Viena teātra direktoram lielāka alga, citām mazāka, viens teātra direktors atlaiž aktierus un darbiniekus, cits nē – vai aktieri un darbinieki atlaisti ne tikai Dailes, bet arī citos Latvijas teātros, skaidro “nra.lv”.
2026. gads Dailes teātra aktrisei Leldei Dreimanei un vēl trim viņas kolēģiem iesākās “specifiski” - teātra direktors Juris Žagars viņus atlaida no darba. Tāpat ir samazināti vairāku tehnisko darbinieku štati. Dailes teātris ar aktieru štata vietu samazināšanu plāno ietaupīt 147 191 eiro gadā.
Dailes teātrī kopumā tiek likvidētas septiņas aktieru štata vietas, no kurām trīs līdz šim bijušas vakantās, tāpēc ietaupījums uz šo vietu rēķina neveidojas. Ietaupījums no četru aktieru štata vietu samazināšanas veido 147 191 gadā; teātra štatā paliks 33 aktieri, un patlaban vairāk aktieru štata vietu nav plānots - publiski pauda teātra pārstāve Agnese Vārpiņa.
Izdalot 147 191 ar četri un pēc tam ar 12, iznāk, ka viens aktieris mēnesī saņem 3066 eiro. Bet tas ir pirms nodokļiem. Pēc nodokļiem alga nav gluži tik maza, lai mirtu badā, taču arī nekāda lielā izēšanās ar to nesanāk.
Teātrī plānots samazināt izdevumus arī finanšu departamentā, producēšanas nodaļā un mākslinieciskajā daļā, kopumā plānojot ietaupīt 23 432 eiro gadā. Paredzēts samazināt jauniestudējumu budžetu no 740 000 eiro pērn līdz 540 000 eiro šogad, tomēr daļu no šīs starpības plānots kompensēt, piesaistot sponsoru finansējumu un investīcijas starptautiskiem projektiem, līdz ar to faktiskais jauniestudējumu budžeta samazinājums varētu būt ap 100 000 eiro.
Teātrī arī norāda, ka, pieaugot iestudējumu izmaksām, kopējais jauniestudējumu skaits šogad būs mazāks nekā pērn, repertuāru veidojot ar uzsvaru uz projektiem, kas ātrāk varētu atpelnīties.
Runājot par apkopēju un cita ēku apkalpojošā personāla štata vietu samazināšanu, teātrī norāda, ka precīzu ietaupījuma apmēru patlaban nav iespējams noteikt, jo daļu no ietaupītajiem līdzekļiem plānots novirzīt darbnīcu un skatuves tehnisko dienestu darbinieku algu palielināšanai, kuru atalgojums patlaban ir zem līdzvērtīgu profesiju algām darba tirgū.
Tātad klusie, nemanāmie rūķīši - senioru vecuma apkopējas, kas rūpējās par to, lai grīdas ir tīras, tiks nomainītas ar firmu, kura sniegs ārpakalpojumu. Firma maz neprasīs, varbūt daudz vairāk nekā rūķīši. Bet teātrim ir arī savs aprēķins - ar firmu būs līgums, ciets un precīzs, bet ar rūķīšiem bija jāauklējas, jāmaksā par viņiem nodokļi, jālaiž viņi atvaļinājumos, jāmaksā daļa algas, kad viņi slimi. Tagad tas atkritīs.
Visa trakā ķeza ir no tā, ka Dailes teātrim ir samazināta valsts dotācija. Tāpēc Dailes teātra valde pagājušā gada oktobrī pieņēma lēmumu par strukturālajām izmaiņām, paredzot mākslinieciskās daļas štata darbinieku skaita samazinājumu, kā arī vairāku tehnisko un saimniecisko amatu likvidēšanu.
Notikumi Dailes teātrī uzjunda daudzus citus jautājumus. Piemēram, Jura Žagara amatpersonas deklarācija, kura iesniegta pērn par 2024. gadu, liecina, ka viņam Dailes teātrī algā aprēķināti 73 661 eiro. Kopējā Jura Žagara ienākumu summa, ierēķinot citus amatus un peļņas, ir bijusi ne gluži pusmiljons eiro, bet jau uz to pusi - 419 885 eiro. Savukārt Nacionālā teātra direktoram Mārim Vītolam algā aprēķināti 46 923 eiro. Kā tas tā nākas - kāpēc vienam tik daudz, otram tik maz?
“Nra.lv” lūdza Kultūras ministrijas (KM) skaidrojumu, un, lūk, ko atbildēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale: “Līgumā, ko KM noslēgusi ar Dailes teātra valdes locekli Juri Žagaru, noteikts mēneša darba algas apmērs 5749 eiro pirms nodokļu nomaksas, savukārt ar Latvijas Nacionālā teātra valdes locekli Māri Vītolu noslēgtajā līgumā - 3677 eiro pirms nodokļu nomaksas.”
Tātad visa vaina ir līgumos - kā nu kurš ir pratis ar KM vienoties par darba samaksu, tā arī ir.
Teātris nav zivju konservu ražošana vai drēbju šūšana. Tā ir netverama matērija, gara gaisma, kas pacilājoša un audzinoša. Tam ir publiska funkcija, un tāpēc tas tiek atbalstīts no valsts, un tāpēc tam nevajadzētu darboties kā tīram biznesam obligāti ar peļņu. Taču realitātē tas it kā ir teātris, bet ir arī bizness - gan tā, gan šā tas dzīvo divās vidēs kā abinieks.
Kā īsti ir? Pēc kādiem kritērijiem tiek noteiktas teātru valdes locekļu algas?
KM atbild: “Valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojums tiek noteikts atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, Ministru kabineta 2025. gada 25. jūnija noteikumos Nr. 392 “Valdes un padomes locekļu skaita un atalgojuma noteikšanas kārtība publiskas personas kapitāla daļu pārvaldīšanas gadījumā” (MK not. Nr. 392) un Pārresoru koordinācijas centra 2020. gada 18. septembra vadlīnijās “Vadlīnijas publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atlīdzības noteikšanai” noteiktajam, ņemot vērā kapitālsabiedrības iedalījumu kategorijās pēc lieluma, gada pārskatā norādītos finanšu rādītājus - bilances kopsummu, neto apgrozījumu un vidējo darbinieku skaitu, kā arī kapitālsabiedrības iedalījumu grupās pēc finansējuma avotiem. Atalgojuma lieluma aprēķināšanai tiek ņemti vērā arī daudzi citi MK noteikumu Nr. 392 noteiktie rādītāji, piemēram, vidējā atlīdzība vadībai līdzīga lieluma (neto apgrozījums, bilances kopsumma, darbinieku skaits) kapitālsabiedrībās privātajā sektorā, kapitālsabiedrības darbības komerciālais raksturs, ieņēmumu avoti, deleģēto publiskās pārvaldes uzdevumu apjoms, konkurences apstākļi, pašu ieņēmumu īpatsvars kopējos ieņēmumos u.c. rādītāji.
Kultūras kapitālsabiedrību valdes locekļu esošais atalgojums tika noteikts saskaņā ar KM 2020. gada 16. novembra iekšējiem noteikumiem Nr. 2.5.-4-29 “Kārtība, kādā nosaka valsts kapitālsabiedrību, kurās Kultūras ministrija ir kapitāla daļu turētāja, valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa mēneša atlīdzību, prēmiju, apdrošināšanu, atsaukšanas pabalstu un atpūtas dienas”.
Valdes locekļu mēneša atlīdzība noteikta, ņemot vērā šādus kritērijus:
1) iepriekšējā saimnieciskā gada pārskata teātra peļņas un zaudējumu aprēķinā uzrādītais apgrozījums;
2) teātra darbinieku skaits;
3) iepriekšējā saimnieciskā gada teātra izrāžu apmeklētāju skaits;
4) iepriekšējā saimnieciskā gada teātra pašu ieņēmumu un valsts budžeta dotācijas apmērs;
5) informācija, vai iepriekšējo saimniecisko gadu kapitālsabiedrība darbību veikusi ar peļņu vai zaudējumiem;
6) informācija, vai kapitālsabiedrība īsteno infrastruktūras attīstības projektus, kuru summas pārsniedz 5 000 000 eiro”.
Dailes teātris nav vienīgais, kam samazināta valsts budžeta dotācija. Kāda bija dotācijas summa 2025. gadā, kāda ir šogad Dailes teātrim un citiem teātriem?
KM atbilde: “Valsts budžeta dotācijas samazinājums 2026. gadā (lai būtu
iespējams papildu finanšu resursus novirzīt aizsardzības nozarei) attiecas uz visām valsts kultūras kapitālsabiedrībām, t.i., visiem valsts teātriem un koncertorganizācijām.
2026. gada valsts budžeta veidošanas sarunās KM kultūras kapitālsabiedrību vadītājus par gaidāmo dotācijas samazinājumu informēja jau savlaikus, aicinot vairot pašu ieņēmumus no saimnieciskās darbības un tādējādi kompensēt gaidāmo finansējuma samazinājumu.
Valsts budžeta dotācija valsts teātriem 2025. un 2026. gadā, neieskaitot papildus piešķirtos mērķfinansējumus:
KM uzsver, ka tas, kā kultūras kapitālsabiedrības izvēlas valsts budžeta dotācijas samazinājumu kompensēt ar savu saimniecisko darbību, ir konkrēts katras kapitālsabiedrības vadības lēmums.
KM sarunās ar kapitālsabiedrību pārstāvjiem vēl budžeta veidošanas procesā izskanēja, ka šos pašu ieņēmumus var vairot, palielinot gan biļešu cenas, gan izmaksas par telpu nomu.
Lai arī valsts dotācijas samazinātas visiem teātriem, neviens cits, izņemot Dailes teātri, nav nācis klajā ar paziņojumiem par aktieru un darbinieku atlaišanu.
