Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā vienotība") sociālajos medijos ir paudusi viedokli, ka Saeimai ir jāatgriežas pie karteļu jautājuma risināšanas. Koalīcija atkal šķeļas.
Viņa informē, ka ir vienojusies ar Saeimas Juridiskās komisijas vadītāju Andreju Judinu (JV), ka šis jautājums tiks atkārtoti skatīts tuvākajā laikā. "Te svarīga diskusija gan par esošo normu piemērošanu tiesā, gan par atbildības pastiprināšanu," paudusi premjere.
Siliņa atgādināja, ka "Jaunā vienotība" iepriekš tika virzījusi priekšlikumu, ka par aizliegto vienošanos kā smagāko konkurences tiesību pārkāpumu nepieciešama kriminālatbildība.
JV un P ir par kriminalizāciju, ZZS ir pret
Tā kā šis jautājums iepriekšējos gados ir cilāts ilgi un dikti, ir sen zināma gan valdošo, gan nevaldošo partiju politiķu nostāja - JV un “Progresīvie” (P) ir par karteļu kriminalizēšanu, turpretī koalīcijas partija Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir pret, un arī opozīcijas partijas nesliecas kriminalizēšanu atbalstīt.
Pretēji viedokļi šajā jautājumā liecina par diezgan pamatīgu ideoloģisku plaisu valdošās koalīcijas iekšpusē. Diezin vai tas novedīs pie valdības sabrukuma, taču diskusija tiks izmantota šā gada priekšvēlēšanu cīņās, kur katra partija centīsies izskatīties pēc iespējas pievilcīgāka sava elektorāta acīs.
Neatkarīgi no tā, vai kriminalizācija tiks akceptēta parlamentā vai nē, JV un P pozicionējas kā “gaišais spēks” iepretī ļaunajam “karteļu lobijam” ZZS, kamēr ZZS uzstāj, ka nedrīkst nīcināt ārā vietējos uzņēmējus un slāpēt nost ekonomiku ar aizvien skarbākām represijām.
Gan vieniem, gan otriem aptverē būs vēl daudz citu argumentu, kurus viņi atskaņos, vēlēšanām tuvojoties.
Izgāšanās ar “būvnieku karteļa lietu”
Sabiedrība alkst asiņu, un sabiedrība ir neizpratnē par to “čušš”, kas ir iznācis no savulaik skaļās “būvnieku karteļa lietas” - tā pašlaik kalpo par iemeslu karteļu kriminalizācijas idejas atkārtotai aktualizācijai. Augstākā tiesa (AT) ir atcēlusi administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru bija noraidīti būvniecības komercsabiedrību pieteikumi par Konkurences padomes lēmuma atcelšanu, un nodevusi lietu jaunai izskatīšanai administratīvajā apgabaltiesā. AT lielākās problēmas saskatīja tajā, ka pierādījumi karteļa pierādīšanai savākti ar krimināltiesiskām metodēm, bet likums tādas iespējas neparedz.
AT traktējumā gan KP, gan administratīvā apgabaltiesa, lai pierādītu konkurences tiesību pārkāpumu, neatļauti izmantojušas KNAB veiktajā operatīvās darbības pasākumā iegūto informāciju, proti, slepeni noklausītu sarunu ierakstus un to atšifrējumus. AT vērtējumā tāda konkurences tiesību pārkāpuma kā karteļa vienošanās atklāšana neiekļaujas Operatīvās darbības likumā uzskaitītajos mērķos un uzdevumos, kuru sasniegšanai pieļaujams izmantot sevišķā veidā veicamā operatīvās darbības pasākumā iegūto informāciju.
Tas nenozīmē, ka AT tagad iestājas par to, ka karteļi ir kaut kas labs, taču nevar lemt pretēji valstī pastāvošiem likumiem un principiem. Pēc analoģijas var iztēloties, ka KNAB darbinieks noklausās kādas sarunas, kurās viens otram pastāsta, ka novietojis auto pie Rīgas pils, kur auto nedrīkst stāvēt. KNAB uz šīs operatīvā ceļā iegūtās informācijas pamata pieprasa CSDD auto īpašnieku sodīt... Nu kaut kā neizklausās tas tiesiski korekti un nepolicejiski, taču tieši tā tas ir bijis ar būvnieku karteļa lietu. Protams, ka karteļotāju advokāti ir bijuši gana viltīgi un lietu gāž apkārt.
Kartelis ir sliktais
Nav šaubu, ka kartelis ir kaut kas nelāgs - ja tāds pastāv, tad tauta ir spiesta nepamatoti pārmaksāt. Ja kartelis ir tīrā privātbiznesā - pārtikas, degvielas tirdzniecībā, kādos pakalpojumos - tad patērētājam vēl ir iespēja kā nebūt protestēt, neatvērt maku un aizbraukt iepirkties uz, piemēram, Lietuvu.
Ja kartelis ir saistīts ar valsts un pašvaldību iepirkumiem, tad ir sliktāk. Tāpēc Konkurences padome nikni strādā un ir arī konstatējusi būvnieku, ceļu būves un autobusu pārvadātāju karteļus. Ir iekasēti arī sodi. Sodi gan nepienākas uzņēmumu īpašniekiem, tie paredzēti tikai pašām firmām.
Karteļu tvarstīšana ir skarbs, ilgs process, spēkošanās starp Konkurences padomi un uzņēmējiem, kur ir mainīgas sekmes, taču cīņa notiek.
Noziegums vai administratīvs pārkāpums?
Taču - vai kartelis ir definējams kā kriminālnoziegums vai kā administratīvs pārkāpums? Teorētiski to var definēt gan tā, gan šā, taču pašlaik un pagaidām Latvijas Republikas likumdevējs - Saeima - to neuzskata par kriminālu. Par to pienākas naudas sodi, bet cietumā par to neliek. Vai pret šo parādību būtu jāvēršas ar Krimināllikuma bardzību, tā ir partiju politiskā izšķiršanās un griba. Mazajā Latvijā, kur ir daži degvielas uzpildes staciju uzņēmumi, daži lielveikalu tīkli, dažas aptiekas un pusotra apkopēju firma, karteļi pastāv paši no sevis - pat bez kādas aizliegtas vienošanās. Konkurences trūkums izpaužas katrā jomā. Un katrā jomā uzņēmēji cits citu labi pazīst, ir mācījušies vienās augstskolās... Pat ja viņi nesarunā kādas cenu vai iepirkumu piedāvājumu nianses tā, ka KNAB noklausās un iegūst pierādījumus, viņi var vienoties telepātiski... Viņi taču redz, cik siļķe maksā veikalā pāri ielai, un izdara no tā secinājumus. Nu ļoti grūti ir ar karteļiem mūsu valstī.
Saskaņā ar Konkurences padomes apkopoto informāciju, kriminālatbildība karteļu dalībniekiem ir ieviesta Vācijā, Francijā, Norvēģijā, Īrijā, Polijā, Slovēnijā un Igaunijā.
Jā, tā var darīt. Taču vairumā citu ES valstu tā pagaidām nav darīts. Latvijas parlamentam būs jāizvēlas savs variants, kā rīkoties. JV frakcija ir tikusies ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču un pārrunājusi šo lietu, kas gan bijusi tikai viena no daudzām tēmām, kuras pārrunātas. Prezidents vismaz pagaidām publiski nav savu viedokli paudis.
Maz ticams, ka šā Saeimas sasaukuma laikā karteļi tiks kriminalizēti, bet, ja nu piepeši tā notiks, tad Liepājas jaunajam cietumam būs daudz jaunu “klientu”. Taču vai tādā gadījumā ārpusē paliks daudz Latvijas uzņēmēju, kas strādās?
Advokāti norāda uz brāķi likumos
Par karteļu kriminalizāciju vēl būs daudz diskusiju. “nra.lv” uzklausīja dažus no ekspertiem. Zvērināts advokāts Lauris Klagišs saka: “Manuprāt, Augstākā tiesa ļoti pamatoti lēma, un es pat nesaprotu, uz ko cerēja KNAB un Konkurences padome. Operatīvās darbības rezultātā iegūtu informāciju var izmantot tikai kriminālprocesos, lai pierādītu sevišķi smagu noziegumu. Tas ir pamatprincips.
Ir pat bijuši gadījumi, kad KNAB ir noklausījies kādu advokātu un viņu klientu sarunas un tad ziņojis Zvērinātu advokātu padomei, ka, lūk, advokāts ieteicis rīkoties tā vai kā. Taču tā nedrīkst darīt.
Augstāko tiesu nevar vainot, ka tā neievērotu sabiedrības intereses - tiesa nevar lemt tā, ka var neievērot likumu. Likumdevējs ir pieņēmis tādus likumus. Ja likumdevējs būtu pateicis, ka administratīvā procesā drīkst izmantot kriminālprocesā iegūtus pierādījumus, tad viss būtu kārtībā. Taču likumdevējs nav tā lēmis.”
Lauris Klagišs pauž, ka ir saprotama sabiedrības neapmierinātība par to, ka karteļa vienošanās rezultātā valsts zaudējusi miljonus un ir pieprasījums pēc tā, ka kaut kas ir jādara. Taču, lai kas netiks darīts, to nevarēs attiecināt ar atpakaļejošu spēku uz pagātnes notikumiem un konkrēto būvnieku karteļa lietu.
Lauris Klagišs pieļauj, ka, iespējams, ir pamatoti iet karteļu kriminalizācijas virzienā. “Visi lielākie Latvijas būvnieki bija iesaistīti, bet sekas ir tādas, ka katrs samaksā kaut kādu summu X soda naudu, ja neskaita vienu, kurš aizgāja uz maksātnespēju. Tātad būvkompāniju īpašniekus sevišķi neuztrauc sekas - lielākais risks viņiem ir kādi materiālie zaudējumi. Ja karteļa vienošanās tiks kriminalizētas, tas liks padomāt, ka riskēts tiek ne tikai ar naudu, bet iespējams arī nokļūt aiz restēm,” spriež zvērināts advokāts.
Zvērināts advokāts Edijs Vaznis uzskata, ka par karteļu kriminalizāciju pašlaik nav iespējama viena pareiza atbilde, jo “šeit viss ir samests kopā vienā maisā”. “Būvnieku karteļu lieta ir ilgi vilkusies, un ir beigās rezultāts - AT lēmums. Valsts politiskā vara ir iešāvusi sev kājā, pieņemot nepietiekami pārdomātus likumus, bet, kriminalizējot karteļus, var iešaut vēl vairāk ložu pati sev, jo turpmākās sekas var būt ļoti nopietnas,” domā Edijs Vaznis.
Štrunts ar karteļiem, paskatieties uz Eiropas miljardu izpļekarēšanu!
Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs: “Šādas lietas tiek izskatītas tiesā, un tiesa var pieņemt lēmumu. Bet ne jau ar cietumsodiem to vajadzētu risināt. Tad jābūt kādiem milzīgiem nodarījumiem, lai par tiem cilvēku varētu sēdināt cietumā.”
“Nra.lv” bilda, ka uzrēķins par aizliegtu vienošanos iepirkumos nav mazs - Konkurences padome sodīja desmit būvfirmas ar kopējo naudas soda apmēru 16,65 miljoni eiro.
Uz to Henriks Danusēvičs sacīja: “Es domāju, ka, ja tiek kriminalizēti karteļi, tad vajadzētu kriminalizēt arī atbildību par neveiksmīgu Eiropas Savienības naudas izlietošanu. Tur ir nevis 16 miljoni, bet miljardi, kas aiziet. Diezin vai karteļu darījumos, ņemot vērā, ka tie tiek izskatīti un sodi tiek noteikti, zaudējumi sabiedrībai sasniedz tik milzīgas summas. Taču tie “stabi” pie lidostas un tiltu pāļi pie dzelzceļa stacijas... Nav zināms, kad šīs būves tiks izmantotas un vai vispār tiks izmantotas. Vajadzētu sodīt ne tikai uzņēmējus par dažādiem pārkāpumiem, bet arī politiķus par to, ka mūsu nauda tiek iztērēta nelietderīgi un, iespējams, pat bezjēdzīgi. Lūk, šādas darbības gan būtu kriminalizējamas vispirms. Par karteļiem varētu domāt pēc tam.”
