēmums, biedrība vai nodibinājums var pieteikties LNKC un aicināt atbalstīt, veicināt privāti organizētu koru pasākumu, izmantojot LNKC resursus, tajā skaitā atlasīt korus, kā arī kā oficiālo informatīvo partneri (t.sk. publicitāti LNKC mājaslapā)?
8) 2025. gada 15. janvārī LNKC pārstāvji un direktore Signe Pujāte piedalījās fonda “Manai Dzimtenei” un privāti organizēto Maestro Raimonda Paula dziesmu svētku "Manai Dzimtenei" veidotāju tikšanās. Kas izteica uzaicinājumu? Kādā veidā? Vai LNKC pārbaudīja fonda “Manai Dzimtenei” juridisko pastāvēšanu (tā reģistrāciju)?
9) Vai LNKC 2025. gada decembra beigās izbeidza sadarbību ar dziesmu svētku "Manai Dzimtenei" rīkotājiem? Vai LNKC lūdza dzēst dziesmu svētku "Manai Dzimtenei" rīkotāju mājaslapā LNKC kā sadarbības partneri? Ja jā, tad pie kā (kuras personas, t.sk. juridiskas personas) LNKC vērsās un kādā formā?
Atbilde no LNKC
[1] Atbildot uz vēstules 1. punktā uzdotajiem jautājumiem, norādām, ka LNKC 2025. gada 7. janvārī saņēma no koncerta “Raimonda Paula dziesmu svētki “Manai dzimtenei”” (turpmāk - koncerts) rīkotāja SIA “Auss Media” (turpmāk - rīkotājs) rakstveida aicinājumu kļūt par koncerta rīkotāja partneri, sniedzot informatīvu atbalstu koncerta veidošanas gaitā un popularizēšanā, tādējādi sekmējot latviešu kordziedāšanas attīstību un Dziesmusvētku tradīcijas turpināšanu. LNKC izvērtējot koncerta nozīmīgumu, lietderību un ietekmi uz dziesmu un deju svētku tradīcijas kā Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarba saglabāšanu, un ievērojot LNKC pienākumu sniegt organizatorisku, informatīvu un cita veida atbalstu valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām un privātpersonām, nodrošināt Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku sagatavošanu, īstenošanu un tradīcijas nepārtrauktību dziesmu un deju svētku starplaikā, kā arī atbilstoši kompetencei sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijām, biedrībām un nodibinājumiem un privātpersonām atbilstoši Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 931 “Latvijas Nacionālā kultūras centra nolikums” (turpmāk - noteikumi) 4.6., 4.7. un 4.8. apakšpunktam, atbalstīja rīkotāja ieceri, sniedzot informatīvu atbalstu koncerta veidošanas gaitā un popularizēšanā. LNKC sniegtais informatīvais atbalsts rīkotājam tika īstenots LNKC kompetences ietvaros saskaņā ar noteikumu 4.6., 4.7. un 4.8. apakšpunktu, Nemateriālā kultūras mantojuma likuma 12. panta pirmās daļas 4. punktu un neradīja LNKC līgumiskas saistības. Starp LNKC un rīkotāju nav noslēgts rakstveida līgums par koncerta līdzorganizēšanu vai citu pienākumu uzņemšanos. LNKC nebija un nav koncerta rīkotājs vai līdzorganizators, nav uzņēmies rīkotāja pienākumus, un LNKC sniegtais informatīvais atbalsts neveido pamatu LNKC atbildībai par rīkotāja rīcību vai bezdarbību un ar koncerta īstenošanu saistīto normatīvo prasību izpildi. Plašsaziņas līdzekļos izplatītā informācija, kurā LNKC minēts kā rīkotāja sadarbības partneris, ar LNKC netika saskaņota. LNKC 2025. gada 15. janvārī savā tīmekļa vietnē publicēja informāciju par koncerta norisi un tā rīkotāju. Minētās informācijas tekstu sagatavoja un publicēšanai LNKC iesniedza rīkotājs (informācija pieejama LNKC tīmekļa vietnē: https://www.lnkc.gov.lv/lv/jaunums/2026-gada-11-julija-mezaparka-sidraba-birzi-notiks-maestro-raimonda-paula-dziesmu-svetki-manai-dzimtenei). 2021. gada 11. jūnijā LNKC savā tīmekļa vietnē nepublicēja informāciju par koncerta norisi un tā rīkotāju, jo tajā laikā LNKC rīcībā nebija informācijas par koncertu un LNKC nebija saņēmis rīkotāja aicinājumu sniegt informatīvu atbalstu. LNKC mutiski lūdza Guntaru Ķirsi plašsaziņas līdzekļos un citos publiskajos kanālos neminēt LNKC kā sadarbības partneri, tomēr LNKC rīcībā esošā informācija liecina, ka minētais lūgums netika pilnībā ievērots.
[2] Atbildot uz vēstules 2. punktā uzdoto jautājumu, norādām, ka LNKC, uzsākot informatīva atbalsta sniegšanu, pārbaudīja publiski pieejamos komercreģistra datus par rīkotāja tiesisko statusu un pārstāvības tiesībām. Atbilstoši komercreģistra datiem rīkotājs bija reģistrēts komercreģistrā un rīkotāja pārstāvību nodrošināja komercreģistrā norādītā amatpersona. Vienlaikus LNKC norāda, ka informatīva atbalsta ietvaros netika veikta rīkotāja tiesībspējas un rīcībspējas padziļināta izvērtēšana ārpus publiski pieejamo reģistra datu pārbaudes, jo šāds pienākums neietilpst LNKC kompetencē un funkcijās, kā arī koncerts nav LNKC iniciēts pasākums un netiek īstenots LNKC uzdevumā.
[3] Atbildot uz vēstules 3. punktā uzdoto jautājumu, norādām, ka rīkotājs 2025. gada 7. janvārī rakstveidā informēja LNKC, ka koncerta mērķis ir, iesaistot plašu dziedātāju un klausītāju loku, godināt komponistu Raimondu Paulu viņa 90 gadu jubilejā. Sniedzot informatīvu atbalstu, LNKC pamatojās uz to, ka rīkotājam kā pasākuma organizatoram ir pienākums nodrošināt visu normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi, organizējot šāda mēroga pasākumu un iesaistot plašu dziedātāju un klausītāju loku, tostarp:
(i) publiska pasākuma organizēšanas un drošības prasības, kas izriet no Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma;
(ii) autortiesību prasību ievērošanu un nepieciešamo atļauju/licenču saņemšanu saskaņā ar Autortiesību likumu;
(iii) reklāmas prasību ievērošanu un nepieciešamo piekrišanu saņemšanu fiziskas personas vārda (komponista Raimonda Paula u.c.) vai citas identificējošas norādes izmantošanai reklāmā saskaņā ar Reklāmas likumu;
(iv) patērētāju nemaldināšanu un komercprakses atbilstību Negodīgas komercprakses aizlieguma likumam;
(v) personas datu apstrādes tiesiskumu, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (Vispārīgā datu aizsardzības regula) un Fizisko personu datu apstrādes likumu (ciktāl tas ir attiecināms uz konkrēto komunikāciju un publicēto saturu), kā arī citas piemērojamās normatīvo aktu prasības.
Vienlaikus norādām, ka LNKC atbalsta sniegšanas brīdī nebija informācijas par iespējamu šo prasību neizpildi no rīkotāja puses.
[4] Atbilde uz vēstules 4., 5. un 9. punktā uzdotajiem jautājumiem ir sniegta šīs vēstules 1. punktā.
[5] Atbildot uz vēstules 6. punktā uzdoto jautājumu, norādām, ka Kultūras ministrija nav izdevusi rīkojumu par piedalīšanos koncerta veicināšanas un koru atlases pasākumos. LNKC kompetences ietvaros sniedza metodisku un informatīvu atbalstu, pamatojoties uz noteikumu 4.6., 4.7. un 4.8. apakšpunktu, Nemateriālā kultūras mantojuma likuma 12. panta pirmās daļas 4., 5. punktu un otro daļu, kā arī Dziesmu un deju svētku likuma 5. panta trešo daļu un 7. panta astoto daļu.
[6] Atbildot uz vēstules 7. punktā uzdotajiem jautājumiem, norādām, ka Dziesmu un deju svētku likuma 5. panta trešajā daļā noteikts, ka Dziesmu un deju svētku starplaikā notiek arī skates, konkursi, izstādes un citi Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības pasākumi un norises. Vienlaikus Dziesmu un deju svētku likuma 7. panta astotā daļa noteic, ka Dziesmu un deju svētku starplaikā LNKC sniedz metodisku atbalstu starpsvētku norišu plānošanā un īstenošanā sadarbībā ar valsts un pašvaldību institūcijām un nevalstiskajām organizācijām. Latvijas amatierkoru skates 2026. gadā (turpmāk - Skate) ir LNKC rīkots pasākums sadarbībā ar Latvijas valstspilsētu un novadu pašvaldībām, un valstspilsētu un novadu koru virsdiriģentiem. Atbilstoši LNKC 2025. gada 29. oktobra nolikuma Nr. 1.5-1.1/40 “Latvijas amatierkoru skates 2026. gadā” (turpmāk - nolikums) 52. punktam valstspilsētas vai novada pašvaldības nodrošina izdevumu apmaksu, kas saistīti ar Skates sarīkošanu un norisi, t.sk. tehnisko realizāciju, telpu īri, apskaņošanu un autortiesību apmaksu. LNKC nodrošina nolikumā paredzēto Skates organizatorisko daļu (t. sk. žūrijas izveidi un darbu) un sedz ar to saistītās izmaksas piešķirtā finansējuma ietvaros. Kora izdevumus, kas saistīti ar kora piedalīšanos Skatēs, redz attiecīgie kori. Savukārt koncerta izdevumu segšana neietilpst LNKC kompetencē, un LNKC rīcībā nav informācijas par koncerta finansēšanas avotiem. LNKC nav saņēmis un nesaņem nekādu atlīdzību vai ieņēmumus saistībā ar koncertu, nesedz koncerta izmaksas un negūst peļņu vai citu mantisku labumu, jo nav koncerta organizētājs (rīkotājs). Vienlaikus LNKC paskaidro, ka atsauce uz koncertu nolikumā ir saistīta ar koprepertuāra apguves pārbaudi vairākām koru nozares norisēm, tostarp minētajam koncertam. Minētā atsauce attiecas tikai uz Skates uzdevumu un nerada LNKC pienākumus vai atbildību par koncerta organizēšanu un norisi.
[7] Atbildot uz vēstules 8. punktā uzdoto jautājumu, norādām, ka LNKC 2025. gada 13. janvārī saņēma rīkotāja e-pasta vēstuli ar aicinājumu piedalīties pasākumā, kura mērķis bija iepazīstināt LNKC un citus potenciālos koncerta rīkotāja partnerus ar koncerta ideju un rīkotāju. LNKC direktore Signe Pujāte minētajā pasākumā piedalījās kopā ar citiem aicinātajiem potenciālajiem partneriem. LNKC nebija pienākuma pārbaudīt fonda “Manai Dzimtenei” juridisko pastāvēšanu (tā reģistrāciju), jo LNKC nav bijis un nav koncerta organizators (rīkotājs), kā arī LNKC nebija līgumattiecībās ar minēto fondu.
